Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Integratīvās akupunktūras metodes tehnoloģija

Apstiprināts
Zāļu valsts aģentūra
2021.gada 22.jūnijā ar lēmumu nr.1-50/202

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Integratīvās akupunktūras metodes tehnoloģija

1. Ievads

Integratīvās akupunktūras metode (IAM) ir uz pierādījumiem balstīta mazinvazīva neirofizioloģiska iejaukšanās metode, kurā ar akupunktūras adatām, caurdurot audus akupunktūras punktu (AP) apvidū, ierosina neiroimūnas reflektoriskas atbildes reakcijas sāpju un slimību klīniskas simptomātikas mazināšanai un/vai fizioloģisko funkciju normalizēšanai.

IAM speciālisti pielieto tikai jau gatavu akupunktūras ārstu izstrādātu terapeitisko metodiku. Šī metodika piemērota atbilstošai katras specialitātes nozoloģiskai slimības formai, kuras diagnozi uzstāda citas specialitātes ārsts savas specialitātes kompetences ietvaros.

Caur IAM tiek integrēta daļa no akupunktūras ārsta medicīniskās kompetences citas specialitātes ārsta kompetencēs viņa specialitātes spēju paplašināšanai tiktāl, cik nav nepieciešama pilna akupunktūras specialitātes programmas apmācība, veidojot starpdisciplināru integratīvu pieeju kopīgas nozoloģiskās slimības formas ārstniecībā. IAM tiek pielietota kā papildus iespēja, metode esošās (citas) specialitātes ietvaros.

1.1. Vispārīga informācija

Akupunktūra ir ārstēšanas veids, kas attīstījies saskaņā ar Ķīnas tautas medicīna (ĶTM) teorētiskajām koncepcijām, kur noteikti ķermeņa punkti tiek stimulēti, ievadot un izņemot tievas metāla adatas, sāpju uztveres mazināšanai vai moificēšanai, un/vai fizioloģisko funkciju normalizēšanai. Akupunktūras praktiska pielietošana pamatojas uz ĶTM teorētiskajām koncepcijām, kas ir svarīgas terapeitiskā efekta iegūšanai, tomēr būtiski atšķirīgas no Rietumu biomedicīnas pieejas.

Akupunktūras neirobioloģisko mehānismu un klīniskās efektivitātes izpēte ar mūsdienu zinātnes palīdzību ir uzkrājusi pietiekošu datu apjomu, kas pieļauj akupunktūras kā uz pierādījumiem balstīta terapijas veida integratīvu pielietošanu Rietumu biomedicīnas ietvaros dažādu stāvokļu, īpaši funkcionālu traucējumu, muskuloskeletālu, neiroloģisku problēmu un sāpju ārstēšanā.

Akupunktūras ierosinātā aferentā informācija no kairinātajiem audiem AP apvidū tiek pārvadīta caur dažādiem perifēriskajiem un centrālajiem vadīšanas ceļiem dažādos centrālās nervu sistēmas (CNS) līmeņos, iesaistot muguras smadzenes, galvas smadzeņu centrus smadzeņu stumbrā, hipotalāmā, limbiskajā sistēmā u.c., ierosinot kaskādes tipa atbildes reakcijas, no kurienes eferentā informācija ar neiroendokrīnās un neiroimūnās sistēmas starpniecību sasniedz audus un iekšējos orgānus. Tā rezultātā normalizējas organisma homeostatiskās kontroles un regulācijas sistēmas, līdzsvarojas veģetatīvās nervu sistēmas (VNS) simpātiskās un parasimpātiskās daļas aktivitāte, aktivējas opioīdu peptīdu (sāpju remdētāju) sekrēcija muguras smadzenēs, hipofīzē un vidussmadzenēs, tādējādi atvieglojot slimību simptomus, modulējot sāpes un iekaisumu.

Veselības aprūpes sistēmas pasaulē saskaras ar hronisku slimību pacientu skaita pieaugumu, kas prasa papildus finanšu līdzekļus. Pieaug pacientu vēlme saņemt individualizētu ārstēšanu, ko piedāvā tradicionālās medicīnas formas, t. sk. akupunktūra. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2013.gada datiem no 192 ANO dalībvalstīm, 178 valstīs (93%) pacientiem ir iespējas ārstēties, izmantojot akupunktūru. 59 valstīs ir organizācijas, kas apvieno akupunktūras pakalpojumu sniedzējus, regulējot un nosakot prasības akadēmiskām studiju programmām, sertificēšanai un akupunktūras praktizēšanai. PVO rekomendē pielietot akupunktūru Rietumu biomedicīnas ietvaros kā uz pierādījumiem balstītu terapeitisku metodi noteiktu stāvokļu un slimību ārstēšanai. Pēc Eiropas parlamenta Integratīvās medicīnas un Veselības darba grupas 2020.gada datiem katrs otrais Eiropas pilsonis papildus konvencionālajai biomedicīnai izmanto komplementārās medicīnas metodes, kas norāda uz aizvien pieaugošu pacientu vēlmi pēc integratīvās medicīnas pakalpojumiem.

1.2. Pamatojums IAM:

• pacienti atbilstoši savām vēlmēm saņems drošu, kvalificētu ārstu - speciālistu veiktu uz pierādījumiem balstītu integratīvās medicīnas pakalpojumu sāpju modulācijai, slimību klīniskās simptomātikas mazināšanai un orgānu sistēmu funkcionālu traucējumu regulācijai;
• pēc noteiktām indikācijām un metodoloģijas tiks nostiprināta un veicināta akupunktūras izmantošana veselības aprūpes sistēmas ietvaros atbilstoši PVO rekomendācijām un labas prakses principiem;
• ārsti iegūs zināšanas, prasmes un iemaņas, kā arī tiesības pielietot uz pierādījumiem balstītu integratīvās akupunktūras metodi klīniskajā praksē savas pamata kompetences ietvaros.

Akupunktūras iedarbības fizioloģiskais pamatojums ir atkarīgs no mērķa audiem un izvirzītajiem mērķiem. ĶTM meridiānu teorija nedod pietiekamu informāciju par organisma atbildes reakcijām uz akupunktūru. Pierādījumus meridiānu eksistencei ne anatomiskā, ne histoloģiskā līmenī līdz šim nav izdevies iegūt. Tomēr meridiānu teorijas prasmīga lietošana nodrošina akupunktūras efektivitāti, tāpēc var pieņemt, ka meridiāni drīzāk ir funkcionāla, nevis anatomiska koncepcija, kas ietver nervu, asinsrites, endokrīnās un imūnās sistēmas komponentus.

AP specifisko īpašību izpētei no modernās biomedicīnas viedokļa ir veltīts daudz pūļu. Lai gan agrīnos pētījumos konstatēts, ka vairums AP lokalizēti virs vai tuvu perifērisko nervu struktūrām, un meridiāni savā gaitā bieži vien seko nervu gaitai, tomēr ne anatomiski, ne histoloģiski netika atrastas īpašas, tikai AP vien raksturīgas struktūras. Histoloģiski AP konstatēja lielāku neirālu un neiroaktīvu komponentu sakopojumu, salīdzinot ar blakus esošajiem audiem. Vairumā AP lielos daudzumos atrodami brīvie nervgaļi un iekapsulētie nervgaļi (Merkela, Meisnera, Rufīni, Fātera-Pačini ķermenīši). Elektrofizioloģiskajos pētījumos atklātas atšķirīgas ādas elektrofizioloģiskās īpašības virs meridiāniem un AP, ko izskaidro ar zemāk esošo nervaudu darbību. AP apvidū 1-4 mm diametrā ādas elektriskā pretestība ir zemāka. AP, salīdzinot ar apkārtējiem audiem, ir relatīvi blīvāku, lokālu neirālu un neiroaktīvu komponentu kopums ādā, muskuļos un fascijās, kas aktivējas akupunktūras adatas stimulācijas rezultātā un kur šīs stimulācijas fizioloģiskie un terapeitiskie efekti ir izteiktāki, salīdzinot ar apkārtējiem audiem.

AP neiroaktīvie komponenti (piemēram, tuklās šūnas, sīkie asinsvadi, kuru sieniņās ir simpātiskās nervu sistēmas nervu šķiedras, mazie limfvadi) ir ar nervu sistēmu tieši nesaistīti audi un šūnas, kuru sekretētās ķīmiskās vielas lokāli regulē informatīvo impulsu pārvadi ar AP saistītajās aferentajās nervu šķiedrās. Akupunktūras adata izraisa lokālu audu bojājumu ar tam sekojošām bioķīmiskām reakcijām ar dažādu iekaisuma un imūno mediatoru izdalīšanos. Atkarībā no to iedarbības uz aferentajām nervu šķiedrām AP mediatorus iedala stimulējošos un inhibējošos. Atšķirībā no citiem audu bojājumu veidiem akupunktūras adatas izraisīts bojājums rada “pozitīvas” bioķīmiskas reakcijas, kas rezultējas lokālā un vispārējā terapeitiskā atbildes reakcijā. Akupunktūra izraisa aksonu refleksu un informatīvo signālu pārvades modulāciju AP aferentajās nervu šķiedrās. Aksonu reflekss ir reflektoriska atbildes reakcija uz perifērisku audu bojājumu, kas rada impulsu pārvadi no vienas nerva šķiedras uz citām, ciešā saistībā ar citiem audu veidiem un šūnām, piemēram, asinsvadiem, sviedru dziedzeriem un tuklajām šūnām. Tā rezultātā rodas vazodilatācija un specifisku vielu izdale no imūnsistēmas šūnām, kas no asinsvadiem iziet starpšūnu telpā. Lai gan akupunktūra ierosina gan stimulējošu, gan inhibējošu mediatoru atbrīvošanos, dominē inhibējošu mediatoru aktivitāte, īpaši sāpju gadījumā.

Pēc akupunktūras konstatē pakāpenisku sāpju sliekšņa paaugstināšanos gan eksperimentos ar dzīvniekiem, gan cilvēkiem, kas norāda uz pakāpenisku akupunktūras radītas analgēzijas veidošanos. Šis ilglaicīgais atsāpināšanas efekts turpinās pēc akupunktūras stimulācijas izbeigšanas, kas liecina par centrālo mehānismu iesaisti.

Akupunktūras analgēzijas segmentāros mehānismus, sāpju gadījumā lokāli ievadot adatu viena dermatoma robežās, skaidro ar sāpju vārtu kontroles teoriju. Klīniskajā praksē analgēziju var panākt, ievadot adatu AP, kas atrodas attāli no sāpju apvidus, cita nerva segmentārās inervācijas zonā, ko nevar izskaidrot ar segmentārajiem mehānismiem. Opioīdu antagonista naloksona lietošana mazina akupunktūras analgēziju, tāpēc ir izvirzīta hipotēze par morfīnam līdzīgu vielu sekrēciju CNS akupunktūras rezultātā. Pētījumos konstatēts, ka akupunktūra izraisa endogēno opiātu sekrēciju hipofīzē, smadzeņu šķidruma β-endorfīna un plazmas enkefalīna līmeņa paaugstināšanos. Īpaši sāpju mazināšanā tiek uzsvērta β endorfīna nozīme, ko sekretē hipotalams un hipofīze.

Akupunktūras heterosegmentāros efektus var izskaidrot arī centrālie nociceptīvie mehānismi muguras smadzeņu un smadzeņu stumbra līmenī. Pētnieki uzskata, ka muguras smadzeņu mugurējo ragu neironus inhibē nociceptīvā aferentā impulsācija no jebkuras citas ķermeņa daļas.

Neiroanatomiski aferentā impulsācija no AP dažādās ķermeņa daļās iet pa atsevišķiem vadīšanas ceļiem. Atklāti vairāki akupunktūras analgēzijā iesaistīti spināli - supraspināli vadīšanas ceļi. No n. trigeminus intervētajiem apvidiem V nerva jušanas šķiedras pārvada aferentos impulsus uz smadzeņu stumbru, kur, pārslēdzoties n. trigeminus jušanas kodolos, impulsi tālāk iet uz retikulāro formāciju, īpaši nucleus raphe dorsalis unlocus coeruleus, kā arī nonāk garozas somatosensoriskajos apvidos. Nucleus raphe dorsalis un locus coeruleus ir divas lielākās smadzeņu struktūras, kas ir serotonīnerģisko un noradrenerģisko neironu sakopojumi un piedalās jušanas, emociju, miega, kognitīvo funkciju un viscerālās informācijas procesēšanā. No nn. spinales inervācijas zonām aferentie impulsi iet pa tr. spinothalamicus, tr. spinoreticularis un lemniscus medialis.

AP mehanoreceptoru aktivācija ir svarīga aferentās impulsācijas daļa un pa muguras smadzeņu mugurējo stabu lemniscus medialis pārvada plašu sensorisko informāciju, ieskaitot sāpju sajūtas, viscerālo jušanu, proprioceptīvās sajūtas. Arī tr. reticulospinalis pārvada aferentos impulsus no AP, saņemot tos caur kollaterāliem savienojumiem ar somatotopiskajiem vadīšanas ceļiem spinālā un supraspinālā līmenī uz smadzeņu zemgarozas un garozas apvidus struktūrām. Tr. spinothalamicus un tr. spinoreticularis ir galvenie ascendējošie vadīšanas ceļi, kas pārvada “pozitīvo” informāciju par audu bojājumu no AP un aktivizē descendējošo sāpes inhibējošo sistēmu. Tā ietver spinālos vadīšanas ceļus no vidussmadzeņu ūdensvadapelēkās vielasnucleus raphe magnus un locus coeruleus. No nucleus raphe magnus un locus coeruleus descendējošie spinālie vadīšanas ceļi pārvada sāpes inhibējošu informāciju uz leju, uz muguras smadzeņu mugurējiem ragiem, kur bloķē no perifērijas ienākošos sāpju impulsus. Papildus informācijai, ko descendējošā sāpes inhibējošā sistēma saņem no ascendējošajiem vadīšanas ceļiem, tā saņem informāciju no hypothalamus, amygdala, galvas smadzeņu garozas prefrontālajiem un orbitālajiem apvidiem. Apstiprinājums supraspinālo struktūru iesaistei ir fakts, ka periakveduktālās pelēkās vielas stimulācija vidussmadzenēs inhibē muguras smadzeņu mugurējo ragu neironu atbildi uz nociceptīvajiem signāliem. Uzskata, ka arī endogēnajiem opioīdiem ir nozīme difūzās antinociceptīvās sistēmas darbībā. Atklātā pozitīvā saistība starp serotonīna līmeni un akupunktūras efektivitāti ļauj izdarīt pieņēmumu par serotonīna nozīmi akupunktūras iedarbības mehānismā.

Pēdējo 20 gadu laikā akupunktūras efektu zinātniskajā izpētē ir ieviestas jaunas radioloģiskas izmeklēšanas tehnoloģijas: funkcionālā magnētiskā rezonanse (fMRI) un pozitronu emisijas tomogrāfija (PET). Pētījumu sākotnējais mērķis bija identificēt tos smadzeņu apvidus, kuri funkcionāli saistīti ar AP stimulāciju. Tādu AP stimulācija kā He Gu (LI4), Zu San Li (ST36), Wai Guan (TE5), Tai Chong (LV3) izraisīja plašu smadzeņu garozas, limbiskās sistēmas, zemgarozas struktūru, smadzeņu stumbra aktivitātes modulāciju. Turklāt daži smadzeņu apvidi uzrādīja aktivitāti, kas nebija tiešā veidā saistīta ar AP stimulāciju. Šīs smadzeņu struktūras ir iesaistītas plašu neirofizioloģisku un psiholoģisku funkciju realizācijā, kas, iespējams, izskaidro akupunktūras vispārējos terapeitiskos efektus.

Noskaidrots, ka akupunktūras viscerālo efektu mehānismu pamatā ir VNS simpātiskās un parasimpātiskās daļas aktivitāšu līdzsvarošana somatoveģetatīvu refleksu ceļā. Aferentā informācija no AP tiek pārvadīta pa dažādiem perifēriskajiem un centrālajiem vadīšanas ceļiem dažādos CNS līmeņos, muguras smadzenēm, smadzeņu stumbru, hipotalāmu, no kurienes eferentā informācija pa VNS vadīšanas ceļiem ar neiroendokrīnās un neiroimūnās sistēmas starpniecību sasniedz iekšējos orgānus. Tā rezultātā normalizējas organisma homeostatiskās kontroles un regulācijas sistēmas, līdzsvarojas VNS simpātiskās un parasimpātiskās daļas aktivitāte, kas ir saskanīgi ar ĶTM yin-yang teoriju, ka akupunktūras mērķis ir atjaunot zaudēto yin-yang līdzsvaru.

Pētījumos pierādīta akupunktūras efektivitāte arī akūtu sāpju mazināšanā, piemēram, pacientiem ar potītes mežģījumu.

Klīnisko pētījumu rezultāti un metaanalīžu dati liecina par ne tikai par akupunktūras efektivitāti sāpju un funkcionālu traucējumu gadījumos, bet arī par klīniskās simptomātikas mazināšanos atsevišķu nozoloģisko formu ārstēšanā: akupunktūras ierosinātu kognitīvo funkciju uzlabošanos, depresijas simptomu mazināšanos, līdzsvara uzlabošanos, spasticitātes mazināšanos, muskulatūras spēka palielināšanos pēc akupunktūras insulta seku pacientiem. Pacientiem ar fibromiaļģiju akupunktūra ticami samazina insulta risku. Akupunktūra uzlabo motorās funkcijas un miega kvalitāti pacientiem ar Parkinsona slimību. Akupunktūra paātrina atveseļošanos pacientiem ar idiopātisku sejas nerva neiropātiju. Pacientiem ar migrēnu akupunktūras integratīva pielietošana papildus medikamentozai terapijai ievērojami samazina migrēnas lēkmju biežumu un izdevumus medikamentu iegādei. Akupunktūra ir pierādīti efektīva arī hronisku saspringuma galvassāpju ārstēšanā.

Pētījumos ar fMRI pierādīts, ka akupunktūras ietekmē normalizējās smadzeņu aktivitāte un uzlabojas miegs pacientiem ar primāru bezmiegu.

Akupunktūras efektivitāte pierādīta mazinot iekšējo orgānu funkcionālus traucējumus, piemēram, sirds ritma traucējumus, astmas simptomus, funkcionālus kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.

Akupunktūra atvieglo menopauzes izraisītos simptomus, kā arī mazina nogurumu pacientēm ar krūts vēzi pēc ķīmijterapijas, mazina kserostomiju onkoloģiskiem pacientiem pie staru terapijas.

Pēdējos gados ievērību guvusi akupunktūras izmantošana neauglības ārstēšanā sievietēm, kur sistemātisko pārskatu un metaanalīžu dati liecina, ka akupunktūra varētu tikt izmantota grūtniecības iestāšanās veicināšanai. Līdzīgas kvalitātes pārskatu dati liecina par akupunktūras iespējamu efektivitāti primāras dismenorejas sāpju un pavadošo simptomu mazināšanai.

1.3. IAM mērķi:

• dažādas etiopatoģenēzes un ilguma sāpju sindroma mazināšana vai modificēšana;
• orgānu un audu fizioloģisko funkciju normalizēšana.

1.4. IAM paredzamie rezultāti:

• mazināts sāpju sindroms;
• uzlabota pacienta dzīves kvalitāte, mazinot sāpes, normalizējot orgānu un audu fizioloģiskās funkcijas.

2. Realizācija un nosacījumi

2.1. Indikācijas

Ņemot vērā akupunktūras iedarbības mehānismu uz organisma homeostāzes regulācijas sistēmu (zarnu – smadzeņu ass, hipotalama – hipofīzes - virsnieru ass, hipotalama – hipofīzes – gonādu ass) komplekso dabu, pareizāk būtu runāt par akupunktūras lietošanas virzieniem fizioloģisko funkciju regulācijai, nevis par specifiskām indikācijām.

Pacientu grupas, kurām var tikt pielietota IAM, ir:

• dažādas etiopatoģenēzes sāpju pacienti, kuriem medikamentoza terapija nav piemērota izraisīto blakņu vai individuālas nepanesamības dēļ;
• pacientiem ar orgānu un orgānu sistēmu slimībām to simptomātikas mazināšanai un/vai funkcionāliem traucējumiem, kuri dod priekšroku individualizētu, integratīvu terapijas metožu pielietošana.

IAM pielieto komplementāri papildus citām integratīvās vai konvencionālās medicīnas terapijām pieaugušiem pacientiem pie sekojošiem stāvokļiem simptomu atvieglošanai un dažādas etiopatoģenēzes sāpju sindroma mazināšanai:

• akūtas pēcoperāciju un manipulāciju sāpes
• pēctraumatiskās sāpes, t.sk. sporta traumu, atkārtotas pārslodzes izraisītas sāpes
• dažādas etiopatoģenēzes muguras sāpes: miofasciālas muguras sāpes, nespecifiskas sāpes
• locītavu sāpes
• mīksto audu sāpes
• miofasciālas sāpes
• fibromialģijas sindroms
• sāpes reimatisko slimību gadījumos
• migrēnas un tenzijas tipa galvassāpes
• sāpes vēža pacientiem
• temporomandibulārās sāpes
• trigeminālā neiralģija
• sāpes iegurnī sievietēm
• somatoformās un psihogēnās sāpes
• onkoloģisko pacientu ārstēšanā ķīmijterapijas un staru terapijas blakņu mazināšanai ārpus aktīvas terapijas laika
• sievietes reproduktīvās veselības problēmu risināšanā, t.sk. auglības veicināšanai, pie dismenorejas, menopauzes simptomu mazināšanai, psihoemocionālā stāvokļa stabilizēšanai
• astmas, HOPS simptomu mazināšanai
• gremošanas sistēmas darbības traucējumu izraisīta diskomforta mazināšanai, t.sk. kairināto zarnu sindroma
• insulta seku mazināšanai
• hroniska noguruma sindroma mazināšanai un psihoemocionālā stāvokļa normalizēšanai, t.sk. pie trauksmainības un miega traucējumiem.

Šo stāvokļu un slimību uzskaitījums var mainīties, pieaugot pētījumu skaitam par akupunktūras efektivitāti.

2.2. Kontrindikācijas

Absolūtās kontrindikācijas:

1. Neatliekami medicīniski stāvokļi;
2. Bailes no adatas;
3. Koagulopātijas;
4. Iepriekšējas nevēlamas reakcijas uz akupunktūru;
5. Bojāta āda vai infekcija punkcijas vietā;
6. Limfedēma punkcijas apvidū (infekcijas risks);
7. Komunikācijas vai sapratnes problēma, tajā skaitā smagu kognitīvu traucējumu dēļ;
8. Narkotisko vielu reibuma stāvoklis;
9. Liela fiziska pārguruma stāvoklis.

Relatīvās kontrindikācijas:

1. Imūndepresīvi stāvokļi ar infekcijas risku aktīvas terapijas laikā (audzējs un tā proliferācija, hepatīts, HIV, imūnsupresīvu medikamentu lietošana, audzēju ķīmijterapija un radioterapija);
2. Kaheksija;
3. Slimību vēlīnās stadijas;
4. Antikoagulantu terapija. Trombocitopēnija;
5. Asinsvadu patoloģija punkcijas apvidū (flebīts, tromboflebīts);
6. Pacienti, kuri nav spējīgi izstāstīt un/vai uzrakstīt (kurlmēmuma gadījumā un nav tulka) par savām sajūtām;
7. Epilepsija ar biežām lēkmēm;
8. Alerģija uz adatas metālu, jāizvēlas cita metāla adatas vai adatas ar speciālu pārklājumu;
9. Erozijas vai brūces punkcijas vietas tuvumā.

2.3. Brīdinājumi

AP punkcija ir potenciāli bīstama un to var veikt tikai prasmīgs un pieredzējis IAM pielietotājs sekojošos punktos: LU 9, ST 1, SP 11, BL 1, GV 15, GV 16, CV 22 ( Standard International Acupuncture Nomenclature, Report of a WHO Scientific Group (WHO, Geneva, 1991)). https://apps.who.int/iris/handle/10665/40001.

Nedrīkst veikt punkciju ārējo dzimumorgānu apvidū, krūšu zirnīšos un acu ābolos.

Faktori, kas var izraisīt adatas deformāciju vai lūzumu: pacienta pēkšņa kustība, spēcīga muskulatūras spazma procedūras laikā, neadekvāti spēcīga adatas manipulācija procedūras laikā vai izvelkot adatu no audiem. Deformētu adatu ir jāizņem un jāaizstāj ar jaunu. Lai izvairītos no adatas lūzuma, adatas ievadīšanas dziļums audos nedrīkst pārsniegt ¾ no tās garuma, neskaitot rokturi. Ja adata nolūzusi, jālūdz pacientu saglabāt mieru un nekustēties. Ja adatas gals redzams virs ādas, to izņem ar pinceti. Ja adatas gals nav redzams, jāvēršas pēc ķirurģiskas palīdzības.

2.4. Iespējamās komplikācijas:

IAM ir samērā droša metode, ja to veic kvalificēts un pieredzējis speciālists. Komplikācijas ir retas. Tās var būt:

1. Asas, dedzinošas sāpes punkcijas laikā;
2. Asiņošana no punkcijas vietas, ja punktēts asinsvads;
3. Hematomas izveidošanās punkcijas vietā;
4. Infekcija;
5. Vājuma sajūta, miegainība, aukstuma sajūta pēc procedūras;
6. Adatas trauma IAM veicējam;
7. Iekšējo orgānu bojājums;
8. Asinsvada bojājums;
9. Nerva bojājums;
10. Plaušas un pleiras bojājuma - pneimotorakss (reta komplikācija, pārsvarā pielietojot dziļo punkciju kakla-krūšu reģionā), sevišķi GB 21 apvidū;
11. Centrālās nervu sistēmas bojājums;
12. Vazovagāla sinkope: jāveic pacienta monitorēšana, kas var liecināt par potenciālu samaņas zudumu:
    • nelaba dūša, vemšana;
    • reibonis;
    • spiedoša sajūta krūšu kurvja apvidū, sirdsklauves;
    • lūpu krāsas izmaiņas (kļūst bālas);
    • smagākos gadījumos aukstas rokas un kājas, auksti sviedri, asinsspiediena pazemināšanās un samaņas zudums.

    Šādos gadījumos adatas nekavējoties jāizņem.

13. Adatas iestrēgšana, deformācija vai lūzums.

2.5. Lietošana īpašām pacientu grupām

Grūtniecēm neveic stimulāciju vēdera un muguras jostas – krustu apvidū punktos, kā arī zemāk minētajos AP ( Standard International Acupuncture Nomenclature, Report of a WHO Scientific Group (WHO, Geneva, 1991)): GB 21, SP 6, UB 31, UB 32, UB 33, UB 34, UB 60, UB 67, LI 4, KID 3, jo to stimulācija var izraisīt dzemdes kontrakcijas.

3. Metodes norises apraksts

3.1. Pirmsprocedūras periods

Klīniskajā praksē IAM tiek veikta pēc pacienta rūpīgas izmeklēšanas, tās rezultātu izvērtēšanas un interpretācijas atbilstoši metodes pielietošanas indikācijām. Neskaidras diagnozes gadījumā ārstam jāveic nepieciešamās darbības diagnozes precizēšanai un tikai pēc tam jāizšķiras par IAM pielietošanas lietderīgumu konkrētajā gadījumā. Ārstam - speciālistam jābūt skaidrai izpratnei par IAM pielietošanas terapeitiskiem mērķiem un uzdevumiem. Ārsts sastāda ārstēšanas plānu un procedūrā izmantojamo AP receptūru, izvēloties AP no punktu saraksta ( Standard International Acupuncture Nomenclature, Report of a WHO Scientific Group (WHO, Geneva, 1991)) vai arī citus AP, atbilstoši terapijas mērķim un sastādītajai AP receptūrai (skatīt 1. pielikumu).

3.2. Pacientu izglītošana un/vai informēšana pirms IAM veikšanas

Pirms IAM uzsākšanas pacientam jāsniedz skaidrojums par procedūras norisi. Pacientiem ir jāpaskaidro IAM pielietošanas pamatojumu un ko viņi var sagaidīt ārstēšanas rezultātā, kāds adatas veids tiks pielietots, kādas sajūtas var rasties procedūras laikā un pēc tās. Ir stingri jāievēro piesardzības pasākumi, ņemot vērā iespējamās blakusparādības un sagaidāmos rezultātus. Jāprecizē pacientu iespējamās bailes no adatas un jāpaskaidro, ka pacients var izjust specifiskas sajūtas, sāpes vai diskomfortu, kas saistīts ar punkciju. Pacients jāinformē, ka kustēties procedūras laikā nedrīkst.

Pirms procedūras pacientu informē par ķermeņa daļām, kuras paredzēts eksponēt procedūras veikšanai. IAM ārsts - speciālists ir atbildīgs par pacienta privātuma nodrošināšanu visas procedūras laikā.

Ārstam ir jāpaskaidro, ka ārstēšana tiks pārtraukta jebkurā brīdī pēc pacienta pieprasījuma vai ja viņš/viņa acīmredzami nepanes procedūru. IAM procedūras panesamību ir jānovērtē katras procedūras laikā.

Pirmajā procedūrā pacients ir jāinformē par:

1. skaidriem ārstēšanas mērķiem un indikācijām, sagaidāmiem terapijas rezultātiem;
2. pielietojamo metodiku, ķermeņa daļām, kurās tiks ievietotas adatas, procedūras ilgumu, paredzamo procedūru skaitu un biežumu;
3. iespējamām prognozējamām sajūtām un reakcijām ārstēšanas laikā un pēc veiktās procedūras;
4. nevēlamām reakcijām ārstēšanas laikā un pēc veiktās procedūras;
5. iespējām jebkurā brīdī pārtraukt procedūru vai procedūru kursu. Pacientam jābūt iespējai jebkurā laikā pārtraukt ārstēšanu ar iepriekš atrunātu signālvārdu, piemēram, “stop!”;
6. vienreizlietojamu sterilu akupunktūras adatu izmantošanu.

3.3. Procedūras apraksts

Ārsts pozicionē pacientu.

Ārsts vizuāli novērtē audus izvēlētajā AP apvidū, nepieciešamības gadījumā precizē AP novietojumu palpatori, izmantojot anatomiski topogrāfiskos orientierus AP vietas noteikšanai.

Ārsts izvēlas akupunktūras adatu izmēru un skaitu atbilstoši IAM pielietošanas mērķim, procedūras metodikai.

Palpē audus AP apvidū, nosakot jutīgumu, iespējamās zemādas audu izmaiņas, izvērtējot muskulatūras tonusu.

Manipulāciju veic manuāli, ar roku tieši ievadot adatu ādā un zemādas audos, gan arī izmantojot adatu kapsulā ar uzgali, kas ir speciāli paredzēta tieši šim nolūkam. Ja izmanto adatu kapsulā, kapsulā ievietotā adata tiek fiksēta rokā, kura ievadīs adatu. Otra roka (roka, kura neievadīs adatu) pirms punkcijas veic ādas palpāciju, ievērojot AP anatomisku orientieru atrašanās vietu un paredzamo punkcijas vietu. Akupunktūras adatu kapsulā atbrīvo no uzgaļa, uzliek paredzētajā AP vietā un, viegli uzsitot pa kapsulas augšējo galu, ievada adatu ādas vai zemādas līmenī. Pēc tam ar vadošo roku akupunktūras adatu ievada noteiktā dziļumā, atbilstoši audiem, kurus izvēlēts stimulēt: ādas, zemādas līmenī, muskulī, cīpslā, saitē vai periosta līmenī.

Pēc ievadīšanas adata tiek atstāta AP uz laiku, ko paredz terapijas mērķi un metodika: ekspozīcijas ilgums var būt no dažām sekundēm līdz pat 60 minūtēm. Procedūras laikā ārsts - speciālists var manuāli stimulēt adatu, tai pieskaroties, pavelkot uz āru vai ievadot dziļāk, rotēt adatu, mainīt adatas ievadīšanas dziļumu atkarībā no procedūras mērķa.

Adatu skaits, kas vienas procedūras laikā tiek ievadīts pacienta ķermenī, ir atkarīgs no terapijas mērķa un izvēlētās metodikas: no 1 līdz pat 30.

Procedūras laikam beidzoties, visas ievadītās akupunktūras adatas tiek pilnībā izvilktas no audiem, pēc kā jāveic spiediens (hemostāze) tieši uz ādas AP apvidū adatas ievietošanas vietā, lai novērstu iespējamu pietūkumu vai sāpīgumu pēc procedūras.

Praktiskas rekomendācijas IAM procedūras veikšanai

1. Kontrindikāciju pārbaude.

2. Pacienta pozicionēšana:

2.1. pacientiem IAM veic guļus supinācijas vai pronācijas pozīcijā, uz sāniem vai sēdus stāvoklī. Pacientu pēc iespējas ir jāpozicionē maksimāli atvieglojošā vai neitrālā pozīcijā;

2.2. ieteicams, lai ārsts redzētu pacienta seju, lai novērotu pacienta neverbālās reakcijas. Ja tas nav iespējams, tad punkcijas laikā nepieciešams nepārtraukts verbāls kontakts ar pacientu.

3. Ārsta - speciālista pozīcija un aprīkojuma novietojums:

3.1. ārsts atrodas sēdus vai stāvus pozīcijā, lai akupunktūras adata tiktu turēta stabili un precīzi palpētu audus AP apvidū;

3.2. sterilām akupunktūras adatām, aso medicīnisko instrumentu savācējkonteinerim, ādas un roku dezinfektantam, tamponiem un cimdiem jābūt sagatavotiem uz galda virsmas pacienta tuvumā;

3.3. manipulācijas vietai jābūt ergonomiski iekārtotai vai pielāgotai;

3.4. svarīgi, lai pirms IAM pielietošanas būtu sagatavoti tamponi kompresijai.

4. Palpācija un sagatavošana ārstēšanai:

4.1. jāidentificē AP lokalizācijas vieta;

4.2. iespējamo risku apzināšana ārstējamā anatomiskajā reģionā;

4.3. anatomisko orientieru un bīstamo zonu (asinsvadi, nervi, limfmezgli, iekšējie orgāni) identificēšana, kas nepieciešams drošai procedūras veikšanai;

4.3. audu palpācija AP apvidū;

4.4. piemērotas akupunktūras adatas izvēle, atbilstoši punktēto mērķaudu lokalizācijai un dziļumam;

4.6. palpēšanas tehnikas izvēle:

4.6.1. plakanā palpācija;

4.6.2. pincetveida palpācija.

4.7. Ja ārsts nespēj identificēt anatomiski topogrāfiskos orientierus AP lokalizācijai un bīstamās zonas, ārstēšana ir kontrindicēta.

5. IAM tehnikas:

5.1. ir jāidentificē AP anatomiskā lokalizācija un atbilstoši jāpalpē audi šajā apvidū;

5.2. palpējošā roka veic virspusējo audu palpāciju, bet dominējošā roka tur akupunktūras adatu;

5.3. ārstam - speciālistam jāpārzina potenciāli bīstamās zonas katrā punktējamā apvidū;

5.4. ārstam - speciālistam ir jābūt gatavam uz pēkšņām un nekontrolējamām pacienta kustībām. Šī iemesla dēļ roka, kurā atrodas akupunktūras adata, ir jātur stabili pie pacienta;

5.5. akupunktūras adatas izmēram jāatbilst izvēlētajam ievadīšanas dziļumam un mērķaudiem. Adatu garuma izmēri var būt sekojoši: 15, 25, 40, 50, 65, 75, 100, 115, 125 un 150 mm. Adatu diametra izmēri var būt sekojoši: 0,45; 0,42; 0,38; 0,32; 0,30; 0,25; 0,23; 0,22 un 0,16 mm.

5.6. pirms IAM pielietošanas, ārsts izpilda visus nepieciešamos aseptikas un antiseptikas pasākumus, kas sīki aprakstīti sadaļā “IAM aseptikas un antiseptikas procedūra un drošība”;

5.7. adatas ievadīšanas laikā nepieļauj tās saliekšanos un tās virzienam jābūt kontrolētam. Adatu attiecībā pret ķermeņa virsmu var ievadīt perpendikulāri, slīpi vai horizontāli. Perpendikulāra adatas ievadīšana ir visbiežāk pielietojama un piemērota ķermeņa apvidiem ar lielāku zemādas audu apjomu. Slīpa adatas ievadīšana ir piemērota vietās, kur dziļa punkcija nav vēlama. Horizontāla adatas ievadīšana ir piemērota vietās, kur ir plāns zemādas audu slānis.

5.8. procedūras laikā pacientam jābūt iespējai izsaukt ārstu verbāli vai ar trauksmes pogu nepieciešamības gadījumā;

5.9. ja akupunktūras adata kļūst neasa, piemēram, pēc atkārtota pieskāriena kaulam, tā jāaizstāj ar jaunu.

5.10. ārstam - speciālistam adatu ievadīšanas laikā jāsazinās ar pacientu. Pacientam jāspēj aprakstīt dažādas sāpju izjūtas visas procedūras laikā. Ja tas nav iespējams, tad IAM pielietot ir aizliegts. Ja pēc akupunktūras adatas ievadīšanas pacients izjūt dedzinošas vai durošas sāpes, adatu izņem vai maina tās virzienu, lai atbrīvotu pacientu no sāpēm.

5.11. pēc apstrādes akupunktūras adata jāizmet aso medicīnisko priekšmetu konteinerī.

6. Pēcapstrāde:

6.1. Ja pēc akupunktūras adatas izņemšanas sākas asiņošana, šai vietai jāveic hemostāze (jāpiespiež ar tamponu), līdz asiņošana apstājas;

6.2. Pacientam ir jāizskaidro piemēroti pasākumi sāpju mazināšanai pēc IAM procedūras;

6.3. Īsa pēcapstrāde, pielietojot manuālu išemizāciju punkcijas vietā, palīdz mazināt sāpes pēc procedūras.

Aseptikas un antiseptikas procedūra un drošība IAM procedūras laikā

IAM ir mazinvazīva procedūra, tādi riski kā infekcija un ievainojumi ir reti. Higiēnas pasākumi samazina riskus.

Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra ieteikumi uzsver, ka galvenais mērķis ir novērst infekcijas pārnešanu un izplatīšanos, un ir svarīgi mazināt saskarsmi ar potenciāli infekcioziem pacientiem.

Tiek pieņemts, ka katrs cilvēks ir potenciāli infekciozs vai kolonizēts ar mikroorganismiem, kas ārstēšanas laikā varētu tikt pārnesti. Uzskaitīti piesardzības pasākumi tiek piemēroti, ja ir kontakts ar asinīm, ķermeņa šķidrumu (izņemot sviedrus), gļotādu un ievainoto ādu. Šis saraksts ir īpaši pielāgots IAM:

1. Roku higiēna un vispārējā higiēna.

Pirms un pēc IAM pielietošanas, kā arī pēc saskares ar asinīm, rokām jābūt mazgātām ar ziepēm un ūdeni un pēc tam dezinficētām. Klepojot vai šķaudot, mutes priekšā ir jātur elkonis. Ir jāizvairās no klepus vai šķaudīšanas roku plaukstās, terapeitiskajā laukumā.

2. Medicīnisko cimdu lietošana (lateksa vai nelateksa).

IAM jāpraktizē saskaņā ar European Biosafety Network (EU-OSHA) izstrādātajām vadlīnijām, kas attiecas uz visu asins vai citu potenciāli infekciozu materiālu arodekspozīciju. Saskaņā ar EU-OSHA asins izcelsmes patogēnu standartu “medicīniskus cimdus jāvelk, kad var pamatoti paredzēt, ka darbiniekam varētu būt roku kontakts ar asinīm vai citiem potenciāli infekcioziem materiāliem, gļotādu un bojātu ādu.”. Tā kā pielietojot IAM, notiek ādas caurduršana un ir iespējama neliela asiņošana, ārsta aizsardzībai vēlama vienreizlietojamu medicīnisko cimdu lietošana. Pēc akupunktūras adatas izņemšanas cimdus novelk un utilizē tam paredzētā speciālā konteinerī. Pēc tam rokas nomazgā ar ziepēm un ūdeni.

3. Saskare ar ārēju asiņošanu.

Jebkura ārēja asiņošana jāpārtrauc ar hemostāzi (manuāla išemizācija ar tamponiem). Ir jāizvairās no asins kontakta ar procedūras veicēja ādu. Tamponus ir nepieciešams utilizēt tam paredzētā speciālā konteinerī tūlīt pēc lietošanas un rokas ir jānomazgā ar ziepēm un ūdeni.

4. Akupunktūras adatas procedūras veikšanai.

Procedūras veikšanai izmanto vienreizlietojamas, sterilas akupunktūras adatas. Visām akupunktūras adatām ir derīguma termiņš attiecībā uz to sterilitāti. Ja šis termiņš ir beidzies, adatu jālikvidē.

5. Ādas dezinfekcija.

Pirms katras punkcijas āda jādezinficē ar dezinfektantu. Dezinficētajai zonai jābūt redzami mitrai. Jāļauj dezinfektanta šķidrumam uz ādas nožūt un pēc tam var veikt procedūru.

6. Droša akupunktūras adatu lietošana.

Ar akupunktūras adatu jārīkojas uzmanīgi, jāizvēlas pareizs adatas virziens, lai izvairītos no bīstamām apkārtējām struktūrām (artērijām, nerviem, locītavām, iekšējiem orgāniem, plaušām utt.). Vietās, kur tuvumā ir potenciāli bīstama orgānu, nervu vai asinsvadu traumatizācija, pēc iespējas jāizmanto pincetveida satvērienu. Veicot katru dūrienu, ir rūpīgi jāpārdomā anatomiskā lokalizācija. Adatu ievada viegli un bez lieka spiediena.

7. Rīkošanās ar akupunktūras adatas izraisītu traumu.

Ja ārsts – speciālists sadur sevi vai kādu citu trešo personu ar lietotu akupunktūras adatu, brūce nekavējoties ir jānotīra ar ziepēm un ūdeni un pēc tam jādezinficē (piemēram, ar 70% spirtu). Pēc tam jāpārbauda, vai nav inficēšanās risks.

8. Darbības ar akupunktūras adatas un atkritumu iznīcināšanu.

Pēc IAM pielietošanas izlietotās adatas jāizmet asu medicīnas priekšmetu konteinerī, kas domāts lietoto asu medicīnas priekšmetu tiešai iznīcināšanai. Lietotu akupunktūras adatu nekad nedrīkst ievietot atpakaļ iesaiņojumā un nedrīkst izmest atkritumu tvertnē. Izlietotus tamponus ir nepieciešams utilizēt paredzētā speciālā konteinerī.

9. Darbības ar atkārtoti lietojamām palīgierīcēm.

Visas atkārtoti lietojamās palīgierīces (spilveni-paliktņi, krēsls, galds, kušete), kas nonāk saskarsmē ar pacientu pirms vai pēc IAM pielietošanas, jādezinficē pēc katras lietošanas reizes.

Rekomendācijas IAM speciālistam darbā ar īpaši bīstamām anatomiskām lokalizācijām

1. Punkcija nervu rajonu tuvumā:

1.1. Pastāv nerva traumēšanas risks;

1.2. Lokālās drošības pamatnostādnes nervu projekcijas rajonā:

• obligāti jāņem vērā nervu anatomisko lokalizāciju un gaitu;
• pēc iespējas, mērķa audi ar pincetveida satvērienu jānovieto pozīcijā, kurā nervs netiks apdraudēts;
• akupunktūras adata lēnām jāvirza audos un jāizvelk nekavējoties, ja pacients izjūt šaujošas vai dedzinošas sāpes.

2. Punkcija asinsvadu rajona tuvumā:

2.1. Pastāv asinsvada traumēšanas risks;

2.2. Lokālas drošības pamatnostādnes asinsvadu projekcijas rajonā:

• obligāti jāņem vērā virspusējo un dziļo asinsvadu anatomisko lokalizācija un gaita;
• ja iespējams, audi ar pincetveida satvērienu jānovieto pozīcijā, kurā asinsvadi netiks apdraudēti;
• akupunktūras adata lēnām jāvirza audos un jāizvelk nekavējoties, ja pacients izjūt dedzinošas sāpes.

3. Punkcija limfmezglu rajonā:

Nav atļauts veikt IAM palielinātu vai sāpīgu limfmezglu rajonā.

3.1. Pastāv limfmezglu infekcijas risks;

3.2. Jebkuru šaubu gadījumā IAM pielietošana aizliegta.

4. Punkcija locītavu rajonā:

4.1. Intraartikulāra infekcija ir lokālu infekciju drauds, kad akupunktūras adata caurdur locītavas rajonu;

4.2. Lokālas drošības pamatnostādnes locītavas projekcijas rajonā:

• jāidentificē precīza locītavas un locītavas kapsulas atrašanās vieta;
• ja iespējams, audi ar pincetveida satvērienu jānovieto pozīcijā, kurā locītava un locītavas kapsula netiks apdraudēta.

5. Punkcija krūškurvja rajonā

5.1. Lokāli bīstamās zonas pie krūškurvja ir:

• pleira un plaušas;
• perikards;
• nieres un aknas krūškurvja rajonā;
• fasešu, kostovertebrālās locītavas.

5.2. Lokālas drošības pamatnostādnes krūškurvja projekcijas rajonā:

Uzmanīgi jākontrolē akupunktūras adatas ievadīšanas dziļums un leņķis krūšu kurvja apvidū, sevišķi virsatslēgas kaula apvidū ( fossa supraclavicularis). Pārāk dziļa adatas ievadīšana var izraisīt traumatisku pneimotoraksu, ko pavada tādi simptomi kā klepus, sāpes krūtīs, elpas trūkums, kas parādās uzreiz vai pakāpeniski attīstās dažu stundu laikā pēc procedūras. AP GB 21 punkcija visbiežāk rada iepriekšminēto komplikāciju.

Ja iespējams, mērķa audi ar pincetveida satvērienu jānovieto pozīcijā, kurā krūškurvja rajona bīstamās zonas netiks apdraudētas. Akupunktūras adatu jāvirza tangenciāli pret krūškurvi.

6. Punkcija vēdera un muguras lejasdaļas rajonā. Lokālās bīstamās zonas vēdera rajonā ir:

• vēderplēve un retroperitoneālā telpa;
• iekšējie orgāni;
• lielie asinsvadi;
• nervu saknītes, nervu pinumi, nervi.

Uzmanīgi vizuāli un palpatori jākontrolē adatas ievietošanas dziļums un virziens. Aknu vai liesas punkcija rada lokālu sāpīgumu, ar punkciju saistītu asiņošanu un/vai vēdera muskulatūras sasprindzinājumu. Nieres punkcija rada sāpes lumbālajā apvidū un pacientam var būt hematūrija.

7. Punkcija plaukstu un pēdu rajonā:

7.1. lokāli bīstamās zonas plaukstu un pēdu rajonā: nervi un asinsvadi, kas atrodas ļoti tuvu viens otram.

7.2. lai līdz minimumam samazinātu ievainojumu risku plaukstu un pēdu projekcijas rajonā, ir jāizvēlas attiecīga izmēra akupunktūras adata. Rekomendējamais adatas diametra izmērs - 0,16 mm.

8. Punkcija CNS struktūru tuvumā:

Uzmanīgi jāveic punkcija pakauša apvidū, punktējot AP augšējo kakla skriemeļu apvidū (Yamen GV 15, Fengfu GV 16). Iegareno smadzeņu punkcija var radīt galvassāpes, vemšanu, elpošanas traucējumus, paralīzi un komu. Līdzīgi uzmanīgi jāpunktē AP muguras smadzeņu tuvumā. Pārāk dziļa akupunktūras adatas ievadīšana var izraisīt nopietnas komplikācijas- jušanas vai kustību traucējumus. Šādos gadījumos nekavējoties jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība.

3.4. Pēc procedūras perioda apraksts

Terapeitiskā efekta izvērtēšanai sāpju gadījumā pielieto vizuālo analogo sāpju skalu (VAS).

Pēc procedūras pacientam jārekomendē pašsajūtas un pēcprocedūras reakciju monitorēšana.

Vēlama atturēšanās no uztura uzņemšanas 1-2 stundu laikā pēc procedūras un lielas intensitātes fiziskās slodzes procedūras dienā.

Pacientam atgādina turpmāko terapijas plānu un vienojas par nākošo procedūru, ja tas nepieciešams.

Pacientam var rekomendēt citas terapijas metodes, kuru pielietošana sinerģiski veicina IAM terapeitisko efektu, piemēram, masāža, ūdens un siltuma procedūras, mīksto audu tehnikas, individualizētus terapeitiskus vingrinājumus. IAM procedūra ir iespējama kā daļa no multimodālās sāpju ārstēšanas.

Ārsts - speciālists aizpilda pacienta medicīnisko dokumentāciju un nodrošina tās glabāšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Ārsts - speciālists nodrošina regulāru visu pacienta vizīšu, sniegto medicīnisko pakalpojumu un ārstēšanas rezultātu dokumentēšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ārstam – speciālistam rekomendē dokumentēt procedūras laikā punktētos AP, tos identificējot atbilstoši “WHO Standard Acupuncture Point Locations in the Western Pacific Region, WHO (2008)” ieteiktajai sistēmai.

Pacienta parakstītai informētās piekrišanas formai jābūt pievienotai pacienta medicīniskajai dokumentācijai, nodrošinot pacientu datu drošību.

4. Ārstniecības personas

IAM var pielietot sekojošu pamatspecialitāšu sertificēti ārsti ar atbilstošu pēcdiploma apmācību Integratīvās akupunktūras metodē savas profesionālās kompetences ietvaros: internists (P01), reimatologs (P56), pneimonologs (P57), endokrinologs (P58), gastroenterologs (P60), ģimenes (vispārējās prakses) ārsts (P02), ķirurgs (P03), traumatologs, ortopēds (P13), ginekologs, dzemdību speciālists (P14), onkologs ķīmijterapeits (P16), anesteziologs, reanimatologs (P18), psihiatrs (P19), neirologs (P20), otolaringologs (P23), sporta ārsts (P36), psihoterapeits (P42), geriatrs (P48), arodveselības un arodslimību ārsts (P53), fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (P 54) un citu pamatspecialitāšu ārsti, kuru specialitāšu kompetencē esošo nozoloģisko formu ārstēšanā akupunktūra ir pierādīti efektīva.

IAM bez papildus apmācības var veikt akupunktūras ārsts (P61).

5. Tehnoloģiskais nodrošinājums

5.1. Ārstniecības līdzekļi un izmantojamie materiāli

IAM realizācijā var izmantot tikai likumīgi LR pieejamos ārstniecības līdzekļus saskaņā ar to pielietošanu nosakošajiem normatīvajiem aktiem.

5.2. Specifiskās medicīniskās ierīces

Sterilas vienreizlietojamas akupunktūras adatas.

5.3. Telpas un to aprīkojums

IAM var tikt veikta ambulatoro un stacionāro ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kuras reģistrētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vai pacienta mājās, ja tas nepieciešams. Ja ārsts IAM procedūru veic pacienta mājās, ievēro visus nepieciešamos augstāk minētos drošības pasākumus un procedūras.

IAM veic šim nolūkam speciāli aprīkotā akupunktūras procedūru telpā, kas izmantojama individuāli vai vairāku pacientu ārstēšanai vienlaicīgi. Šajā gadījumā telpā jābūt iespējai atdalīt telpas daļas- kabīnes ar norobežojošām starpsienām un aizkariem pacienta privātuma nodrošināšanai.

Akupunktūras procedūru telpā vai norobežotajā telpas daļā IAM pielietošanai jāatrodas sekojošam palīgaprīkojumam:

• galds vai cita veida virsma procedūrai nepieciešamā aprīkojuma novietošanai;
• krēsls vai kušete pacienta pozicionēšanai;
• krēsls vai pakaramais pacienta virsdrēbju un personisko mantu novietošanai;
• dezinfektanti ādas un virsmu dezinficēšanai;
• aso medicīnisko instrumentu savācējtrauks izlietoto adatu glabāšanai;
• utilizēto tamponu savācējkonteiners;
• spilveni - paliktņi pacienta ērtākai pozicionēšanai;
• vienreizlietojamie palagi krēsla vai kušetes pārklāšanai un speciāls konteiners to utilizācijai;
• pirmās palīdzības komplekts.

Rīgā, 2021.gada 4.jūnijā

Holistiskās medicīnas un naturopātijas asociācija

1. pielikums
Punktu saraksts

(Standard International Acupuncture Nomenclature, Report of a WHO Scientific Group (WHO, Geneva, 1991))

1. Plaušu meridiāns (LU):

2. Resno zarnu meridiāns (LI):

3. Kuņģa meridiāns (ST) :

4. Liesas meridiāns (SP):

5. Sirds meridiāns (HT) :

6. Tievo zarnu meridiāns (SI):

7. Urīnpūšļa meridiāns (BL):

8. Nieru meridiāns (KI):

9. Perikarda meridiāns (PC):

10. Trīs ķermeņa daļu meridiāns (TE):

11. Žultspūšļa meridiāns (GB) :

12. Aknu meridiāns (LR):

13. Mugurējais vidusmeridiāns (GV):

14. Priekšējais vidusmeridiāns (CV):

15. Ekstrameridiānu punkti *

* HN - galva un kakls; B - mugura; UE - rokas; LE - kājas.