Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Dažāda veida fiziskās slodzes individuāla dozēšana ar objektīvo un subjektīvo kardiorespiratoro rādītāju dinamisku kontroli

Ievietots 26.04.2013.

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Dažāda veida fiziskās slodzes individuāla dozēšana ar objektīvo un subjektīvo kardiorespiratoro rādītāju dinamisku kontroli

Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas mērķis un būtība

Fizioterapijas ārstēšanas procesā tiek izmantotas dažāda veida fiziskās aktivitātes. Fiziskās slodzes individuāla dozēšana ar kardiorespiratoro rādītāju kontroli ir specifiska aktīvo terapeitisko vingrojumu medicīniskā tehnoloģija, kas tiek pielietota ar mērķi uzlabot sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālās spējas, aerobās darba spējas, izturību, mazināt dislipidēmiju un veikt svara korekcija. Tiek izmantotas cikliskas aktivitātes, ko ir iespējams dozēt un individuāli piemērot, ņemot vērā pacienta atbildes reakciju uz slodzi. Visbiežāk tiek izmantotas tādas aktivitātes kā dozēta soļošana, dozēta slodze uz velotrenažiera vai tredmila.

Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas jomas un nosacījumi

Pirms fiziskās slodzes piemērošanas ir nepieciešams pacienta sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālā stāvokļa novērtējums (t.sk., EKG, ehokardiogrāfija, laboratoriskie testi riska faktoru izvērtējumam), ietverot slodzes testu –veloergometriju (Ja pacienta stāvoklis neatļauj veikt veloergometrijas testu, nepieciešams veikt 6 minūšu iešanas testu vai citu slodzes testu) un ārsta slēdziens par sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli. Fiziskās slodzes veids tiek izvēlēts ņemot vērā gan tehniskās iespējas, gan pacienta individuālos faktorus (piem., locītavu sāpes). Tiek izmantotas aktivitātes, kas iesaista lielas muskuļu grupas, ir dinamiskas un cikliskas un sagādā prieku konkrētajam pacientam.

Adekvāti dozēta un individuāli piemērota fiziskā slodze mazina dažādu slimību risku (cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības u.c.), kā arī uzlabo un saglabā fizisko funkcionālo stāvokli pacientiem ar sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas, endokrīnās sistēmas saslimšanām, kā arī pozitīvi ietekmē psihisko veselību.

Medicīniskās tehnoloģijas procedūras apraksts

Kā jau tika minēts iepriekš, pirms aktivitāšu uzsākšanas nepieciešams ārsta slēdziens par pacienta sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli un iespējamajiem riska faktoriem, brīdinājuma pazīmēm vai kontrindikācijām, kā arī nepieciešams slodzes testa rezultāts.

Slodzes dozēšana pamatojas uz pacienta funkcionālo stāvokli, aktuālo stāvokli un terapeitisko mērķi. Dozējot slodzi, tiek noteikts tās ilgums. Slodzes ilgums būs atkarīgs no pacienta sākotnējā stāvokļa. Ja pacienta stāvoklis ir stipri (funkcionālo ierobežojumu IV pakāpe) grūts, tad sāk ar īsiem aktivitāšu intervāliem (1 – 2 minūtes), kam seko atpūtas pauzes, pakāpeniski tiek palielināts aktivitāšu intervāla ilgums (aptuveni par 1 minūti dienā) un samazināts atpūtas paužu skaits. Pacienti ar vidēji ierobežotu slodzes toleranci varētu sākt ar 10 līdz 20 minūtēm. Mērķis ir progresēt līdz 20 minūtēm, bez subjektīvām vai objektīvām neadekvātām reakcijām, nepalielinot intensitāti. Biežums ir atkarīgs no ilguma un intensitātes: ja ilgums ir mazāks par 15 līdz 20 minūtēm, tad būtu nepieciešams aktivitātes veikt 2 -3 reizes /dienā, katru dienu, ja aktivitātes ilgums > 20 minūtes, tad 1 reizi dienā, 3 – 7 reizes nedēļā, atkarībā no intensitātes. Slodzes intensitāte ir atkarīga no terapeitiskā mērķa un pacienta funkcionālā un medicīniskā stāvokļa. Veselam cilvēkam ar vidējām darbaspējām trenējošā intensitāte būs 70 – 85% no maksimālās sirds frekvences vai 60-75% no sirds frekvences rezerves + miera sirds frekvence (Karvonena formula). Ja slodzes mērķis ir svara samazināšana, hipertensijas kontrole, kā arī ja eksistē riska faktori, tad intensitāti izvēlas zemāku (50-60%), bet izmanto ilgāku treniņa laiku. Slodzes intensitāti var dozēt arī pēc metabolajām vienībām. Sirdsdarbības frekvenci nevar izmantot kā slodzes dozēšanas veidu, ja pacients lieto medikamentus, kas ietekmē sirdsdarbību (piem., beta blokatori). Būtiski ir vadīties arī pēc pacienta izjustās piepūles apjoma un simptomu parādīšanās.

Slodzes laikā jāveic gan sirdsdarbības frekvences monitorēšana (piemēram, ar pulsometru), gan arteriālā asinsspiediena (AS) kontrole. Ja pastāv aritmiju risks vai pacientam ir izteikti samazināta slodzes tolerance nepieciešama EKG kontrole slodzes laikā. Kā arī slodzes laikā jāseko līdzi subjektīvajiem un objektīvajiem rādītājiem, kas varētu liecināt par neadekvātu reakciju uz slodzi un būtu iemesls slodzes samazināšanai vai pārtraukšanai.

Par neadekvātu reakciju uz slodzi liecina (slodze jāpārtrauc): reibonis, ģībonis, stenokardija, slikta dūša, vemšana, izteikts elpas trūkums, neparasts vai izteikts nogurums; ataksija, nestabilitāte vai apjukums; izteikta klaudikācija vai citas sāpes; cianoze vai izteikts bālums; auksti sviedri; izteikti samazināts pulsa pildījums; sistoliskais asinsspiediens (SAS) > 200 mm Hg, diastoliskais > 110 mm Hg; SAS samazināšanās >20 mm Hg; sirds frekvences palielināšanās >50 x/min pie zemas intensitātes slodzes; nozīmīgi ritma traucējumi (II un III pakāpes blokāde, kompleksi PVC, jebkura aritmija kombinācijā ar AS samazināšanos), trokšņi plaušās. Brīdinājuma pazīmes, kas varētu liecināt par neadekvātu reakciju uz slodzi (jāievēro piesardzība): miera tahikardija, iztrūkst pulsa vai AS reakcija uz slodzi, pārmērīga pulsa vai AS reakcija uz slodzi; SAS samazināšanās >10 mm Hg pēc sākotnēja pieauguma; aritmiju pastiprināšanās pie slodzes; izteikts elpas trūkums; sāpes; bālums; reibonis un nestabilitāte; lēna atjaunošanās pēc slodzes; izteikts nogurums, kas ilgst >1-2 stundas pēc slodzes.

Kontrindikācijas fiziskai slodzei: nestabila vai miera stenokardija, vai simptomu maiņa pēdējo 24 stundu laikā; aneirisma; izteikta aortas stenoze vai obstruktīva hipertrofiskā kardiomiopātija; bīstamas aritmijas (supraventrikulāra tahikardija, ventrikulāra tahikardija vai fibrilācija, II un III pakāpes blokāde); simptomātiska sirds mazspēja un plaušu tūska; nekontrolēts cukura diabēts; nekontrolēta hipertensija (miera SAS > 200 mm Hg; diastoliskais AS >105-110 mm Hg); pastāvīga hipotensija pēc miokarda infarkta; akūta infekcija vai drudzis; aktīvs perikardīts vai miokardīts.

Procedūras ilgums atkarīgs no pacienta funkcionālā stāvokļa, vidēji 15 – 30 – 45 minūtes.

Medicīniskās tehnoloģijas nodrošināšanai nepieciešamie resursi

1.Personāls. Medicīnisko tehnoloģiju var izmantot ārstniecības personas, kas to apguvušas pamata izglītības programmā, piemēram - fizioterapeiti, vai ārstniecības personas, kas medicīnisko tehnoloģiju un tās realizācijai nepieciešamās zināšanas apgūst pēcdiploma apmācībā.

2.Medicīniskās ierīces. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijai nepieciešamās medicīniskās ierīces ir tonometrs, fonendoskops, pulkstenis (vai hronometrs), pulsometrs, kušete, elektrokardiogrāfs. Ja slodzes veids ir izvēlēts, izmantojot velotrenažieri vai tredmilu, tad nepieciešams attiecīgais medicīniskais trenažieris vai veloergometrs. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces, zāles un metodes (medicīniskās tehnoloģijas), kas ir reģistrētas Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē.

3.Telpas un to tehniskais nodrošinājums. MT realizē telpās kas atbilst Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasībām ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē. Telpai jābūt aprīkotai ar neslīdošu grīdas segumu, kušeti vai gultu (ja tiek veikta praktiskā apmācība) un cita veida tehnisko aprīkojumu atkarībā no apmācamās metodes. Jānodrošina optimāli vides faktori: gaisa temperatūra, kvalitāte, gaisma.

Latvijas Fizioterapeitu asociācijas

valdes priekšsēdētāja                                                                                               D.Šmite

Rīga, 22.06.2011.

MT 13-020