| | Baltijas valstīs visvairāk patērē zāles sirds un asinsvadu sistēmas slimību ārstēšanai
No 2013. līdz 2015. gadam līdzīgi kā iepriekšējos trīs gados Baltijas valstīs visvairāk patērētas zāles sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās sistēmas slimību ārstēšanai, tā liecina zāļu patēriņa statistikas dati, kas publicēti jaunā grāmatā “Baltic Statistics on Medicines 2013–2015”. Šo zāļu patēriņš bijis vairāk nekā trīs reizes lielāks salīdzinājumā ar otru visvairāk patērēto zāļu grupu Baltijas valstīs (zālēm gremošanas trakta un vielmaiņas slimību ārstēšanai Latvijā un Igaunijā un zālēm nervu sistēmas slimību ārstēšanai – Lietuvā). Kopējais zāļu patēriņš no 2013. līdz 2015. gadam palielinājies visās Baltijas valstīs. Salīdzinot patēriņa struktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, redzams, ka dažas zāļu grupas lietotas līdzīgi visās trīs valstīs, tomēr vērojamas arī būtiskas atšķirības, piemēram, antidepresantu, anksiolītisku, miega un nomierinošu līdzekļu, kā arī statīnu patēriņā. Visvairāk patērētās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā jeb aktīvās vielas nosaukuma 2015. gadā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija acetilsalicilskābe. Šos statistikas datus, kā arī citu ar zāļu patēriņu Baltijas valstīs saistītu informāciju iespējams aplūkot jaunā grāmatā “Baltic Statistics on Medicines 2013–2015”, kas tapusi Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zāļu aģentūru sadarbības rezultātā. Grāmatā ietverti dati par zāļu patēriņu Baltijas valstīs pēdējo trīs gadu laikā, kā arī sniegta informācija par zāļu tirgu, normatīvā regulējuma prasībām un kompensācijas sistēmām šajās valstīs. Lasīt vairāk
|
