Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Optiskā koherentā tomogrāfija oftalmoloģijā

Izvērsts apstiprināmās medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Optiskā koherentā tomogrāfija oftalmoloģijā

I. Vispārīgie jautājumi

Medicīniskā tehnoloģija (turpmāk - MT) „Optiskā koherentā tomogrāfija oftalmoloģijā" (optical coherence tomography - OCT) ir EK valstīs plaši lietota diagnostikas metode cilvēka acs dažādu struktūru – radzenes, acs priekšējās kameras kakta, tīklenes un redzes nerva attēlu iegūšanai un dažādu slimību profilaksei un izvērtēšanai, piemēram, diabētiskā retinopātija, pārmantotas tīklenes distrofijas, glaukoma, vecuma izraisīta makulas deģenerācija, izkaisītā skleroze u.c.

OCT oftalmoloģijā ir neinvazīva, bez kontakta, transpupillāra attēlu diagnostikas tehnoloģija, ar kuru var iegūt radzenes, tīklenes un redzes nerva struktūru attēlus ar izšķirtspēju 2-17 mikroni.

OCT oftalmoloģijā metodes princips. OCT izmanto tuvējā infrasarkanā diapazona (820 nm) optisko izstarojumu. OCT metode pamatojas uz interferometrijas principu. Tiek analizēti gaismas viļņi, kuri atstaroti no vidēm ar dažādu optisko blīvumu. Interferometrijas metožu izšķirtspēja ir daudz augstāka nekā ultraskaņas metodēm.

OCT ļauj iegūt in vivo bioloģisko audu šķērsgriezuma attēlu divās vai trīs dimensijās ar izšķirtspēju, kura tuvojas šūnu līmenim (2–17 mikroni). Informācija par audiem, kuru iegūst ar OCT, ataino ne tikai struktūru, bet arī audu funkcionālā stāvokļa īpatnības. OCT metode nav bīstama, izmantotā starojuma jauda ir 1 mW; tas nerada audu bojājumus. Lāzera stars no gaismas avota virzās uz puscaurspīdīgu spoguli, kurš staru sadala divos kūlīšos — mērošajā un kontroles. Mērošais stars virzās uz aci, kur atstarojas no izmeklējamās struktūras un atgriežas uz detektora ar laika nobīdi, kura atkarīga no izmeklējamo struktūru īpašībām, to spējām absorbēt, izkliedēt un atstarot gaismu. Otrs stars, atstarojoties no kontroles spoguļa ar regulējamu pozīciju, arī atgriežas uz detektora. Ja staru atgriešanās laiks sakrīt, rodas interferences efekts, kuru uztver īpašs devējs. Interferences parametrus mēra fotodetektors. Iegūtais attēls tiek analizēts un kodēts. Tiek sastādīts izmeklējamo audu krāsains attēls. Šāda metode ļauj noteikt bioloģiskā objekta biezumu un struktūru. Audu biezuma aprēķināšanai izmanto izmērīšanas moduli, izejot no atstarotā signāla kavēšanās laika. Tai pašā laikā ņem vērā, ka gaismas izplatīšanās ātrums dažāda blīvuma struktūrās atšķiras.

Audus attēlo ar dažādas krāsas punktiem. Audus, kuri vāji atstaro gaismu, iekrāso (kodē) melnus vai zilus; labi atstarojošus audus — baltus vai sarkanus. Jāpasvītro, ka grafiskais audu zīmējums tikai pastarpināti ataino audu morfoloģisko struktūru, balstās uz datiem par izmeklējamo struktūru optisko blīvumu. Tīklenes audi ar augstu atstarošanas spēju (nervu šķiedru slānis un pigmentepitēlijs) tiek kodēts sarkanā krāsā, audi ar vidēju atstarot spēju [vidējie tīklenes slāņi un dzīslene (choroidea)] — zaļā krāsā, bet audi ar zemu atstarotspēju — zilā vai melnā krāsā.

Optiski koherentās tomogrāfijas oftalmoloģijā ieviešanas mērķis.

Oftalmoloģisko pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas rezultātu novērtēšanas efektivitātes paaugstināšana. OCT ir lietderīga tīklenes stāvokļa novērtēšanai dažādu acu slimību gadījumos Latvijas veselības aprūpes praksē. OCT izmeklēšanas mērķis ir noteikt tīklenes patoloģiju, patoloģiskā perēkļa lielumu, apjomu, novietošanu un struktūru. Tas palīdz ne tikai diagnozes uzstādīšanai, bet arī novērošanai dinamikā un ārstēšanas rezultāta novērtēšanai.

Optiski koherentās tomogrāfijas oftalmoloģijā ieviešanas paredzamie rezultāti.

Būtiski uzlabosies tādu acu slimību diagnostika un dinamiska novērošana kā:

makulas plīsums un pseidoplīsums; vitreoretinālā atrakcija; centrālā retinošīze; epiretinālas membrānas; makulas tūska; serozā un hemoraģiskā sensoras tīklenes vai pigmentepitēlija atslāņošanās; vecuma makulas deģenerācija; tapetoretinālā abiotrofija; diabētiskā retinopātija; akūta un hroniskā epiteliopātija; subretinālā neovaskularizācija; intraretinālā vai preretinālā neovaskularizācija; glaukoma.

II. Nosacījumi medicīniskās tehnoloģijas pielietošanai

1. Pacientu atlases kritēriji.

OCT ir lietderīga tīklenes stāvokļa novērtēšanai dažādu acu slimību gadījumos. OCT izmeklēšanas mērķis ir noteikt tīklenes patoloģiju, patoloģiskā perēkļa lielumu, apjomu, novietošanu un struktūru. Tas palīdz ne tikai diagnozes uzstādīšanai, bet arī novērošanai dinamikā un ārstēšanas rezultāta novērtēšanai.

OCT ordinē ārsts oftalmologs jebkuram pacientam oftalmoloģiskās izmeklēšanas laikā (tai skaitā arī pacientiem, kuriem nav oftalmoloģiskas sūdzības, jo izmeklēšanā iespējams atklāt slimības ļoti agrīnā stadijā, kā arī svarīgi dokumentēt ikviena pacienta morfometriskos acu struktūru rādītājus, lai vēlāk tos kontrolētu dinamikā, tādējādi nodrošinot savlaicīgu slimību diagnostiku.

2. Indikācijas.

Optiski koherento tomogrāfiju veic, lai diagnosticētu un dinamiski novērotu sekojošas slimības:

makulas plīsums un pseidoplīsums;
vitreoretinālā atrakcija;
centrālā retinošīze;
epiretinālas membrānas;
makulas tūska;
serozā un hemoraģiskā sensoras tīklenes vai pigmentepitēlija atslāņošanās;
vecuma makulas deģenerācija;
tapetoretinālā abiotrofija;
diabētiskā retinopātija;
akūta un hroniskā epiteliopātija;
subretinālā neovaskularizācija;
intraretinālā vai preretinālā neovaskularizācija;
glaukoma, kā arī citu acu slimību gadījumos, kad nepieciešams iegūt morfometriskus acu struktūru mērījumus.

3. Kontrindikācijas:

Nav

4. Brīdinājumi un piesardzība:

Izmeklējumu var veikt, ja zīlītes diametrs ir ne mazāks par 3 mm. Ja zīlīte plata, iegūto attēlu kvalitāte būs labāka. Ja nav iespējama medikamentoza midriāze, izmeklējumu var veikt tumšā telpā, tā izmantojot dabisko midriāzi.

Optiskās vides caurspīdīguma samazināšanās saistībā ar kataraktu, radzenes apduļķojumu, stiklķermeņa izmaiņām var būtiski ietekmēt attēla kvalitāti. Liela nozīme kvalitatīvu tomogrāfiju ieguvē ir centrālas skata fiksācijas iespējamība pacientiem ar izteiktiem bilaterāliem bojājumiem.

Atsevišķiem pacientiem (ļoti maziem bērniem, veciem cilvēkiem, izteikta parkinsonisma gadījumā) varētu būt problēmas izmeklēšanas laikā nekustināt galvu. Šajos gadījumos ieteicams pacienta galvu pieturēt ar roku.

5. Nevēlamie blakusefekti:

Ja pacients kustina galvu un nesēž mierīgi, izmeklēšana var kļūt nogurdinoša pacientam.

6. OCT lietošana īpašām pacientu grupām.

7. Ietekme uz automobiļu vadīšanu un darbu ar citiem bīstamiem mehānismiem.

Ja izmeklēšanas laikā tiek lietoti zīlīti paplašinoši līdzekļi, pacients jābrīdina, ka nedrīkst vadīt transporta līdzekļus un darbināt bīstamus mehānismus, līdz redze atgriežas iepriekšējā stāvoklī.

III. OCT metodes gaita

OCT metodes drošība un efektivitāte ir noteikta pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pētījumiem. Lai OCT metodes lietošana būtu droša, medicīniskais personāls ir jāapgādā ar lietošanas instrukciju.

Pacienti mutiski jāinformē par izmeklēšanas nepieciešamību un jāizskaidro procedūras norise, kā arī kāpēc tā nepieciešama.

Pacientu apsēdina uz krēsla, kas novietots pie OCT aparāta.

Pacientam jālūdz nolikt zodu uz aparāta speciālas zoda novietošanas zonas, skatīties norādītajā virzienā (parasti uz speciālu lampiņu un izmeklēšanas laikā nekustināt acis, neraustīt galvu, sēdēt mierīgi). Tā kā izmeklēšana ir bezkontakta un neinvazīva, tad pacientam nerodas nepatīkamas izjūtas.

Izvēlas pacientam nepieciešamo programmu un veic skenēšanu. Datus saglabā aparāta atmiņā. Ja nepieciešams, izvēlas citu programmu un veic atkārtotu skenēšanu. Kad visi dati iegūti, pacients var noņemt galvu no paliktņa un kustināt acis kā parasti.

Veic datu apstrādi, izdzēšot nekvalitatīvos datus (datu kvalitātes atbilstību aparāts norāda pats). Kvalitatīvos datus noglabā atmiņā un pāriet uz datu salīdzināšanas un apstrādes programmu.

Kad dati ir salīdzināti ar iepriekšējās izmeklēšanas reizēs iegūtajiem, kā arī ar aparāta vecumam atbilstošo datu bāzi, tos izvērtē ārsts oftalmologs un izdrukā (izdrukājamā materiāla daudzums var būt svārstīgs, jo parasti izprintē tikai informatīvākos datus). Ja nepieciešams datus var ierakstīt zibatmiņā.

Atsevišķos gadījumos nepieciešams veikt zīlītes paplašināšanu, lai iegūtu kvalitatīvākus attēlus. Šajos gadījumos pacients jābrīdina par pārejošiem redzes traucējumiem tuvumā pēc paplašinošo pilienu iepilināšanas acī. Ja izmeklēšanas laikā tiek lietoti zīlīti paplašinoši līdzekļi, pacients jābrīdina, ka nedrīkst vadīt transporta līdzekļus 3-4 stundas, līdz redze atgriežas iepriekšējā stāvoklī.

IV. MT realizācijas materiāli tehniskais nodrošinājums

Ārstniecības personas

Optiski koherento tomogrāfiju var veikt sertificēts oftalmologs.

Medicīniskās ierīces, zāles un metodes

MT realizācijai atļauts izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces (optiski koherentās tomogrāfijas aparātu u.c.), zāles un Ārstniecībā izmantojamo MT datu bāzē reģistrētās medicīniskās tehnoloģijas atbilstoši medicīnisko ierīču, zāļu un MT pielietošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām un nosacījumiem.

Telpas un telpu tehniskais aprīkojums

Optiski koherento tomogrāfiju var veikt ārstniecības iestādes aptumšotā telpā (oftalmologa kabinets, procedūru telpa), kas atbilst un ir aprīkota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kurā novietots optiski koherentās tomogrāfijas aparāts un divi krēsli – viens ārstam, otrs pacientam.

Rīgā, 2012. gada 16.augustā.

Latvijas Acu ārstu asociācijas priekšsēdētāja: prof. Guna Laganovska

MT 12 - 020

Apstiprināts: 2012. gada 5. oktobrī
Iesniedzējs: Latvijas Acu ārstu asociācija