Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

4. Redzes rehabilitācija optometrista praksē

Apstiprināts Zāļu valsts aģentūrā

2020.gada 19.jūnijā ar lēmumu Nr.1-50/412

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

I Ievads

Redzes rehabilitācijas programma tiek veidota, balstoties uz pacienta redzes funkciju un redzes uztveres pārbaudes rezultātiem, pacienta vajadzībām, kā arī pacienta sūdzībām un simptomiem. Redzes rehabilitācijā optometrists var pielietot lēcas, prizmas, filtrus, oklūderus kā arī specializētus instrumentus, metodes un programmatūras. Programmas ilgums ir atkarīgs no diagnosticētā stāvokļa smaguma pakāpes. Aktivitātes tiek veiktas paralēli gan mājas apstākļos, gan speciālista kabinetā. Pētījumi parāda, ka redzes rehabilitācija var būt efektīva metode sekojošos gadījumos: akomodācijas traucējumi, ar šķielēšanu nesaistīti binokulāro funkciju traucējumi, šķielēšana, ambliopija, acu kustību traucējumi, redzes uztveres traucējumi, ieskaitot redzes-motoro integrāciju un redzes integrāciju ar citām sensorām funkcijām, redzes traucējumi, kas saistīti ar centrālās nervu sistēmas bojājumiem.

Medicīniskā tehnoloģija (turpmāk MT) „Redzes rehabilitācija optometrista praksē” ir optometrista nozīmēta un kontrolēta redzes funkciju terapijas metode redzes spēju un redzes uztveres veidošanai, atjaunošanai un uzlabošanai.

MT ieviešanas mērķis ir noteiktu redzes funkciju un redzes uztveres traucējumu gadījumos veicināt redzes sistēmas darbību, kas ļauj izveidot, atjaunot vai uzlabot noteiktas redzes funkcijas vai funkciju kopu, redzes uztveres spējas, lai celtu pacientu dzīves kvalitāti un darba spējas.

MT ieviešanas paredzamais rezultāts:

• Redzes rehabilitācijas pielietošana akomodācijas traucējumu gadījumā ļauj atbilstoši pacienta vecumam uzlabot vai normalizēt akomodācijas amplitūdu, normalizēt akomodācijas relatīvo diapazonu un akomodācijas vieglumu, kā arī normalizēt akomodācijas un konverģences sadarbību, integrējot akomodācijas funkcijas redzes apstrādes procesā.
• Redzes rehabilitācijas pielietošana ar šķielēšanu nesaistītu binokulāro funkciju traucējumu gadījumā ļauj samazināt supresiju, pozitīvi ietekmēt fiksāciju, fūzijas diapazonu, verģences spēju, telpisko uztveri un stereoredzi, līdzsvarot akomodācijas un verģences sadarbību un mazināt redzes diskomfortu, integrējot binokulārās funkcijas redzes apstrādes procesā.
• Redzes rehabilitācijas pielietošana šķielēšanas gadījumā ļauj normalizēt okulomtoro kontroli, iespēju robežās samazināt šķielēšanas apjomu, uzlabot binokulārās funkcijas un iespēju robežās samazināt supresiju, normalizēt akomodācijas spējas, normalizēt akomodācijas un verģences sadarbību un samazināt diplopiju.
• Redzes rehabilitācijas pielietošana ambliopijas gadījumā ļauj iespēju robežās stabilizēt centrālo foveālo fiksāciju, normalizēt redzes asumu, normalizēt monokulārās redzes spējas, ieskaitot akomodāciju un reakcijas laiku, mazināt supresiju un normalizēt binokulārās funkcijas.
• Redzes rehabilitācijas pielietošana acu kustību traucējumu gadījumā ļauj uzlabot fiksāciju, normalizēt acu sakādiskās un sekošanas kustības, integrēt acu motorās spējas ar motoro atbildi, citām sensorām spējām (vestibulārām, kinētiskām, taustes, skaņas), verģences un akomodācijas sistēmas darbību un redzes uztveres spējām.
• Redzes rehabilitācijas pielietošana redzes uztveres traucējumu, kā arī citu redzes traucējumu, kas saistīti ar centrālās nervu sistēmas bojājumiem, gadījumā ļauj veidot vai atjaunot precīzu redzes identifikāciju, veidot vai atjaunot redzes atmiņu, secību vai redzes uztveres spējas, integrēt redzi ar citām sensori-motorām un kognitīvām sistēmām, integrēt redzes informācijas apstrādes sistēmu ar acu kustību spējām, veidot vai atjaunot lasīšanas spēju, iesaistot redzi, veidot vai atjaunot auto vadīšanas un citas ikdienā nepieciešamas spējas, iesaistot redzi.

II MT pielietojuma iespējas un nosacījumi

MT paredzēta pielietošanai optometrijā, izstrādājot katram pacientam individuālu redzes funkciju terapijas plānu un veicot speciālos uzdevumus un vingrinājumus. Terapijas galvenais uzdevums atgūt redzes funkciju līdzsvaru atbilstoši pacienta vecumam, darba specifikai vai ikdienas redzes kvalitātei un prasībām. Redzes rehabilitācijas veids un pielietotās metodes ir atkarīgas no traucējumu veida, simptomu smaguma pakāpes un laika, cik ilgi pastāv redzes traucējumi, kā arī no pacienta vispārējā veselības stāvokļa un asociētiem redzes traucējumiem, pacienta kognitīvajām spējām, individuālajām redzes prasībām, līdzdarbības spējas un iepriekšējās terapijas pieredzes.

Indikācijas:

• akomodācijas traucējumi;
• ar šķielēšanu nesaistīti binokulāro funkciju traucējumi;
• šķielēšana;
• ambliopija;
• acu kustību traucējumi;
• redzes uztveres traucējumi;
• redzes traucējumu, kas saistīti ar centrālās nervu sistēmas bojājumiem.

Kontrindikācijas:

• acu un vispārējo slimību vai patoloģiju gadījumi, kas ietekmē redzes funkcijas un uztveri, akūtu epizožu brīžos, līdz situācija stabilizējas;
• redzes pārbaudes brīdī pacients atrodas zāļu, toksisku vielu, narkotisku vielu ietekmē vai alkohola reibumā;
• specifisku redzes funkciju novērtēšanas testu pielietošana gadījumos, kurus norādījis ražotājs (piemēram, epilepsijas gadījumā mirgojošu testu lietošanas ierobežojums);
• pacienti ar smagiem kognitīviem traucējumiem, gadījumos, kuros redzes vingrinājumi ar ilgstošu koncentrēšanos pārsniedz 5-10 minūtes.

Brīdinājumi un piesardzība

Pirms redzes rehabilitācijas uzsākšanas ir nepieciešama redzes funkciju un acu struktūru veselības stāvokļa novērtēšana. Specifisku saslimšanu gadījumā ir nepieciešama arī vispārējās veselības stāvokļa novērtēšana, kuru veikušas citas ārstniecības personas. Redzes rehabilitācija nebūs efektīva pacientiem ar pilnīgu redzes zudumu (pilnīgs redzes garozas aklums). Daži redzes rehabilitācijā pielietotie vingrinājumi paredz ilgstošu atrašanos sēdus pozīcijā. Redzes rehabilitācijas efektivitāte ir atkarīga no pacienta līdzestības, redzes funkciju, acs struktūru un vispārējā veselības stāvokļa, pacienta individuālajām redzes prasībām un iepriekšējās terapijas pieredzes.

Komplikācijas un iespējamās blakusparādības

Veicot redzes vingrinājumus, var rasties īslaicīgas acu sāpes, galvas sāpes un nogurums. Ja parādās augstāk minētie simptomi, nepieciešama atkārtota speciālista konsultācija, redzes rehabilitācijas programmas pārskatīšana, mainot redzes rehabilitācijas uzdevumus un vingrinājumus, ieviešot biežākas atpūtas pauzes un saīsinot terapijas sesijas.

Pielietošanas joma

1. Akomodācijas traucējumi

Akomodācijas traucējumu gadījumā, kas nav saistīti ar presbiopiju un acs refrakciju, rodas apgrūtināta redze tuvumā vai tālumā, kas rada astenopiju, redzes miglošanos, gaismas jutību, pastiprinātu acu asarošanu vai sausuma sajūtu, acu nogurumu, galvas sāpes, apgrūtinātu redzes funkciju nodrošināšanu, reiboņus, sāpes acu apvidū, nepareizu ķermeņa stāvokļa adaptāciju, neatbilstošu darba attālumu. Optometrists, ņemot vērā pacienta redzes funkciju un acu struktūru veselības stāvokli, kā arī individuālās vajadzības, izveido un realizē redzes rehabilitācijas programmu.

2. Ar šķielēšanu nesaistīti binokulāro funkciju traucējumi

Ar šķielēšanu nesaistīti binokulāro funkciju traucējumi izraisa astenopiju, galvas sāpes, sāpes acu apvidū, redzes miglošanos, gaismas jutību, pastiprinātu acu asarošanu vai sausuma sajūtu, acu nogurumu, apgrūtinātu redzes funkciju nodrošināšanu, reiboņus, sāpes acu apvidū, apgrūtinātu uzmanības noturēšanu, veicot redzes uztveres uzdevumus, dubultošanos, nepareizu ķermeņa stāvokļa adaptāciju, vispārēju nogurumu, nekorektu telpiskā dziļuma novērtēšanu, reiboņus pēc ilgstošiem redzes uzdevumiem, muskulatūras koordinācijas traucējumus ‑ neveiklību, jūras slimību ‑ vestibulārā aparāta darbības traucējumus. Optometrists, ņemot vērā pacienta redzes funkciju un acu struktūru veselības stāvokli, kā arī individuālās vajadzības, izveido un realizē redzes rehabilitācijas programmu.

3. Šķielēšana

Pacientiem ar šķielēšanu var novērot dubultošanos vai vienas acs supresiju, vienas vai abu acu ambliopiju, normālu vai anormāla tīkleņu korespondenci, fiksācijas traucējumus. Optometrists, ņemot vērā pacienta redzes funkciju un acu struktūru veselības stāvokli, kā arī individuālās vajadzības, izveido un realizē redzes rehabilitācijas programmu.

4. Ambliopija

Ambliopija raksturojas ar pazeminātu redzes asumu vienā vai retāk abās acīs un redzes informācijas apstrādes traucējumiem, kurus nav iespējams uzlabot ar atbilstošu refrakcijas korekciju. Optometrists, ņemot vērā pacienta redzes funkciju un acu struktūru veselības stāvokli, kā arī individuālās vajadzības, izveido un realizē redzes rehabilitācijas programmu.

5. Acu kustību traucējumi

Acu kustību traucējumiem raksturīgas lasīšanas grūtības, vārdu vai burtu “izkrišana” lasāmajā tekstā, grūtības izsekot redzes stimuliem, pazeminātas akadēmiskās sekmes, uzmanības trūkums, izklaidība, fiksācijas traucējumi, reibonis, jūras slimība. Acu kustību traucējumu gadījumā novēro pazeminātu acu sakādisko un sekošanas kustību precizitāti, grūtības atdalīt galvas/ķermeņa un acu kustības, veicot kognitīvos uzdevumus, grūtības nodrošināt atbilstošas sakādiskās un sekošanas acu kustības, nespēju sekot secīgi kustīgiem priekšmetiem, nespēju nodrošināt atbilstošu fiksāciju, pagarinātu izpildes laiku uzdevumiem, kuri saistīti ar acu sakādisko kustību nepieciešamību. Optometrists, ņemot vērā pacienta redzes funkciju un acu struktūru veselības stāvokli, kā arī individuālās vajadzības, izveido un realizē redzes rehabilitācijas programmu.

6. Redzes uztveres traucējumi, kā arī citi redzes traucējumi, kas saistīti ar centrālās nervu sistēmas bojājumiem

Redzes rehabilitāciju veic pacientiem ar citu ārstniecības speciālistu diagnosticētiem centrālās nervu sistēmas bojājumiem (disleksija, redzes uztveres attīstības traucējumi, kavēta redzes motorā attīstība, iegūti lasīšanas traucējumi, piemēram, aleksija, anormāli redzes stimulu izsauktie potenciāli, redzes garozas darbības traucējumi/apasiņošanas traucējumi, homonīma hemianopsija, pastarpināti smadzeņu un redzes funkciju, redzes uztveres un/vai redzes integrācijas trūkumi) un pacientiem ar optometrista konstatētām vecuma normām neatbilstošām redzes uztveres spējām. Optometrists, ņemot vērā pacienta redzes funkciju, redzes uztveres un acu struktūru veselības stāvokli, kā arī individuālās vajadzības, izveido un realizē redzes rehabilitācijas programmu.

Pacientu informēšana

Redzes rehabilitācija tiek veikta ar pacienta vai tā likumīgā aizbildņa piekrišanu, ja pacients ir bērns līdz 14 gadu vecumam. Pacients tiek informēts par rehabilitācijas gaitu, sagaidāmajiem rezultātiem un līdzestības nozīmi. Optometrists pārliecinās vai pacients ir izpratis uzdevumus pareizi un spēs patstāvīgi darboties.

III MT metodes apraksts

Pirms procedūras pacienta sagatavošana

Pirms redzes rehabilitācijas uzsākšanas ir nepieciešama redzes funkciju, acu veselības stāvokļa, kā arī vispārējā veselības stāvokļa novērtēšana. Atkarībā no traucējuma veida un problēmas rakstura optometrists izvēlas un veic redzes uztveres novērtēšanas testus.

Anamnēze un pārbaude

Anamnēzē speciālists noskaidro simptomus, problēmas raksturu, laiku, cik ilgi problēma pastāv, konstatē vispārējo veselības stāvokli, noskaidro slimību vēsturi un ģimenes slimību vēsturi. Novērtē pacienta motivāciju līdzdarbībai, iepriekšējo terapijas pieredzi un terapijas nepieciešamību.

Novērtēšana un diagnostika

Optometrists identificē ar redzes rehabilitācijas palīdzību potenciāli uzlabojamās redzes funkcijas, analizējot anamnēzes datus un pārbaudes rezultātus.

Pacienta konsultēšana, apmācība un uzraudzība

Optometrists informē pacientu par pārbaudes rezultātiem, izskaidro problēmas cēloni un iespējamo redzes rehabilitācijas pielietojumu, informē par kontrindikācijām un brīdina pacientu par blaknēm un to novēršanai nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem. Pirms redzes rehabilitācijas uzsākšanas pacients tiek apmācīts pareizi veikt katru redzes rehabilitācijas programmā iekļauto uzdevumu vai vingrinājumu.

Pacients redzes vingrinājumus veic individuāli optometrista kabinetā tiešā uzraudzībā vai mājās patstāvīgi, precīzi ievērojot redzes rehabilitācijas vingrinājumu un uzdevumu veikšanas nosacījumus. Pacients ierodas uz atkārtotām konsultācijām pēc optometrista izstrādātā individuālā darbības plāna.

IV MT realizācijas materiāli tehniskais nodrošinājums

Ārstniecības personas

Redzes rehabilitāciju var veikt sertificēts optometrists, kas apguvis medicīniskās tehnoloģijas lietošanai nepieciešamās zināšanas un iemaņas pamata vai tālākizglītības procesā.

Medicīniskās ierīces, metodes

Medicīniskās tehnoloģijas realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces. Redzes rehabilitācijā pielieto sekojošas ierīces, instrumentus, metodes un testus:

• redzes rehabilitāciju nodrošinošas ierīces, metodes un testi (vektogrammas, tranaglifi, fūzijas kartes, sinaptofors, stereoskops, čeiroskops, specializētas datorizētas programmas, makulas integritātes testeris MIT, tīklenes pēcefektu radošas metodes, apertūras lineāls, oklūderi, nemedikamentozās penalizācijas metodes, dažādi acu-roku koordināciju uzlabojoši uzdevumi, sakāžu un sekošanas kustību trenēšanas uzdevumi, redzes uztveri un atmiņu uzlabojoši uzdevumi, motori-bilaterālo integritāti uzlabojoši uzdevumi u.c.).
• papildus aprīkojums (lēcas, prizmas, lēcu fliperi, prizmu fliperi, krāsu filtri un filtru brilles, polarizētās lēcas un polarizētie filtri, dažādi pielāgoti teksti un fiksācijas objekti u.c.).

Telpas un telpu tehniskais nodrošinājums

Medicīnisko tehnoloģiju realizē telpās, kas atbilst Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasībām ambulatorai vai stacionārai veselības aprūpes iestādei.

Latvijas Optometristu un optiķu asociācija

2020. gada 4. martā