Pārlekt uz galveno saturu

Apjomīga projekta ietvaros pēta farmaceitisko vielu klātbūtni notekūdeņos

30.07.2021.

Lai pētītu farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu notekūdeņos un ūdenstilpēs Latvijā un Lietuvā kopīga projekta ietvaros gandrīz divus gadus strādās abu valstu zinātnieki un eksperti. Projekta “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai” (MEDWwater) finansē Eiropas Savienība (ES) un tā viens no galvenajiem mērķiem ir meklēt risinājumu zāļu izraisītā piesārņojuma samazināšanai.

“Baltijas jūras reģiona saldūdens un jūras vidē no dažādām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nonāk plašs farmaceitisko līdzekļu klāsts, taču Latvijā un Lietuvā nav veikti ilglaicīgi un secīgi pētījumi par šo piesārņojumu, tāpēc trūkst informācijas,” skaidro viens no projektā iesaistītājiem zinātniekiem, Klaipēdas Universitātes doktors Sergejs Suzdalevs (Dr. Sergej Suzdalev). Viņš stāsta, ka farmaceitisko vielu klātbūtne tiks pētīta 16 notekūdeņu attīrīšanas iekārtās abās valstī, ņemot ūdens un notekūdeņu paraugus šogad jūlijā un decembrī. Savukārt savākto paraugu ķīmisko analīzi veiks ar modernām iekārtām aprīkotajā Klaipēdas Universitātes Jūras pētījumu Institūtā Piekrastes vides un bioģeoķīmijas laboratorijā. To, ka šāda veida piesārņojums ir aktuāla problēma, uzsver projekta vadītāja - Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” pētniece Ieva Putna - Nīmane. “Lai gan bija nojausma, un dati iepriekš veikto projektu ietvaros liecināja, ka farmaceitiski aktīvo vielu  piesārņojums Latvijas un Lietuvas teritorijā eksistē, jo lietojam zāles, tomēr par tā apjomu vēl nevaram spriest. Tāpēc esam gandarīti, ka projekts MEDWwater ir atbalstīts un uzsākta tā īstenošana”. Viņa informēja, ka projekta ietvaros identificēs 25 farmaceitiski aktīvās vielas, kuru koncentrāciju noteikšanu notekūdeņos rekomendē ES, kā arī tās vielas, ko lielākā apjomā lieto Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji.  Izpētot iegūtos datus, projekta noslēgumā zinātnieki secinās kādu kaitējumu farmaceitisko vielu klātbūtne var nodarīt videi.
Sadarbībā ar pieredzējušiem ārzemju ekspertiem diviem notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoriem tiks sniegti ieteikumi un tehniski risinājumi labākai farmaceitiski aktīvo vielu attīrīšanai. Apkopojot projekta rezultātus, eksperti sagatavos rekomendācijas notekūdeņu monitoringam.
Paralēli zinātniski pētnieciskajai daļai projektā ir paredzēta informatīvi izglītojoša kampaņa par medikamentu kaitīgo ietekmi uz dabu un to, kur nodot zāles ar beigušos derīguma termiņu vai kuras vairs nelietojam.

Projektā iesaistīti zinātnieki, vides eksperti un citi speciālisti no Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas Institūts”, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Kurzemes plānošanas reģiona, Zāļu valsts aģentūras, Lietuvas veselības ministrijas valsts zāļu kontroles aģentūras ka arī  Klaipēdas Universitātes.
Projekts tiek īstenots no šī gada februāra līdz 2022. gada beigām. Tā kopējais budžets ir nepilni 700 tūkstoši eiro. Projekta līdzfinansējums no ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas 2014. – 2020.gadam ir nedaudz vairāk nekā 572 000 eiro.
Pēc Lietuvas veselības ministrijas valsts zāļu kontroles aģentūras un Latvijas Zāļu valsts aģentūras datiem, zāļu un medikamentu realizācijas apjoms ar katru gadu pieaug. Cilvēka organisms nespēj uzņemt un pārstrādāt visas vielas, kas ir zāļu vai medikamentu sastāvā. Tāpēc daļa tiek izvadītas no cilvēka ķermeņa un lielākoties nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Ar šobrīd pieejamajām tehnoloģijām notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Latvijā un Lietuvā pilnībā nav iespējams attīrīt notekūdeņus no farmaceitiski aktīvajam vielām. Tādējādi šīs vielas nonāk virszemes ūdeņos un augsnē tādā koncentrācijā, kas var radīt apdraudējumu apkārtējai dabai. Tāpat daļa iedzīvotāju vecās un nederīgās zāles izmet atkritumos vai noskalo tualetes podā, nevis aiznes nodot aptiekā, tādējādi vēl palielinot piesārņojumu.
Viens no būtiskiem aspektiem, lai samazinātu farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu vidē, ir nederīgo un veco medikamentu nodošana atpakaļ aptiekās to pareizai un drošai iznīcināšanai.
Iepriekš Latvija un Lietuva iesaistījusies divos starptautiskos projektos, kuru ietvaros veikti pētījumi par farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu (CWPharma; Morpheus). Projekts “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai”  ir kā turpinājums aizsāktajam un pirmais tik apjomīgais pētījums, kurš tiek veikts vienlaicīgi Latvijā un Lietuvas teritorijā, kurā noteiks vielu koncentrāciju pirms un pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, to ietekmi uz vidi un meklēs risinājumus situācijas uzlabošanai.
Viena no Projekta aktivitātēm - stratēģiskais dokuments “Rekomendācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām” - dos iespējas labāk pārvaldīt dabas resursus ne tikai Programmas teritorijā, bet arī nacionālā mērogā Latvijā un Lietuvā.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.  Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Vairāk par projektu https://www.kurzemesregions.lv/projekti/vides-aizsardziba/medwater/

Par projektu īsumā:

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS ILGUMS:
2021.gada 1. februāris – 2022.gada 31. decembris


PROJEKTA KOPĒJAIS FINANSĒJUMS:
Kopējās projekta izmaksas ir 673 772.88 EUR


Projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir  
572 706.92 EUR


PROJEKTA PARTNERI:
Projekta vadošais partneris – Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas Institūts", sadarbībā ar 5 partneriem no Latvijas un Lietuvas:
Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas Institūts", www.lhei.lv
Kurzemes Plānošanas reģions, www.kurzemesregions.lv
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, www.videscentrs.lvgmc.lv
Klaipēdas Universitāte, www.ku.lt
Zāļu valsts aģentūra, www.zva.gov.lv
Lietuvas veselības ministrijas valsts zāļu kontroles aģentūra, www.vvkt.lt