Lai atgādinātu par atbildīgu antibiotiku lietošanu, no 18. līdz 24. novembrim visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules antibiotiku nedēļa. Šīs nedēļas ietvaros Zāļu valsts aģentūra ir izveidojusi pārskatu par antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā 2020. gadā. Pārskata izveidē izmantoti Eiropas Antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzības tīkla (ESAC-Net) dati par antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā un Eiropas Savienībā.
Zāļu valsts aģentūra katru gadu ESAC-Net sniedz datus par antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā, izmantojot zāļu vairumtirdzniecības atskaišu datus. Pārskatā ir aprakstītas izmaiņas antibakteriālo līdzekļu patēriņam Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu un patēriņu Eiropas Savienībā.
Antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzība ir būtiska, lai novērtētu dažādu intervenču ietekmi uz antibakteriālo rezistenci, un ir norādīta kā viens no būtiskākajiem elementiem Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajā Antimikrobiālās rezistences plānā un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Antimikrobiālās rezistences stratēģiskajā rīcības plānā. Tāpat Eiropas vienas veselības rīcības plānā pret antimikrobiālo rezistenci viens no mērķiem ir Eiropas Savienības (ES) vadlīnijas atbildīgai antibiotiku lietošanai cilvēkiem. [1]
Pēc Covid-19 pandēmijas, antimikrobiālā rezistence saglabāsies kā viens no būtiskākajiem globālajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem. Atbildīgas antibiotiku lietošanas veicināšana ir fundamentāla prioritāte, lai varētu samazināt antimikrobiālās rezistences izplatību.
Lai raksturotu antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā hospitālajā un ambulatorajā sektorā 2020. gadā, ir aprakstīts antibakteriālo līdzekļu patēriņš definētajās dienas devās (DDD) uz 1000 iedzīvotājiem dienā (turpmāk: DID) sistēmiski lietojamiem antibakteriālajiem līdzekļiem, izmantojot ESAC-Net 2020. gada 18. novembrī publicētos datus. [1.-3]. Datus par antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ESAC-Net tīklam ik gadu sniedz Zāļu valsts aģentūra.
Pēc sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņa DID ambulatorajā sektorā, 2020. gadā Latvijā bija 9. zemākais patēriņš Eiropas Savienībā (ES) (skatīt 1. attēlu). Salīdzinot antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ar patēriņu ES 2018. un 2019. gadā, Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis patēriņš pret citām ES dalībvalstīm, kur 2018. gadā Latvijā bija 5. zemākais patēriņš ES, 2019. gadā 7. zemākais patēriņš.
- attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID ambulatorajā sektorā 2020. gadā ES.
*Valsts ir sniegusi vienīgi kopējā antibakteriālo līdzekļu patēriņa datus (ATĶ J01) (par ambulatoro un hospitālo sektoru kopā)
Pēc sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņa DID hospitālajā sektorā, 2020. gadā Latvijā bija 3. augstākais patēriņš (skatīt 2. attēlu). Salīdzinot antibakteriālo līdzekļu patēriņu Latvijā ar patēriņu ES 2018. un 2019. gadā, Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis patēriņš pret citām ES dalībvalstīm, kur 2018. un 2019. gadā Latvijā bija 6. augstākais antibakteriālo līdzekļu patēriņš hospitālajā sektorā ES.
2.attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID hospitālajā sektorā 2020. gadā ES.
Ambulatorajā sektorā Latvijā 2020. gadā ir ievērojami samazinājies sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID, kur, salīdzinot ar 2019. gadu, antibakteriālo līdzekļu patēriņš ir samazinājies par 15% (no 12 DID uz 10,2 DID). Savukārt hospitālajā sektorā sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš ir pieaudzis par 9%, salīdzinot ar 2019. gadu. Skatīt 3. attēlu.
3.attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2018.-2020. gadā.
Pēc antibakteriālo līdzekļu grupas, ambulatorajā sektorā 2020. gadā vislielākais samazinājums, salīdzinot ar 2019. gadu, ir penicilīnu (par 22,8%, no 4,64 DID uz 3,58 DID) un makrolīdu (par 22,5%, no 2,13 DID uz 1,65 DID) patēriņam. Tāpat ir samazinājies, salīdzinot ar 2019. gadu, hinolonu patēriņš (par 9,4%, no 0,85 līdz 0,77). Savukārt nedaudz pieaudzis ir sulfonamīdu un trimetoprima un citu antibakteriālo līdzekļu patēriņš. Skatīt 4. attēlu. [2]
4.attēls. Sistēmiski lietojamo antibakteriālo līdzekļu patēriņš DID ambulatorajā sektorā Latvijā pēc antibakteriālo līdzekļu grupas ATĶ 3. līmenī, 2020. gads
Plaša spektra penicilīnu, cefalosporīnu un makrolīdu (izņemot eritromicīnu) un fluorhinolonu patēriņš pret šaura spektra penicilīnu, cefalosporīnu un eritromicīna patēriņu ambulatorajā sektorā Latvijā katru gadu pieaug, norādot uz plaša spektra antibakteriālo līdzekļu patēriņa pieaugumu, kur 2018. gadā plaša pret šaura spektra antibakteriālajiem līdzekļiem attiecība bija 1,7, 2019. gadā 1,9 un 2020. gadā 2,1. Ikgadējais plaša pret šaura spektra antibakteriālo līdzekļu patēriņa pieaugums ir 9.2%. [1]
Pēc antibakteriālo līdzekļu patēriņa pa grupām ES, salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, Latvijā penicilīnus proporcionāli lieto mazāk, savukārt makrolīdus un tetraciklīnus vairāk (skatīt 5. attēlu). [1]