Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

1. Redzes funkciju novērtēšana optometrista praksē

Apstiprināts Zāļu valsts aģentūrā

2020.gada 19.jūnijā ar lēmumu Nr.1-50/411

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

I Ievads

Redzes izmantošanas laikam pieaugot, palielinās redzes slodze visās vecuma grupās. Tādēļ ir ļoti būtiski uzturēt redzes funkcijas kārtībā, kā arī laicīgi konstatēt un novērst tajās radušās funkcionālās nepilnības. Optometrists kā primārās redzes aprūpes speciālists novērtē redzes funkcijas, lai noteiktu redzes sistēmas darba spējas un atbilstību darba un sadzīves apstākļu izvirzītajām prasībām. Redzes funkciju novērtējums ir pamats atbilstošas redzes korekcijas nozīmēšanai un redzes rehabilitācijas veikšanai.

Medicīniskā tehnoloģija (turpmāk MT) „Redzes funkciju novērtēšana optometrista praksē” ir neinvazīva un svarīga ikvienā redzes pārbaudē. Tā ietver (1) anamnēzes ievākšanu, (2) pacienta ķermeņa un galvas pozas, acu novietojuma un cilvēka uzvedības novērtēšanu, saistībā ar redzes funkcijām, (3) acu priekšējo daļu un redzes parametru mērīšanu, (4) redzes asuma un vadošās acs noteikšanu, (5) subjektīvās korekcijas noteikšanu un pielāgošanu, (6) redzes binokulāro funkciju un acs akomodācijas spēju novērtēšanu, (7) redzes funkciju papildu pārbaužu (krāsu redzes, kontrastredzes, apžilbšanas u.c.) veikšanu.

MT nav aizvietojama ar citām izmeklēšanas metodēm un automatizētiem mērījumiem.

MT „Redzes funkciju novērtēšana optometrista praksē” var tikt realizēta pilnas redzes pārbaudes ietvaros, tehnoloģiju pielietojot pilnā apmērā un kombinējot ar citām MT, vai arodveselības redzes pārbaudes formā, iekļaujot tikai metodes, ar kurām var novērtēt redzes funkciju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai daļēji redzes skrīninga veidā.

Atsevišķu redzes funkciju novērtēšanai var tikt pielietots redzes funkciju skrīnings, kas var saturēt specifiskus testus, metodes vai metožu kopu no MT ietverto metožu klāsta. Redzes funkciju skrīnings neaizvieto pilnu redzes funkciju novērtēšanu, bet tiek pielietots ar mērķi veicināt sabiedrības informētību par konkrētas redzes funkcijas atbilstību vispārpieņemtajām normām vai arodveselības redzes pārbaudei.

Arodveselības redzes pārbaudes paredzētas nodarbinātām personām, kuras pakļautas veselībai kaitīgiem darba vides faktoriem, veic darbus īpašos apstākļos vai apstākļos, kuri var radīt risku citu cilvēku veselībai, personām, kuras vada transportlīdzekļus vai glabā, nēsā un darbojas ar ieročiem. Arodveselības pārbaudēs optometristi piedalās tikai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

MT ieviešanas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu redzes sistēmas primāro aprūpi atbilstoši pacienta sūdzībām un vēlmēm, ņemot vērā redzes funkcionalitātes atbilstību noteiktajām normām un pacienta darba un ikdienas redzes slodzei. MT jāpielieto ikvienam pacientam, kurš vēršas pie optometrista izrakstīt redzes korekciju vai saņemt konsultāciju par redzes kvalitāti.

Arodveselības redzes pārbaudes mērķis ir noteikt, vai nodarbinātās personas redzes funkciju parametri atbilst darba vietas specifiskajām prasībām vidē ar konkrētiem riska faktoriem, lai aizsargātu sabiedrības un atsevišķu indivīdu veselību. Arodveselības redzes pārbaudes optometrists var veikt kā atsevišķu, īpaši pielāgotu izmeklējumu kopumu vai iekļaut to pilnas redzes pārbaudes sastāvā.

MT ieviešanas paredzamais rezultāts: optometrista kompetences ietvaros savlaicīgi tiks konstatēti redzes funkciju traucējumi un, tos novēršot vai mazinot, tiks uzlabota pacientu redzes veselība.

Arodveselības redzes pārbaudes veikšanas rezultātā tiek iegūta informācija par nodarbinātā redzi un acu veselības stāvokli un tiek sastādīts arodārstam adresēts speciālista slēdziens par klīniskajām atradnēm un nodarbinātā piemērotību konkrēto darba pienākumu vai aktivitāšu veikšanai.

II MT pielietojuma iespējas un nosacījumi

MT paredzēta pielietošanai optometrista praksē, lai novērtētu pacienta redzes funkcionalitāti un redzes spējas veikt dažādus ar redzi saistītus darba vai sadzīves uzdevumus, pirms redzes korekcijas nozīmēšanas. Pielietoto metožu apjomu un novērtējamās redzes funkcijas nosaka optometrists, vadoties no anamnēzē iegūtās informācijas un redzes funkciju novērtēšanas laikā iegūtajām atradnēm.

Redzes funkciju skrīninga gadījumā var tikt pielietoti viens vai vairāki specifiski redzes funkciju novērtēšanas testi, attiecīgi brīdinot pacientu, ka skrīnings nav pilnvērtīgs redzes funkciju novērtējums.

Arodveselības redzes pārbaudi veic normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vai pēc citu speciālistu norīkojuma, vai integrē pilnā redzes pārbaudē ar mērķi nodrošināt pacientam pilnvērtīgu redzes aprūpi. Izmeklējumu metodes tiek atlasītas, balstoties uz atbilstošiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Indikācijas:

  • redzes refraktīvie defekti (miopija, hipermetropija u.c.);
  • sūdzības par redzi, t.sk. palielinātas redzes slodzes gadījumā;
  • redzes funkciju traucējumi (binokulārās redzes, akomodācijas darbības, krāsu redzes u.c.);
  • redzes profilaktiskās pārbaudes,
  • arodveselības redzes pārbaudes normatīvajos aktos uzskaitītajām personu grupām.

Kontrindikācijas:

  • acu un vispārējo slimību vai patoloģiju gadījumi, kas ietekmē redzes funkcijas un uztveri, akūtu epizožu brīžos, līdz situācija stabilizējas;
  • redzes pārbaudes brīdī pacients atrodas zāļu, toksisku vielu, narkotisku vielu ietekmē vai alkohola reibumā;
  • specifisku redzes funkciju novērtēšanas testu pielietošana gadījumos, kurus norādījis ražotājs (piemēram, epilepsijas gadījumā mirgojošu testu lietošanas ierobežojums).

Komplikācijas un iespējamās blakusparādības:

  • redzes testos, kuros notiek redzes sasprindzināšana, pēc testa veikšanas var būt neliels un īslaicīgs acu nogurums;
  • pielietojot dažādus apgaismojumus un krāsu filtrus, var būt īslaicīgs, ātri pārejošs redzes apžilbums vai diskomforts;
  • sarežģītākos gadījumos redzes funkciju novērtēšana var būt laikietilpīga un pacientam nogurdinoša;
  • skatīšanās caur lēcām ar pilnu sferocilindrisko korekciju var radīt diskomfortu, objektu formas izmaiņas, vieglu reiboni.

Pielietošanas joma

1. Rutīnas (ikdienas) redzes pārbaudes

Ikvienam pacientam, kuram nepieciešami redzes korekcijas līdzekļi (brilles, kontaktlēcas u.c.), tiek veikta redzes funkciju novērtēšana saistībā ar redzes korekciju. Rutīnas redzes pārbaudē, ja nav specifisku sūdzību vai atradņu, kas norādītu uz izmainītām redzes funkcijām, optometrists novērtē visas redzes pamatfunkcijas un to atbilstību normām. Ja ir specifiskas ar redzi saistītas sūdzības vai traucējumi, tad optometrists izvēlas piemērotas papildu metodes atbilstošās funkcijas detalizētai izvērtēšanai. Nepieciešamības gadījumā optometrists sniedz izrakstu par redzes funkciju novērtēšanas rezultātiem.

2. Redzes funkciju novērtēšana pēc citu speciālistu nosūtījuma

Uz redzes pārbaudi primārās redzes aprūpes ietvaros pie optometrista var nosūtīt citi speciālisti, piemēram, ārstniecības personas, lai novērtētu pamatslimības ietekmi uz redzes funkcionalitāti vai lai izslēgtu redzes funkcionālā traucējuma saistību ar pamatslimību. Optometrists veic redzes funkciju novērtējumu un specifiskā redzes funkcionālā traucējuma detalizētu izpēti. Nepieciešamības gadījumā optometrists sniedz izrakstu par redzes funkciju novērtēšanas rezultātiem.

3. Profilaktiskas redzes pārbaudes

Profilaktiskas redzes pārbaudes savas kompetences ietvaros optometrists veic patstāvīgi vai tās īsteno, vadoties no cita speciālista, piemēram, ģimenes ārsta, nozīmējuma. Visos gadījumos optometrists patstāvīgi izlemj, kuru metožu kopumu pielietos. Profilaktiskā redzes pārbaudē, ja nav specifisku sūdzību vai atradņu, kas norādītu uz izmainītām redzes funkcijām, optometrists novērtē visas redzes pamatfunkcijas un to atbilstību normām. Nepieciešamības gadījumā optometrists sniedz izrakstu par redzes funkciju novērtēšanas rezultātiem.

4. Redzes funkciju skrīnings

Redzes funkciju skrīnings ir atsevišķi specifiski redzes funkciju izmeklējumi, kuru laikā uzmanība tiek pievērsta tikai vienai vai vairākām redzes funkcijām. Redzes funkciju skrīnings tiek veikts īsākā laikā, salīdzinot ar rutīnas redzes pārbaudi. Redzes funkciju skrīninga uzdevums ir izvērtēt konkrētas redzes funkcijas atbilstību normai un nepieciešamības gadījumā nosūtīt pacientu uz padziļinātu redzes funkciju pārbaudi. Redzes skrīnigam var pielietot gan atsevišķas specifiskas redzes funkciju novērtēšanas metodes, gan specializētas redzes funkciju skrīninga iekārtas.

5. Darba specifikai atbilstošu redzes funkciju novērtējums

Redzes asuma noteikšana un redzes funkciju novērtēšana konkrētā darba attālumā ļauj novērtēt pacienta redzes spēju atbilstību veicamajiem darbiem un identificēt gadījumus, kad nepieciešams piemērot redzes korekciju. Binokulārās redzes efektivitātes novērtēšana ļauj izprast pacienta spējas veikt sarežģītus uzdevumus un novērtēt redzes sistēmas adaptācijas pakāpi pēc ārēju traucējumu iedarbības. Kontrastjutības un apžilbšanas parametru novērtēšana ļauj paredzēt personas potenciālo sniegumu dažādos apgaismojuma, miglas un apžilbuma apstākļos, padziļināti izšķirt krāsu nianses, kā arī kvantitatīvi raksturot gaismas izkliedes radīto gaismas zudumu. Krāsu redzes novērtējums ļauj identificēt riskus to profesiju pārstāvjiem, kuriem krāsu izšķirstpēja ir nozīmīga darba pienākumu veikšanai.

Pacientu informēšana

Redzes funkciju novērtēšana tiek veikta ar pacienta vai tā likumīgā aizbildņa piekrišanu, ja pacients ir bērns līdz 14 gadu vecumam. Pacients tiek informēts par izmeklējuma gaitu, iegūtajām atradnēm un to nozīmi. Pacientam sniegtā informācija tiek izskaidrota un pamatota.

Arodveselības redzes pārbaudes gadījumā pacients tiek informēts, ka nodarbinātās personas redzes pārbaudē tiek iekļautas tikai tās metodes, ar kurām var novērtēt redzes funkciju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas neaizstāj pilnu redzes pārbaudi. Konstatētās acu strukturālās vai redzes funkcionālās izmaiņas tiek piefiksētas atbilstoši arodveselības dokumentācijai, kā arī nodarbinātajai personai tiek sniegta informācija par atradnēm vai nepieciešamo papildizmeklēšanu.

III MT metodes apraksts

Pirms procedūras pacienta sagatavošana

Pirms procedūras tiek ievākta pacienta anamnēze, lai iegūtu informāciju par sūdzībām, to rašanos un attīstības gaitu. Tiek ievērotas higiēnas prasības – tiek dezinficētas optometrista plaukstas un izmantojamo instrumentu virsmas, kas nonāk saskarē ar pacienta ādu. Pacients tiek informēts par nepieciešamo skata pozīciju katra izmeklējuma laikā.

Anamnēzes ievākšana

Anamnēzes ievākšanā komunikācija ar pacientu notiek mutiskā vai rakstiskā formā, izvēloties pacientam piemērotāko veidu. Ievācot anamnēzi, tiek izzināts pacienta vizītes mērķis. Optometrists ievāc anamnēzi, noskaidro būtiskākos redzes simptomus, ievāc ģimenes okulārās un medicīniskās vēstures datus, kā arī noskaidro informāciju par darba apstākļiem, fiziskajām aktivitātēm, dzīves stilu un redzes kvalitātes prasībām. Iegūto informāciju optometrists dokumentē pacienta kartē.

Pirms arodveselības redzes pārbaudes optometrists iepazīstas ar pacienta nodrošinātu informāciju par īpašajiem darba apstākļiem un citiem faktoriem un izvēlas tādas redzes novērtēšanas metodes, kas ļauj izslēgt normatīvajos aktos nosauktās profesionālās kontrindikācijas.

Pacienta ķermeņa un galvas pozas, acu novietojuma un cilvēka uzvedības novērtējums, saistībā ar redzes funkcijām

Novērtē sākotnējo pacienta ķermeņa un galvas pozu un tās saistību ar redzes stāvokli un pacienta uzvedību. Vizuāli novērtē pacienta acu novietojumu.

Acu priekšējo daļu un redzes parametru mērīšana

Nosaka acs objektīvo refrakcijas stāvokli caur medikamentozi nepaplašinātu acs zīlīti, izmantojot manuālos un automatizētos refraktometrus. Izmēra un novērtē radzenes un acs biometriskos parametrus un veic acs optiskās vides aberāciju, gaismas izkliedes un citus fizikālos mērījumus, pielietojot atbilstošus optometriskos instrumentus, ņemot vērā redzes fizioloģijas, fizikālās un redzes optikas ietekmi. Izmēra starpzīlīšu attālumu. Nepieciešamības gadījumā veic arī acs spraugas parametru noteikšanu.

Redzes asuma un vadošās acs noteikšana

Sākotnēji tiek novērtēts monokulārais un binokulārais redzes asums tālumā un tuvumā bez korekcijas un ar pacienta lietojamo korekciju, ja tāda ir. Redzes asuma novērtēšanai tiek izmantoti dažāda veida un lieluma optotipi, optotipu tabulas, projekcijas ekrāni vai datorizēti monitori. Novērtē acu dominanci un tās lomu kopredzes veidošanā, pielietojot acs dominances noteikšanas testus.

Arodveselības redzes pārbaudes gadījumā redzes asums tiek noteikts ar mērķi noskaidrot, vai konkrētā pacienta redzes spēja izpilda normatīvajos aktos noteiktos normatīvus attiecīgu uzdevumu veikšanai. Redzes asuma noteikšanu tālumā bez redzes korekcijas realizē, pacientam demonstrējot optotipus un novērtējot pacienta spēju tos pareizi nosaukt. Mērījumu veic monokulāri un binokulāri, aizklājot otru aci ar oklūderi. Gadījumos, kad netiek iegūts nepieciešamais redzes asums, pacientam pielieto redzes refraktīvo korekcijas līdzekli – optiskās brilles, kontaktlēcas vai korekciju proves ietvarā – un atkārtoti nosaka redzes asumu binokulāri, monokulāri (pielietojot oklūderi) un novērtē pacienta redzes spēju ar optimāli sabalansētu redzes refraktīvo korekciju.

Subjektīvās korekcijas noteikšana un pielāgošana

Pacietam tiek izvērtētas redzes spējas un noteikts optimālais katras acs redzes asums, izmantojot sferocilindrisko korekciju un pielietojot optometriskos instrumentus un metodes. Tiek sabalansēta un pielāgota abu acu iegūtā korekcija.

Redzes binokulāro funkciju un acs akomodācijas spēju novērtēšana

Binokulārās funkcijas un acs akomodācijas darbību novērtē, pielietojot atbilstošas izmeklēšanas metodes. Nepieciešamības gadījumā tiek piemeklēts aditīvs. Redzes raksturu un tā stabilitāti nosaka dažādos skata virzienos tālumā un tuvumā. Izmantojot strereotestus, nosaka stereoredzes kvalitāti tālumā un tuvumā. Izvērtē acs muskuļu darbības un acu kustību precizitāti un nosaka muskuļu sadarbības spējas un robežas. Šķielēšanas virziens un apjoms tiek novērtēts, pielietojot atbilstošus testus, gan tālumā, gan tuvumā. Tiek izmērīta acs statiskā un dinamiskā akomodācija un izvērtēta tās darbība un ieguldījums redzes procesā. Optometrists analizē acs verģences un akomodācijas savstarpējo mijiedarbību.

Arodveselības redzes pārbaudes gadījumā īpaši tiek vērtētas redzes funkcijas darbam konkrētā attālumā. Pacientam demonstrē redzes stimulus (optotipus, tekstu) pacienta darba specifikai atbilstošā attālumā un nosaka redzes asumu un redzes sistēmas funkcionālo piemērotību slodzei šajā attālumā. Pielietojot proves ietvaru, proves lēcas, oklūderi, optisko lēcu un prizmu komplektus u.c. novērtē, ar kādu refraktīvo korekciju tiek sasniegta maksimālā redzes sistēmas efektivitāte konkrētajā attālumā un šīs korekcijas piemērotību, lietderību un pieļaujamību aroda pienākumu veikšanai.

Redzes funkciju papildu pārbaužu veikšana

Atbilstoši riskiem redzes veselībai un normatīviem aktiem tiek izvēlēti un veikti redzes papildu funkciju pārbaudes testi un tiek novērtēti iegūtie rezultāti.

Normatīvajos aktos uzskaitītajām nodarbināto riska grupām, demonstrējot kontrastredzes testus drukātā vai digitālā formā, nosaka pacienta kontrastjutības slieksni un novērtē tā atbilstību aroda pienākumu vai konkrētu aktivitāšu veikšanai. Rutīnas redzes pārbaudes gadījumos kontrastredzes izmeklējumu testi tiek izmantoti tikai atsevišķu pacientu sūdzību iemesla identificēšanai.

Atsevišķām pacientu grupām, veicot arodveselības redzes pārbaudi, novērtē pacienta acu un redzes spējas pielāgoties dažādiem apgaismojuma apstākļiem, izmantojot gaismas zīmuli vai tam līdzvērtīgu gaismas avotu un redzes asuma novērtēšanas metodes. Rutīnas redzes pārbaudē apžilšanas testus veic specifisku sūdzību gadījumā.

Arodveselības redzes pārbaudes ietvaros, izmantojot standartizētas un sertificētas krāsu redzes izvērtēšanas metodes, novērtē pacienta krāsu redzi un tās atbilstību vispārpieņemtajām normām. Rutīnas redzes pārbaudē krāsu redzi nosaka, ja ir aizdomas par konkrētām iedzimtām vai iegūtām redzes saslimšanām.

Pacientiem, kuriem arodveselības redzes pārbaudes ietvaros jāpārbauda redzes lauka tālāko robežu un rezultātu atbilstību normatīvajos aktos konkrētajai profesijai pieprasītajām normām, redzes lauks tiek noteikts izmantojot standartizētas metodes un iekārtas. Rutīnas redzes pārbaudes ietvaros redzes lauku pārbauda, ja ir aizdomas par to ietekmējošām redzes sistēmas slimībām.

Slēdziens par redzes izmeklējumu atradnēm

Arodveselības redzes pārbaudes gadījumā veikto izmeklējumu rezultātus noformē kā speciālista slēdzienu, norādot veikto mērījumu rezultātus un pievienojot atzīmi par šo rezultātu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām konkrētajai profesijai vai nodarbei. Gadījumos, kad bez korekcijas netiek izpildīti normatīvajos aktos noteiktie kritēriji, slēdzienā veic atzīmi, ka profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešams lietot redzes korekcijas līdzekli (brilles, kontaktlēcas u.c.). Gadījumos, kad arodveselības redzes pārbaudes rezultātā identificētas kontrindikācijas profesionālo pienākumu veikšanai, speciālista slēdzienā iekļauj arī tās. Speciālista slēdzienu raksta uz atsevišķas veidlapas un adresē arodārstam gala atzīmju veikšanai obligātās veselības pārbaudes kartē.

Speciālista slēdzienu par redzes izmeklējumu atradnēm raksta arī gadījumos, kad to pieprasa pacients vai cits speciālists, kurš nosūtījis pacientu uz redzes pārbaudi. Speciālista slēdzienu noformē atbilstoši pielietošanas mērķim un normatīvo aktu prasībām.

IV MT realizācijas materiāli tehniskais nodrošinājums

Ārstniecības personas

Redzes funkciju novērtēšanu var veikt sertificēts optometrists (n114), kas apguvis medicīniskās tehnoloģijas lietošanai nepieciešamās zināšanas un iemaņas pamata vai tālākizglītības procesā.

Medicīniskās ierīces, metodes

MT realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces. Redzes funkciju izvērtēšanai tiek pielietotas sekojošas ierīces, instrumenti, metodes un testi:

  • acs objektīvās refrakcijas noteikšanas instrumenti (retinoskops jeb skiaskops, auto-refraktometrs, aberometrs u.c.);
  • proves ietvars;
  • starpzīlīšu attāluma noteikšanas instrumenti (lineāls, pupilometrs u.c.);
  • proves lēcu komplekti (sfēriskas un cilindriskas lēcas, prizmas, oklūderi, apertūras, filtri u.c.) un briļļu lēcu sistēmas ar maināmu optisko stiprumu, t.sk. foropters u.c.;
  • vadošās acs noteikšanas instrumenti, metodes un testi (spogulis, fiksācijas objekts u.c.);
  • redzes asuma noteikšanas metodes (puscaurspīdīgi un necaurspīdīgi aizklājēji, redzes asuma optotipu tabulas, optotipu zīmju projektori, optotipu paneļi, tuvuma redzes optotipu un tekstu tabulas, duohromais tests, piespiedu izvēles skatīšanās testi, u.c.);
  • redzes refrakcijas noteikšanas ierīces, metodes un testi (optotipi, astigmatisma noteikšanas testi, binokulārā balansa testi u.c.);
  • anizeikonijas novērtēšanas metodes un testi (izeikoniskās lēcas, brīvā skata eikonometrijas testi, tai skaitā specializēti datorizēti testi u.c.)
  • binokulārā redzes rakstura noteikšanas instrumenti un testi (Vorsa tests, Bagolīni tests, Šobera tests, “sarkanā stikla” tests, specializēti datorizēti testi u.c.);
  • stereoredzes novērtēšanas instrumenti un testi (Ostenberga testi, TNO tests, Titmus tests, LEA mušas tests, Random tests, Randot tests, specializēti datorizēti testi u.c.);
  • abu acu sadarbības, t.s. fiksācijas disparitātes, asociētās un disociētās forijas, tropijas, fūzijas rezervju, diplopijas novērtēšanas instrumenti un testi (puscaurspīdīgi un necaurspīdīgi aizklājēji, Madoksa tests, Madoksa spārna tests, Grēfes tests, aizklāšanas tests, prizmu aizklāšanas tests, specializēti datorizēti testi, prizmu lineāls, prizmu fliperi, atsevišķu prizmu komplekts, gaismas zīmulis, filtri u.c.);
  • acs akomodācijas funkcionalitātes novērtēšanas instrumenti un testi (fliperi, fiksācijas kartes, lēcas, skiaskops, multifunkcionālie refraktometri ar akomodācijas funkciju un atpalikšanas mērīšanas iespēju u.c.);
  • radzenes liekuma novērtēšanas ierīces (radzenes topogrāfs, manuālais vai automatizētais keratometrs, oftalmometrs u.c.);
  • acu kustību muskuļu darbības un acu kustību (verģences, sekošanas kustību, sakāžu, fiksācijas, optokinētiskā nistagma, vestibulāri okulārā nistagma u.c.) izvērtēšanas instrumenti un testi (lineāls, RAF lineāls, fiksācijas objekti, prizmu komplekti, prizmu lineāli, prizmu fliperi, koordimetrijas testi, digitālās acu kustību pieraksta iekārtas u.c.);
  • krāsu redzes testi (pseidoizohromatiskās plates un tabulas, krāsu piekārtošanas testi, datorizēti krāsu redzes skrīninga testi u.c.);
  • kontrastredzes novērtēšanas testi (skrīninga testi automatizētajos “skrīneros”);
  • gaismas un tumsas adaptācija izvērtēšanas metodes (apžilbšanas novērtēšanas testi u.c.), diagnostiskais lukturītis;
  • redzes lauka novērtēšanas metodes (konfrontācijas metode, tīklenes centrālās daļas testi (Amslera režģis, mikroperimetrs u.c.), plašā redzes lauka perimetri (Goldmana perimetrs, datorizētais redzes lauka analizators), redzes lauka galējo robežu skrīninga rīki u.c.);

Telpas un telpu tehniskais nodrošinājums

Medicīnisko tehnoloģiju realizē telpās, kas atbilst Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasībām ambulatorai vai stacionārai veselības aprūpes iestādei.

 

 

Latvijas Optometristu un optiķu asociācija

2020.gada 4.martā