Antibakteriālo līdzekļu patēriņa dati 2024. gadā
Atbildīga antibakteriālo līdzekļu (turpmāk: antibiotiku) lietošana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai ierobežotu antimikrobiālās rezistences (turpmāk: AMR) izplatību un saglabātu šo medikamentu efektivitāti arī nākotnē. Atbildīga antibiotiku lietošana ietver sevī rīcību, kas balansē gan indivīda nepieciešamību pēc atbilstošas ārstēšanas, gan ilgtermiņa sabiedrības nepieciešamību pēc efektīvas terapijas un tās patstāvīgas pieejamības nodrošināšanas. Antibiotiku patēriņa uzraudzība un analīze ir svarīgs elements cīņai pret AMR, tāpēc Zāļu valsts aģentūra ir izveidojusi pārskatu par sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņu Latvijā 2024. gadā. Pārskatā ir aprakstītas izmaiņas zāļu patēriņā Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu un patēriņu Eiropas Savienības (ES)/Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs, kā arī izvērtēts progress ceļā uz ES Padomes ieteikumu izpildi attiecībā uz antibiotiku patēriņu.
Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2022. gada jūlijā identificēja antimikrobiālo rezistenci kā vienu no trim galvenajiem prioritārajiem veselības apdraudējumiem [1][2]. Tiek lēsts, ka 2020. gadā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēja vairāk kā 35 000 nāves gadījumus, kas tieši saistīti ar antibiotiku rezistentu mikroorganismu infekcijām.
PVO izstrādātajā prioritāro patogēno mikroorgansmu sarakstā 2024. gadā tiek uzsvērts vairāku gramnegatīvu baktēriju, kas ir rezistentas pret rezerves antibiotikām, saistība ar augstu mirstību un saslimstību (pret karbapenēmu rezistentā Acinetobacter baumannii, pret karbapenēmu rezistentā Enterobacterales un trešās paaudzes cefalosporīnu rezistentā Enterobacterales) [3]. Īpašas bažas rada rezistence pret karbapenēmu grupas antibakteriālajiem līdzekļiem, jo tā ir potenta plaša spektra beta-laktāma antibiotiku klase, ko bieži izmanto kā rezerves antibiotikas pret multirezistentu baktēriju izraisītām saslimšanām. Efektīva ārstēšana kļūst sarežģīta, ja pret šīm zālēm attīstās rezistence.
ES Padome ir izstrādājusi “Viena veselība” (2023/C 220/01) pieeju, kas vērsta uz ES darbības pastiprināšanu cīņā pret antimikrobiālo rezistenci. Valstu rīcības stratēģijās būtu jāiekļauj galvenie elementi, kas veicina piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, tostarp antimikrobiālās pārvaldības programmas, kas integrētas kvalitatīvā infekcijas slimību diagnostikas praksē, kā arī efektīvi infekcijas profilakses un kontroles pasākumi. ES Padomes ieteikumā arī uzsvērta savlaicīga standartizētu datu pieejamības nozīme par antimikrobiālo līdzekļu patēriņu, kas nepieciešami gan salīdzinošai izvērtēšanai, gan antimikrobiālās rezistences klīnisko vadlīniju izstrādei.
Faktori, kas ietekmē nepareizu un pārmērīgu antibiotiku lietošanu [1]:
- Antimikrobiālo līdzekļu pieejamība – šaura spektra antibiotiku pieejamība ir būtiska AMR novēršanai. ES dalībvalstīm ir jāmeklē risinājumi pastāvīgai šaura spektra antibiotiku pieejamībai;
- Zināšanas par racionālu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu – ES mēroga aptaujā par AMR tikai puse no aptaujātajiem zina, ka antibiotikas ir neefektīvas pret vīrusiem, turklāt katrs desmitais ES pilsonis lieto antibiotikas bez receptes [4]. Šie rezultāti liecina, ka ir jāuzlabo izpratne par antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu, jo ambulatorajā sektorā tiek lietots 90% no kopējā antibiotiku patēriņa;
- Nepareiza slimību diagnostika – neprecīzi noteikts infekcijas ierosinātājs palielina pārmērīgas antibiotiku lietošanas risku;
ES Padomes ieteikumi attiecībā uz antibiotiku patēriņu:
- Līdz 2030. gadam ES samazināt kopējo antibiotiku patēriņu cilvēkiem (definētā dienas deva (DDD) uz 1 000 iedzīvotājiem dienā (DID)) ambulatorajā un slimnīcu sektorā kopā par 20%, salīdzinājumā ar 2019. atsauces gadu.
- Latvijai ieteiktais antibiotiku patēriņa cilvēkiem samazinājuma mērķrādītājs līdz 2030. gadam, salīdzinājumā ar 2019. atsauces gadu, ir 9%.
- Kopējais antibiotiku patēriņš Latvijā 2019. jeb atsauces gadā bija 13.9 DID, kas nozīmē, ka līdz 2030. gadam kopējam antibiotiku patēriņam Latvijā jāsasniedz 12.6 DID.
- Līdz 2030. gadam no kopējā antibiotiku patēriņa cilvēkiem vismaz 65% jābūt antibiotikām, kas Pasaules veselības organizācijas (PVO) antibiotiku klasifikācijā AWaRe definētas kā “pieejamās” grupas antibiotikas.
Dati par zāļu patēriņu Latvijā tiek iegūti apkopojot un analizējot Zāļu valsts aģentūrai iesniegtos licencēto lieltirgotavu ikmēneša pārdošanas pārskatus. Patēriņa analīze veikta atbilstoši datu izmantošanas pamatprincipiem par kvalitāti, pilnīgumu un drošumu. Statistika par zāļu patēriņu iekļauta no 2020. līdz 2024. gadam, un patēriņš sistēmiski lietojamajām antibiotikām (ATĶ J01) izteikts definētajās dienas devās (DDD) uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID). Aprēķini veikti saskaņā ar spēkā esošo 2025. gada anatomiski terapeitisko ķīmisko vielu (ATĶ) klasifikācijas sistēmu, un dati analizēti izmantojot DDD metodoloģiju, ko izstrādājusi PVO Medikamentu statistiskās metodoloģijas sadarbības centrs. Analīzē izmantotas aktuālās DDD, kas pieejamas 2025. gada janvāra ATĶ/DDD klasifikatorā [5]. Pārskatam tika izmantoti Eiropas Antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzības tīkla (ESAC-Net) 2025. gada 18. novembrī publicētie dati [6]. Datus par antibiotiku patēriņu Latvijā ESAC-Net tīklam ik gadu sniedz ZVA.
Antibiotiku patēriņš ambulatorajā un hospitālajā sektorā Latvijā pēc PVO “Pieejamo”, “Uzraudzības” un “Rezerves” antibiotiku klasifikācijas
PVO 2017. gadā izstrādāja “Pieejamās”, “Uzraudzības” un “Rezerves” (AWaRe) antibiotiku klasifikāciju. AWaRe klasifikācija ir rīks antibiotiku lietošanas novērtēšanai un uzraudzībai, kas izstrādāts, lai atbalstītu atbildīgu antibiotiku lietošanu. "Pieejamās " antibiotikas lielākoties ir pirmās un otrās izvēles terapijas. "Uzraudzības" antibiotikām ir lielāks antimikrobiālās rezistences potenciāls, un tām būtu jāpiešķir prioritāte atbildīgas lietošanas uzraudzībā. "Rezerves" antibiotikas ietver pēdējās izvēles antibiotikas, un tās būtu jāsaglabā infekciju ārstēšanai, ko izraisījuši multirezistenti mikroorganismi. ES Padome ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam, ka vismaz 65% no kopējā antibiotiku patēriņa jābūt "pieejamās" grupas antibiotikām [1].
Latvijā 2024. gadā pēc AWaRE klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā “pieejamās” antibiotikas tika izmantotas 67,7% no kopējā antibiotiku patēriņa, pārsniedzot ES Padomes noteikto mērķi. Pēc “Pieejamo” antibiotiku patēriņa, Latvijā ir 9. augstākais patēriņš [6], salīdzinot ar ES/EEZ valstīm, un Latvija ir viena no deviņām ES/EEZ valstīm, kuras pārsniedz ieteikto ES antibiotiku patēriņa mērķrādītāju 2030. gadam, lai gan jāņem vērā, ka šis mērķis jau tika sasniegts 2019. atsauces gadā [6].
Pēc kopējā antibiotiku (ATĶ J01) patēriņa, “Pieejamās” grupas patēriņš pret visu antibiotiku patēriņu pēc AWaRe klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā kopā 2024. gadā samazinājies par 3,9%, salīdzinot ar 2023. gadu. Redzams, ka tas ir straujākais sarukums piecu gadu periodā un ir zemāks nekā 2020. gadā (no 69,5% 2020. gadā uz 67,7% 2024. gadā). Skatīt 1. attēlu.
1. attēls. Kopējais antibiotiku patēriņš saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju ambulatorajā un hospitālajā sektorā kopā 2020.-2024. gadā
Pēc kopējā antibiotiku patēriņa 2024. gadā saskaņā ar PVO AWaRe klasifikācijas ambulatorajā un hospitālajā sektorā atsevišķi, redzams, ka “Pieejamās” grupas antibiotiku patēriņš 2024. gadā ambulatorajā sektorā bija 70,29%, un hospitālajā sektorā 48,44% (Skatīt 2. attēlu). Salīdzinot “Pieejamās” grupas antibiotiku patēriņu hospitālajā sektorā 2024. gadā ar 2023. gadu, tas 2024. gadā ir nedaudz palielinājies (no 47,8% 2023. gadā uz 48,44 2024. gadā). Pozitīva iezīme ir vērojama rezerves grupas antibiotiku patēriņā slimnīcās, kur rezerves grupas antibiotiku patēriņa daļa ir samazinājusies par 2,1 reizēm 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu (no 1,52% 2023. gadā uz 0,71% 2024. gadā, gandrīz sasniedzot 2022. gada rezerves grupas antibiotiku patēriņu slimnīcās, kas bija 0,68%).*
*Aprēķini par antibiotiku patēriņu saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju veikta, izmantojot Zāļu valsts aģentūras datus
2. attēls. Kopējais antibiotiku patēriņš saskaņā ar PVO AWaRe klasifikāciju ambulatorajā un hospitālajā sektorā atsevišķi 2024. gadā
Antibiotiku patēriņš 2024. gadā ES/ EEZ valstīs
2024. gadā ES/EEZ populācijā kopējais sistēmiski lietojamo antibiotiku (ATĶ J01) patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā sasniedza 20,3, kas ir par 2% lielāks nekā 2019. atsauces gadā. Kopumā ES/EEZ valstīs ambulatorajā sektorā periodā no 2020. līdz 2024. gadam tiek novērots statistiski nozīmīgs patēriņa palielinājums. Lielākai daļai ES/EEZ valstīm, kas ziņoja savus antibakteriālo līdzekļu patēriņa datus (17/27), kopējais antibiotiku patēriņš 2024. gadā bija augstāks nekā 2019. atsauces gadā, tostarp arī Latvija. Neviena valsts nav sasniegusi savu individuālo mērķa rādītāju 2030. gadam [6].
Pēc sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa DID ambulatorajā sektorā, 2024. gadā Latvijā bija 8. zemākais patēriņš ES/EEZ (Skatīt 3. attēlu). Salīdzinot antibiotiku patēriņu Latvijā ar patēriņu ES/EEZ 2023. gadā, Latvijā 2024. gadā nav mainījies patēriņš pret citām ES/EEZ valstīm, kur 2023. gadā Latvijā arī 8. zemākais patēriņš ES/EEZ. Antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā Latvijā turpina saglabāties zem vidējā ES/EEZ. Ziņojumā ietverto piecu gadu (2020-2024) tendenci ietekmē īslaicīgs antibakteriālo līdzekļu (ATĶ J01) patēriņa samazinājums Covid-19 pandēmijas laikā, īpaši 2020. un 2021. gadā, antibiotiku patēriņš samazinājās, gan kopumā, gan ambulatorajā sektorā.
3. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (ATĶ J01) patēriņš DID ambulatorajā sektorā 2024. gadā ES/EEZ
Pēc sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa DID hospitālajā sektorā, 2024. gadā Latvijā bija 15. zemākais patēriņš ES/EEZ (Skatīt 4. attēlu). Salīdzinot antibiotiku patēriņu Latvijā ar patēriņu ES/EEZ 2023. gadā, Latvijā 2024. gadā ir palielinājies patēriņš pret citām ES/EEZ valstīm, kur 2023. gadā Latvijā bija 12. zemākais patēriņš. 2024. gadā Latvijas antibiotiku patēriņš hospitālajā sektorā ir pakāpies virs vidējā ES/EEZ patēriņa rādītājiem.
4. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (ATĶ J01) patēriņš DID hospitālajā sektorā 2024. gadā ES/EEZ
Antibiotiku patēriņš Latvijā ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2020.-2024. gadā
2024. gadā kopējais antibiotiku patēriņš cilvēkiem ambulatorajā un hospitālajā sektorā ir pieaudzis kopš 2023. gada, tas ir, no 14,87 DID uz 15,46 DID. Ņemot vērā to, ka ES Padome rekomendējusi Latvijai samazināt antibiotiku patēriņu līdz 2030. gadam par 9% jeb līdz 12.6 DID, salīdzinot ar references jeb 2019. gadu, tad antibiotiku patēriņš, ņemot vērā tā pieaugumu 2024. gadā, atlikušajā periodā no 2025. līdz 2030. gadam būs jāsamazina par 18.5%.
Arī ambulatorajā sektorā Latvijā 2024. gadā antibiotiku patēriņš ir pieaudzis, 13,74 DID. Salīdzinot ar 2023. gadu (no 13,30 DID 2023. gadā uz 13,74 DID 2024. gadā), patēriņš ir palielinājies par 3,3%, un, salīdzinot ar 2021. gadu (10,16 DID), patēriņš ir palielinājies par 35,2%. Hospitālajā sektorā 2024. gadā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš ir 1,72 DID, kas ir palielinājies (par 9,6%), salīdzinot ar 2023. gadu (no 1,57 DID 2023. gadā uz 1,72 DID 2024. gadā) (skatīt 5. attēlu). Lai gan hospitālajā sektorā ir novērojams antibiotiku patēriņa pieaugums, tomēr tas nav atgriezies pirms COVID-19 pandēmijas līmenī, un 2024. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, tas ir samazinājies par -8,5%.
5. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (J01) patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2020.-2024. gadā
ZVA ir apkopoti pašreiz pieejamie antibiotiku patēriņa dati līdz 2025. gada 3. kvartālam (Skatīt 6. attēlu). Antibiotiku patēriņš 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu ir nedaudz palielinājies ambulatorajā sektorā, savukārt hospitālajā sektorā tendences antibiotiku patēriņā ir būtiski palielinājušās.
6. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (J01) patēriņš DID pa kvartāliem ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2020. gada 1.kvartāla-2025. gada 3. kvartālam
Antibiotiku patēriņš Latvijā ambulatorajā sektorā 2024. gadā ATĶ 3. līmenī
2024. gadā ambulatorajā sektorā, salīdzinot ar 2023. gadu, vērojams penicilīnu (J01C) patēriņa samazinājums no 5,15 DID uz 5,09 DID, tetraciklīnu (J01A) patēriņam no 2,61 DID uz 2,52 DID, hinolonu (J01M) patēriņam no 0,72 DID uz 0,71 DID, sulfonamīdu un trimetoprima (J01E) patēriņam no 0,57 DID uz 0,54 DID.
Pieaudzis ir makrolīdu, linkozamīdu un streptogramīnu (J01F) patēriņš no 2,25 DID uz 2,88 DID. Minimāli pieaudzis arī citu antibakteriālo līdzekļu (J01X) patēriņš, tostarp nitrofurāna atvasinājumu (J01XE) un glikopeptīdu (J01XA) patēriņš no 1,27 DID uz 1,28 DID. Pieaudzis arī citu bēta laktāma antibakteriālo līdzekļu (J01D) patēriņš, tostarp otrās, trešās un ceturtās paaudzes cefalosporīnu (ATĶ J01DC, J01DD, J01DE) patēriņš no 0,70 DID uz 0,72 DID.
No visām antibiotiku grupām vislielākais patēriņš 2024. gadā novērots attiecīgi penicilīniem (J01C), tetraciklīniem (J01A), makrolīdiem, linkozamīdiem un streptogramīniem (J01F) un nitrofurāna atvasinājumiem (J01XE) (Skatīt 7. attēlu).
7. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku (J01) patēriņš DID 2020-2024. gadā ambulatorajā sektorā pēc antibiotiku grupas ATĶ 3. līmenī
Plaša spektra penicilīnu, cefalosporīnu un makrolīdu (izņemot eritromicīnu) un fluorhinolonu patēriņa attiecība pret šaura spektra penicilīnu, cefalosporīnu un eritromicīna patēriņu ambulatorajā sektorā Latvijā 2024. gadā ir palielinājusies, salīdzinot ar 2023. gadu (par 33,3%, no 2,7 uz 3,6), un tas vēl aizvien ir augstāks nekā pirms COVID-19 periodā 2019. gadā (par 89,5%) norādot uz plaša spektra antibiotiku patēriņa lietošanas pieaugošo tendenci. Plaša pret šaura spektra antibiotiku patēriņš ES/EEZ 2024. gadā ir samazinājies līdz 4,6, salīdzinot ar 2023. gadu, kad patēriņa attiecība bija 5,6. Latvijā šī attiecība ir zemāka nekā vidēji ES/EEZ populācijā (3,6 pret 4,6) [6] (Skatīt 8. attēlu).
8. attēls. Antibiotiku patēriņa sekundārais indikators ambulatorajā sektorā: Plaša spektra penicilīnu, cefalosporīnu un makrolīdu (izņemot eritromicīnu) un fluorhinolonu patēriņa attiecība pret šaura spektra penicilīnu, cefalosporīnu un eritromicīna patēriņu ambulatorajā sektorā Latvijā 2024. gadā
Antibiotiku patēriņš Latvijā hospitālajā sektorā 2024. gadā ATĶ 3. līmenī
Hospitālajā sektorā 2024. gadā ir pieaudzis antibiotiku patēriņš, salīdzinot ar 2023. gadu, kur palielinājums bija vērojams citiem bēta laktāma antibakteriāliem līdzekļiem (J01D) (no 0.62 DID uz 0.66 DID), penicilīniem (J01C) (no 0.27 DID uz 0.37 DID), makrolīdiem, linkozamīdiem un streptogramīniem (J01F) (no 0,11 DID uz 0,16 DID) un citiem antibakteriāliem līdzekļiem (J01X) (no 0,21 DID uz 0,22 DID).
Vērojams tetraciklīnu (J01A) patēriņa samazinājums (no 0.12 DID līdz 0.10 DID), kā arī hinolona grupas antibiotikām (J01M) (no 0.17 DID līdz 0.12 DID) (Skatīt 9. attēlu).
Tāpat jāatzīmē, ka patēriņš 2024. gadā ir samazinājies, salīdzinot ar 2023. gadu, tetraciklīniem (par -14%) un fluorhinoloniem (par -34%). Karbapenēmu patēriņš Latvijā ir samazinājies par -10%, šīs antibiotikas izmanto pacientiem ar veselības aprūpi saistītu rezistentu mikroorganismu izraisītu infekcijas slimību ārstēšanai slimnīcās, un tās tiek klasificētas kā “pēdējās izvēles antibiotikas”. Jāņem vērā, ka “pēdējās izvēles antibiotikas” jālieto ierobežoti, lai mazinātu multirezistences attīstību.
Antibiotiku patēriņš un tā izmaiņas 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, ATĶ 4. līmenī hospitālajā un ambulatorajā sektorā apkopots 1. tabulā.
9. attēls. Sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš DID 2020-2024. gadā hospitālajā sektorā pēc antibiotiku grupas ATĶ 3. līmenī
- tabula. Sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš DID ambulatorajā (AS) un hospitālajā (HS) sektorā pēc antibiotiku grupas ATĶ 4. līmenī 2020.-2024. gadā, un izmaiņas patēriņā (%), salīdzinot 2024. gadu pret 2023. gadu
Glikopeptīdu, 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu, monobaktāmu, karbapenēmu, fluorhinolonu, polimiksīnu, piperacilīna un enzīmu inhibitoru, linezolīda, tedizolīda un daptomicīna patēriņa proporcija (%) no kopējā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa slimnīcās Latvijā 2024. gadā ir strauji samazinājusies par 3,9%, no 42,0% 2023. gadā uz 38,1% 2024. gadā, norādot uz proporcionāli samazinātu plaša spektra antibiotiku lietošanas prevalenci slimnīcās. 2021-2023. gadu periodā ES/EEZ ir novērots plaša spektra antibiotiku patēriņa proporcijas samazinājums, taču 2024. gadā patēriņš ir palicis nemainīgs, salīdzinot ar 2023. gadu [6] (Skatīt 10. attēlu).
10. attēls. Glikopeptīdu, 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu, monobaktāmu, karbapenēmu, fluorhinolonu, polimiksīnu, piperacilīna un enzīmu inhibitoru, linezolīda, tedizolīda un daptomicīna patēriņa proporcija (%) no kopējā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa slimnīcās
Atsevišķu augstas prioritātes kritiski nozīmīgu antibiotiku, kas, ņemot vērā “Vienas veselības pieeju”, ir nozīmīgas gan cilvēku, gan dzīvnieku sektorā, patēriņš DID ambulatorajā un hospitālajā sektorā ATĶ 4. līmenī 2020.-2024. gadā attēlots zemāk (skatīt 11. attēlu). Redzams, ka abos sektoros 2024. gadā ir palielinājies trešās paaudzes cefalosporīnu (J01DD) patēriņš, palielinājies arī polimiksīnu (kolistīna) (J01XB) patēriņš hospitālajā sektorā.
Savukārt ambulatorajā sektorā polimiksīnu (kolistīna) (J01XB) patēriņš ir samazinājies.
Samazinājies arī karbapenēmu (J01DH) patēriņš hospitālajā sektorā, bet ambulatorajā sektorā tas ir palicis nemainīgs. Abos sektoros ir redzams, ka fluorhinolonu (J01MA) patēriņš ir samazinājies, salīdzinot ar 2023. gadu. Ilgstoši augsts polimiksīnu patēriņš liecina par ierobežotu piekļuvi nesen apstiprinātiem, efektīvākiem un labāk panesamiem antimikrobiālajiem līdzekļiem pacientu ārstēšanai, kuri inficēti ar multirezistentiem un karbapenēmu rezistentiem mikroorganismiem [3].
11. attēls. Augstas prioritātes antibiotiku cilvēku un dzīvnieku sektorā patēriņš DID cilvēkiem ambulatorajā un hospitālajā sektorā 2020.-2024. gadā
Pamatojoties uz 2024. gada antibiotiku patēriņa datiem Latvijā, secināms, ka "pieejamās" grupas antibiotiku īpatsvars (67,7%) joprojām sasniedz ES Padomes noteikto mērķi (65%), un pēc šī rādītāja Latvija ir starp vadošajām ES/EEZ valstīm, tomēr kopējais sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņš ambulatorajā un hospitālajā sektorā ir paaugstinājies un pārsniedz ES Padomes rekomendēto samazinājuma tempu, kas līdz 2030. gadam Latvijai nosaka samazināt patēriņu par 9% salīdzinājumā ar 2019. gadu. 2024. gada dati liecina par nepietiekamu progresu ceļā uz mērķi samazināt kopējo sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņu, jo rādītājs 2024. gadā bija nelabvēlīgāks nekā 2019. atsauces gadā. Bez būtiskiem papildu pasākumiem maz ticams, ka Latvija līdz 2030. gadam sasniegs šos mērķi.
Antibiotiku patēriņš hospitālajā sektorā 2024. gadā ir krietni pieaudzis (par 9,6%), salīdzinot ar 2023. gadu. Pieaugums pārsvarā balstās uz penicilīnu, makrolīdu, linkozamīdu un streptogramīnu un pirmās, trešās paaudzes cefalosporīnu patēriņa palielināšanos. Ambulatorajā sektorā pieaugums pārsvarā balstās uz palielinātā makrolīdu, linkozamīdu un streptogramīnu, kā arī penicilīnu patēriņa. Turklāt novērojama tendence pieaugt plaša pret šaura spektra antibiotiku lietošanai ambulatorajā sektorā (antibiotiku patēriņa sekundārais indikators ambulatorajā sektorā), kas var veicināt antimikrobiālās rezistences attīstību. Slimnīcās rezerves grupas antibiotiku patēriņš 2024. gadā ir samazinājies, salīdzinot ar 2023. gadu, savukārt plaša spektra antibiotiku īpatsvars no kopējā patēriņa ir samazinājies līdz 38,1%, salīdzinot ar 2023. gadu.
Atsauces:
[1] Council of the European Union. Council Recommendation on stepping up EU actions to combat antimicrobial resistance in a One Health approach (2023/C 220/01). Official Journal of the European Union C 220/1.
Available from: https://eurlex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32023H0622(01)
[2] Health Emergency Preparedness and Response Authority, “HERA factsheet - HEALTH UNION: Identifying top 3 priority health threats.”
Available: https://health.ec.europa.eu/document/download/18c127ce-da4b-4e4e-a27c-f7b93efb2980_en?filename=hera_factsheet_health-threat_mcm.pdf
[3] European Centre for Disease Prevention and Control, “ESAC-Net reporting protocol 2024,” https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/esac-net-reporting-protocol-2024.
[4] European Commission, “Antimicrobial resistance: Special Eurobarometer survey 523,” https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2632.
[5] World Health Organization Collaborating Centre for Drug Statistics Methodology, “ATC/DDD Index 2023,” https://www.whocc.no/atc_ddd_index/.
[6] https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/antimicrobial-consumption-eueea-esac-net-annual-epidemiological-report-2024
