Antibakteriālo līdzekļu patēriņa dati 2023. gadā
Atbildīga antibakteriālo līdzekļu (turpmāk: antibiotiku) lietošana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai ierobežotu antimikrobiālās rezistences (turpmāk: AMR) izplatību un saglabātu šo medikamentu efektivitāti arī nākotnē. Atbildīga antibiotiku lietošana ietver sevī rīcību, kas balansē gan indivīda nepieciešamību pēc atbilstošas ārstēšanas, gan ilgtermiņa sabiedrības nepieciešamību pēc efektīvas terapijas un tās patstāvīgas pieejamības nodrošināšanas. Antibiotiku patēriņa uzraudzība un analīze ir svarīgs elements cīņai pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, tāpēc Zāļu valsts aģentūra ir izveidojusi pārskatu par sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņu Latvijā 2023. gadā. Pārskatā ir aprakstītas izmaiņas zāļu patēriņā Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu un patēriņu Eiropas Savienībā.
Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2022. gada jūlijā identificēja antimikrobiālo rezistenci kā vienu no trim galvenajiem prioritārajiem veselības apdraudējumiem
PVO izstrādātajā prioritāro patogēno mikroorgansmu sarakstā 2024. gadā tiek uzsvērts vairāku gramnegatīvu baktēriju, kas ir rezistentas pret rezerves antibiotikām, saistība ar augstu mirstību un saslimstību (pret karbapenēmu rezistentā Acinetobacter baumannii, pret karbapenēmu rezistentā Enterobacterales un trešās paaudzes cefalosporīnu rezistentā Enterobacterales)
AMR ietekme uz cilvēka veselību ir salīdzināma ar gripas vīrusa, tuberkulozes un HIV/AIDS infekcijas kopējo ietekmi. AMR, samazinot spēju novērst un ārstēt infekcijas slimības, apdraud arī spēju veikt operācijas, tādējādi rada augstas izmaksas ES/EEZ valstu veselības aprūpes sistēmām
2024. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas sesijā apsprieda mērķus cīņai pret AMR. Tie tiecas līdz 2030. gadam samazināt AMR saistītos nāves gadījumus par 10% salīdzinājumā ar 2019. gadu, kurš ir definēts kā atsauces gads
Faktori, kas ietekmē nepareizu un pārmērīgu antibiotiku lietošanu
- Antimikrobiālo līdzekļu pieejamība – šaura spektra antibiotiku pieejamība ir būtiska AMR novēršanai. ES dalībvalstīm ir jāmeklē risinājumi pastāvīgai šaura spektra antibiotiku pieejamībai;
- Zināšanas par racionālu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu – ES mēroga aptaujā par AMR tikai puse no aptaujātajiem zina, ka antibiotikas ir neefektīvas pret vīrusiem, turklāt katrs desmitais ES pilsonis lieto antibiotikas bez receptes
- Nepareiza slimību diagnostika – neprecīzi noteikts infekcijas ierosinātājs palielina pārmērīgas antibiotiku lietošanas risku;
ES Padomes ieteikumi attiecībā uz antibiotiku patēriņu:
- Līdz 2030. gadam ES samazināt kopējo antibiotiku patēriņu cilvēkiem (definētā dienas deva (DDD) uz 1 000 iedzīvotājiem dienā (DID)) ambulatorajā un slimnīcu sektorā kopā par 20%, salīdzinājumā ar 2019. atsauces gadu.
- Latvijai ieteiktais antibiotiku patēriņa cilvēkiem samazinājuma mērķrādītājs līdz 2030. gadam, salīdzinājumā ar 2019. atsauces gadu, ir 9%.
- Kopējais antibiotiku patēriņš Latvijā 2019. jeb atsauces gadā bija 13.9 DID, kas nozīmē, ka līdz 2030. gadam kopējam antibiotiku patēriņam Latvijā jāsasniedz 12.6 DID.
- Līdz 2030. gadam no kopējā antibiotiku patēriņa cilvēkiem vismaz 65% jābūt antibiotikām, kas Pasaules veselības organizācijas (PVO) antibiotiku klasifikācijā AWaRe definētas kā “pieejamās” grupas antibiotikas.
Dati par zāļu patēriņu Latvijā tiek iegūti, apkopojot un analizējot Zāļu valsts aģentūrai iesniegtos licencēto lieltirgotavu ikmēneša pārdošanas pārskatus. Patēriņa analīze veikta atbilstoši datu izmantošanas pamatprincipiem par kvalitāti, pilnīgumu un drošumu. Statistika par zāļu patēriņu iekļauta no 2019. līdz 2023. gadam, un patēriņš izteikts definētajās dienas devās (DDD) uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID). Aprēķini veikti saskaņā ar spēkā esošo anatomiski terapeitisko ķīmisko vielu (ATĶ) klasifikācijas sistēmu, un dati ir analizēti, izmantojot DDD metodoloģiju, ko izstrādājusi PVO Medikamentu statistiskās metodoloģijas sadarbības centrs. Analīzei tika izmantotas aktuālās DDD, kas pieejamas 2024. gada janvāra ATĶ/DDD klasifikatorā
Antibiotiku patēriņš ambulatorajā un hospitālajā sektorā Latvijā pēc PVO “Pieejamo”, “Uzraudzības” un “Rezerves” antibiotiku klasifikācijas
PVO 2017. gadā izstrādāja “Pieejamās”, “Uzraudzības” un “Rezerves” (AWaRe) antibiotiku klasifikāciju. AWaRe klasifikācija ir rīks antibiotiku lietošanas novērtēšanai un uzraudzībai, kas izstrādāts, lai atbalstītu atbildīgu antibiotiku lietošanu. "Pieejamās " antibiotikas lielākoties ir pirmās un otrās izvēles terapijas. "Uzraudzības" antibiotikām ir lielāks antimikrobiālās rezistences potenciāls, un tām būtu jāpiešķir prioritāte atbildīgas lietošanas uzraudzībā. "Rezerves" antibiotikas ietver pēdējās izvēles antibiotikas, un tās būtu jāsaglabā infekciju ārstēšanai, ko izraisījuši multirezistenti mikroorganismi. ES Padome ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam, ka vismaz 65% no kopējā antibiotiku patēriņa jābūt "pieejamās" grupas antibiotikām
Latvijā 2023. gadā pēc AWaRE klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā “pieejamās” antibiotikas tika izmantotas 71,6% no kopējā antibiotiku patēriņa, pārsniedzot ES Padomes noteikto mērķi. Pēc “Pieejamo” antibiotiku patēriņa, Latvijā ir 7. augstākais patēriņš
Pēc kopējā antibiotiku (ATĶ J01) patēriņa, “Pieejamās” grupas patēriņš pret visu antibiotiku patēriņu pēc AWaRe klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā kopā 2023. gadā pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzams, ka tas katru gadu nedaudz pieaug, salīdzinot ar 2019. gadu (no 68,7% 2019. gadā uz 71,6% 2023. gadā). Skatīt 1. attēlu.
1. attēls. Kopējais antibiotiku patēriņš saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju ambulatorajā un hospitālajā sektorā kopā 2019.-2023. gadā
Pēc kopējā antibiotiku patēriņa 2023. gadā saskaņā ar PVO AWaRe klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā atsevišķi, redzams, ka “Pieejamās” grupas antibiotiku patēriņš 2023. gadā ambulatorajā sektorā bija 74,52%, un hospitālajā sektorā 47,8% (Skatīt 2. attēlu). Salīdzinot “Pieejamās” grupas antibiotiku patēriņu hospitālajā sektorā 2023. gadā ar 2022. gadu, tas 2023. gadā ir nedaudz samazinājies (no 49,5% 2022. gadā uz 47,8 2023. gadā). Negatīva iezīme ir vērojama rezerves grupas antibiotiku patēriņā slimnīcās, kur rezerves grupas antibiotiku patēriņa daļa ir palielinājusies par 2,2 reizēm 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (no 0,68% 2022. gadā uz 1,52% 2023. gadā, kas ir lielākais rezerves grupas antibiotiku patēriņš slimnīcās pēdējo 5 gadu laikā).*
*Aprēķini par antibiotiku patēriņu saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju veikta, izmantojot Zāļu valsts aģentūras datus
2. attēls. Kopējais antibiotiku patēriņš saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju ambulatorajā un hospitālajā sektorā atsevišķi 2023. gadā
Antibiotiku patēriņš 2023. gadā ES/ EEZ valstīs
2023. gadā ES/EEZ populācijā kopējais sistēmiski lietojamo antibiotiku (ATĶ J01) patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā sasniedza 19,9, kas ir par 1% lielāks nekā 2019. atsauces gadā. Visās ES/EEZ valstīs gan hospitālajā, gan ambulatorajā sektorā periodā no 2019. līdz 2023. gadam nav novērots būtisks patēriņa samazinājums. Tikai Somija ir sasniegusi savu individuālo mērķa rādītāju 2030. gadam, savukārt Latvija ir viena no 14 valstīm, kurās 2023. gada kopējais antibiotiku patēriņš pārsniedz 2019. gada līmeni
Pēc sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa DID ambulatorajā sektorā, 2023. gadā Latvijā bija 8. zemākais patēriņš ES/EEZ (Skatīt 3. attēlu). Salīdzinot antibiotiku patēriņu Latvijā ar patēriņu ES/EEZ 2022. gadā, Latvijā 2023. gadā ir samazinājies patēriņš pret citām ES/EEZ valstīm, kur 2022. gadā Latvijā bija 9. zemākais patēriņš ES/EEZ. Antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā Latvijā turpina saglabāties zem vidējā ES/EEZ.
3. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (ATĶ J01) patēriņš DID ambulatorajā sektorā 2023. gadā ES
Pēc sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa DID hospitālajā sektorā, 2023. gadā Latvijā bija 12. zemākais patēriņš ES/EEZ un pašreiz ir zem vidējā patēriņa rādītājiem (Skatīt 4. attēlu). Salīdzinot antibiotiku patēriņu Latvijā ar patēriņu ES/EEZ 2022. gadā, tas ir palicis nemainīgs.
4. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (ATĶ J01) patēriņš DID hospitālajā sektorā 2023. gadā ES
Antibiotiku patēriņš Latvijā ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2019.-2023. gadā
Kopējais antibiotiku patēriņš cilvēkiem ambulatorajā un hospitālajā sektorā ir praktiski nemainīgs kopš 2022. gada, tas ir, no 14,89 DID uz 14,87 DID. Ņemot vērā to, ka ES Padome rekomendējusi Latvijai samazināt antibiotiku patēriņu līdz 2030. gadam par 9% jeb līdz 12.6 DID, salīdzinot ar references jeb 2019. gadu, tad antibiotiku patēriņš, ņemot vērā tā pieaugumu 2022. un 2023. gadā, atlikušajā periodā no 2023. līdz 2030. gadam būs jāsamazina par 15.3%.
Arī ambulatorajā sektorā Latvijā 2023. gadā antibiotiku patēriņš ir palicis praktiski nemainīgi augsts, 13,3 DID. Salīdzinot ar 2021. gadu (no 10,16 DID 2021. gadā uz 13,30 DID 2023. gadā), patēriņš ir palielinājies par 31%. Savukārt hospitālajā sektorā 2023. gadā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš ir 1,57 DID, kas ir nedaudz palielinājies (par 4%), salīdzinot ar 2022. gadu (no 1,51 DID 2022. gadā uz 1,57 DID 2023. gadā) (skatīt 5. attēlu), tomēr patēriņš nav atgriezies pirms COVID-19 pandēmijas līmenī, un 2023. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, hospitālajā sektorā tas ir samazinājies par -16,5%.
5. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (J01) patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2019.-2023. gadā
ZVA ir apkopoti pašreiz pieejamie antibiotiku patēriņa dati līdz 2024. gada 2. kvartālam (Skatīt 6. attēlu). Antibiotiku patēriņš 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu ir samazinājies ambulatorajā sektorā, savukārt hospitālajā sektorā tendences antibiotiku patēriņā ir palikušas nemainīgas vai samazinājušās.
6. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (J01) patēriņš DID pa kvartāliem ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2019. gada 1.kvartāla-2024. gada 2. kvartālam
Antibiotiku patēriņš Latvijā ambulatorajā sektorā 2023. gadā ATĶ 3. līmenī
2023. gadā ambulatorajā sektorā, salīdzinot ar 2022. gadu, vērojams penicilīnu patēriņa samazinājums no 5,19 DID uz 5,15 DID, hinolonu patēriņam no 0,79 DID uz 0,72 DID, makrolīdu un linkozamīdu patēriņam no 2,31 DID uz 2,25 DID, sulfonamīdu un trimetoprima patēriņam no 0,64 DID uz 0,57 DID un tetraciklīnu patēriņam no 2,64 DID uz 2,61 DID. Pieaudzis ir citu bēta laktāma antibakteriālo līdzekļu patēriņš, tostarp pirmās, otrās, trešās un ceturtās paaudzes cefalosporīnu (ATĶ J01DB, J01DC, J01DD, J01DE), monobaktāmu (ATĶ J01DF) un karbapenēmu (ATĶ J01DH) patēriņš (no 0,64 DID uz 0,70 DID). Pieaudzis arī plaša spektra antibiotiku patēriņš, tostarp glikopeptīdu (J01XA) un polimiksīnu (kolistīna (J01XB01)) patēriņš (no 1,15 DID uz 1,27 DID). No visām antibiotiku grupām vislielākais patēriņš 2023. gadā novērots attiecīgi penicilīniem (J01C), tetraciklīniem (J01C), makrolīdiem, linkozamīdiem un streptogramīniem (J01F), glikopeptīdiem un polimiksīniem (J01X) (Skatīt 7. attēlu).
7. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (J01) patēriņš DID 2019-2023. gadā ambulatorajā sektorā pēc antibiotiku grupas ATĶ 3. līmenī
Plaša spektra penicilīnu, cefalosporīnu un makrolīdu (izņemot eritromicīnu) un fluorhinolonu patēriņa attiecība pret šaura spektra penicilīnu, cefalosporīnu un eritromicīna patēriņu ambulatorajā sektorā Latvijā 2023. gadā ir palielinājusies, salīdzinot ar 2022. gadu (par 12,5%, no 2,4 uz 2,7), un tas vēl aizvien ir augstāks nekā pirms COVID-19 periodā 2019. gadā (par 42,1%) norādot uz plaša spektra antibiotiku patēriņa lietošanas pieaugošo tendenci. Plaša pret šaura spektra antibiotiku patēriņš palielinās katru gadu arī ES/EEZ, kur patēriņa attiecība 2023. gadā bija 5,5. Kaut gan Latvijā šī attiecība ir zemāka nekā vidēji ES/EEZ populācijā (2,7 pret 5,5), no 2019. līdz 2023. gadam sešās valstīs – tostarp Latvijā – novērota statistiski nozīmīgi pieaugoša tendence
8. attēls. Antibiotiku patēriņa sekundārais indikators ambulatorajā sektorā: Plaša spektra penicilīnu, cefalosporīnu un makrolīdu (izņemot eritromicīnu) un fluorhinolonu patēriņa attiecība pret šaura spektra penicilīnu, cefalosporīnu un eritromicīna patēriņu ambulatorajā sektorā Latvijā 2023. gadā
Antibiotiku patēriņš Latvijā hospitālajā sektorā 2023. gadā ATĶ 3. līmenī
Hospitālajā sektorā 2023. gadā ir neliels pieaugums antibiotiku patēriņā, salīdzinot ar 2022. gadu, kur palielinājums bija vērojams glikopeptīdiem un polimiksīniem (J01X) (no 0.17 DID uz 0.21 DID), citiem bēta laktāma antibakteriāliem līdzekļiem (J01D) (no 0.59 DID uz 0.61 DID) un hinolona grupas antibiotikām (J01M) (no 0.15 DID līdz 0.17 DID). Vērojams penicilīnu patēriņa samazinājums (no 0.32 DID līdz 0.27 DID). (Skatīt 9. attēlu).
Tāpat jāatzīmē, ka patēriņš 2023. gadā ir samazinājies, salīdzinot ar 2022. gadu, amfenikoliem (par -200%) un bēta laktamāzes rezistentiem penicilīniem (par -80,95%). Karbapenēmu patēriņš Latvijā ir paaugstinājies par 29,18%, šīs antibiotikas izmanto pacientiem ar veselības aprūpi saistītu rezistentu mikroorganismu izraisītu infekcijas slimību ārstēšanai slimnīcās, un tās tiek klasificētas kā “pēdējās izvēles antibiotikas”. Jāņem vērā, ka “pēdējās izvēles antibiotikas” jālieto ierobežoti, lai mazinātu multirezistences attīstību.
Antibiotiku patēriņš un tā izmaiņas 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, ATĶ 4. līmenī hospitālajā un ambulatorajā sektorā apkopots 1. tabulā.
9. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš DID 2019-2023. gadā hospitālajā sektorā pēc antibiotiku grupas ATĶ 3. līmenī
- tabula. Sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš DID ambulatorajā (AS) un hospitālajā (HS) sektorā pēc antibiotiku grupas ATĶ 4. līmenī 2019.-2023. gadā, un izmaiņas patēriņā (%), salīdzinot 2023. gadu pret 2022. gadu
Glikopeptīdu, 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu, monobaktāmu, karbapenēmu, fluorhinolonu, polimiksīnu, piperacilīna un enzīmu inhibitoru, linezolīda, tedizolīda un daptomicīna patēriņa proporcija (%) no kopējā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa slimnīcās Latvijā ir augsta, kur 2023. gadā attiecība paaugstinājās (par 1,8%, no 40,2% 2022. gadā uz 42% 2023. gadā), norādot uz proporcionāli augstu plaša spektra antibiotiku lietošanas prevalenci slimnīcās. 2021-2023. gadu periodā ES/EEZ ir novērots plaša spektra antibiotiku patēriņa proporcijas samazinājums
10. attēls. Glikopeptīdu, 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu, monobaktāmu, karbapenēmu, fluorhinolonu, polimiksīnu, piperacilīna un enzīmu inhibitoru, linezolīda, tedizolīda un daptomicīna patēriņa proporcija (%) no kopējā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa slimnīcās
Atsevišķu augstas prioritātes kritiski nozīmīgu antibiotiku, kas, ņemot vērā “Vienas veselības pieeju”, ir nozīmīgas gan cilvēku, gan dzīvnieku sektorā, patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā ATĶ 4. līmenī 2019.-2023. gadā attēlots zemāk (Skatīt 11. attēlu). Redzams, ka abos sektoros 2023. gadā ir palielinājies polimiksīnu (kolistīna) (J01XB) patēriņš un hospitālajā sektorā ir palielinājies fluorhinolonu (J01MA) un karbapenēmu (J01DH) patēriņš. Savukārt trešās paaudzes cefalosporīnu (J01DD) patēriņš 2023. gadā abos sektoros ir samazinājies, salīdzinot ar 2022. gadu.
11. attēls. Augstas prioritātes antibiotiku cilvēku un dzīvnieku sektorā patēriņš DID cilvēkiem ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2018.-2022. gadā
Pamatojoties uz 2023. gada antibiotiku patēriņa datiem Latvijā, secināms, ka kopējais sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš ambulatorajā un hospitālajā sektorā saglabājas nemainīgi augsts un pārsniedz ES Padomes rekomendēto samazinājuma tempu, kas līdz 2030. gadam Latvijai nosaka samazināt patēriņu par 9% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Lai gan Latvijā 2023. gadā "pieejamās" grupas antibiotiku īpatsvars (71,6%) pārliecinoši sasniedza ES Padomes noteikto mērķi (65%), un pēc šī rādītāja Latvija ir starp vadošajām ES/EEZ valstīm, tomēr antibiotiku patēriņš hospitālajā sektorā 2023. gadā ir pieaudzis, salīdzinot ar 2022. gadu. Turklāt novērojama tendence pieaugt plaša spektra antibiotiku lietošanai gan ambulatorajā, gan hospitālajā sektorā, kas var veicināt antimikrobiālās rezistences attīstību. Slimnīcās rezerves grupas antibiotiku patēriņš 2023. gadā sasniedzis augstāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā, un plaša spektra antibiotiku īpatsvars no kopējā patēriņa ir pieaudzis līdz 42%.
Atsauces:
[1] THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION, “COUNCIL RECOMMENDATION on stepping up EU actions to combat antimicrobial resistance in a One Health approach (2023/C 220/01),” Official Journal of the European Union, vol. ST/9581/2023/INIT, Jun. 2023. Available: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32023H0622%2801%29
[2] Health Emergency Preparedness and Response Authority, “HERA factsheet - HEALTH UNION: Identifying top 3 priority health threats.” Available: https://health.ec.europa.eu/document/download/18c127ce-da4b-4e4e-a27c-f7b93efb2980_en?filename=hera_factsheet_health-threat_mcm.pdf
[3] European Centre for Disease Prevention and Control, “ESAC-Net reporting protocol 2024,” https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/esac-net-reporting-protocol-2024.
[4] D. Arbidāns, “Antimikrobiālās rezistences riski un samazināšanas iespējas. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.,” https://new.llkc.lv/lv/nozares/lopkopiba/antimikrobialas-rezistences-riski-un-samazinasanas-iespejas, Jun. 30, 2020.
[5] United Nations General Assembly, “ Political Declaration of the High-level Meeting on Antimicrobial Resistance,” https://www.un.org/pga/wp-content/uploads/sites/108/2024/09/FINAL-Text-AMR-to-PGA.pdf.
[6] World Health Organization, “Global action plan on antimicrobial resistance,” https://apps.who.int/iris/handle/10665/193736.
[7] European Comission, “A European One Health Action Plan against Antimicrobial Resistance (AMR),” http://www.who.int/entity/drugresistance/documents/surveillancereport/en/index.html.
[8] European Commission, “Antimicrobial resistance: Special Eurobarometer survey 523,” https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2632.
[9] World Health Organization Collaborating Centre for Drug Statistics Methodology, “ATC/DDD Index 2023,” https://www.whocc.no/atc_ddd_index/.
[10] European Centre for Disease Prevention and Control, “Antimicrobial consumption in the EU/EEA (ESAC-Net) - Annual Epidemiological Report 2023,” Stockholm, Nov. 2024,” https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/antimicrobial-resistance-ECDC-WHO-executive-summary-2023-data.pdf.
