Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Intravaskulāra ultraskaņa

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Intravaskulāra ultraskaņa

I. Ievads

Ateroskleroze un tās izraisītās komplikācijas ir biežākais nāves, kā arī paliekošu dzīves kvalitātes ierobežojumu un invaliditātes iemesls attīstīto valstu iedzīvotājiem. Koronārā sirds slimība (KSS) un cerebrovaskulārās saslimšanas ir divi biežākie nāves iemesli Latvijā. Miokarda infarkts (MI), cerebrāls infarkts (CI) un transitoras išēmiskas lēkmes (TIL) ir nopietnākās komplikācijas, kuras izraisa koronāro un cerebrovaskulāro artēriju ateroskleroze. Tādējādi ir ļoti svarīga savlaicīga aterosklerozes diagnostika un efektīva ārstēšana.

Pēdējo gadu laikā klīniskajā praksē paralēli ar koronāro, brahiocefālo un citu artēriju angiogrāfijas metodēm plaši tiek pielietota intravaskulārās ultraskaņas izmeklēšanas metode, kura paplašina kvantitatīvās un kvalitatīvās artēriju izpētes iespējas. Šīs metodes pielietošanai ir nepieciešama invazīva, endolumināla piekļuve izmeklējamajai artērijai (koronārajai, brahiocefālajai vai citai artērijai), tādēļ intravaskulārās ultraskaņas izmeklēšanas metodi var izmantot tikai kā papildus (komplementāru) metodi invazīvajai angiogrāfijai.

Medicīniskā tehnoloģija (turpmāk - MT) „Intravaskulāra ultraskaņa" (no angļu valodas – intravascular ultrasound – IVUS) tiek pielietota koronāro, brahiocefālo un citu artēriju dimensionālo parametru un morfoloģijas precizēšanai diagnostiskās procedūras laikā, endovaskulārās revaskularizācijas rezultātu novērtēšanai un optimizācijai. Izmeklējuma laikā ir iespējams izvērtēt ne tikai artērijas lūmenu, bet, izmantojot IVUS atstaroto viļņu spektrālanalīzes metodes, piem., virtuālo histoloģiju (IVUS VH), var veikt arī artērijas sieniņas struktūras un aterosklerotiskās plātnes sastāva analīzi un izvērtēšanu. Ar IVUS izmeklējumu var veikt ne tikai koronāro artēriju precīzu kvantitatīvu izvērtēšanu un detalizētu kvalitatīvu analīzi, bet invazīvās angiogrāfijas laikā veikt arī aortas, brahiocefālo, nieru un citu artēriju IVUS izmeklēšanu, kas dod iespēju novērtēt aterosklerotiskā bojājuma pakāpi un izvēlēties optimālāko ārstēšanas metodi.

IVUS izmeklēšanas metode klīniskajā praksē tiek izmantota vairāk kopš 1991.gada. Latvijā IVUS tiek veikts kopš 1997. gada. Šī MT tiek plaši pielietota Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Intravsakulārās ultraskaņas mērķi.

Intravaskulārās ultraskaņas izmeklējums, veicot koronāro artēriju izmeklēšanu, ir indicēts šādos gadījumos:

• kad ir nepieciešama koronārās artērijas stenozes kompleksa, kvalitatīva un kvantitatīva novērtēšana;
• koronāro artēriju sašaurinājuma pakāpes noteikšanai pacientiem, kuriem dažādu apstākļu dēļ ir apgrūtināta šo artēriju angiogrāfiskā attēla izvērtēšana, ja pastāv aizdomas par plūsmu ierobežojošu sašaurinājumu;
• lai novērtētu perkutānās koronārās intervences iznākumu suboptimāla angiogrāfiskā rezultāta gadījumā;
• lai diagnosticētu koronāro artēriju aterosklerozes pazīmes pacietiem pēc sirds transplantācijas;
• lai izvērtētu koronārā stenta implantācijas rezultāta efektivitāti, tai skaitā, stenta apozīcijas pakāpi un minimālo lūmena diametru stenta implantācijas vietā;
• lai noteiktu aterosklerotiskās pangas lokalizāciju un precīzu tās perimetrisko novietojumu asinsvada sieniņā, ar mērķi optimizēt direkcionālo koronāro aterektomiju;
• pacientiem ar stenta restenozi, lai precizētu steta resenozes mehānismu (neadekvāta stenta izplešanas pakāpe vai neointimas proliferācija) un izvēlētos atbilstošu ārstēšanas stratēģiju (pangas ablāciju vai atkārtotu dilatāciju ar balonu);
• lai izvērtētu kalcija daudzumu un tā atrašanās vietas koronārās artērijas sieniņā pacientiem, kuriem tiek plānota rotācijas aterektomija;
• lai noteiktu aterosklerozes izteiktību un izplatības pakāpi pacientiem ar tipisku koronāru sāpju simptomātiku un pozitīvu slodzes testu, kuriem koronārās angiogrāfijas izmeklējumā neatklāj fokālas stenozes vai koronāro artēriju aterosklerozes pazīmes;
• lai noteiktu aterosklerotiskā bojājuma īpatnības pirms koronārās angioplastijas veikšanas, ar mērķi izvēlēties piemērotāko revaskularizācijas taktiku un/vai stenta veidu;
• jebkurā gadījumā, kad diagnostiskās angiogrāfijas atradne nav skaidri interpretējama;
• jebkurā gadījumā, ja pacientam tiek plānots veikt perkutānu koronāru intervenci;
• šunta funkcionalitātes novērtēšana pēc koronāro artēriju šuntēšanas operācijas.

II. Realizācijas nosacījumi un apstākļi

Pielietošanas joma

IVUS izmeklēšanas metode tiek pielietota koronāro, brahiocefālo un citu artēriju dimensionālo parametru un morfoloģijas precizēšanai diagnostiskās procedūras laikā, endovaskulārās revaskularizācijas rezultātu novērtēšanai un optimizācijai. Izmeklējuma laikā ir iespējams izvērtēt ne tikai artērijas lūmenu, bet, izmantojot IVUS atstaroto viļņu spektrālanalīzes metodes, piemēram, virtuālo histoloģiju (IVUS VH), var veikt arī artērijas sieniņas struktūras un aterosklerotiskās plātnes sastāva analīzi un izvērtēšanu. Ar intravaskulārās ultraskaņas izmeklējumu var veikt ne tikai koronāro artēriju precīzu kvantitatīvu izvērtēšanu un detalizētu kvalitatīvu analīzi, bet invazīvās angiogrāfijas laikā veikt arī aortas, brahiocefālo, nieru un citu artēriju IVUS izmeklēšanu, kas dod iespēju novērtēt aterosklerotiskā bojājuma pakāpi un izvēlēties optimālāko ārstēšanas metodi.

IVUS metode ļauj mazinvazīvi iegūt objektīvus datus par artērijas lūmena un sieniņas izmēriem in vivo.

Izmantojot IVUS metodi var izmeklēt koronārās, brahiocefālās, nieru un citas artērijas, kā arī aortu.

IVUS metode ļauj novērtēt kvalitatīvi un kvantitatīvi (IVUS VH) artērijas neizmainītos un sašaurinātos segmentus, kas nozīmīgi papildina invazīvā diagnostiskā izmeklējuma rezultātus un sniedz datus par aterosklerozes progresiju vai regresiju pacientiem, kas saņem medikamentozu terapiju.

Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, ar IVUS un ultraskaņas atstaroto viļņu spektrālanalīzes metodēm, piem., virtuālo histoloģiju, ir iespējams precīzi konstatēt artēriju aterosklerotiskās pangas nozīmīgākos komponentus - blīvo kalciju, lipīdus, fibrozos un nekrotiskos audus.

Izmantojot IVUS VH, var identificēt nestabilas aterosklerotiskas pangas (plāna fibrozā kapsula, liels nekrotiskais kodols, erozijas un izčūlojumi, intramurālie asinsizplūdumi).

Veicot IVUS izmeklējumu pirms perkutānas koronāras intervences veikšanas, ir iespējams objektīvi novērtēt artērijas lūmena un sieniņu izmērus šķērsgriezumā un to volumetriskos rādītājus.

IVUS izmantošana koronārās angioplastijas laikā ļauj optimizēt stenta implantāciju atbilstoši asinsvada reālajiem izmēriem, tādējādi samazinot stenta trombozes un restenozes risku.

IVUS metodes izmantošana pacientu apsekojuma un kontroles procedūrās ļauj novērtēt revaskularizācijas efektivitāti – stenta restenozes pakāpi un aterosklerozes progresiju, kas ļauj izvērtēt atkārtotas angioplastijas vai stenta implantācijas nepieciešamību.

Ir pētījumu dati, kas norāda, ka, izmantojot IVUS metodi, lai uzlabotu koronārās angioplastijas rezultātu un panāktu optimālu stenta implantāciju, pacientiem var novērst nopietnu nelabvēlīgu klīnisku notikumu attīstību - samazināt nāves, miokarda infarkta, kā arī atkārtotu revaskularizāciju risku.

Pilnveidojoties un parādoties aizvien jaunākām iespējām koronāro artēriju aterosklerozes ārstēšanā, IVUS metodes izmantošanai parādās aizvien plašāks pielietojums. Ieviešot praksē bioabsorbējošos stentus, IVUS metode ir objektīvākais veids, kā konstatēt šo stenta absorbcijas pakāpi.

IVUS kontrindikācijas

IVUS izmeklējumu var izmantot tikai kā papildus (komplementāru) metodi invazīvajai angiogrāfijai, tādēļ šis izmeklējums nevar tikt veikts gadījumos, kad ir kontraindikācijas koronarogrāfijas veikšanai, kā:

• akūta nieru mazspēja (kreatinīna līmenis asinīs >150 mmol/l);
• izteikta anēmija;
• akūta asiņošana;
• smaga cukura diabēta dekompensācija;
• nenoskaidrota febrilitāte un/vai nekontrolēta aktīva infekcija;
• nopietna koagulopātija;
• grūtniecība (tikai ļoti īpašos, retos gadījumos grūtniecības laikā pieļaujama koronarogrāfijas veikšana, mazo iegurni nosedzot ar svina pārsegu).

Visas kontrindikācijas koronarogrāfijas veikšanai ir relatīvas, ja ir nopietna akūta koronāra situācija, kad koronarogrāfija ar tai sekojošu koronāru intervenci ir dzīvību glābjoša un neatliekama. Citās situācijās ir jāārstē blakus slimības: anēmijas korekcija, asiņošanas apturēšana, cukura diabēta ārstēšana - un koronarogrāfijas veikšana, kad pacienta stāvoklis maksimāli stabilizēts.

Taču IVUS izmeklējuma veikšanu var ierobežot tehniski sarežģījumi:

• kritiskas komplicētas koronāro artēriju stenozes;
• koronarās artērijas oklūzija;
• mazs artērijas diametrs (< 2,7 mm);
• izlocītas artērijas;
• koronāras artērijas nekontrolējams spazms.

Brīdinājumi

IVUS izmeklēšana var tikt veikta tikai tādos centros, kur ir atbilstoša infrastruktūra, apmācīts un sertificēts personāls. Realizējot MT, ir jāievēro visi Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie dokumenti, kas attiecas uz realizējamo procedūru un tās realizācijas apstākļiem.

IVUS iespējamās blakusparādības

IVUS izmeklējumu var izmantot tikai kā papildus (komplementāru) metodi invazīvajai angiogrāfijai, tādēļ iespējamās blakusparādības, kas var parādīties procedūras laikā un pēc tās var būt saistītas ar koronarogrāfijas veikšanu, kā:

• Hipotensija. Pārejoša hipotensija var rasties, ja ievada liela apjoma jonu kontrastvielu, bet kambaru uzpildes spiediens ir zems. Parasti terapija nav nepieciešama. Līdzīga problēma var rasties, pārdozējot nitrātu devu. Tas var būt viens no retroperitoneālas hematomas veidošanas simptomiem.
• Sastrēguma sirds mazspēja. Pateicoties kontrastvielu osmotiskajam efektam un šķidruma nozīmēšanai procedūras laikā var attīstīties sastrēguma sirds mazspēja, īpaši pacientiem ar ierobežotu kreisā kambara funkciju. Tādā gadījumā procedūra ir jāpārtrauc un jānozīmē skābeklis, diurētiķi un nitrāti.
• Sāpes krūtīs. Daļa no pacientiem ir jutīga pret kontrastvielas vazodilatējošo efektu. Kontrastvielas ievades laikā viņi izjūt diskomfortu aiz krūšu kaula. Pacientiem ar kompromitētu koronāru asinsriti, kontrastvielas ievade var izsaukt ST-T segmenta izmaiņas uz EKG. Tas var liecināt, ka pacientam ir nepieciešama neatliekamā revaskularizācija.
• Aritmijas. Nelielas aritmijas (ventrikulāras vai supraventrikulāras ekstrasistoles, īsi supraventrikulāras tahikardijas paroksizmi) ir iespējamas un pārejošas bez terapijas.
• Kambaru tahikardija un/vai fibrilācija ir novērojama, apmēram, 0,4% gadījumu. Tās parasti saistītas ar katetru manipulācijām vai ar kontrastvielas ievadi. Liels kontrastvielas daudzums, ievadot labajā koronārajā artērijā conus branch, parasti provocē kambaru fibrilāciju.
• Bradikardija parasti saistīta ar kontrastvielas ievadi labajā koronārajā artērijā, izmantojot augstas osmolaritātes kontrastvielu. Spēcīgs klepus parasti palīdz izvadīt kontrastu no artērijas, uztur spiedienu aortā un normalizē sirds ritmu. Bradikardija un hipotensija var attīstīties vazovagālās reakcijas rezultātā, kuras citi simptomi ir arī žāvas, slikta dūša, svīšana un hipotensija. Tāda reakcija var attīstīties divas reizes procedūrās laikā – veicot lokālo anestēziju un femorālās artērijas manuālu kompresiju. Terapija ir atropīna un šķidruma administrācija.
• Nopietnas komplikācijas koronarogrāfijas laikā ir vērojamas mazāk nekā 1-2% gadījumos. Pēc Koronārās angiogrāfijas un intervences biedrības kancelejas datiem pie tādiem pieder: šoks, akūts miokarda infarkts pēdējo 24 stundu laikā, nieru mazspēja, kardiomiopātija, aortālās un mitrālās sirds vārstuļu slimības, slikti kompensēta hroniska sirds mazspēja, nopietna hipertensija un nestabila stenokardija.
• Nāve. Biežums ir apmēram 0,08%. Riska grupa ir pacienti virs 60 gadiem, ar HSM III-IV FK pēc NYHA, ar izteiktu kreisās koronārās artērijas stumbra stenozi.
• Miokarda infarkts. Miokarda infarkta risks saistībā ar procedūru ir mazāk nekā 0,03%. Pie riska faktoriem pieder: esoša nestabila stenokardija vai bez Q miokarda infarkts, izteikta koronāro artēriju slimība, nopietnas blakus slimības. Tādiem pacientiem pēc procedūras kontrolē EKG un miokarda bojājuma marķierus.
• Insults. Viena no smagākajām komplikācijām. To biežums sastāda 0,06%. Parasti tā simptomi attīstās vienas un vairāku stundu laikā pēc procedūras. Hiperosmolāra kontrastviela, nokļūstot miega artērijās, var izsaukt pārejošu neiroloģisku defektu.
• Infekcija. Koronāro asinsvadu angiogrāfija ir sterila procedūra, un infekciju biežums ir ļoti zems. Visi izmantotie materiāli ir vienreizējas lietošanas, un laboratorija ir dezinficēta starp procedūrām.
• Alerģiskas reakcijas. Alerģiskas reakcijas var izsaukt: lokāla anestēzija, jodēta kontrastviela, protamīna sulfāts un latekss. Reakcijas uz jodētu kontrastvielu ir vērojamas 1% pacientu. Simptomi parasti ir šķaudīšana, izsitumi, zemādas tūska, bronhospazms un izteikta hipotensija. Riska grupa ir pacienti ar atopiskām slimībām, ar alerģiju anamnēzē vai iepriekšējo reakciju uz kontrastvielu. Lai mazinātu šo risku, jāizmanto premedikācija ar kortikosteroīdiem un nejonizēta kontrastviela. Protamīna sulfātu parasti izmanto, lai neitralizētu heparīna efektu. Alerģiskas rekcijas ir retas un parasti izpaužas kā izteikta hipotensija. Parasti tāda reakcija vērojama pacientiem ar cukura diabētu, kas iepriekš saņēmuši NPH insulīnu. Lateksa inducēta alerģija parasti ir lokāla. Jūtīgiem pacientiem ir jāizmanto bez lateksa materiāli.
• Nieru mazspēja. Nieru mazspēja ir potenciāla angiogrāfiskas procedūras komplikācija. Apmēram 5% pacientu pēc kontrastvielas ievades paaugstinās kreatinīna koncentrācija asinīs > 1mg/dl. Paaugstināts risks ir pacientiem ar esošo nieru mazspēju, multiplu mielomu, dehidratāciju un tiem, kuri lieto nefrotoksiskus medikamentus. Pacientiem ar cukura diabētu risks pieaug, ja viņiem jau ir zināma nieru mazspēja. Kreatinīna līmenis parasti pieaug 2-3 dienā un atgriežas iepriekšējā līmenī 7 dienu laikā. Kontrastinducēta nieru mazspēja parasti nav oligūriska, bet dialīze dažreiz ir nepieciešama. 1% pacientu ir nepieciešama ilgstoša dialīze. Līdz ar to izmeklējuma laikā ir jāizmanto minimāli nepieciešamais zemas osmalaritātes kontrastvielas daudzumu, jāveic pacientu adekvāta hidratācija un profilaktiski var izmantot N -acetilcisteīnu.
• Apmēram 0,15% pacientu ar izteiktu aterosklerozi nieru mazspēju pēc procedūras izsauc sistēmiska embolizācija ar holesterīnu. Nieru mazspēja tādiem pacientiem attīstās lēni vairāku nedēļu laikā ar kontrasta inducētu nefropātiju. Galvenās pazīmes ir livedo reticularis, kāju sāpes un purpurkrāsas kāju pirksti. Vispirms parādās epizodiska hipertensija, tranzistora eozinofīlija un hiperkomplementēmija. Terapija ir simptomātiska un pusei no pacientu attīstās nieru mazspēja.
• Vaskulāras komplikācijas. Parasti komplikācijas ir saistītas ar katetra ievadi. Pie tiem pieder akūta tromboze, distāla embolizācija, artērijas disekcija, pseidoaneirisma un asiņošana.
• Arteriālas trombozes veicinošie faktori ir mazs asinsvada diametrs, perifēro artēriju slimība, cukura diabēts un sieviešu dzimums. Angioķirurģija ir nepieciešama parestēziju vai distālā pulsa redukcijas pēc kateterizācijas gadījumā.
• Asiņošana. Tā ir visbiežākā asinsvadu komplikācija, kas var izpausties mazas vai lielās, dzīvību apdraudošas hematomas veidā. Neizskaidrojama hipotensija un hematokrīta līmeņa mazināšanās var liecināt par iespējamu retroperitoneālu hematomu. Vēdera ultrasonogrāfija vai CT palīdz precizēt diagnozi. Tādā veidā var diagnosticēt arī pseidoaneirismu (pastāv savienojums starp hematomu un asinsvada lūmenu). Terapija parasti ir konservatīva. Asiņošana no caurdurtas artērijas var rezultēties kā arteriovenoza fistula. Dažreiz ir nepieciešama ķirurģiska korekcija.

Taču dažkārt ir iespējamas arī nevēlamas blakus parādības un komplikācijas, kas ir tieši saistītas ar IVUS izmeklējumu:

• IVUS katetra izraisīts bojājums stentam, kurš ir implantēts koronārajā artērijā, caur kuru tiek vilkts IVUS katetrs, vai katetra ieķeršanās stentā. Šo komplikāciju risks ir ļoti zems un literatūrā ir pieejami tikai atsevišķi ziņojumi par šādiem gadījumiem.
• IVUS katetra izraisīts artērijas spazms (2,9% gadījumu), kas pacientam var izraisīt sāpes krūtīs, kuras ir pārejošas un izzūd pēc katetra evakuācijas.
• IVUS katetra izraisīta koronārās artērijas tromboze un akūta oklūzija (līdz 0,4% gadījumu). Šīs komplikācijas ir reti sastopamas un par tām ir ziņots tikai atsevišķos literatūras avotos. Biežāk tas ir sastopams, veicot IVUS izmeklējumu pacientiem ar nestabilu stenokardiju vai akūtu miokarda infarktu (līdz 2,9% gadījumu). Šīs komplikācijas rezultātā pacientam var būt sāpes krūtīs un attīstīties miokarda infarkts.

Jāpiemin, ka IVUS izmeklējums nerada koronārās artērijas bojājumu un ilgākā laika periodā nav saistāms ar aterosklerozes progresiju vai trombotiskiem notikumiem artērijās, kurās veikts IVUS izmeklējums.

III. MT metode

Pirms procedūras periods

Pirms procedūras atbildīgais kardiologs izskaidro pacientam procedūras būtību, tās ieguvumu un riskus, saņem pacienta informētās piekrišanas lapu un atbild uz pacienta un viņa piederīgo uzdotiem jautājumiem. Tas ir svarīgi, lai mazinātu pacienta spriedzi par procedūru. Pirms procedūras atbildīgais kardiologs ievāc pacienta anamnēzi, novērtē fizikālo stāvokli, izvērtē asins, urīna analīzes, EKG un krūškurvja rentgenogrammu.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, nieru mazspēju, pacientiem ar perifēro artēriju slimību, alerģiju uz kontrastu vai ilgstošu antikoagulantu lietošanu, jo visiem šiem pacientiem ir paaugstināts risks saistībā ar procedūru. Atbilstoša terapija pirms procedūras var samazināt šo risku. Tā atbilstoša hidratācija pirms kontrasta ievades var samazināt kontrasta inducētas nefropātijas risku, bet terapija ar kortikosteroīdiem var novērst alerģiskas reakcijas. Terapija ar acetilcisteīnu ir nefroprotektīva.

Pacients nedrīkst ēst vismaz 8 stundas pirms procedūras. Premedikācija nav obligāta.

Procedūra

1. Procedūru veic Invazīvās kardioloģijas laboratorijā uz specializēta operāciju galda. Pacients guļ uz muguras. Tiek veikta EKG monitorēšana.

2. I/v ievada heparīnu 5000 – 10000 DV.

3. Pēc ādas apstrādes ar dezinficējošu šķīdumu tiek veikta lokālā anestēzija.

4. Punktē un kateterizē a. femoralis vai a. radialis.

5. IVUS veic diagnostiskas koronarogrāfijas un perkutānas koronāras intervences laikā, kā papildus metodi, tāpēc speciāla pacientu sagatavošana nav nepieciešama.

6. IVUS veic, izmantojot speciālo bloku ar ultraskaņas diagnostisku aparātu.

7. IVUS sistēma ietver speciālo katetru ar iemontētu ultraskaņas devēju distālajā galā.

8. Izmanto devējus (transdjuserus) ar frekvenci 30-40 MHz, diametrs 2.9-3.5 Fr (0,9-1,2 mm). Devēju izšķirtspēja ir 150 mikroni.

9. Izmeklējumu veic saskaņā ar standartprotokolu.

10. Pirms US zondes ievadīšanas intrakoronāri caur angiogrāfijas vādītājkatetru, lai novērstu artērijas spazmu un panāktu maksimālo vazodilatāciju, ievada 0,1-0,3 mg nitroglicerīna.

11. Skalo US zondi, lai novērstu gaisa burbuļus.

12. Pārbauda US zondes funkcionālas spējas.

13. US zondi ievieto koronārajā artērijā ar vadītāj stīgas palīdzību ar diametru 0,36 mm. Pa vadītāj zondi ar mono sliedes metodi maigi, vienmērīgi bez apstāšanās un straujām kustībām un atvilkšanās atpakaļ Rtg kontrolē virza US zondi un novietoto to distālāk no stenozes vietas.

14. Netiek pieļauta US zondes novietošana distālāk no vadītājstīgas gala

15. Tiek optimizēta artērijas attēla kvalitāte.

16. Manuāli vai automātiski ar Pull back aparātu Rtg kontrolē tiek veikta nepārtraukta US zondes trakcija ar ātrumu ne lielāku kā 0,5-1,0 mm/s, izmeklējot kreisās koronārās artērijas stumbru - ne vairāk kā 0,25 mm/s.

17. IVUS izmeklējums tiek ierakstīts diskā.

18. Procedūras laikā operators atzīmē zondes novietojumu un procedūras etapus.

19. Tiek veikta artērijas segmenta analīze sekojošā garumā: ne mazāk kā 10 mm distālāk no mērķa zonas un ietverot visu proksimālo segmentu un koronārās artērijas ostiju.

20. Kvalitatīva analīze ietver aterosklerotiskas plātnes struktūras novērtēšanu, pangas strukturālo stabilitāti, tromba, disekcijas esamību, stenta implantācijas novērtēšanu.

21. Kvantitatīva analīze ietver:

• lūmena laukumu (LA mm2) – nosaka apvelkot ar kursoru ehopozitīvas intīmas iekšējas virsmas diametru (robeža – asinis/intīma);
• kopējo asinsvada laukumu (VA, mm2) - norobežota ar hiperehogēnu adventīciju; tas netiek mērīts, ja asinsvada laukums netiks vizualizēts vairāk par 90%;
• stenozes laukuma procentu (%, PA) - nosaka pēc formulas (VA-LA)/VA x 100;
• lūmena maksimālo diametru (Max LD, mm) - maksimālais attālums starp iekšējām intīmas virsmām;
• lūmena minimālo diametru (Min LD, mm) - minimālais attālums starp intīmas iekšējo virsmu, izmērītu caur maksimāla diametra vidu;
• lūmena simetrijas indeksu (Min D/Max D) - maksimālā un minimālā lūmena diametru attiecība;
• lūmena vidējais diametrs (Mean LD, mm) - tiek aprēķināts pēc formulas, izmantojot izmērītu lūmena laukumu (√LA/π) x 2;
• maksimālais pangas biezums (Max PT, mm);
• minimālais pangas biezums (Min PT, mm);
• pangas ekscentriskuma indekss (Min PT/Max PT); ja tas ir 1-0,5 – panga ir koncentriska, ja < 0,,5 – ekscentriska;
• maksimālais asinsvada diametrs ( Max VD, mm) – tiek mērīts attālums starp visvairāk attālinātiem punktiem, kuri ir novietoti uz medijas un adventīcijas robežas;
• minimālais asinsvada diametrs (Min VD, mm) - minimālais attālums starp punktiem, kuri ir novietoti uz robežas starp mediju un adventīciju, izmērītu caur asinsvada maksimāla diametra vidu;
• asinsvada vidējais diametrs (Mean VD, mm) - tiek mērīts automātiski, ņemot vērā asinsvada ģeometrisko centru;
• stenozes pakāpe (%, VD) – aprēķina pēc formulas Min VD – Min LD/ Min VD x 100.

22. Mērījumi tiek veikti stenozes vietā, vai stentētā segmentā un blakus pieguļošos artērijas neizmainītos segmentos diastoles beigās, kad sirds un kontrasta kustības ir minimālas.

23. Evakuē US zondi no vadītāj katetra.

24. Pēc US zondes un vadītāj stīgas evakuācijas novērtē koronāras artērijas stāvokli ar kontroles angiogrāfiju.

25. Analizē iegūtos datus.

26. Evakuē piegādes sistēmu, veic a. femoralis vai a. radialis punkcijas vietas manuālu kompresiju līdz panākta stabila hemostāze (vismaz 10 min.) vai izmanto īpašas slēdzēj ierīces.

27. Pacientu guļus stāvoklī transportē uz novērošanas palātu. Gultas režīms 6 – 8 stundas.

Pēc procedūras periods

Pēc IVUS izmeklēšanas pacientu pārved uz parastu palātu.10 -14 dienas jāsaudzē artērijas punkcijas vieta, iesaka izvairīties no spraigām fiziskām darbībām.Turpina lietot iepriekš nozīmētu terapiju.

IV. Ārstniecības personas, viņu vispārējā un papildu kvalifikācija, kas nepieciešama MT realizācijai

Medicīnisko tehnoloģiju realizē ārstniecības personas:

Kardiologs, kas ieguvis metodes sertifikātu vai cits ārsts-speciālists, kas sertificēts šajā metodē;asistē ārsts asistents vai ārsts-rezidents; medicīnas māsas ar specializāciju invazīvajā kardioloģijā vai invazīvajā radioloģijā.

V. MT tehnoloģiskais nodrošinājums

Ārstniecības līdzekļi

Lai nodrošinātu MT veikšanu, izmanto visdažādākās medicīniskā ierīces un zāles (antiagreganti, anestētiķi, nitroglicerīns, antibiotikas, heparīns u.c.), instrumentu un palīgierīču kopumu. MT realizācijā var izmantot tikai likumīgi Latvijas tirgū ievietotus ārstniecības līdzekļus saskaņā ar to pielietošanu nosakošiem normatīvajiem aktiem.

Specifiskās medicīniskās ierīces:

1. MT realizācijai izmanto Volcano IVG3 vizualizācijas ierīci un Volcano Pull-back II atvilcēj ierīci.

2. Speciālo ultraskaņas zondi, ar kuras palīdzību notiek asinsvada lūmena izmeklēšana.

3. Palīgierīču kopumu, ar kuru palīdzību tiek veiktas invazīvas diagnostikas un ārstnieciskas procedūras (ievadkatetri, vadītājstīgas, tvērējstīgas, diagnostiskie katetri, filtri, mērīšanas baloni, vadītāj katetri, lielo asinsvadu punkciju vietas slēdzēj sistēmas).

4. Pasaulē ir pieejamas arī citu ražotājfirmu izveidotas un klīniskajā praksē lietotas ierīces. To lietošanu nosaka attiecīgā ražotāja instrukcijas.

5. Tiek lietoti dažādas modifikācijas katetri atkarībā no arteriālās pieejas vietas un pacienta individuālām asinsvadu anatomiskajām īpatnībām. Ārējo katetra diametru mēra French vienībās (F); 1F ir 0,33 mm.

6. Izmantojamo specifisko medicīnisko ierīču daudzums un konkrētās ierīces modifikācija ir atkarīga no procedūras sarežģītības un operatora pieredzes. Nepārtraukti tiek radītas jaunas un efektīvākas medicīniskās ierīces un to lietošanu nosaka attiecīgā ražotāja instrukcijas.

Telpas un to aprīkojums

MT var tikt veikta tikai tādos centros, kuri atbilst un ir aprīkoti ar nepieciešamajām ierīcēm procedūras veikšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2012. gada 16. augustā

Latvijas Kardiologu biedrības prezidents

Prof. Andrejs Ērglis

MT 12-021

Apstiprināts: 2012. gada 5. oktobrī
Iesniedzējs: Latvijas Kardiologu biedrība