Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Nervu sensoro šķiedru izmeklēšana: Neirometrija

  1. Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts
  2. 1. Nervu sensoro šķiedru izmeklēšana - vispārīgie jautājumi

    1. Cilvēka kā bioloģiskas un sociālas būtnes spēju pilnvērtīgi funkcionēt, piemērojoties un reaģējot uz ārējās un iekšējās vides
  3. mainīgajiem apstākļiem, nodrošina nervu sistēma. Ārējās un iekšējās vides signālu sajušanu un uztveri, tai sekojošu organisma atbildi nodrošina sensoriskās jeb jušanas jeb maņu sistēmas integratīvā darbība. To realizē secīgi etapi jeb darbības : 1) stimuls jeb kairinātāja iedarbība; 2) stimula jeb kairinātāja transdukcija nerva impulsā, to transmisija jeb pārvade nervu sistēmā; 3) sajūtas subjektīvā apzināšanās jeb uztvere.
    1. Stimulu veidi jeb modalitātes ir atbilstošas 5 maņu sistēmām : redze, dzirde, oža, garša un tauste (ar ādu jeb ķermeņa virsmu
  4. saistītās sajūtas). Ķermeņa ārējās virsmas sajūtas ir sāpju sajūta, temperatūras, vibrācijas, taustes, svara, spiediena, lokalizācijas sajūtas, kuru uztveri nodrošina mehanoreceptori, termoreceptori, brīvie nervu gali un arī hemoreceptori. Daļa no tiem ir nociceptori – spēcīgu, apdraudošu, sāpīgu kairinājumu uztverošie receptori, kuru ierosinājums atbild par sāpju uztveri. Sensorie impulsi, kas rodas receptoros, tālāk tiek vadīti ascendējoši pa aferentajām sensorajām nervu sistēmas šķiedrām, ko veido 3 neironu ķēde perifērajā un centrālajā nervu sistēmā. Novadīto signālu analīze un modulācija notiek galvas smadzeņu garozā, pārsvarā parietālajā daivā.
    1. Neskatoties uz sensorisko sajūtu un sāpju subjektīvo dabu, ir iespējama to kvantitatīvā objektīvā mērīšana un novērtēšana.
    2. Pēc Eiropas Neirologu Asociāciju Federācijas (EFNS) vadlīnijām (2004 : Eur J Neurol, 11, 153-162) sensoro nervu šķiedru
  5. izmeklēšanas metodes ir sekojošas :

 

Šķiedru tips

Jušanas veidi (sajūtas)

Klīniskā izmeklēšana

Kvantitatīvie sensorie testi

Elektrofizioloģiskie izmeklējumi

Ab

Pieskāriens (taktīlā) 

Spiediens

Vibrācija

Vate, otiņa, filaments

Atsvari

Kamertonis

vonFreija filaments

 

 

Vibrometrs*

Neirogrāfija (nerva vadīšanas pārbaude)

Sensorie izsauktie potenciāli

Ad

Dūriens, asas sāpes

Aukstums (termiska)

Asa adatiņa, irbulītis

Vēsums, termopāris

Adatas ar atsvariem

 

Termotests*

Nociceptīvo refleksu pārbaude

Lāzera izsauktie potenciāli

C

Siltums (termiska)

Dziļas, dedzinošas sāpes

Karstums, termopāris

Termotests*

Lāzera izsauktie potenciāli

  1. * - arī citi sensori un ierīces, kas ļauj kvantitatīvi noteikt stimula slieksni un intensitāti
    1. Sensorisko funkciju, t.sk. sāpju kvantitatīvā novērtēšana un elektrofizioloģiskā izmeklēšana iespējama ar vairākām metodēm,
  2. reģistrējot vairāku sensoriskās inervācijas topisko līmeņu funkcijas.
  3. 2. Neirometrijas būtība, mērķi, rezultāti

    1. Neirometrija pieder pie kvantitatīvās sensoriskās testēšanas metodēm. Tā ir automatizēta selektīva sensorisko nervu
  4. vadīšanas sliekšņa (SNVS) novērtēšana, nosakot nesāpīgu strāvas uztveres slieksni (SUS). Tā ir metode, kas ļauj noteikt katras no 3 galvenajām sensoro nervu šķiedrām funkcionālās spējas – lielo mielinizēto Ab (vadīšanas ātrums 50 m/s), smalko mazmielinizēto Ad (vadīšanas ātrums 20 m/s) un smalko nemielinizēto C šķiedru (vadīšanas ātrums 2 m/s), kā arī bojājuma tipu – hipestēziju, hiperestēziju vai anestēziju, un . Var kalpot arī par ekspresdiagnostikas testu perifēro neiropātiju diagnostikā, lai noteiktu to pacientu kontingentu, kam jāturpina paplašināta izmeklēšana ar neirogrāfiju un citām elektrofizioloģiskās izmeklēšanas metodēm.
  5. 3. Neirometrijas medicīniskās tehnoloģijas realizācijas iespējas

    1. Indikācijas : iespējams perifēro sensoro šķiedru bojājums un neiropātisko sāpju sindroms – dažādas etioloģijas
  6. polineiropātijas, kompresijas un traumatiskas mononeiropātijas, pleksopātijas, radikulopātijas
    1. Kontrindikācijas : traucēts vai ierobežots kontakts ar pacientu, viņa nespēja saprast uzdevumu un novērtēt saņemto
  7. sensoro kairinājumu (bezsamaņa, apjukums, daļēji traucēta apziņa, demence, dzirdes traucējumi, kurlums, neapzinīga bērna vecums u.c.), apgrūtināta pieeja izmeklējamajam apvidum (ģipša vai cits pārsējs, u.c.), izmeklējamā apvidus ādas iekaisums vai cita veida bojājums.
    1. Sarežģījumi un komplikācijas : pacienta nespēja koncentrēties izmeklējumam, pārlieku liels jūtīgums vai neadekvāta
  8. reakcija uz pielietoto stimulu.
    1. Brīdinājumi : nav, nepieciešama adekvāta saskarsme ar pacientu, lai spētu saprast testa uzdevumu un koncentrēties
  9. izmeklējumam apmēram 20-30 min
    1. Pielietošana grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, bērniem, vecumā: ierobežojumu nav, izņemot spēju saprast un
  10. koncentrēties uzdevumam, tāpēc bērniem, vadoties pēc individuālām īpatnībām, kad sasniegts apzinīgs vecums
  11. 4. Neirometrijas medicīniskās tehnoloģijas gaita

    1. Sensorisko nervu vadīšanas sliekšņa noteikšanai izmanto virsmas elektrodus. Izdara testus ar sinusoīdo strāvu 3 atšķirīgās
  12. frekvencēs 2000 Hz, 250 Hz, 5 Hz, kas attiecīgi stimulē Ab, Ad un C šķiedras 3-5 min ilgi katrā izmeklējamajā lokalizācijā. Strāvas stiprums variē izmeklēšanas laikā no 0,01 līdz 9,99 mA. Nosaka zemāko strāvas stipruma intensitāti, ko pacients jūt katrā no trīs minētajām frekvencēm. Testu atkārto vismaz 3 reizes katrā no minētajām frekvencēm, ne pacients, ne pārbaudes veicējs nezina, kāda strāva tiek izmantota un kuras šķiedras katrā konkrētajā sērijā tiek stimulētas. Rezultātā iegūst 3 skaitļus robežās no 1-25 un attiecīgi raksturo katru no šķiedru veidiem (Ab, Ad, C). SUS robežās no 6 līdz 13 tiek uzskatīts par normu, tādā gadījumā nav datu par sensorisko šķiedru bojājumu.
    1. Jebkura tipa sensorisko šķiedru patoloģija neirometrijas izmeklējumā var izpausties kā :
  • Hiperestēzija – patoloģiski zems strāvas uztveres slieksnis (SUS robežās 1-5); šīs izmaiņas var būt subklīniskas un pamata klīniskā izmeklēšana neatrod izmaiņas; raksturīga dolorozas perifērās neiropātijas slimniekiem;
  • Hipestēzija – patoloģiski augsts strāvas uztveres slieksnis (SUS paaugstināts līdz 14-25) , kas liecina par attiecīgo sensoro šķiedru funkciju traucējumu un zudumu.
  • Anestēzija – attiecīgo šķiedru sensorā funkcija zudusi pavisam, un pacients nejūt pat maksimālo sāpju stiprumu.
  1. Izmeklējumu datus reģistrē speciālā datu formā un pēc visu rezultātu apkopojuma izdara secinājumus par funkciju traucējumiem.
  2. 5. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijai nepieciešamās ierīces un aprīkojums, telpas un personāls

    1. Izmeklēšanai nepieciešama speciāla aparatūra – neirometrs, kas ir likumīgi ievietots Latvijas medicīnas ierīču tirgū.
    2. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijas telpām jāatbilst Latvijas likumdošanā noteiktajām ārstniecības iestāžu vispārīgām prasībām,
  3. to var veikt telpā, kurā nodrošināta pacienta uzmanības koncentrācija (klusa, bez ienākošiem skaņu signāliem).
    1. Rezultātus novērtē ārsts - sertificēts neirofizioloģijas speciālists, neirologs; tehniski to izpildīt var arī cita apmācīta ārstniecības
  4. persona – ārsta palīgs, māsa.
  5. Latvijas Sāpju izpētes biedrība
  6. MT 08-003
  7. 20.02.2008.

Papildināts un pārskatīts: 2008. gada 20. februārī.
Mainot (sadalot) metodes “Nervu sensoro šķiedru izmeklēšana” nosaukumu un izvērsto aprakstu uz trim jaunām medicīniskām tehnoloģijām.

Iesniedzējs: Latvijas Sāpju izpētes biedrība