Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Miruša cilvēka (līķa) izmeklēšanas metode

  1. Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

  2. MIRUŠA CILVĒKA (LĪĶA) IZMEKLĒŠANAS METODE

  3. 1. Vispārīgie jautājumi

    1. Medicīniskā tehnoloģija (MT) paredzēta izmantošanai tiesu medicīnas kriminālistikas ekspertīzē, kā arī visiem tiem gadījumiem,
  4. kad ir nepieciešams noskaidrot bioloģiska objekta ķīmisko sastāvu un anomālu (palielinātu) klātpienesta ķīmiskā elementa klātbūtni paraugā, ko izsaukusi tehniska, ķīmiska vai cita mākslīga iedarbība.
    1. Šo jautājumu risināšanā izmanto dažādas metodes. Mūsdienās visbiežāk izmanto rentgena fluorescentās spektrālās analīzes
  5. (RFSA) metodi. Minētā MT ir pasaulē un Eiropā plaši izplatīta bioloģisko paraugu nesagraujoša fizikāla metode ķīmisko elementu esamības noteikšanai dažādos paraugos. Metode balstās uz primārā rentgenstarojuma (ko dod rentgenlampa) izsauktā rentgena fluorescences starojuma (raksturīgā rentgenstarojuma) izdalīšanu un mērīšanu. Viennozīmīga atbilstība starp elementa atoma kārtas skaitli periodiskajā sistēmā un tā fluorescences viļņa garumiem, kā arī starp elementa daudzumu un tā spektra līniju intensitāti, ļauj noteikt šī elementa esamību un novērtēt tā daudzumu pētāmajā paraugā.
    1. MT uzdevumi:
  6. MT paredzēta ķīmisko elementu sastāva noteikšanai līķa audos, piemēram:
  • smago metālu klātbūtnes noteikšana iekšējos orgānos (aknās, nierēs, kuņģī, zarnās, plaušās u.c.) gadījumos, ja ir radušies jautājumi par iespējamo saindēšanos ar indīgām ķīmiskajām vielām;
  • ķīmisko elementu klātbūtnes noteikšana asinīs, urīnā, matos, nagos, kā arī pelnos un kremētos kaulaudos, ja ir aizdomas par slepkavību;
  • ķīmisko elementu klātbūtnes noteikšana ādā un kaulaudos ar bojājumiem, ja nāve iestājusies šāviena rezultātā, no asa cērtoša, griezoša un trula ieroča vai elektriskās strāvas iedarbības.
  1.  
    1. MT mērķis:
    2. Ar rentgena skenējošo spektrometru nosaka ķīmisko elementu sastāvu un klātpienestos ķīmiskos elementus, kas elementu
  2. periodiskajā sistēmā atrodas no kalcija līdz urānam.

  3. 2. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijas apstākļi un nosacījumi

    1. Tiesu medicīnas eksperts objektu izņemšanu veic ievērojot medicīniskās kriminālistikas uzdevumus, autopsijas rezultātus un
  4. izmeklēšanas datus atbilstoši Latvijas Republikas kriminālprocesa kodeksam un prasībām, ko nosaka reglamentējoši un metodiskie dokumenti: Latvijas Republikas tiesībsargājošo orgānu Nolikumi un lēmumi tiesu medicīnas ekspertīzes jautājumos, instrukcijas par tiesu medicīnisko ekspertīzi un noteikumi par cilvēka līķa tiesu medicīnisko ekspertīzi.
    1. Paraugu izņemšanu veic, ja:
  • ir aizdomas par noindēšanu – orgāni un audi, lai varētu noteikt indes klātbūtni; i
  • r aizdomas par slepkavību – asinis, urīns, mati, nagi, kā arī pelni un kremēti kaulaudi;
  • nāve iestājusies šāviena rezultātā, no asa cērtoša, griezoša un trula ieroča vai elektriskās strāvas iedarbības – āda, kaulaudi ar bojājumiem.
  1.  
    1. Paraugiem, kas paredzēti rentgena fluorescentai analīzei ir jābūt:
  • ādas gabaliņiem ar bojājumiem, kas izgriezti no līķa, ar noņemtu zemādas tauku slāni, apžāvētiem gaisā istabas temperatūrā un piestiprinātiem uz kartona loksnes, norādot objektu orientāciju. Katru kartona loksni jāievieto atsevišķā marķētā pauspapīra (kaļkas) paketē;
  • analīzei domātiem apģērba audumu paraugiem ar bojājumiem un zīmēm jābūt apžāvētiem gaisā istabas temperatūrā un ievietotiem atsevišķā marķētā pauspapīra paketē;
  • iekšējiem orgāniem (kuņģa sieniņai, zarnu un barības vada daļām) jābūt bez kaut kādiem apvalkiem, preparētiem ar medicīniskajiem instrumentiem, katrs marķēts objekts jānovieto atsevišķi uz stikla;
  • asinis, urīns un citi šķidrumi jāņem daudzumā ne mazāk kā 10 cm3, jāielej atbilstoša tilpuma iepriekš izmazgātos un izžāvētos hermētiski noslēgtos traukos;
  • mati un nagi jāievieto atsevišķās marķētas hermētiski noslēgtās paketēs.
  1.  
    1. Visiem paraugiem jābūt reģistrācijas numuram, tiem jābūt pievienotam norīkojumam, kurā norādīti ekspertīzes mērķi un
  2. ekspertam uzdotie jautājumi.
    1. MT, izmantojot rentgena fluorescentās spektrālās analīzes (RSFA) metodi, priekšrocības ir:
  • MT ir materiālu nesagraujoša, t.i., analīzes veikšanas laikā bioloģiskais materiāls netiek sabojāts;
  • MT daudzos gadījumos neprasa pētāmā materiāla speciālu apstrādi ar ķīmiskām vielām;
  • ļauj vienlaicīgi konstatēt daudzu ķīmisko elementu klātbūtni paraugā;
  • analīzes rezultātus var viegli dokumentēt un saglabāt datorā;
  • neliels analīzes veikšanas laiks ir neliels (apmēram 30 min.).

  1. 3. Medicīniskās tehnoloģijas veikšanas (realizācijas) metodika

  2. 3.1. Paraugu sagatavošana analīzei
    1. Paraugus, kam izdara virsmā esošo elementu analīzi, ievieto kivetē, orientējot tā, lai uz to vislabāk kristu primārā
  3. rentgenstarojuma staru kūlis. Pētāmā parauga virsmai jābūt izlīdzinātai pēc kivetes turētāja līmeņa. Pētāmā parauga virsmā nedrīkst būt dažāda augstuma reljefa neviendabīgi veidojumi: sausu asiņu sabiezējumi, ādas krokas, mati un ādas fragmenti. Ja tomēr tādi nevienāda augstuma elementi eksistē, tad tos piespiež (pārklāj) ar lavsāna plēvi. Gadījumā, ja nepieciešama lielu objektu analīze, to izdara pa daļām vairākās vietās.
    1. Veicot pulverveidīgu paraugu analīzi, paraugu nepieciešams izžāvēt 80 - 100ºС temperatūrā. Izžāvēto paraugu saberž līdz
  4. pulvera daļiņas ir ar diametru apmēram 100 mm, uzmanīgi samaisa un ieber aparāta komplektā esošajās kaprona vai teflona kivetēs. Kiveti pārklāj ar lavsāna plēvi un ievieto kivetes turētājā. Gadījumā, ja pulverveidīgais paraugs ir mazs (maz vielas), parauga pulveri ieber starp divām lavsāna plēvēm un ievieto speciālā sadalāmā filtru kivetē, kas arī ir aparāta komplektā. Paraugam vienmēr ir jābūt telpiski precīzi fiksētam attiecībā pret primārā rentgenstarojuma staru kūli.
    1. Pētot šķidrus paraugus, tos ielej speciālā ar lavsāna plēvi pārklātā kivetē un ievieto kivetes turētājā. Gadījumā, ja šķidruma
  5. daudzums ir mazs, to pa pilienam pārnes uz filtru ar parafīna gredzenu, apžāvē zem infrasarkano staru lampas, pārklāj ar lavsāna plēvi un ievieto speciālā sadalāmā filtru kivetē.
    1. Ja paraugu nepieciešams pārogļot, tad to ievieto kvarca vai porcelāna tīģelī un mufeļu krāsnī pārogļo 450 - 550ºС. Uzmanību!
  6. Pārogļojot paraugu tajā nesaglabājas dzīvsudrabs.
  7. 3.2. Kontroles paraugi
    1. Atlasa 2 kontroles paraugus, lai turpmāk iegūtu divus paralēlus mērījumus. Kontroles paraugus ievieto kivetēs analoģiski kā
  8. pētāmos paraugus.
    1. Par kontroles paraugiem izvēlas materiālu, kas ir identisks pētāmajam materiālam, bet bez patoloģiskām izmaiņām vai
  9. bojājumiem:
  • ādas gabaliņus, kas pēc biezuma, virsmas stāvokļa un konsistences ir līdzīgi objektam ar bojājumu, no tā paša līķa, kas ņemti bojājuma tuvumā, vai no ķermeņa simetriska apgabala, bet, šautu ievainojumu gadījumā, ne tuvāk kā 10 mm no bojājuma vietas;
  • kaulaudu kontroles paraugus atlasa līdzīgi kā ādas kontroles paraugus;
  • iekšējo orgānu sieniņas ņem no līķa bez patoloģiskām izmaiņām vai bojājumiem;
  • šķidros izdalījumus, tai skaitā arī asinis, ņem daudzumos, kas atbilst pētāmā parauga daudzumam, ievērojot dzimumu, vecumu un patoloģiju;
  • pelnus vai kremētus kaulaudus ņem daudzumos, kas atbilst pētāmā parauga daudzumam.

  1. 3.3. Mērīšana

  2. 3.3.1. MT realizācijai var izmantot dažādus rentgena skenējošos spektrometrus un programmas. Aprakstā minētajā MT tiek
    1. lietots rentgena skenējošais spektrometrs SPEKTROSKAN-Maks-G, izmantojot programmu Spectr-Quant.
    2. No programmas galvenās izvēlnes «Kalibrēšana» apakšizvēlnes «Atskaites (repera) līnijas meklēšana» režīmā piesaista aparāta skalu dzelzs līnijai. Izvēlas kvalitatīvās analīzes programmu. Izmēra pētāmā parauga "pārskata" spektru atstarotās difrakcijas spektra pirmajā un otrajā kārtā. "Pārskata" spektra parametri: diapazona sākums 850 mÅ, diapazona beigas – 3000 mÅ, solis – 5 mÅ, ekspozīcija – 2 s, pirmā (otrā) spektra kārta. Aptuvens katra "pārskata" spektra uzņemšanas laiks – 15 minūtes. "Pārskata" spektru atšifrē. Īpaša uzmanība jāpievērš iespējamo klātpienesto ķīmisko elementu fluorescences spektra maksimumiem (a un b līnijas).
  3. 3.3.2. Analītisko līniju izvēle. Parasti, pēc atšifrēšanas parādās vairākas spektra līnijas, kas pieder katram klātpienestam vai
    1. parauga materiālā esošajiem elementiem. Par analītisko līniju ir jāizvēlas visintensīvāko spektra līniju, t.i., to, kurai, salīdzinot ar fonu ir maksimālā amplitūda. K-spektros visintensīvākā ir summārā līnija Ka (Ka1 un Ka2 summa), L-spektros – arī summārās La vai Lb līnijas.
    2. Dažos gadījumos, kad uz visintensīvāko elementa spektra līniju uzklājas cita elementa spektra līnija, piemēram, arsēna Ka pārklājas ar svina La, jāizvēlas meklējamā elementa citu spektra līniju. Aplūkotajā piemērā var izvēlēties svina Lb vai arsēna Kb.
  4. 3.3.3. Pēc analītisko līniju izvēles mērījumus izdara 3 punktos:
    1. viļņa garumam li, kas atbilst šīs līnijas viļņa garumam rokasgrāmatā un arī viņa garumiem li + D un li – D. Intervāla D garuma izvēle ir atkarīga no viļņa garuma (sk. tabulu).

Viļņa garuma diapazons, mÅ

Intervāls D, mÅ

no 800 līdz 1200

35

no 1201 līdz 1600

20

no 1601 līdz 2400

15

no 2401 līdz 3200

10
    1. Mērījumus veic kvalitatīvās analīzes režīmā. Mērījumu sākums atbilst līdz veseliem skaitļiem noapaļotai viļņa garuma vērtībai li – D, beigas - li + D, solis D un ekspozīcija 100 sekundes. Šādā veidā iegūtie spektri sastāv no trīs intensitātes vērtībām (3 punktu spektri):
      1. 1.  - fona intensitāte viļņa garumam li – D;
      2. 2. - intensitāte analītiskās līnijas viļņa garumam li;
      3. 3. - fona intensitāte viļņa garumam li + D,
    2. tos ieraksta kvalitatīvās analīzes failu bibliotēkā, izvēloties noteiktu faila vārdu datu grupai.
  2. 3.3.4. Kontroles paraugus - 2 eksemplārus , analizē tiem pašiem viļņa garumiem pēc analoģijas kā aprakstīts punktā 3.3.3.
    1. Kontroles paraugiem iegūtos 3 punktu spektrus ar atbilstošām intensitātēm: ,  un  – pirmajam paraugam un  ,  un  – otrajam paraugam, ieraksta kvalitatīvās analīzes failu bibliotēkā ar to pašu faila vārdu, kāds ir pētāmajam paraugam ar atbilstošu komentāru par kontroles paraugu.
  3. 3.3.5. Ja tiek analizēti paraugi, kam ir zināms elementu sastāvs, tad „pārskata" spektrus var neuzņemt. Pētāmā un kontroles
    1. parauga trīspunktu spektrus šajā gadījumā mēra sekojoši. Pēc rentgena fluorescentās spektrālās analīzes rokasgrāmatas atrod interesējošā elementa analītisko līniju. Pārbauda traucējošo (ekranējošo) līniju eksistenci. Tam nolūkam uzņem spektru šīs līnijas apkārtnē li ± 2D, solis – 5 mÅ, ekspozīcija – 10 sekundes. Ja nav traucējošu līniju, tad turpina mērīšanu atbilstoši 3.3.3. un 3.3.4., ja ir šādas līnijas, tad par analītisko līniju izvēlas citu šī elementa līniju.
  4. 3.4. Datu apstrāde

Apstrādei izmanto 3 punktu spektrus.

3.4.1. Katra pētāmā ķīmiskā elementa spektru izsauc uz displeja ekrāna. Ekrānā nosaka 3.3.3 punktā aprakstītos skaitīšanas ātrumus, savietojot marķieri ar atbilstošo spektra joslu. Iegūtās intensitātes vērtības ,  un   kā arī ,  un  un  ,  un  pieraksta darba žurnālā.

3.4.2. Tad izdara aprēķinus pēc 3. nodaļas formulām.

Sākumā aprēķina Bi, B1ik un B2ik kā vidējo no fona intensitātēm pa labi un pa kreisi no līnijas:

(8)

un analoģiski:

 (8а)

pirmajam kontroles paraugam un otrajam kontroles paraugam. Tālāk pēc formulas (3) atrodam  un  .

  1. 3.4.3. Aprēķina analītisko signālu pētāmajam paraugam – Аi un analītiskos signālus pirmajam А1ik un otrajam А2ik kontroles paraugam (pēc formulas 2) un to kļūdas.
  2. Šajā nolūkā pēc formulas (4) atrod dispersiju , un izvelkot no tās kvadrātsakni, atrod Ai noteikšanas vidējo kvadrātisko kļūdu . Ja izpildās nosacījums:
  3. Ai > 3SAi, (9)
  4. tad Ai vērtību var izmantot klātpienesuma noteikšanai. Ja noteikums (9) neizpildās, tad i-tais elements nav atrasts.
  5. Pēc (5) formulas, ievietojot tajā ,  izmērītus pirmajam kontroles paraugam un ,  izmērītus otrajam kontroles paraugam, atrod lielumu   un  dispersijas  un  . Pārbauda vai ir spēkā noteikumi:
  6.  un  . (10)
  7. Ja neizpildās abi noteikumi (šajā gadījumā i-tā elementa daudzums kontroles paraugā ir mazāks par jutības slieksni), tad aprēķina vidējo aritmētisko vērtību :
  8. (11)
  9. un dispersiju
  10. (12)
  11. un pēc formulas (1) aprēķina lielumu Di.
  12. Ja izpildās viens no (10) formulas noteikumiem, vai izpildās abi noteikumi, tad salīdzina lielumus un  . Ja šie lielumi atšķiras ne vairāk kā divas reizes, tas var aprēķināt to vidējo vērtību (sk. 11. formulu), dispersiju (12. formula) un pēc formulas (1) aprēķināt lielumu Di.
  13. Ja lielumi un  atšķiras vairāk kā divas reizes, tad ir jāizvēlas trešais kontroles paraugs un to jāanalizē tāpat kā pirmos divus kontroles paraugus un arī tam pēc 2. formulas aprēķina analītisko signālu . No trīs kontroles paraugiem izvēlas divus ar tuvākiem analītiskajiem signāliem, atrod vidējo (11. formula) un dispersiju (12. formula).
  14. 3.4.4. un  aprēķināšana.
  15. Pēc formulas (6) aprēķina dispersiju . Kvadrātsakne no dispersijas – ir  noteikšanas vidējā kvadrātiskā kļūda.
  16. 3.4.5. Elementa klātpienesuma noteikšana.
  17. Elementa klātpienesums ir apstiprināts, ja izpildās noteikums  . Elementa klātpienesums neapstiprinās, ja šis noteikums neizpildās.
  18. Nulles hipotēzes par klātpienesto elementu būtiskuma līmenis (p) nepārsniedz 5 % [1].
  19. 3.5. Galvenās formulas
  20. Lai noteiktu i-tā elementa klātpienesumu, izmanto analītisko signālu starpību Di:
  21. , (1)
  22. kur Ai un Aik – i-tajam elementam atbilstošie analītiskie signāli, ko dod pētāmais paraugs un kontrole (k – indekss, kas apzīmē kontroles paraugu).
  23. Ai aprēķina kā attiecību:
  24. , (2)
  25. kur – starpība starp intensitāti Ii, kas izmērīta analītiskai līnijai, un fonu Bi zem šīs līnijas:
  26. . (3)
  27. Lielumu Аik aprēķina analoģiski, samainot attiecīgi vietām formulās (2) un (3) ,  un  uz  ,  un .
  28. Intensitāti Ii nosaka ar spektrometru, fonu Bi aprēķina kā vidējo aritmētisko no diviem mērījumiem: pa kreisi - un pa labi -  no analītiskās līnijas. Mērīšanas apstākļi un secība aprakstīti 10. nodaļā.
  29. Lieluma Ai dispersiju aprēķina pēc formulas:
  30. (4)
  31. kurā t – ekspozīcijas laiks sekundēs.
  32. Analoģiski aprēķina lieluma Aik dispersiju:
  33. (5)
  34. Lieluma Di dispersija ir vienāda ar dispersiju summu (4) un (5):
  35. (6)
  36. Slēdzienu par elementa klātpienesumu pētāmajā paraugā izdara, ja ir spēkā nosacījums:
  37. (7)
  38. kur Z – koeficients, kas atkarīgs no ticamības varbūtības

  39. 4. Informācija par personām, viņu vispārējo kvalifikāciju un papildu kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētās MT lietošanai

    1. Tiesu medicīnas eksperts veic ar MT analizējamo objektu atlasi. RSFA metodi var realizēt eksperts fiziķis (augstākā izglītība
  40. fizikā), eksperts mediķis vai laborants mediķis (ķīmiķis), kas ir iepazinies ar rentgena spektrometra ekspluatācijas instrukciju un apguvis spektrālās analīzes tehniku.

  41. 5. Medicīniskās ierīces

    1. Aprakstā minētās MT realizācijai var izmantot dažādus rentgena skenējos spektrometrus un programmas, piemēram, aprakstā
  42. minētajā MT realizācijai izmanto rentgena skenējošo spektrometru SPEKTROSKAN-Maks-G, izmantojot programmu Spectr-Quant.
    1. Spektrogrāfus ražojošo firmu ir daudz arī Eiropas Savienībā, piemēram, firma „PAN analytical" Pēc visiem parametriem
  43. Spektroscan Maks-G atbilst šīs klases aparātiem Eiropā un pasaulē.
    1. Aparāta rādījumu pareizību pārbauda katru dienu niķeļa spektra līnijai, izmantojot kontroles paraugu, kas ietilpst aparāta
  44. komplektā. Intensitāti mēra kvalitatīvās analīzes režīmā viļņa garumam 1659 mÅ. Relatīvā rādījumu novirze dienas sākumā un beigās nedrīkst pārsniegt 5%, bet jebkuri rādījumi kontroles paraugam no rādījumiem, kas fiksēti pērkot aparātu, nedrīkst pārsniegt 30%.
    1.  
      1. Vispārīgās lietošanas 2. precizitātes klases laboratorijas analītiskie svari vai vērpes svari.
      2. Termostats (žāvēšanas skapis).
      3. Elektriskā mufeļu krāsns.
      4. Termometri ar nolasījuma precizitāti ±1 °C.
      5. Pincetes.
    2. Laboratorijas trauki
      1. Pipetes.
      2. Kvarca vai porcelāna ugunsizturīgi tīģeļi.
      3. Ahāta tīģeļi un piestas.
      4. Petri trauciņi.
    3. Reaktīvi.
      1. Rektificēts etilspirts (0,5 l mēnesī).
      2. Destilēts ūdens.
      3. Mazgāšanas līdzekļi.
    4. Materiāli
      1. Polietilentereftalata (lavsāna) plēve (biezums 6 mm).
      2. Porolons.
      3. Marle.
      4. Vate.
      5. Dažādu materiālu paraugi.

  45. 6. Telpas

    1. Telpai jābūt iekātotai atbilstoši Rentgena fluorescentās spektrālās analīzes (RFSA) spektrogrāfa SPECTROSCAN Maks-G
  46. lietošanas tehniskajiem noteikumiem, kā arī ugunsdrošības noteikumiem un tajās jābūt ugunsdzēšamajam aparātam.
    1. Rentgena skenējošam spektrometram SPEKTROSKAN-Maks-G ir jāatrodas labi vēdināmās telpās. Telpas laukums nedrīkst būt
  47. mazāks par 5 m2.
    1. Mērījumus veic sekojošos klimatiskos apstākļos:
  • Apkārtējā gaisa temperatūra (20 ± 5) °С
  • Relatīvais gaisa mitrums 25 °С temperatūrā ne vairāk kā 80%
  • Atmosfēras spiediens no 84 līdz 106 kPa.
  • Maiņstrāvas frekvence (50 ± 1) Hz.
  • Elektrotīkla spriegums (220 ± 10) V.
  1. Veicot analīzes jāvadās pēc instrukcijas «Vispārīgie darba drošības noteikumi ķīmijas laboratorijās».
  2. Valsts Tiesu Medicīnas Ekspertīzes Centrs
  3. MT 09 - 004
  4. [1] Būtiskuma līmenis samazinās, ja 7. formulā izvēlas Z skaitlisko vērtību lielāku par 1,7. Ja Z = 2, tad p < 2,3% un, ja Z = 3, tad p < 0,2%.