Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Ergonomiskā konsultēšana, organizēta kā atsevišķa nodarbība, pacienta darbavietā vai mājas vidē

Ievietots 26.04.2013.

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Ergonomiskā konsultēšana, organizēta kā atsevišķa nodarbība, pacienta darbavietā vai mājas vidē

 

Vispārīgie jautājumi

Ergonomikas uzdevums ir darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka psihiskajām un fiziskajām iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas neizraisa draudus cilvēka veselībai un kuru var viegli izpildīt. Ergonomika tiek definēta kā multidisciplināra zinātnes nozare, kas pamatā balstās uz cilvēka anatomiju, fizioloģiju un psiholoģiju. Starptautiskā Ergonomikas asociācija (IEA) ergonomiku definē kā zinātnes disciplīnu, kas pēta cilvēka un apkārtējās vides savstarpējās attiecības, ietverot teorētisko un praktisko izpēti, tehnoloģiskā aprīkojuma darbības principu apgūšanu un veidošanu, datu analīzi, vides un tehnoloģiju dizaina pilnveidošanu, nodrošinot cilvēka labklājību un kopējās sistēmas darbību.

Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas mērķis un būtība

Risku novērtēšana - galvenais priekšnosacījums, lai efektīvi varētu novērst kaitējumus veselībai, ir medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas mērķis. Ergonomiskie riska faktori sevī ietver smagumu pārvietošanu, ķermeņa pozu darba laikā, vienveidīgas, atkārtotas kustības, darba monotoniju, darba slodzi un ritmu, darba spriedzi, biomehānikas un antropometrijas pamatus, darba dizainu. Ergonomiskā konsultēšana ietver sevī ergonomisko riska faktoru novērtēšanu, analīzi un individuāli izstrādātus ieteikumus risku profilaksei, samazināšanai vai novēršanai, ņemot vērā darba specifiku un citus individuālos faktorus.

Smagumu pārvietošana. Smagumu pārvietošanā ar fizisku spēku cilvēka spēks tiek iesaistīts gan tiešā (celšana, novietošana), gan arī netiešā (grūšana, vilkšana, pārvietošana) veidā. Smaguma pārvietošana ar rokām ir arī pacelta smaguma pārvietošana vai turēšana. Celšanas darbu ietekme uz kustību-balsta aparātu ir atkarīga no paceļamās kravas smaguma, horizontālā attāluma starp kravu un ķermeni, pacelšanas augstuma, ķermeņa pozas, kravas izmēra un satveršanas, pārvietošanas biežuma. Vadoties pēc Standarta ISO/CD 11228: „Ergonomika - Smagumu celšana ar rokām"- 1.daļa: Celšana un pārvietošana), jebkuras kravas, kas sver vairāk par 3 kg, pārvietošana ar rokām var ietvert potenciālu nepieļaujamu muguras savainojumu risku, jo, neraugoties uz to, ka tas ir samērā neliels svars,- ja to apstrādā neergonomiskos apstākļos (atstatus no ķermeņa, neatbilstošās pozās, uz nestabilas pamatnes utt.), tas var izraisīt risku. Par 3 kg vieglāku smagumu pārvietošana ar rokām var izraisīt muskuļu un kaulu savainojumus augšējās ekstremitātēs, ja spēka pielikšana ir vairākkārtēja. Par 25 kg smagāka krava ir ar ļoti lielu riska pakāpi, pat nepastāvot citiem nelabvēlīgiem ergonomiskiem apstākļiem. Pārvietojot smagumu bez ceļamiem mehānismiem, jāievēro pieļaujamās smagumu celšanas normas, kas vienā paņēmienā vīriešiem nepārsniedz 50 kg, bet sievietēm 15 kg.

Ķermeņa poza darba laikā. Ķermeņa darba poza ir dažādu ķermeņa daļu (kakla, roku, muguras, iegurņa, kāju) pozīcija darba procesā. Visizplatītākās darba pozas ir ķermeņa stāvoklis stāvus vai sēdus. Retākas pozas ir saliekts ķermenis, uz ceļiem vai guļus. Kā visērtākais darba stāvoklis tiek aprakstīta sēdus pozīcija, bet tikai tādā gadījumā, ja tiek ievēroti ergonomikas pamatprincipi krēsla, galda un darba virsmas konstrukcijā. Neskatoties uz to, ka sēdus stāvoklis darba veikšanai ir ērts, ilglaicīga atrašanās šādā stāvoklī nogurdina. Tādēļ ieteicam periodiski mainīt stāvokli, iespēju robežās to nomainot ar citām kustībām. Darba veikšana stāvus pozīcijā saistīta ar kāju, muguras un plecu muskuļu pārslodzi. Ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var izraisīt lumbalģiju. Darbavietas laukumam jābūt pietiekami plašam, lai nodrošinātu kāju stāvokļa maiņu, lai pēc iespējas vienmērīgāk tiktu sadalīta slodze.

Vienveidīgas, atkārtotas kustības. Atkārtoti uzdevumi ir tādas darbības, kuru cikls ir mazāks par 30 sekundēm un tie darbi, kuros vairāk nekā 50% no cikla ilguma tiek atkārtotas nemainīgas kustības. Patoloģijas rašanos rokās var ietekmēt vairāki riska faktori: locītavu atrašanās saspringtā stāvoklī (plecu vai plaukstas pamatnes ilgstoša atrašanās piespiedu stāvoklī), pārāk liels roku spēka pielietojums, darba process ar ļoti īsiem un atkārtojošiem darba cikliem un nepietiekam atpūtas ilgums. Uzskata, ka šī patoloģija rodas, kombinējoties vairākiem no šiem faktoriem.

Darba monotonija. Monotonu darbu raksturo atkārtotas darba operācijas vai cikls, un tas jānovērtē, plānojot darba uzdevumu un izvēloties darbiniekus, kas veic šo darbu.

Darba slodze un ritms. Kopējo fizisko slodzi nosaka, noskaidrojot, cik lielā mērā darbs, darba metodes un iekārtas ietekmē fizisko piepūli. Tāpēc, jānovērtē veicamo darba process, iztaujājot strādniekus un darba vadītājus; novērtē darba smagumu pēc ergonomiski noteiktajām darba smaguma pakāpēm; novērtē pārtraukumus un to biežumu darba laikā.

Darba spriedze. Garīgo slodzi var definēt kā garīgo piepūli, kas jāpielieto konkrētā rezultāta sasniegšanai. Tas ir darba procesa raksturojums, kad pamatā tiek noslogota centrālā nervu sistēma. Tā nosaka nervu, psiho emocionālo spriedzi, intelektuālās spriedzes intensitāti un ilgumu. Garīga darba darītājiem pieaug muskuļu elektriskā aktivitāte, kas liecina par skeleta muskuļu sasprindzinājumu.

Biomehānika. Biomehānika pētī tos spēkus, kuri darbojas cilvēka anatomiskajās struktūrās tad, kad cilvēks dabiski kustas, strādā per se (pats ar sevi), vai arī tad, kad fiziski mijiedarbojas cilvēks un ārējā vide. Lai varētu orientēties biomehānikā un lietot biomehānikas atziņas praksē, jāpārzina funkcionālā anatomija, darba procesa kinezioloģija (kinētiskās sakarības) un fizioloģija, mehānismu konstrukcijas un elektronisku ierīču uzbūves pamati. Zinot biomehānikas pamatus, var paredzēt un novērst patoloģiskas reakcijas, kuras rodas pēkšņi kā atbilde uz mehānisku slodzi un traumējošām kustībām darba procesā.

Antropometrija. Tā ir zinātne par cilvēka ķermeņa mērīšanu. Antropometriskajos pētījumos nosaka ķermeņa garumu, masu, krūšu apkārtmēru, muskulatūras attīstību, zemādas tauku slāni, mērī galvaskausu, locekļus, atsevišķas ķermeņa daļas saistībā ar mašīnu, apģērbu konstruēšanu (dizainu) un darba vides organizēšanu. Antropometriskie mērījumi saskaņā ar Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) ieteikumu ietver sevī 36 antropometriskās pazīmes. Pamatā tās raksturo lineārie izmēri, kurus nosaka ar antropometru. Ir speciāli pēdas mērītāji, plaukstas mērītāji, cefalometri (galvas izmēru noteicēji) u.c. Lai izmērītu citas pazīmes, lieto speciālas metodes un instrumentus. Lai iegūtu absolūtu informāciju par cilvēka ķermeņa virsmas īpatnībām, plaši lieto datortehniku, biostereometriskos mērījumus.

Darba dizains. Darba dizainam ergonomikā ir būtiska nozīme. Darba dizains sevī ietver darbavietas, darba vides un darba procesa dizainu. Plānojot darbavietu, jānosaka aktivitātēm nepieciešamā platība, ņemot vērā individuālo izmēru dažādību. Lai panāktu piemērotu darbavietas plānojumu, nepieciešams ņemt vērā statiskos un funkcionālos cilvēka ķermeņa parametrus. Darba telpu izmēru izpētei jāaptver visas darba situācijas un pozīcijas, kas varētu tikt piemērotas dažādu darbu veikšanai. No ergonomiskā viedokļa izpēte jāveic darba zonā, kurā tiek veiktas visas operatīva rakstura cilvēku aktivitātes. Ar darba zonu saprot laukumu, kas ieskauj cilvēku aptuveni 0,5 līdz 2 metru rādiusā. Gan vertikālā, gan horizontālā stāvoklī jānosaka optimālie darba attālumi un platības, lai sasniegtu ērtu darba stāvokli. Ļoti svarīgi ir noteikt darba virsmas augstumu ar mērķi panākt visu veicamo darbu piemērotību ķermeņa dabiskajām funkcijām gan sēdus, gan stāvus stāvoklī.

Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas nosacījumi

Ergonomiskā konsultēšana ietver sevī ergonomisko riska faktoru (smagumu pārvietošana, ķermeņa poza darba laikā, vienveidīgas, atkārtotas kustības, darba monotonija, darba slodze un ritms, darba spriedze, biomehānikas un antropometrijas pamati, darba dizains) novērtēšanu, analīzi un individuāli izstrādātus ieteikumus risku profilaksei, samazināšanai vai novēršanai, ņemot vērā darba specifiku un citus individuālos faktorus.

Galvenais priekšnosacījums, lai efektīvi varētu novērst kaitējumus veselībai, ir risku novērtēšana.

Kustību un balsta aparāta saslimšanas ir biežākais iemesls ilgtermiņa darba nespējai.

 

Medicīniskās tehnoloģijas procedūras apraksts

  • Novērtē un analizē ergonomiskā dizaina prasības mājas vai darba vidē, lai nodrošinātu optimālu darba, iekārtas, vides un cilvēka mijiedarbību.
  • Analizē un interpretē ergonomiskās izmeklēšanas atradni: novērtē darba procesa izpildes drošību, izpildījumu un efektivitāti; analizē to faktoru ietekmi, kas saistīti ar attieksmi, veselību un cilvēciskiem faktoriem; analizē un precīzi interpretē iegūtos datus, kopīgi ar pacientu analizē un apspriež iespējamos risinājumus.
  • Noskaidro cilvēka potenciālo iespēju savietojamību ar nepieciešamajām prasībām un izmaiņām: ņem vērā dažādo cilvēku individualitāti; noskaidro savstarpējās saskaņas iespējas starp darbinieka raksturu, spējām, motivāciju un organizāciju, plānoto vai esošo vidi, iekārtojumu, instrumentiem, iekārtām un darba uzdevumiem; identificē potenciālos vai esošos augsta riska uzdevumus, kas rada risku darbības veicēja vai vides veselībai un drošībai; noskaidro vai problēmas cēloņa novēršana ir iespējama ar ergonomikas metodēm; ar faktiem pamato lēmumus par ergonomisko metožu iejaukšanos un realizēšanu.
  • Sniedz atbilstošas rekomendācijas risku samazināšanai vai novēršanai, palīdz rekomendāciju īstenošanā: darba vides modifikācija, darba pozas vai kustības modifikācija, atpūtas plānošana, specifiski profilaktiski pasākumi (piem., stiepšanās vingrojumi, atpūtas pozas, relaksācijas tehnikas), vispārīgie veselību veicinošie pasākumi (piem., aerobas aktivitātes).
  • Ergonomisko konsultēšanu fizioterapeits sniedz, ņemot vērā izvērtējamās personas individuālos faktorus un ietverot personas fiziskā funkcionālā stāvokļa izmeklēšanu.
  • Vidēji kopējais pirmreizējās ergonomiskās konsultēšanas laiks vienam pacientam 30-60 minūtes, neieskaitot laiku, kas nepieciešams, lai nokļūtu līdz pacientam. Atkārtotas konsultēšanas laiks vienam pacientam 15-30 minūtes.

Medicīniskās tehnoloģijas nodrošināšanai nepieciešamie resursi

1.Personāls. Lai veiktu ergonomisko konsultēšanu pacienta darba vidē vai mājas vidē, nepieciešamas zināšanas un izpratne par ergonomiku kā zinātni un tās principu integrāciju fizioterapijā, lokālās vides novērtēšanas principiem un metodēm, ergonomiskajiem riska faktoriem darba vidēs un ikdienā, normālu cilvēka fizioloģiju, anatomiju, kustību-balsta aparāta biomehāniku un fizioterapijas pamatiem (motorās kontroles teorija, izpratne par normālu kustību un pozas noturēšanu). Nepieciešamas iemaņas un prasmes lokālās darba vides izvērtēšanā, profilaktisko metožu (izglītojoša darba, aktīvas stiepšanas, pozas izjūtas, relaksācijas u.tml.) praktiskajā realizācijā. Ergonomisko konsultēšanu var veikt ārstniecības personas, kas apguvušas minētās zināšanas un iemaņas: fizioterapeiti (apgūst pamata izglītības programmā).

2.Medicīniskās ierīces. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijai nepieciešamas medicīniskās ierīces un palīglīdzekļi: dažādu ķermeņa daļu pozicionējoši atbalsti (piemēram, jostas daļas rullītis, atbalsts delnas pamata locītavai, kāju paliktnis u.tml.); vizuāli uzskates materiāli izglītojošo pasākumu veikšanai (bukleti, plakāti, mugurkaula vai citas ķermeņa daļas makets, vingrošanas paklājs, krēsls). Lai veiktu lokālu vides un pozas novērtēšanu nepieciešama mērlente, goniometrs. Nepieciešamības gadījumā var izmantot arī foto, video ierīces.

Medicīniskās tehnoloģijas realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces, zāles un metodes (medicīniskās tehnoloģijas), kas ir reģistrētas Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē.

3.Telpas un to tehniskais nodrošinājums. Medicīnisko tehnoloģiju realizē telpās, kas atbilst Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasībām dzīvojamām vai darba telpām. Telpā jānodrošina optimāli vides faktori: gaisa temperatūra, kvalitāte, gaisma.

 

Latvijas Fizioterapeitu asociācijas

valdes priekšsēdētāja                                                                                                     D.Šmite

 

Rīga, 04.07.2011.

MT 13-018