Pārlekt uz galveno saturu

Norit Pasaules Antibiotiku nedēļa

16.11.2018.

No 2018. gada 12. novembra līdz 18. novembrim norit Pasaules Antibiotiku nedēļa, kuras mērķis ir palielināt informētību un uzlabot izpratni par globālo rezistenci pret antibiotikām. Ikvienam ir iespēja sekot līdzi antibiotiku nedēļai, izmantojot tēmturi #KeepAntibioticsWorking


Antibiotiku rezistence ir mikroorganisma (piemēram, baktēriju, vīrusu un dažu parazītu) spēja pārtraukt pretmikrobu darbību (piemēram, antibiotikas, pretvīrusu līdzekļus un pretmalārijas), nopietni ierobežojot vairāku slimību ārstēšanai pieejamo antibiotiku skaitu.
Antibiotikas kopš penicilīna ieviešanas 20. gadsimta četrdesmitajos gados ir kļuvušas par vienu no modernās medicīnas stūrakmeņiem. Tomēr pārmērīga antibakteriālo līdzekļu izmantošana un neefektīva infekciju profilakses un kontroles prakse var izraisīt daudzu zāļu rezistentu baktēriju rašanos un izplatīšanos. Antibiotiku rezistento baktēriju infekcijas Eiropas iedzīvotājiem ir salīdzināmas ar slogu, ko rada gripa, tuberkuloze un HIV/AID kopā. Tāpat kā iepriekšējos gados visās Eiropas Savienības valstīs penicilīni ir visbiežāk lietotās antibiotikas no kopējā patēriņa kopienā.
Veselības aprūpes speciālisti uzsver, ka antibiotikas drīkst lietot tikai atbilstoši ārstu norādījumiem. Tikpat būtiski antibiotiku iedarbīguma saglabāšanā ir tās lietot stingri pēc ārstu nozīmējuma un atbilstošās devās, rūpīgi lietojot zāles visu ārsta nozīmēto laiku, nevis tikai dažas dienas, kad šķietami uzlabojas pašsajūta. Nepareiza antibiotiku izvēle un lietošana samazina medikamentu iedarbību un paaugstina baktēriju rezistenci, tādējādi radot draudus sekmīgai slimību ārstēšanai ar esošajiem medikamentiem. Kaut arī Latvijā ārpus slimnīcām antibiotiku patēriņš ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, tomēr Zāļu valsts aģentūras (ZVA) eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti – t.i., mērķim, kuram tās nav paredzētas.  Antibiotiku piesardzīga lietošana var palīdzēt apstādināt rezistento baktēriju attīstību un saglabāt antibiotiku efektivitāti nākamajām paaudzēm.
Antibiotiku patēriņš Latvijā – gadu no gada ir līdzīgs
Atbilstoši lieltirgotāju sniegtajiem zāļu realizācijas datiem pērn antibakteriālo līdzekļu sistēmiskai lietošanai patēriņš Latvijā bija 15.49 DID (definētā dienas deva uz 1000 iedzīvotājiem dienā). Proti, 2017. gadā aptuveni 15 no 1000 Latvijas iedzīvotājiem ik dienu lietoja vienu terapeitisko antibakteriālo līdzekļu devu (1. attēls).

Antibakteriālo līdzekļu lietošana

Visvairāk lietotie antibakteriālie līdzekļi pērn, tāpat kā iepriekšējos piecos gados, bija bēta – laktāma antibakteriālie līdzekļi, penicilīni (amoksicilīns, amoksicilīns ar enzīma inhibitoru, ampicilīns); makrolīdi, linkozamīdi un streptogramīni (klaritromicīns, azitromicīns, klindamicīns); tetraciklīni (doksiciklīns) un hinolona pretmikrobu līdzekļi (2. attēls).

Antibakteriālo līdzekļu lietošana pa grupām

*dati precizēti par iepriekšējo kalendāro gadu

Atbilžu iegūšanai uz citiem Jūs interesējošiem jautājumiem un redzesloka paplašināšanai par antibiotikām un to racionālu lietošanu aicinām aplūkot arī šādus informatīvos materiālus:
•    Eiropas antibiotiku dienai veltīta tīmekļa vietne (ECDC kampaņas komunikācijas materiāli) - informācija galvenokārt angļu valodā, bet atsevišķi materiāli ir pieejami arī latviešu valodā
•    Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publikācija 2017. gada 15. novembrī - jaunākie dati par antimikrobo rezistenci Eiropā -angļu valodā
•    PVO Pasaules Antibiotiku nedēļas 2018 kampaņas materiāli -angļu valodā


Datu avots: Zāļu lieltirgotavu iesniegtie zāļu realizācijas pārskati ZVA.