Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze
Locītavu mobilizācija un trakcija fizioterapijā
Ievietots 05.07.2013.
Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts
Locītavu mobilizācija un trakcija fizioterapijā
Vispārīgie jautājumi. Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas mērķis un būtība
Fizioterapijas ārstēšanas procesā tiek izmantotas gan aktīvas, gan pasīvas ārstēšanas metodes. Kā viens no pasīvās fizioterapijas ārstēšanas metožu veidiem ir locītavu mobilizācija un trakcija.
Locītavu mobilizācija tiek izmantota ar mērķi atjaunot vai uzlabot locītavas artrokinemātiskās kustības, kas kopumā uzlabo funkciju izpildi, kas saistīta ar kustības apjomu un kvalitāti. Locītavu mobilizācija ļauj uzlabot ne vien kustības starp locītavu virsmām, bet arī ietekmē saišu un kapsulu mobilitāti, kā arī tiek stimulēti mehanoreceptori, kas nodrošina reflektoru iedarbību. Locītavu mobilizācijas rezultātā uzlabojas lokālā mikrocirkulācija, kā arī nesenie pētījumi ir uzrādījuši, ka mazinās iekaisuma aktivitāte sinoviālajā šķidrumā.
Trakcijas laikā tiek attālinātas locītavu virsmas un iestiepti apkārtējie mīkstie audi. Locītavas distrakcijas rezultātā tiek samazināts spiediens uz locītavas virsmām un intraartikulārajām struktūrām, tādējādi samazinās sāpes, ko izraisa locītavas bojājums (trauma, iekaisums). Mugurkaula distrakcijas rezultātā paplašinās intervertebrālās atveres, kas ļauj samazināt nervu saknītes kompresiju.
Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas nosacījumi
Locītavu mobilizācija un trakcija tiek veikta pēc pacienta izmeklēšanas, ņemot vērā terapijas mērķi un izvērtējot relatīvās un absolūtās kontrindikācijas.
Locītavu mobilizācija tiek pielietota pie kustību ierobežojumiem, kuru patoģenēze ir saistīta ar artrokinemātisko kustību apjoma vai kvalitātes traucējumiem. Locītavu mobilizācija kombinācijā ar citām fizioterapijas metodēm (tādām kā aktīvi terapeitiski vingrojumi) ir efektīva ārstēšanas metode pacientiem ar deģeneratīviem, iekaisīgiem un pēc traumatiskiem locītavu bojājumiem un to izraisītiem funkciju ierobežojumiem un sāpju sindromiem.
Trakcija tiek izmantota gan perifērajām locītavām, gan mugurkaulam. Ir vairāki pētījumi, kas ir apstiprinājuši trakcijas ietekmi uz starpskriemeļu diska protrūziju mazināšanu, paravertebrālo muskuļu relaksāciju un intervertebrālo locītavu mobilitātes uzlabošanu.
Locītavu mobilizācija un trakcija ir kontrindicēta visos gadījumos, kad ir kontrindicētas kustības (piemēram, nesaauguši lūzumi), akūta trauma vai iekaisums, locītavu hipermobilitāte vai nestabilitāte, simptomu (sāpju) pastiprināšanās vai provokācija procedūras laikā, medicīniski nestabils stāvoklis.
Relatīvas kontrindikācijas: reimatoīdais artrīts, osteoporoze, ilgstoša sistēmisko glikokortikoīdu lietošana, neadekvāta psihiskā reakcija; mugurkaula trakcijai – mediāla diska protrūzija, diska fragmentācija, grūtniecība un citas uz specifiskām metodēm attiecināmas kontrindikācijas.
Medicīniskās tehnoloģijas procedūras apraksts
Locītavu mobilizācija tiek veikta manuāli (ar fizioterapeita rokām). Pacients atrodas stabilā, ērtā pozā, kas nodrošina attiecīgās locītavas vaļēju pozīciju (t.i., pozīciju, kad ap locītavu esošie mīkstie audi ir maksimāli atslābuši un locītavu virsmas atrodas maksimāli tālu viena no otras). Šajā pozīcijā fizioterapeits ar vienu roku fiksē proksimālo segmentu, bet ar otru roku tiek veikta distālā segmenta neliela trakcija, lai nedaudz attālinātu locītavu virsmas un pēc tam (noturot distrakcijas pozīciju locītavā) tiek veiktas nepieciešamās artrokinemātiskās kustības (slīdēšana, velšanās, griešanās). Locītavu mobilizācijas tehniku nereti sauc arī par „locītavu spēli". Gan nelielā trakcija, gan kustības tiek veiktas ar nelielu spēku, lēnām un vienmērīgi. Tās nedrīkst izsaukt vai pastiprināt sāpes vai cita veida diskomfortu.
Trakciju fizioterapeits parasti veic manuāli, bet var tikt izmantotas arī speciālas ierīces (jostas, atsaites, speciālas trakcijas ierīces (galdi)) (Latvijā tiek izmantota mugurkaula elektroniskā mehāniskās trakcijas ierīce (galds), kas netiek aprakstīta šajā tehnoloģijā). Veicot trakciju (manuāli vai mehāniski) tiek pielikts spēks, kas attālina locītavu virsmas un iestiepj apkārtējos mīkstos audus. Būtiski ir izvēlēties adekvātu distrakcijas spēku. Lai notiku locītavu virsmu attālināšanās, spēkam jābūt pietiekošam, lai varētu iestiept un pagarināt apkārtējos mīkstos audus. Trakcijas spēks ir jāpieliek pakāpeniski, kā arī ir jāizvēlas trakcijas ilgums, kas būs atkarīgs gan no pacienta pašsajūtas, gan no locītavas bojājuma. Var izvēlēties intermitējošo trakciju, kas manuāli ir vieglāk realizējama. Trakcijas laikā ir jābūt fiksētam proksimālajam segmentam, ko var nodrošināt gan ar ķermeņa pozīciju (t.i., fiksē ar ķermeņa svaru), gan manuāli, gan ar palīglīdzekļiem (piem., josta).
Medicīniskās tehnoloģijas nodrošināšanai nepieciešamie resursi
1. Personāls. Locītavu mobilizāciju un trakciju var veikt ārstniecības personas, kas apguvušas medicīniskās tehnoloģijas lietošanai nepieciešamās zināšanas un iemaņas pamata vai papildus izglītības programmā, tai skaitā rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārsti un fizioterapeiti, un citas ārstniecības personas, kas ir ieguvušas metodes sertifikātu.
2. Medicīniskās ierīces. MT realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces, zāles un metodes (medicīniskās tehnoloģijas), kas ir reģistrētas Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē. Nepieciešamās medicīniskās ierīces ir: kušete, pacienta pozicionēšanas līdzekļi, u.c., atkarībā no metodes.
3. Telpas un to tehniskais nodrošinājums. MT realizē telpās kas atbilst normatīvo aktu prasībām ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē. Telpai jābūt aprīkotai ar neslīdošu grīdas segumu, regulējamu kušeti (atkarībā no metodes) un cita veida tehnisko aprīkojumu: pacienta pozicionēšanas līdzekļiem (spilveni, atbalsti), u.c., atkarībā no metodes. Jānodrošina optimāli vides faktori: gaisa temperatūra, kvalitāte, gaisma.
Latvijas Fizioterapeitu asociācijas
valdes priekšsēdētāja D.Šmite
Rīga, 02.06.2013.
MT 13-40