Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Asins komponentu transfūzija un pirmstransfūzijas imūnhematoloģiskā izmeklēšana

Pārskatīts un papildināts Zāļu valsts aģentūrā
2023. gada 23. martā ar lēmumu nr. 1-50/110

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas (MT) metodes apraksts

Izmantotie saīsinājumi

Saturs

• Izmantotie saīsinājumi
• 1. Ievads
• 1.1.Vispārējā informācija
• 1.2. Pamatojums
• 1.3. Mērķis
• 1.4. Paredzamie rezultāti
• 2. Realizācija un nosacījumi
• 2.1. Indikācijas, ietverot pacientu grupu
• 2.2. Kontrindikācijas
• 2.3. Brīdinājumi
• 2.4. Iespējamās komplikācijas
• 2.5. Lietošana īpašām pacientu grupām
• 3. Metodes norises apraksts
• 3.1. Pacienta informēšana pirms transfūzijas
• 3.2. Sagatavošanās periods pirms transfūzijas
• 3.3. Asins komponentu transfūzijas procedūras apraksts
• 3.4. Pēctransfūziju perioda apraksts
• 4. Ārstniecības personas
• 5. Tehnoloģiskais nodrošinājums
• 5.1. Ārstniecības līdzekļi un izmantojamie materiāli
• 5.2. Specifiskās ierīces
• 5.3. Telpas un to aprīkojums
• 6. Pacienta asins paraugu imūnhematoloģiskā izmeklēšana un recipienta un donora asins saderības testēšana (sadaļas 6.4- 6.9. attiecināmas tikai uz medicīnas laboratoriju)
• 6.1. Asins paraugu marķēšana
• 6.2. Asins paraugu sagatavošana un reģistrēšana
• 6.3. Izmeklējumu pieprasījumi
• 6.4. ABO asins grupas noteikšana
• 6.5. Rh(D)- piederības, Rh fenotipa un K antigēna noteikšana
• 6.6. Antieritrocitāro antivielu skrīnings
• 6.7. Antieritrocitāro antivielu identifikācija
• 6.8. Recipienta un donora asins saderības testi
• 6.9. Tiešais antiglobulīna tests (DAT)

Pielikumi

• 1. pielikums “Informācija par asins komponentu pārliešanu”
• 2. pielikums “Asins komponentu pieprasījums”
• 3. pielikums “Asins komponenta transfūzijas protokols”
• 4. pielikums “Transfūziju blaknes protokols”
• 5.pielikums “Izmeklējumu pieprasījums imūnhematoloģiskai izmeklēšanai” un “Izmeklēšanas rezultātu pārskats”
• 6.pielikums “Izmeklējumu pieprasījums asins saderības testiem” un “Asins saderības izmeklēšanas pārskats”

1. Ievads

1.1.Vispārējā informācija

Asins komponenta alogēna transfūzija ir no donora iegūta asins komponenta ievadīšana pacienta organismā. Tā ir ārstniecības metode, ko lieto vairākās klīniskās medicīnas nozarēs.

Asins komponentu transfūziju veic transfuzioloģijā apmācītas ārstniecības personas pēc ārstniecības iestādē izstrādātām standartprocedūrām, izvērtē transfūziju efektivitāti, apkopo un, sadarbojoties ar asins sagatavošanas iestādēm, analizē transfūziju blaknes, to cēloņus un novēršanas iespējas. Ikviena asins komponentu transfūzijas posmā iesaistītā ārstniecības persona ir atbildīga par izstrādāto procedūru ievērošanu. Asins komponentu transfūzijas process ietver “pareizi izvēlēta asins komponenta transfūziju īstajam pacientam, īstajā laikā, pēc noteiktām indikācijām un saskaņā ar vadlīnijām”. Tā ir savstarpēji saistītu darbību secība, sākot ar lēmuma pieņemšanu par pacientam nepieciešamo viena vai vairāku asins komponentu transfūziju un beidzot ar transfūzijas klīniskās efektivitātes novērtēšanu.

Pirms asins komponentu transfūzijas veic pacientu imūnhematoloģisko izmeklēšanu, pirms EM transfūzijas veic recipienta un donora asins saderības testēšanu. MT ietverta gan pacientu rutīnas imūnhematoloģiskās izmeklēšanas kārtība, gan rīcība gadījumos, kad paraugu izmeklēšanā konstatētas novirzes no normas.

Asins komponentu pieprasījumu, pacienta informēšanu un piekrišanu transfūzijai, transfūzijas norisi, pacienta novērošanu transfūzijas laikā un pēc tās, transfūzijas efektivitātes novērtēšanu, transfūzijas blaknes un izmeklējumu pieprasījumus paraugu nosūtīšanai uz medicīnas laboratoriju dokumentē vismaz pielikumos pievienotajās veidlapās ietvertajā apjomā.

Veicot asins komponentu transfūziju, ievēro klīniskās transfūzijas prakses principus (pēc PVO):

• pacientam ar akūtu asins zudumu, pirmkārt, jāsaņem efektīva palīdzība – intravenozi šķīdumi, skābeklis un medikamenti, tikai pēc tam jāizvērtē nepieciešamība pēc EM transfūzijas;
• pacienta Hb līmenis ir svarīgs rādītājs, taču nedrīkst kļūt par vienīgo parametru lēmumā par EM pārliešanu pieņemšanai. Lēmums pārliet EM jāpamato ar nepieciešamību novērst konkrētus simptomus vai arī pacienta nāvi vai slimības gaitas pasliktināšanos;
• ārstam jāzina un jāizvērtē ar asins komponentu pārliešanu saistīto transmisīvo infekciju risku;
• asins komponentu transfūziju ordinē tikai pacientam, kam ieguvumi no paredzētās transfūzijas pārsniedz riskus;
• ārstam skaidri rakstveidā jāfiksē asins komponenta transfūzijas iemesls un klīniskā diagnoze;
• personālam jāuzrauga pacients asins komponenta transfūzijas laikā un jāreaģē uz visām nevēlamām blaknēm transfūzijas laikā un pēc tās.

1.2. Pamatojums

Aktualizēta MT „Asins komponentu transfūzija un pirmstransfūzijas imūnhematoloģiskā izmeklēšana” versija ir izstrādāta, apkopojot dažādu valstu aktuālo pieredzi asins komponentu transfūzijas taktikā un ņemot vērā Eiropas Padomes pamatnostādnes un rekomendācijas.

1.3. Mērķis

Precizēt visus asins komponentu pirmstransfūzijas, transfūzijas un pēctransfūzijas posmus, lai veicinātu recipienta drošības paaugstināšanu.

Personāla kļūdas, nevalidēta aprīkojuma izmantošana un atkāpes no aprakstītajām procedūrām var novest pie nesaderīgu asins komponentu transfūzijas. Nepareiza asins komponentu transfūzijas taktika un norise palielina saslimstības smagumu un ilgumu, kā arī, atsevišķos gadījumos, rada draudus recipienta dzīvībai, daudzkārt palielinot ārstēšanas izmaksas.

1.4. Paredzamie rezultāti

MT metodes aprakstā ir identificēti un aprakstīti visi procesa posmi, lai nodrošinātu recipienta drošību.

Aktualizētāja MT “Asins komponentu transfūzija un pirmstransfūzijas imūnhematoloģiskā izmeklēšana” versijā iekļauta aktualizētā MT “Pacienta asins imūnhematoloģiskā izmeklēšana un recipienta un donora asins saderības testēšana – 19. pielikums MT 16-011”, ka arī :

1. papildināta esošās MT 2.4. sadaļa “Transfūziju blaknes” ar rīcību hemolītiskas TB apstiprināšanai;

2. aktualizēta sadaļa 2.5. “Lietošana īpašām pacientu grupām” ;

3. izveidota sadaļa 6.“ Pacienta asins paraugu imūnhematoloģiskā izmeklēšana un recipienta un donora asins saderības testēšana ”, kurā iekļautas esošas prasības asins paraugu marķēšanai, sagatavošanai un reģistrēšanai, pieprasījuma noformēšanai un laboratorijas izmeklēšanas etapi (iepriekš MT “ Pacienta asins imūnhematoloģiskā izmeklēšana un recipienta un donora asins saderības testēšana – 19. pielikums MT 16-011 ” sadaļas);

4. precizēti sadaļas 2.5.7. “ Asins komponentu transfūzija neatliekamās situācijās” posmi;

5. sadaļā 3.3. “Asins komponentu transfūzijas procedūras apraksts” precizēta rīcība pacienta novērošanai pēc transfūzijas;

6. noteiktas darbības, kuras var veikt ārsta palīgs;

7. atbilstoši izmaiņām MT precizēta informācija veidlapās “Piekrišana asins komponentu pārliešanai”(1.pielikums),“ Asins komponentu transfūzijas protokols” (3.pielikums) un “Transfūziju blaknes protokols” (4.pielikums- satur gan akūtas transfūziju blaknes, gan vēlīnas transfūziju blaknes protokolus);

8. MT papildināta ar veidlapām “ Izmeklējumu pieprasījums imūnhematoloģiskai izmeklēšanai” un “Izmeklēšanas rezultātu pārskats” (5.pielikums) un “Izmeklējumu pieprasījums asins saderības testiem” un “Asins saderības izmeklēšanas pārskats” (6.pielikums)

2. Realizācija un nosacījumi

2.1. Indikācijas, ietverot pacientu grupu

Asins komponentu transfūzija ir ārstniecības metode, ko lieto vairākās klīniskās medicīnas nozarēs.

2.2. Kontrindikācijas

Absolūtu kontrindikāciju EM transfūzijai nav, ja ir izteikts anēmiskais sindroms.

Relatīvas kontrindikācijas EM transfūzijai ir jebkura veida plazmas nepanesamība, akūti sirds ritma traucējumi, miokarda infarkts akūtā fāzē, kardiogēns šoks, plaušu tūska, izteikta arteriāla hipertensija, septisks endokardīts, akūti smadzeņu asinsrites traucējumi, hroniska sirds - asinsvadu sistēmas mazspēja, difūzs glomerulonefrīts, akūta un hroniska nieru mazspēja, akūta un hroniska aknu mazspēja, trombemboliskā slimība vai trombembolisks stāvoklis.

Asins komponentu, kas satur plazmu, transfūzijas ir kontrindicētas pacientiem ar plazmas nepanesību un apstiprinātu IgA deficītu.

2.3. Brīdinājumi

Lēmuma pieņemšana par asins komponenta pārliešanu ir atbildīga procedūra, jo jāņem vērā visi ar transfūziju saistītie riski. Asins komponentu transfūziju ordinē tikai tad, ja ir pilnīgi pamatotas un atbilstošas klīniskās indikācijas, ja nepastāv alternatīvas ārstēšanas iespējas un ja paredzamie ieguvumi pēc transfūzijas pārsniedz varbūtējo risku.

2.4. Iespējamās komplikācijas

2.4.1. Transfūziju blaknes

TB ir nevēlama blakne vai iedarbība uz recipientu, kas saistīta ar asins komponenta transfūziju.

Nopietna TB ir recipienta neparedzēta blakne, kas saistīta ar asins komponentu transfūziju un kas izraisa nāvi, apdraud dzīvību, izraisa invaliditāti vai darbnespēju, vai kas izraisa vai pagarina hospitalizāciju vai saslimstību.

TB var rasties transfūzijas laikā, tūlīt pēc tās, kā arī līdz pat 28 dienām pēc transfūzijas.

TB iedalījums un piemēri:

Kaut arī praktiskajā transfuzioloģijā izmanto tikai ABO un Rh(D) identiskus vai saderīgus asins komponentus, stingri ievērojot visas asins komponentu transfūziju prasības, tomēr nevar pilnīgi izslēgt TB rašanās iespējamību.

2.4.2. TB smaguma pakāpes

2.4.3. Rīcība TB konstatēšanas gadījumā

2.4.3.1. Ja ir aizdomas par akūtu TB:

• transfūziju pārtrauc;
• nekavējoties izsauc/informē ārstu/ ārsta palīgu;
• pārbauda recipienta un asins komponenta identifikācijas datus;
• uztur pieeju vēnai, izmantojot fizioloģisko sāls šķīdumu;
• steidzami informē ārstniecības iestādes asins kabinetu, ja pacientam ir pārliets asins komponents, kas bija paredzēts citam pacientam un var radīt risku.

Ārstam/ārsta palīgam jāizvērtē TB smaguma pakāpe un ārstēšanas iespējas:

• ja konstatēta viegla alerģiska vai febrīla TB, pēc recipienta stāvokļa izvērtēšanas drīkst atsākt transfūziju, biežāk monitorējot recipienta vitālos rādītājus;
• nopietnu TB gadījumā galvenā prioritāte ir neatliekamās palīdzības sniegšana recipientam, simptomātiskā terapija un iespējamo cēloņu meklēšana.

Ārsts/ārsta palīgs reģistrē visas novērotās TB laika periodā, kad recipients atrodas ārstniecības iestādē vai pēc ambulatoras asins komponentu transfūzijas, un paziņo par TB ārstniecības iestādes asins kabineta vadītājam vai atbildīgai personai.

Asins kabineta vadītājs vai atbildīgā persona veic TB uzskaiti, izmeklēšanas dokumentēšanu un analīzi, un rīkojas atkarībā no blakņu smaguma un attiecināmības līmeņa, saskaņā ar ārējo normatīvo aktu prasībām.

TB reģistrācija un ziņošana ārstniecības iestādes asins kabinetam ir ārstējošā ārsta atbildība.

2.4.3.2. Konstatējot akūtu hemolītisku TB, tās apstiprināšanai nepieciešams:

• pirmstransfūzijas pacienta asins paraugs, kas izmantots saderības testos;
• pēctransfūzijas recipienta asins paraugs;
• EM devas maiss ar atlikumu (plastiskais maiss ar transfūzijas sistēmu), ja pārlietas vairākas devas – visu EM devu maisi ar atlikumiem;
• urīna paraugs hemoglobinūrijas noteikšanai uzreiz pēc transfūzijas.

Uz medicīnas laboratoriju nosūta pacienta asins karti un “ Transfūziju blaknes protokola” (skat. 4.pielikumu) kopiju. Dokumentācija var būt noformēta arī elektroniski.

Gadījumā, ja kopā ar EM bija pārlieti citi asins komponenti vai šķīdumi, to norādā “Transfūziju blaknes protokolā” (skat. 4.pielikumu).

Tā kā ABO nesaderīgas EM transfūzija var izsaukt akūtu hemolītisku TB, pārbauda visus recipienta un EM identifikācijas datus.

Medicīnas laboratorijā pārbauda ABO asins grupu, Rh(D)-piederību, veic antivielu skrīningu un asins saderības pārbaudi, izmantojot pirms transfūzijas un pēc transfūzijas sagatavotos asins paraugus un pārlietās EM devu atlikumu, pārbauda tiešo antiglobulīna testu (DAT), urīnvielu, kreatinīnu, elektrolītus, kā arī koagulācijas rādītājus. Recipienta asins paraugu, kurš sagatavots pēc transfūzijas, nocentrifugē un pārbauda, vai tajā nav hemolīzes pazīmju, kā arī pirmo urīna porciju pārbauda uz hemoglobinūriju.

Turpinot TB izmeklēšanu, ieteicams sagatavot asins paraugus 12 un 24 stundas pēc TB sākuma un pārbaudīt DAT un antivielu skrīningu, kā arī izmeklēt pēc 24 stundām savākta urīna paraugu uz hemoglobinūriju un sekot pacienta diurēzei.

2.4.3.3. Febrīlas nehemolītiskas transfūziju blaknes gadījumā TB izmeklēšanai var veikt antileikocitāro vai antitrombocitāro antivielu noteikšanu.

2.4.3.4. Ja ir aizdomas par asins komponenta bakterioloģisko piesārņojumu var veikt donora un recipienta asins uzsējumus.

2.4.3.5. Ārstniecības iestādes asins kabinets ir atbildīgs par ziņošanu par TB saskaņā ar valstī noteikto kārtību.

2.5. Lietošana īpašām pacientu grupām

2.5.1. Asins komponentu transfūzijas (maza tilpuma) jaundzimušajiem un bērniem līdz 4 mēnešu vecumam:

• asins komponentu izvēlē vadās pēc ABO asins grupas, Rh(D) piederības un, ieteicams, fenotipa Rh-Kell sistēmās, kā arī mātes un/ vai bērna antieritrocitāro antivielu skrīninga,rezultāta kas noteikti pirms asins komponentu transfūzijām;
• stacionēšanas gadījumā no citas ārstniecības iestādes, pēc iespējas nodrošina primārās imūnhematoloģiskās izmeklēšanas rezultātu pieejamību (izmeklēšanas rezultātu pārskats) papīra vai elektroniskā veidā.
• ja primāras imūnhematoloģiskās izmeklēšanas rezultāti nav pieejami, patreizējie ABO asins grupas noteikšanas rezultāti neskaidri, transfūzijai izmanto O grupas EM. Ja neskaidra bērna Rh(D) piederība, transfūzijai izmanto Rh(D) negatīvu EM. Šādos gadījumos īpaša uzmanība jāpievērš antieritrocitāro antivielu izmeklējuma rezultātam un DAT.

2.5.1.1. EM izvēle bērnam 0-4 mēnešu vecumā, kas saderīgs ABO sistēmā ar māti (ABO asins grupas sakrīt vai bērns dzimis AB grupas mātei)

2.5.1.2. EM izvēle bērnam 0-4 mēnešu vecumā, kas ir nesaderīgs ABO sistēmā ar māti

2.5.1.3. Asins saderības testiem izmanto mātes asins serumu vai plazmu

2.5.1.4. Ja mātes asinis nav pieejamas, izmanto bērna asins serumu vai plazmu.

2.5.1.5. Ja bērna un mātes asins grupas ir nesaderīgas un transfūzijai izvēlas nevis O grupas, bet bērna grupai identisku EM, nepieciešama bērna seruma vai plazmas izmeklēšana uz mātes anti - A vai anti- B antivielu esamību, izmantojot IAT. Šādos gadījumos asins saderības testiem izmanto bērna asins serumu vai plazmu.

2.5.1.6. Ja mātes asins grupa nav zināma vai ir neskaidra, transfūzijai izvēlas O grupas EM.

2.5.1.7. Priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem ar mazu ķermeņa svaru rekomendē izmantot pēc iespējas viena donora EM veicot mazākās devās sadalītas EM pasūtīšanu.

2.5.1.8. Rekomendē izmantot AB grupas SSP, kas sagatavota no viena donora un sadalīta mazākās devās. Vēlams izmantot SSP kas sagatavota no CMV negatīva donora – vīrieša.

2.5.1.9. Rekomendē izmantot AB grupas KRIO, ja ir iespējams no donora-vīrieša.

2.5.1.10. Rekomendē izmantot bērna ABO grupas un Rh(D) piederības TM, ja ir iespējams no donora-vīrieša. Vēlams izmantot viena donora TM, kas sadalīta mazākās devās.

2.5.2. Asins komponentu izvēle pārliešanai jaundzimušajiem vai bērniem līdz 4 mēnešu vecumam ar JHS.

2.5.2.1. Ja JHS pamatā ir ABO sistēmas antivielas, EM izvēlē vadāspēc tabulas 2.5.1.2. Priekšroku dod bērna Rh(D) piederības EM. Transfūzijai izvēlas O grupas TM aizvietojošā šķīdumā, priekšroku dod bērna Rh(D) piederības TM.

2.5.2.2. Ja JHS pamatā ir anti - D antivielas, bērna un mātes ABO asins grupa nesakrīt, EM izvēlē vadās pēc tabulas 2.5.1.2. Transfūzijai izvēlas Rh(D) negatīvu EM. Priekšroku dod bērna asins grupas ABO Rh(D) negatīvai TM.

2.5.2.3. Ja JHS pamatā ir anti - D antivielas, bērna un mātes ABO asins grupa sakrīt, vai bērns dzimis AB grupas mātei, EM izvēlē vadās pēc tabulas 2.5.1.1. Transfūzijai izvēlas Rh(D) negatīvu EM. Priekšroku dod bērna asins grupas ABO Rh(D) negatīvai TM.

2.5.2.4. Ja JHS pamatā ir citu (nevis anti - D) specifitāšu antivielas un bērna un mātes ABO asinsgrupas nesakrīt, EM izvēlē vadās pēc tabulas 2.5.1.2. Transfūzijai izvēlas antivielai korespondējošā antigēna negatīvu EM. Priekšroku dod bērna Rh(D) piederības EM. Priekšroku dod bērna asins grupas ABO un Rh(D) piederības TM.

2.5.2.5. Ja JHS pamatā ir citu (ne anti-D) specifitāšu antivielas, bērna un mātes ABO asins grupa sakrīt, vai bērns dzimis AB grupas mātei, EM izvēlē vadās pēc tabulas 2.5.1.1. Transfūzijai izvēlas antivielai korespondējošā antigēna negatīvu EM. Priekšroku dod bērna Rh(D) piederības EM. Priekšroku dod bērna asins grupas ABO un Rh(D) piederības TM.

2.5.2.6. Rekomendē izmantot AB grupas SSP, kas sagatavota no viena donora un sadalīta mazākās devās. Vēlams izmantot SSP kas sagatavota no CMV negatīva donora – vīrieša.

2.5.2.7. Rekomendē izmantot AB grupas KRIO, ja ir iespējams no donora-vīrieša.

2.5.2.8 Vēlams izmantot viena donora TM, kas sadalīta mazākās devās , ja iespējams, no donora-virieša.

2.5.3. EM izvēle aloimunizētiem pacientiem

Aloimunizētiem pacientiem, pacientiem ar antieritrocitārām autoantivielām vai seruma nespecifisku reakciju, EM saderina specializētā medicīnas laboratorijā vai uz vietas, ārstniecības iestādes medicīnas laboratorijā, iepriekš konsultējoties ar specializētās medicīnas laboratorijas speciālistiem.

2.5.4. Rekomendācijas EM izvēlei pēc Rh fenotipa

2.5.4.1. Izvēlēties EM pēc fenotipa rekomendē noteiktām pacientu grupām:

• pacientiem, kuriem nepieciešamas regulāras EM transfūzijas, lai novērstu aloimunizāciju;
• pacientiem ar jebkādām klīniski nozīmīgām antivielām, kuriem jānodrošina pēc attiecīgā antigēna negatīva EM transfūzija;
• dzemdniecības praksē intrauterīnām transfūzijām (donora fenotipam jābūt saderīgam ar mātes fenotipu);
• neonatoloģijas un pediatrijas praksē.

2.5.4.2. Rekomendācijas EM izvēlei pēc Kell – antigēna

Viens no Kell sistēmas imunogēnākajiem antigēniem ir K antigēns, kura izraisītā aloimunizācija var radīt smagu JHS un hemolītiskus pēctransfūzijas sarežģījumus. Kell - negatīvās EM transfūzija rekomendēta:

• reproduktīva vecuma sievietēm (≤ 50.g.), kuras ir Kell-negatīvas vai Kell piederība nav zināma;
• Kell- negatīviem recipientiem, kam nepieciešama regulāra EM transfūzija;
• intrauterīnai transfūzijai, neonatoloģijas un pediatriskajā praksē.

Kell - pozitīvas EM izmantošana pieļaujama:

• visiem Kell – pozitīviem recipientiem;
• Kell - negatīvām sievietēm nereproduktīvā vecumā (>50.g.);
• vīriešiem.

2.5.5. Rekomendācijas EM izvēlei intrauterīnām transfūzijām:

• ne vecāka par 5 dienām;
• Kell- negatīva;
• ABO/Rh(D) saderīga gan ar māti, gan ar augli un negatīva pret antigēnu (-iem), pret kuru (-iem) vērsta (-as) mātes antiviela (-as);
• vēlams veikt mātes eritrocītu fenotipizēšanu (C, c, E, e, K , Fya, Fyb, Jka, Jkb, S un s) un nodrošināt pēc fenotipa saderīgu EM;
• CMV seronegatīva vai filtrēta;
• apstarota.

2.5.6. Rekomendācijas asins komponentu izvēlei recipientiem, kam paredzēta vai veikta alogēno cilmes šūnu transplantācija

2.5.6.1. Pirms transplantācijas izvēlas recipienta ABO asins grupas un Rh(D) piederības EM;

2.5.6.2. pie lielās AB0 nesaderības:

2.5.6.3.pie mazās AB0 nesaderības:

2.5.6.4.pie kombinētās AB0 nesaderības:

2.5.6.5. Izvēloties EM alogēno cilmes šūnu transplantācijas gadījumā, recipientiem, kuriem veikta atšķirīgas Rh(D) piederības šūnu transplantācija, Rh(D) -pozitīvam recipientam ar Rh(D) – negatīvu transplantātu, izvēlas Rh(D) -negatīvus asins komponentus.

2.5.6.6. EM un TM jābūt apstarotai.

2.5.7. Asins komponentu transfūzija neatliekamās situācijās

2.5.7.1. Par transfūzijas neatliekamības pakāpi lemj ārsts, uzņemoties atbildību par iespējamām blaknēm nesaderinātas EM transfūzijas gadījumā.

2.5.7.2. Ārstniecības iestāde izstrādā kārtību asins komponentu transfūzijai neatliekamā situācijā.

2.5.7.3. Neatliekamās situācijās pieļaujama telefoniska asins komponentu pieprasīšana ar tam sekojošu rakstveida pieprasījumu. Asins kabineta darbinieks telefonisko pieprasījumu dokumentē, norādot zvana datumu un laiku, pacienta vārdu, uzvārdu, medicīniskās kartes Nr., pieprasītā asins komponenta veidu, devu skaitu, transfūzijas pamatojumu, ārsta, kurš veica pieprasījumu, datus.

2.5.7.4. Neatliekamas asins komponentu transfūzijas gadījumā pieļaujams izmantot nesaderinātu EM:

• universāla donora (O Rh(D) neg) EM pārlej, ja pacienta asins grupa un Rh(D) piederība iepriekš medicīnas laboratorijā nav noteikta, vai informācijas sistēmā ir informācija tikai par vienu pilnu imunhematoloģisko izmeklēšanu;
• pacientam pēc ABO un Rh(D) piederības identisku EM pārlej, ja nav laika asins saderības testu veikšanai un :

ü pacienta pilna imunhematoloģiskā izmeklēšana ir veikta medicīnas laboratorijā konkrētajā stacionēšanas reizē vai pieejams derīgs imūnhematoloģiskās izmeklēšanas rezultātu pārskats no citas medicīnas laboratorijas un no asins saderības testiem sagatavotā parauga ABO asins grupa un Rh (D) piederība sakrīt ar iepriekšējas izmeklēšanas rezultātiem;

ü vai pacientam informācijas sistēmā ir dati par divas reizes veikto pilno imunhematoloģisko izmeklēšanu un rezultāti sakrīt, ka arī no asins saderības testiem sagatavotā parauga asins grupa ABO un Rh (D) piederība sakrīt ar iepriekšējas izmeklēšanas rezultātiem.

2.5.7.5. Nesaderinātas EM marķējumā asins kabinets papildus norāda „ Eritrocītu masa nav saderināta”.

2.5.7.6. Gadījumos, ja pacientam atklātas antieritrocitāras antivielas, vai gadījumā, ja EM nesader, EM transfūzijas laikā jānodrošina pacienta stāvokļa pastiprināta uzraudzība.

2.5.7.7. Neatliekamās situācijās sievietēm nereproduktīvā (>50 g.) vecumā un vīriešiem transfūzijām pieļaujams izmantot O Rh (D) poz EM, O Rh (D) neg EM krājuma aizsargāšanai.

2.5.7.8. Dokumentē visas darbības un to rezultātus.

3. Metodes norises apraksts

3.1. Pacienta informēšana pirms transfūzijas

3.1.1. Visos gadījumos (izņemot neatliekamas situācijas) pacientam pirms transfūzijas sniedz izsmeļošu informāciju par asins komponentu transfūzijas riskiem, ieguvumiem, alternatīvām ārstēšanas iespējām. Informācijai jābūt pasniegtai savlaicīgi un saprotami. Var izmantot standartizētu informāciju, piemēram, informatīvās lapas. Pacientam jānodrošina iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

3.1.2. Piekrišana/atteikums transfūzijai

Neatliekamās palīdzības nodrošināšanas gadījumā piekrišanas nepieciešamība nedrīkst aizkavēt steidzamu asins komponentu pārliešanu. Gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta vai personas, kas pārstāv pacientu, piekrišanu, ārstējošam ārstam ir tiesības veikt asins komponentu pārliešanu bez pacienta piekrišanas.

Ja neatliekamā situācijā nav iespējams saņemt pacienta piekrišanu transfūzijai, informāciju par veikto transfūziju pacientam nepieciešams sniegt retrospektīvi.

Pacientus, kas parakstīja piekrišanu par iespējamu asins komponentu transfūziju operācijas laikā, pēc operācijas jāinformē par faktiski operācijas laikā saņemto asins komponentu transfūziju.

Piekrišana asins komponentu transfūzijai derīga:

• pacienta uzturēšanās laikā slimnīcā;
• onkoloģiskiem pacientiem - ārstēšanas kursa laikā (ārstēšanas kursu definē kā kopējo terapijas kursu no sākuma līdz beigām);
• pacientiem, kuriem ilgstoši un regulāri nepieciešamas asins komponentu transfūzijas ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē – 12 mēnešus. Pacienti paraksta piekrišanu ārstēšanas shēmas sākumā. Ārstniecības iestādē ir izstrādāta procedūra sākotnējā piekrišanas datuma izsekošanai un kontrolei.

Pacientiem personisku vai reliģisku iemeslu dēļ ir tiesības atteikties no asins komponenta transfūzijas un no ārstēšanas, kas saistīta ar asins komponentu pārliešanu. Pacientam jābūt informētam par atteikuma riskiem. Atteikums ir jādokumentē pacienta medicīniskajā dokumentācijā saskaņā ar iestādē noteikto kārtību. Atteikuma dokumentācijā skaidri jāatspoguļo pacienta pieņemtā lēmuma detaļas.

Pacienta piekrišana zaudē spēku:

• ja pacients pārdomā pirms ārstniecības vai tās laikā un izmanto savas tiesības atsaukt piekrišanu,
• ja piedāvātā ārstniecība vairs nav piemērota jebkādu izmaiņu vai jaunu apstākļu dēļ, kas var izmainīt ārstniecības mērķus, piemēram, pāreja no ārstniecības uz paliatīvo aprūpi.

Ja ārstniecības persona uzskata, ka atsacīšanās no asins komponenta transfūzijas var negatīvi ietekmēt kādas citas ārstniecības metodes drošību, ārstniecības persona var atteikties pielietot nedrošo metodi, tomēr ārstniecība ir jāturpina.

Pediatrijas praksē:

• informē nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) vecākus vai citus likumiskus pārstāvjus un saņem piekrišanu transfūzijai. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties lēmuma pieņemšanā.
• no nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) jāsaņem pacienta piekrišana.

Piekrišanu/atteikumu transfūzijai (skat. 1.pielikumu “Piekrišana asins komponentu transfūzijai”) dokumentē medicīniskajā kartē saskaņā ar izstrādātu procedūru. Piekrišanu/atteikumu transfūzijai paraksta ārsts/ārsta palīgs, kas veica pacienta informēšanu.

3.2. Sagatavošanās periods pirms transfūzijas

3.2.1. Transfūzijas ordinēšana

Ārsts izvērtē asins komponentu transfūzijas nepieciešamību, ņemot vērā slimības diagnozi, slimības klīniskās izpausmes, hemoglobīna līmeni, trombocītu skaitu, izmaiņas koagulogrammā un citus rādītājus (piemēram, vecumu, dzimumu, utt.).

Ārsts, kas izlemj par asins komponentu transfūzijas nepieciešamību, medicīniskajā kartē pamato indikācijas transfūzijai un noteiktā asins komponentu veida un daudzuma izvēli, apstiprinot to ar parakstu. Gadījumā, ja recipientam rodas sarežģījumi, kas varētu būt saistīti ar transfūziju, ir iespējams izsekot un identificēt, kurš un kāpēc ordinējis transfūziju.

3.2.2. Asins komponentu pieprasīšana

3.2.2.1. Katra asins komponenta pieprasījumu dokumentē īpašā veidlapā vai elektroniskā informācijas sistēmā, saskaņā ar ārstniecības iestādē noteikto kārtību. Asins komponentu pieprasījumu paraksta vai elektroniski apstiprina ārsts, kurš nozīmējis asins komponenta transfūziju un nosūta to uz ārstniecības iestādes asins kabinetu.

3.2.2.2. Asins komponentu pieprasījums ietver sekojošu minimālo informāciju (skat. 2.pielikumu “Asins komponentu pieprasījums”):

• informāciju par recipientu (vārds, uzvārds, dzimšanas dati, dzimums, medicīniskās kartes Nr., diagnozi, citas nozīmīgas blakus saslimšanas, recipienta ABO asins grupu, Rh(D) piederību, antivielu skrīninga rezultātus, pamatojumu asins komponentu transfūzijai – klīniskie un laboratoriskie dati.
• nepieciešamā asins komponenta nosaukumu, veidu, daudzumu, plānoto transfūzijas datumu.

3.2.3. Asins paraugu sagatavošana, marķēšana, izmeklējumu pieprasījuma noformēšana asins paraugu imūnhematoloģiskā izmeklēšana un asins saderības izmeklēšana aprakstīta 6. p.

3.3. Asins komponentu transfūzijas procedūras apraksts

3.3.1. Asins komponentu izvēle transfūzijai (sk. arī sadaļu 2.5. “Lietošana īpašām pacientu grupām”)

3.3.1.1. EM izvēle

3.3.1.1.1. Ja iespējams, izvēlas ABO, Rh(D) identisku EM.

3.3.1.1.2. Ja identiska EM nav pieejama:

• izmanto saderīgu vai O grupu EM, ievērojot Rh(D) saderību (pieļaujami izņēmumi p.2.5.7.7.);
• Rh(D) negatīviem recipientiem izvēlas tikai Rh(D) negatīvu EM (pieļaujami izņēmumi p.2.5.7.7.);
• AB grupas recipientiem ieteicama A vai B grupas EM.

3.3.1.1.3. EM izvēle pēc ABO sistēmas:

3.3.1.1.4. EM izvēle pēc Rh(D) piederības:

3.3.1.2. SSP un KRIO izvēle

SSP vai KRIO izvēlas, ievērojot ABO grupu saderību. Nepieciešamības gadījumā AB grupas SSP vai KRIO drīkst pārliet jebkuras asins grupas recipientiem.

3.3.1.3. TM izvēle

3.3.1.3.1. Ja iespējams, izvēlas ABO un Rh(D) identisku TM.

3.3.1.3.2. Ja identiska TM nav pieejama, TM izvēle transfūzijai atkarīga no TM sagatavošanas metodes un suspendējošās vides (plazma vai aizvietojošais šķīdums).

TM izvēle pēc ABO piederības:

• ja suspendējošā vide ir plazma, TM izvēlas pēc plazmas ABO saderības:

• ja suspendējošā vide ir aizvietojošais šķīdums, TM izvēlas pēc eritrocītu ABO grupas saderības:

TM izvēle pēc Rh(D) piederības:

Rh(D) antigēns nav atrodams uz trombocītu virsmas. Pēc Rh(D) piederības neidentiskas TM transfūzijas risks varētu būt saistīts ar eritrocītu piejaukumu asins komponentā un aloimunizācijas rašanās risku. Piemēram, Rh(D) antigēna identiskas TM izvēle ir svarīga Rh(D) negatīvām sievietēm reproduktīvā vecumā.

3.3.2. Asins komponenta izsniegšana no ārstniecības iestādes asins kabineta

3.3.2.1. Asins komponentu izsniedz, ievērojot ārstniecības iestādē apstiprināto procedūru, saskaņā ar veidlapā “Asins komponentu pieprasījums” (skat. 2.pielikumu) norādīto informāciju, pārbaudot veidlapas aizpildīšanas atbilstību.

3.3.2.2. Pirms asins komponenta izsniegšanas no asins kabineta, obligāti veic asins komponenta makroskopisko novērtēšanu, izvērtējot vismaz šādus kritērijus:

• komponenta krāsu (tās izmaiņas var liecināt par komponenta bakteriālu piesārņojumu);
• hemolīzes pazīmes;
• makroagregātu, pārslojuma vai nogulšņu esamību asins komponentā, pieļaujama mikroagregātu esamība TM (diametrs līdz 1-2 mm līdz 10 mikroagregātiem );
• devas hermētismu;
• virpuļošanas fenomenu (TM);
• asins komponenta derīguma termiņu;
• asins komponenta identifikācjas iespēju.

Asins komponenta atbilstību makroskopiskās novērtēšanas kritērijiem dokumentē asins kabineta pierakstos.

3.3.2.3. EM tiek izsniegta pēc asins saderības testu veikšanas vai, neatliekamās situācijās, bez asins saderības testu veikšanas (sk.p.2.5.7.).

3.3.2.4. Asins komponentu no ārstniecības iestādes asins kabineta drīkst saņemt tikai persona, kas ir pilnvarota veikt šo darbību, saskaņā ar ārstniecības iestādē apstiprināto kārtību .

3.3.3. Identifikācija un pārbaudes pirms transfūzijas

3.3.3.1. Ārstniecības iestādē ir noteikta kārtība, kādā veic pacienta un transfūzijai paredzētā asins komponenta identifikāciju. To veic divas ārstniecības personas pie pacienta gultas un ar parakstiem apliecina, ka pacienta identifikācija veikta atbilstoši prasībām. Aizliegts veikt identifikāciju, atrodoties māsu postenī.

3.3.3.2. Identifikācijas etapi, pārlejot EM:

3.3.3.2.1. pārbauda, vai pacienta dati ir identiski (vai ar dažādiem identifikatoriem viennozīmīgi izsekojami kā viena un tā paša pacienta identifikācijas dati):

• pacienta asins kartē / saderības pārskatā;
• uz EM saderības etiķetes;
• pacienta medicīniskajā kartē (izmeklēšanas rezultātu pārskatā).

3.3.3.2.2. pārjautā pacienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un pārbauda, vai tie sakrīt:

• pacienta asins kartē / saderības pārskatā;
• EM saderības etiķetē;
• pacienta medicīniskajā kartē (izmeklēšanas rezultātu pārskatā).

3.3.3.2.3. pārbauda, vai ABO un Rh(D) piederība pacientam un donoram ir identiska vai atbilstoša:

• asins komponenta etiķetē;
• EM saderības etiķetē;
• pacienta asins kartē / saderības pārskatā;
• pacienta medicīniskajā kartē.

3.3.3.2.4. salīdzina asins komponenta donācijas Nr.:

• asins komponenta etiķetē;
• EM saderības etiķetē;
• pacienta asins kartē / saderības pārskatā.

3.3.3.2.5. salīdzina EM segmenta Nr. ar segmenta Nr. kas norādīts pacienta asins kartē / saderības pārskatā.

3.3.3.3. Pārlejot SSP, TM vai KRIO pārliecinās, vai izvēlēts pacienta ABO asins grupas atbilstošs asins komponents.

3.3.3.4. Pirms transfūzijas obligāti veic asins komponenta makroskopisko novērtēšanu (p.3.3.2.2.) un dokumentē to “Asins komponenta transfūzijas protokolā” (skat. 3.pielikumu).

3.3.3.5. Pacienta un EM ABO asins grupas pārbaude pirms EM transfūzijas.

Pacienta un EM ABO asins grupas pārbaude ir svarīga recipientu drošībai. Pacienta un EM ABO asins grupas pārbaudi jāveic katru reizi pirms katras EM devas transfūzijas pie pacienta gultas, arī ārkārtas situācijās. Pacienta un EM ABO asins grupas pārbaudi veic ārsts/ārsta palīgs.

Pārbaudei izmanto recipienta asinis un donora asinis no EM plastiskā maisa caurulītes segmenta vai uzpildītas sistēmas (tikai pirmajai EM devai). Donora un pacienta ABO asins grupai un Rh(D) piederībai jābūt atbilstošai vai identiskai. Asins grupas atļauts noteikt uz plaknes, vai izmantojot īpašas drošības kartes, kuras ievieto medicīniskā kartē transfūzijas dokumentēšanai.

3.3.3.6. Ja kaut vienā no identifikācijas un pārbaudes etapiem konstatē neatbilstību, kas varētu norādīt uz asins komponenta sagatavošanas, marķēšanas, uzglabāšanas vai transportēšanas noteikumu neievērošanu, asins komponentu nedrīkst izmantot transfūzijai. Par konstatēto neatbilstību informē asins kabinetu, noformējot nevēlama notikuma protokolu un par pacientu drošības incidentu ziņo ārstniecības iestādē noteiktajā kārtībā.

3.3.3.7. Ja nevēlamā notikuma izmeklēšanas rezultātā konstatē, ka cēlonis ir kļūdaina asins komponentu sagatavošana vai marķēšana, asins komponenta devu asins kabinets nosūta atpakaļ asins sagatavotājam.

3.3.3.8. Ja nevēlamais notikums nav saistīts ar kļūdām asins komponenta sagatavošanas procesā, asins komponenta devu sagatavotājam nesūta. Par pacientu drošības incidentu ziņo ārstniecības iestādē noteiktajā kārtībā un nevēlamā notikuma cēloņu analīzi un tai sekojošās darbības veic uz vietas ārstniecības iestādē.

3.3.4. Rīcība ar asins komponentu pirms transfūzijas

3.3.4.1. Rīcība ar EM

Pēc EM izņemšanas no kontrolētās +2°C līdz +6°C uzglabāšanas temperatūras:

• pēc iespējas ievēro, lai EM atrašanās laiks ārpus kontrolētas temperatūras nepārsniedz 30 minūtes;
• laiks no EM izņemšanas no kontrolētās +2°C līdz +6°C uzglabāšanas temperatūras līdz transfūzijas beigām nepārsniedz 4 stundas;
• pieļaujama EM transfūzijas uzsākšana maksimāli 60 minūšu laikā pēc izņemšanas no kontrolētas +2°C līdz +6°C temperatūras, ja ir aprakstītas procedūras un attiecīgais personāls ir pienācīgi apmācīts;
• gadījumos, ja EM devas atrašanas laiks ārpus kontrolētas +2°C līdz +6°C temperatūras nepārsniedz 60 minūtes un ir nodrošināti visi pasākumi EM kvalitātes saglabāšanai (t.sk. netika veikta EM sildīšana), attiecīgo devu var ievietot atpakaļ asins kabineta ledusskapī uz laiku vismaz 6 stundas pirms atkārtotas izsniegšanas, ļaujot atdzesēties no +2°C līdz +6°C temperatūrā. Atkārtota izsniegšana no asins kabineta ir pieļaujama maksimāli 1 reizi, ievērojot augstākminētos nosacījumus. Ārstniecības iestādes asins kabinetam jānodrošina šādu EM devu izsekojamību un marķēšanu, obligāti norādot:
• personas, kura veica EM atgriešanu, identifikācijas datus;
• EM atgriešanas datumu un laiku.

Parasti EM sildīšana pirms transfūzijas nav nepieciešama, pietiek to īslaicīgi paturēt telpas temperatūrā. EM sildīšanu veic, ja:

• paredzēts pārliet ar ātrumu >50 ml/kg/stundā pieaugušajiem vai >15 ml/kg/stundā bērniem;
• masīvas transfūzijas gadījumā;
• apmaiņas transfūzijai jaundzimušajiem;
• pacientam ir klīniski nozīmīgi aukstuma aglutinīni;
• pirms transfūzijas jau ir hipotermija;
• pacientam ir vazospastiskas blaknes risks.

3.3.4.2. Rīcība ar SSP un KRIO

SSP un KRIO atkausē tūlīt pēc izņemšanas no saldētavas stingri kontrolētā vidē, izmantojot medicīniskās ierīces, kas paredzētas šo asins komponentu atkausēšanai +37⁰C. Asins komponentu atkausēšanas procedūrai jābūt validētai. SSP un KRIO atkausēšanas ātrums ir atkarīgs no atkausēšanas ierīces veida un asins komponentu devu skaita. Atkausēšanas laiks nedrīkst pārsniegt 60 minūtes. Pēc atkausēšanas jāveic asins komponenta makroskopisko pārbaudi. Ārstniecības iestādē tiek nodrošināta asins komponenta atkausēšanas procesa gaitas dokumentēšana.

SSP un KRIO pārliešanu uzsāk nekavējoties pēc atkausēšanas, lai nodrošinātu koagulācijas faktoru maksimālo aktivitātes līmeni asins komponentā. Ja tas nav iespējams, pieļaujama SSP vai KRIO transfūzija 4 stundu laikā no atkausēšanas brīža.

Atkausēto plazmu vai KRIO aizliegts sasaldēt atkārtoti.

3.3.4.3. Rīcība ar TM

TM pārliešanu uzsāk nekavējoties pēc tās saņemšanas.

3.3.5. Asins komponentu transfūzija un tās monitorings

3.3.5.1. Par asins komponenta transfūzijas monitoringa nodrošināšanu ir atbildīgs ārsts.

3.3.5.2. Pēc recipienta un asins komponenta devas pozitīvas identifikācijas, makroskopiskā novērtējuma, recipienta un EM asins grupas pārbaudes (EM transfūzijas gadījumā) un akcepta transfūzijai, asins komponentu sajauc šūpojošām kustībām, pēc tam sagatavo un uzpilda sistēmu, pārliecinoties par tās derīguma termiņu.

3.3.5.3. Ņemot vērā KRIO devas mazo tilpumu, augstāk minētās prasības par recipienta stāvokļa dokumentēšanu attiecas uz visu ar terapeitiskas devas pārliešanu saistīto epizodi, nevis uz atsevišķas asins komponenta devas pārliešanu (piemēram, pieaugušam pacientam - 10 devas).

3.3.5.4. Pacientiem, kuriem asins komponentu pārliešanu veic ambulatori, nodrošina:

• iespēju ziņot par pašsajūtas izmaiņām un neatliekamās palīdzības sniegšanu blakņu rašanas gadījumā vismaz 24 stundu laikā pēc transfūzijas;
• transfūzijas efektivitātes un transfūziju blakņu pazīmju novērtēšanu.

Pacientiem, kuriem asins komponentu pārliešanu veic ambulatori, izsniedz rakstiski sagatavotu informāciju par iespējamiem transfūzijas blakņu simptomiem un pazīmēm, kā arī sniedz informāciju, kādos gadījumos vērsties pēc palīdzības ārstniecības iestādē.

3.3.5.5. Asins komponentu transfūzijas ātrums jāpielāgo atbilstoši katra pacienta individuālām vajadzībām un tas ir atkarīgs no pacienta klīniskā stāvokļa un medicīnas laboratorijas testu rezultātiem.

3.3.5.6. Rekomendējamais plānveida asins komponentu transfūzijas ātrums 15 minūtes pēc transfūzijas uzsākšanas:

• EM 2-5 ml/kg/st.;
• TM/SSP 10-20 ml/kg/st..

KRIO 1 devas ( 40 ml ) transfūzijas laiks 5-10 minūtes.

Masīvas asiņošanas gadījumā asins komponentu transfūzijas ātrums var būt lielāks atkarībā no klīniskās situācijas un pacienta tolerances.

Plānveida transfūzijas vēlams veikt dienas laikā.

Maksimālais 1 asins komponenta devas (izņemot KRIO) transfūzijas laiks ir 4 stundas.

3.3.5.7. Pārlejot vairākas EM devas, sistēmas jāmaina ik pēc 2 EM devu transfūzijas vai ik pēc 4 stundām. Pievienojot nākošo EM devu, neizņem adatu no vēnas un nepieļauj sistēmas iztukšošanos, bet adatu no maisa savienojuma caurulītes ievada nākošajā maisā.

SSP un EM var pārliet, izmantojot vienu un to pašu transfūzijas sistēmu.

TM transfūzijai nedrīkst izmantot transfūzijas sistēmu, caur kuru tika pirms tam pārlieta EM, jo tas var izraisīt trombocītu zudumus. Ja pacientam ir nozīmēta TM un EM transfūzija, vispirms jāpārlej TM.

3.3.5.8. Citu transfūzijas šķīdumu ievadīšana vienlaicīgi ar asins komponentu transfūziju.

Vienlaicīgi ar asins komponentu pārliešanu nedrīkst pārliet citus transfūzijas šķīdumus (izņēmums - fizioloģiskais nātrija hlorīda šķīdums), ja vien netiek lietots centrālais venozais katetrs ar vairākiem lūmeniem. Aizliegts izmantot šķīdumus (piemēram, Ringera šķīdumu), kas satur kalciju, koloīdu šķīdumus (piemēram, Gelofusine) vai hipotoniskus šķīdumus. Nav vēlams asins komponentu transfūzijas laikā intravenozi ievadīt medikamentus. Ja medikamentu ievadīšana ir ļoti nepieciešama, transfūziju īslaicīgi aptur, katetru pirms un pēc medikamenta ievades rūpīgi izskalo ar fizioloģisko sāls šķīdumu.

3.3.5.9. Stingri aizliegts:

• vienu asins komponenta devu pārliet vairākiem recipientiem;
• pārliet asins komponentu, ja nav bijuši nodrošināti optimālie tā uzglabāšanas apstākļi;
• ja nav veikta temperatūras uzraudzība asins komponentu transportēšanas /uzglabāšanas laikā;
• vienu asins komponenta devu pārliet vienam un tam pašam recipientam dalītos laika periodos;
• vienlaicīgi ar EM pārliet citus šķīdumus vai tos pievienot pie EM (pieļaujams tikai fizioloģiskais sāls šķīdums);
• pārliet asins komponentu ar jebkādām plastiskā maisa vai asins komponenta bojājuma pazīmēm;
• veikt asins komponenta transfūziju, ja netiek nodrošināta recipienta novērošana.

3.3.5.10. EM devas maisu ar atlikumu uzglabā ledusskapī +2⁰C līdz +6⁰C temperatūrā 48 stundas, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja izmeklēt akūtu transfūziju blakni.

3.3.6. Asins komponentu (EM, SSP, TM, KRIO) transfūzijas dokumentēšana (skat. 3.pielikumu “Asins komponentu transfūzijas protokols”)

3.3.6.1. Dokumentē:

• recipienta un asins komponenta devas identitātes, saderības marķējuma pārbaudi pirms transfūzijas, kā arī komponenta makroskopisko novērtējumu, norādot personas, kas to veica un šo personu parakstus;
• katra pārlietā komponenta veidu, tilpumu, devas identifikācijas Nr., ABO asins grupu un Rh(D) piederību, transfūzijas sākumu un nobeigumu, personas parakstu, kas veica transfūziju;
• recipienta novērošanas datus pirms transfūzijas, transfūzijas laikā un pēc tās;
• jebkādas transfūzijas blaknes, to norisi, ārstēšanu.

3.3.6.3. Transfūzijas norisi dokumentē saskaņā ar ārstniecības iestādē izstrādāto kārtību.

3.4. Pēctransfūziju perioda apraksts

3.4.1. Transfūzijas efektivitātes novērtēšana

Pēc asins komponenta transfūzijas jāveic tās efektivitātes novērtēšanu un jādokumentē ārstniecības iestādē noteiktā kārtībā, nosakot, vai ir sasniegts vēlamais efekts.

3.4.1.1. 24 stundas pēc EM transfūzijas veic recipienta asins ainas izvērtēšanu. Rekomendē pārbaudīt vismaz Hb un Ht rādītājus. Izmaiņas Hb līmenī un Ht ir atkarīgas no recipienta objektīvā stāvokļa, Hb, Ht, cirkulējošo asiņu tilpuma pirms transfūzijas, kā arī Hb koncentrācijas EM devā.

Pārlejot vienu EM devu vidējā svara un auguma recipientiem, sagaidāmais Hb pieaugums ir aptuveni par 1 -2 g/dl un Ht par 3 - 4% (ja neturpinās asiņošana). Pediatriskajā praksē, pārlejot EM 8 -10ml/kg, sagaidāmais Hb pieaugums ir aptuveni par 2g/dl un Ht par 6%.

3.4.1.2. Pēc TM transfūzijas veic recipienta asins ainas izvērtēšanu. Rekomendē pārbaudīt trombocītu skaitu 1 stundu un 24 stundas pēc transfūzijas. Trombocītu masas transfūzijas efektivitāti raksturo izmaiņas recipienta veselības stāvoklī – apstājas spontāna asiņošana, neveidojas jaunas petehijas un paaugstinās trombocītu skaits pēc transfūzijas.

Par transfūzijas efektivitāti liecina trombocītu skaita pieaugums > 10 x10⁹ /l 1 st. un/vai 24 st. pēc transfūzijas.

Ja pēc TM transfūzijas trombocītu skaits palielinās mazāk kā par 10 x 10 ⁹/l, recipients ir refraktārs pret trombocītu masu. Šādos gadījumos tālāka rīcība atkarīga no refraktaritātes iemesla.

3.4.1.3. Pēc SSP transfūzijas veic recipienta koagulogrammas izmaiņu izvērtēšanu.

3.4.1.4. Pēc KRIO transfūzijas veic asins koagulācijas faktoru līmeņa izmaiņu izvērtēšanu.

4. Ārstniecības personas

Asins komponentus pārliet drīkst tikai transfuzioloģijā apmācītas ārstniecības personas, kurām pēdējo piecu gadu laikā apmācīt tiesīgs ārsts-transfuziologs (PP24) ir izsniedzis apliecinājumu par apmācību, kas veikta saskaņā ar valstī noteiktā kārtībā apstiprinātu programmu.

Asins paraugu imūnhematoloģisko izmeklēšanu un asins saderības izmeklēšanu veic apmācīts un pilnvarots personāls: sertificēts laboratorijas ārsts, laboratorijas speciālists, transfuziologs vai biomedicīnas laborants pēc apmācības kursa imūnhematoloģijā.

Sensibilizētu pacientu asins imūnhematoloģisko izmeklēšanu veic sertificēts laboratorijas ārsts vai transfuziologs ar vismaz 3 gadu pieredzi asins imūnhematoloģiskās izmeklēšanas jomā.

Ikvienā asins komponentu transfūzijas posmā iesaistītā ārstniecības persona ir atbildīga par izstrādāto procedūru ievērošanu un par to, lai recipients savlaicīgi saņemtu nepieciešamos asins komponentus vajadzīgajā daudzumā.

5. Tehnoloģiskais nodrošinājums

5.1. Ārstniecības līdzekļi un izmantojamie materiāli

Visas darbības ar asins komponentiem un paraugiem veic vienreizlietojamos cimdos, lai nodrošinātu personāla aizsardzību pret iespējamo saskarsmi ar bioloģisko vielu.

5.2. Specifiskās ierīces

5.2.1. SSP un KRIO atkausēšanai izmanto medicīniskās ierīces, kas paredzētas šo asins komponentu atkausēšanai. Atkausēšanas procesu veic, ievērojot ārstniecības iestādē apstiprināto procedūru, kuras izstrādē ir ņemtas vērā ražotāja rekomendācijas. Medicīniskai ierīcei jānodrošina temperatūras monitoringu asins komponenta atkausēšanas laikā. Lai samazinātu bakteriālā piesārņojuma risku, ieteicams izmantot ierīces, kuras tieši nepakļauj asins komponentu ūdens iedarbībai. Ierīču tīrīšanas un apkopes grafiki jādokumentē.

5.2.2. Asins komponentu transfūziju veic, izmantojot venozo pieeju caur perifēro vai centrālo venozo katetru, kura lielums atkarīgs no paredzamā plūsmas ātruma un vēnas lieluma. Lūmena izmēram jābūt pietiekami lielam, lai ļautu pārliet asins komponentu noteiktā laikā un novērstu šūnu bojājumus. Asins komponentu transfūzijai izvēlētais adatas izmērs ir atkarīgs no recipienta vēnas stāvokļa un plānotā asins komponenta transfūzijas ātruma. Rekomendējamie adatas izmēri asins komponentu transfūzijai:

• 20G - 22G plānveida asins komponentu transfūzijai pieaugušajiem;
• 16G - 18G ātrai asins komponentu transfūzijai pieaugušajiem;
• pieaugušiem ar trauslām vai sarežģītām vēnām var izmantot mazāka izmēra adatu, taču tas var ierobežot plūsmas ātrumu;
• pediatrijā ieteicams lietot 22G – 25G izmēra adatu.

5.2.3. Visos asins komponentu transfūzijas procedūras posmos izmanto tikai Latvijas tirgū likumīgi laistas medicīniskās ierīces.

5.2.4. Transfūzijas sistēma ir aprīkota ar 170 – 200 µm filtru.

5.2.5.Transfūzijas ierīces ir divējādas: tādas, kuru darbība pamatojas uz gravitācijas spēku, vai infūzijas sūkņi. Jebkāda veida transfūzijas ierīces ir jālieto saskaņā ar ražotāja rekomendācijām.

5.2.6. Asins sildīšanas ierīces izmanto, lai novērstu hipotermiju ātras asins komponentu ievadīšanas laikā. Asins sildīšanas ierīcēm jābūt aprīkotām ar temperatūras trauksmes sistēmu. Ja tiek izmantota asins sildīšanas ierīce, ir jādokumentē darbības temperatūra un ierīces unikālais identifikators, kas ļauj skaidri un nepārprotami identificēt konkrētu ierīci (piemēram, ierīces modelis un sērijas numurs vai UDI).

5.2.7. Pediatrijā un neonatoloģijā var izmantot speciālas transfūziju sistēmas, kas paredzētas maza tilpuma asins komponentu transfūzijai.

5.2.8. Imūnhematoloģisko izmeklējumu veikšanai medicīnas laboratorijā izmanto Latvijas tirgū likumīgi laistas in vitrodiagnostikas medicīniskās ierīces. Jebkāda veida in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces lieto saskaņā ar ražotāja rekomendācijām un atbilstoši medicīnas laboratorijā izmantojamām metodēm.

5.3. Telpas un to aprīkojums

5.3.1. Asins komponentu transfūziju veic obligātajām prasībām atbilstošās telpās un darba vidē, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās sanitāri-higiēniskās prasības un higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasības ārstniecības iestādē.

5.3.2. Imūnhematoloģisko izmeklēšanu un asins saderības testus veic medicīnas laboratorijas telpās, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās sanitāri-higiēniskās prasības un higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasības.

6. Pacienta asins paraugu imūnhematoloģiskā izmeklēšana un recipienta un donora asins saderības testēšana ( sadaļas 6.4- 6.9. attiecināmas tikai uz medicīnas laboratoriju)

Pacienta asins paraugu imūnhematoloģisko izmeklēšanu un recipienta un donora asins saderības testēšanu veic akreditēta medicīnas laboratorija, izmantojot apstiprinātas, validētas izmeklēšanas metodes un reaģentus, kas likumīgi laisti Latvijas tirgū. Automatizētas izmeklēšanas gadījumā medicīnas laboratorijā nodrošina imūnhematoloģiskā analizatora iegūto rezultātu pārvadi LIS sistēmā. Manuālā izmeklēšanā iegūtos rezultātus protokolē nekavējoties, izmeklēšanas procesa gaitā un ievada LIS. Medicīnas laboratorija nodrošina elektronisku iegūto rezultātu (ABO/D asins grupa, Rh-K fenotips, antieritrocitāro antivielu skrīnings) izsekojamību un salīdzināšanu ar iepriekšējiem.

6.1. Asins paraugu marķēšana

6.1.1. Pirms parauga sagatavošanas, obligāti veic pacienta identifikāciju.

6.1.2. Paraugus, saskaņā ar medicīnas laboratorijā izstrādāto un ārstniecības iestādēapstiprināto kārtību, marķē pacienta klātbūtnē persona, kas tos sagatavojusi. Kategoriski aizliegts marķēt stobriņus pirms asins parauga sagatavošanas.

6.1.3. Parauga marķējumā obligāti norāda pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu (jaundzimušajiem un ārzemniekiem – dzimšanas datus), ABO asins grupu, parauga sagatavošanas datumu un laiku.

6.1.4. Parauga marķējumā norādīto asins grupu nosaka pacienta klātbūtnē. 6.1.5.Atkārtotai laboratoriskai izmeklēšanai paredzēto paraugu marķēšanai pieļaujams pārrakstīt ABO asins grupu, kas iepriekš noteikta medicīnas laboratorijā un rezultāts ir izsekojams.

6.1.6. Ja ārstniecības iestādē (t.sk. paraugu noņemšanas vietā, medicīnas laboratorijā, u.c.) izmanto vienotu elektronisku informācijas sistēmu LIS, kas nodrošina paraugu un pacientu viennozīmīgu identificēšanu, marķējumā ABO asins grupu drīkst nenorādīt.

6.1.7. Paraugi no neatliekamās palīdzības/uzņemšanas nodaļas var būt marķēti ar nepilnīgu informāciju par personas identitāti, īpaši, ja slimnieks ir bezsamaņā. Tad personas identitāti pārbauda, ievērojot ārstniecības iestādē izstrādāto kārtību vai pārjautājot piederīgajiem/pavadošām personām.

6.1.8.Medicīnas laboratorijā jābūt izstrādātai procedūrai gadījumiem, ja saņemti nepareizi marķēti vai nekvalitatīvi asins paraugi.

6.2. Asins paraugu sagatavošana un reģistrēšana

6.2.1. Imūnhematoloģiskai izmeklēšanai un asins saderības testiem sagatavo pacienta venozo asins paraugu bez antikoagulanta vai ar antikoagulantu EDTA, citrātu vai CPDA. Automatizētai izmeklēšanai izmanto asins paraugu ar antikoagulantu.

6.2.2. Asins saderības testiem izmanto recipienta venozo asins paraugu un donora asins paraugu no EM plastiskā maisa caurulītes segmenta.

6.2.3. EM devu, ko asins saderības testiem izsniedz no ārstniecības iestādes krājuma, medicīnas laboratorijā nogādā pēc iespējas ātrāk, transportēšanas konteinerā. Pieļaujams medicīnas laboratorijā nogādāt EM segmentu, ja tiek nodrošināta pilna izsekojamība.

6.2.4. Ja asins kabinets un medicīnas laboratorija neatrodas blakus telpās, transportēšanas laikā nodrošina temperatūras kontroli.

6.2.5. Medicīnas laboratorijā nodrošina EM ievietošanu kontrolētā temperatūrā, atbilstoši EM uzglabāšanas nosacījumiem.

6.2.6. Medicīnas laboratorija nodrošina pierakstu par asins komponenta kustību izsekojamību (saņemšanas laiks laboratorijā, nodošanas laiks uz asins kabinetu).

6.2.7. Imūnhematoloģiskai izmeklēšanai un asins saderības testiem izmanto pacientu asins paraugus, kas nav vecāki par 48 stundām no parauga sagatavošanas brīža.

6.2.8. Ja 24 stundas pēc EM transfūzijas ir nepieciešama atkārtota EM transfūzija, sagatavo un nosūta jaunu pacienta asins paraugu asins saderības testu veikšanai.

6.2.9. Asins paraugu skaits imūnhematoloģiskai izmeklēšanai:

• viens asins paraugs - pilnai imūnhematoloģiskai izmeklēšanai (ABO asins grupa ar tiešo un apgriezto reakciju (izņemot jaundzimušos), Rh(D) piederība ar 2 atšķirīgu klonu reaģentiem, antieritrocitāro antivielu skrīnings, Rh-Kell fenotips (atsevišķām pacientu grupām);
• viens asins paraugs - asins saderības testiem (ietver ABD antigēnu noteikšana pacientam un EM segmentam, saderības testu ar IAT). Šo paraugu nepieciešamības gadījumā drīkst izmantot atkārtotam antieritrocitāro antivielu skrīningam;
• divi asins paraugi-ja nepieciešams veikt gan pilnu asins imūnhematoloģisko izmeklēšanu, gan asins saderības testus;
• viens asins paraugs – asins saderības testiem un antieritrocitāro antivielu noteikšanai, ja pacientam medicīnas laboratorijā iepriekš divās atsevišķās reizēs no diviem atsevišķiem paraugiem veikta pilna imūnhematoloģiska izmeklēšana, izmeklēšanas rezultāti sakrīt, tiek uzglabāti elektroniski drošā veidā LIS sistēmā un ir nodrošināta pilna rezultātu izsekojamība.

6.2.10. Neatliekamā situācijā, ja nav laika veikt asins saderības testus, pirms asins komponenta transfūzijas jāsagatavo paraugs saderības testu veikšanai. Ja nav veikta imūnhematoloģiska izmeklēšana – jāsagatavo arī otrs paraugs ABO asins grupas, Rh(D) piederības un antivielu noteikšanai.

6.2.11. Ja asins paraugu sagatavošanu veic laikā, kad tiek veikta šķīdumu infūzija, paraugu sagatavošanai izmanto citu vēnu. Ja tas nav iespējams, asins parauga sagatavošanai neizmanto pirmos 5 – 10 ml asiņu.

6.2.12. Aloimunizētiem pacientiem EM transfūzijas nepieciešamības gadījumā sagatavo divus asins paraugus nosūtīšanai uz specializētu medicīnas laboratorijau (vienu ar antikoagulantu EDTA, otru – bez antikoagulanta).

6.2.13. Asins paraugi nedrīkst būt izmantoti citu izmeklējumu veikšanai.

6.2.14. Saņemot asins paraugu medicīnas laboratorijā, vizuāli novērtē asins parauga daudzuma un marķējuma atbilstību, hemolīzes pazīmes, izmeklējumu pieprasījuma veidlapas noformējuma atbilstību. Novirzes no normas dokumentē un rīkojas atbilstoši ārstniecības iestādē izstrādātai procedūrai.

6.3. Izmeklējumu pieprasījumi

6.3.1. Asins paraugus imūnhematoloģiskai izmeklēšanai un asins saderības testiem uz medicīnas laboratoriju nosūta kopā ar prasībām atbilstoši noformētu izmeklējumu pieprasījumu (veidlapa vai elektroniski noformēts izmeklējumu pieprasījums). Imūnhematoloģiskai izmeklēšanai un asins saderības testiem izmanto atsevišķus izmeklējumu pieprasījumus (veidlapas vai elektroniski noformēti pieprasījumi).

6.3.2. Izmeklējuma pieprasījumiem imūnhematoloģiskai izmeklēšanai un asins saderības testiem jāsatur vismaz sekojoša informācija: pacienta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas dati, ABO asins grupa, parauga veids, parauga noņēmēja vārds, uzvārds un paraksts, noņemšanas datums un laiks. Pieprasījumā norāda nepieciešamos izmeklējumus. Pieprasījumu paraksta ārsts, kas izmeklējumus pieprasījis. Pieprasījuma veidlapu paraugus sk. 5.pielikumu un 6. pielikumu.

6.3.3. Izmeklējumu pieprasījuma veidlapu medicīnas laboratorijā marķē ar asins paraugam piešķirto unikālo medicīnas laboratorijas numuru vai nodrošina parauga izsekojamību elektroniskā sistēmā.

6.3.4. Ārstniecības iestādē jābūt izstrādātai procedūrai telefoniskiem asins saderības testu pieprasījumiem ar tiem sekojošu rakstveida pieprasījumu neatliekamās situācijās.

6.3.5. Telefonisku asins saderības testu pieprasījumu pieņem pilnvarota persona, kas dokumentē pacienta un testa pieprasītāja identitāti, nepieciešamo EM devu skaitu, pieprasījuma datumu un laiku.

6.3.6. Asins paraugus kopā ar izmeklējuma pieprasījumu nosūta uz medicīnas laboratoriju tūlīt pēc to sagatavošanas.

6.3.7. Aloimunizētam pacientam noformēto pieprasījuma veidlapu (aktuālā versija atrodama VADC mājaslapā) kopā ar asins paraugiem nosūta uz specializētu medicīnas laboratoriju. Pieprasījumā norāda nepieciešamos izmeklējumus. Pieprasījumu paraksta ārsts, kas izmeklējumus pieprasījis.

6.3.8. Ja parauga marķējumā norādītā asins grupa ABO sistēmā nesakrīt ar medicīnas laboratorijā noteikto, medicīnas laboratorija izmeklēšanai pieprasa jaunu asins paraugu.

6.4. ABO asins grupas noteikšana

6.4.1. Pacienta klātbūtnē asins paraugā veic ABO noteikšanas tiešo reakciju, izmantojot anti- A un anti - B monoklonālos reaģentus.

6.4.2. Medicīnas laboratorijā venozajā asins paraugā veic asins grupas noteikšanu ar dubultreakciju, izmantojot anti - A un anti - B monoklonālos reaģentus tiešajai reakcijai un A1 un B standarteritrocītus – apgrieztajai reakcijai. Medicīnas laboratorijā izmantotais Anti-B reaģents nedrīkst reaģēt ar iegūto B antigēnu.

6.4.3. Primāri noteiktās ABO asins grupas rezultātu salīdzina ar dubultreakcijas rezultātu un, ja ir iespējams, ar iepriekšējo izmeklēšanu rezultātiem.

6.4.4. Jebkuras rezultātu neatbilstības gadījumā ABO asins grupu neinterpretē. Ja grupu neizdodas noteikt, transfūzijai iesaka izvēlēties O grupas EM.

6.4.5. Ja nesakrīt tiešās un apgrieztās reakcijas rezultāti, veic testus, kas palīdz atrisināt problēmu, vai pieprasa jaunu paraugu un nosūta izmeklēšanai uz specializētu laboratoriju.

6.4.5.1. Ja iztrūkst aglutinācija apgrieztajā reakcijā:

• pārbauda informāciju par pacientu, kas var izskaidrot iegūtos rezultātus: vecums, imūndeficīts, u.c.;
• atkārto apgriezto reakciju, paaugstinot testa jutību: izmanto stobriņu vai gelkaršu metodi, zemāku inkubācijas temperatūru, izmaina plazmas/eritrocītu attiecību, izmanto enzīmu tehniku.

6.4.5.2. Ja konstatē negaidīti pozitīvu rezultātu apgrieztajā reakcijā:

• izmeklē uz auto vai aloantivielu klātbūtni, kas aktīvas temperatūrā zem +37ºC;
• veic apgriezto reakciju +37º C;
• atkārto apgriezto reakciju, izmantojot eritrocītus, kas nesatur antigēnus, kas atbilst identificētajām antivielām;
• ja ir aizdomas par anti-A1, pārbauda A2 vai vājākas apakšgrupas iespējamību, izmantojot lektīnus. Konstatējot anti-A1, veic tā aktivitātes pārbaudi +37ºC ar netiešo antiglobulīna testu (IAT).
• pielieto fizioloģiskā šķīduma aizvietošanas metodi.

6.4.5.3. Ja konstatē negaidīti pozitīvu rezultātu tiešajā reakcijā, tai skaitā, ja reaģenta negatīvā kontrole uzrāda pozitīvu rezultātu:

• pārbauda imūnglobulīnu esamību uz izmeklējamiem eritrocītiem, izmantojot DAT;
• atkārto testu, izmantojot citus reaģentus un metodes;
• izmanto metodes, kas samazina imūnglobulīnu daudzumu uz izmeklējamiem eritrocītiem, tai skaitā, atmazgāšanu ar siltu (37ºC) fizioloģisko šķīdumu.

6.4.5.4. Ja konstatē negaidīti vāju vai jaukta lauka rezultātu tiešajā reakcijā:

• pārbauda informāciju par pacientu, kas var izskaidrot iegūtos rezultātus:
• nesena neidentiskas grupas EM transfūzija, hemopoēzes šūnu transplantācija
• u.c.;
• veic adsorbcijas/elūcijas testus.

6.4.6. Jaundzimušajiem ABO asins grupu nosaka, izmantojot vienīgi tiešo reakciju.

6.4.7. Veic ABO asins grupas noteikšanas reaģentu kvalitātes kontroles procedūru, ko nosaka reaģentu un iekārtas ražotājs.

6.5. Rh(D)- piederības, Rh fenotipa un K antigēna noteikšana

6.5.1. Katru asins paraugu izmeklē, izmantojot divu atšķirīgu klonu anti - D IgM monoklonālos reaģentus. Anti-D reaģenti, ko izmanto pacientu asins paraugu izmeklēšanai, nedrīkst reaģēt ar D VI varianta eritrocītiem.

6.5.2. Paralēli izmanto monoklonālo reaģentu negatīvo kontroli.

6.5.3. Pacientu Rh(D) piederības noteikšanā neizmanto indirekto antiglobulīna testu.

6.5.4. Ja izmeklējamo eritrocītu reakcija ar divu atšķirīgu klonu anti-D reaģentiem atšķiras - viens anti- D reaģents uzrāda pozitīvu rezultātu, otrs-negatīvu, iespējams parciāls D antigēns. Pacientu traktē kā kā Rh(D) - negatīvu, kamēr D piederība tiek precizēta. Rh(D) piederības precizēšanai uz specializētu laboratoriju nosūta jaunu asins paraugu, bet asins pārliešanai izmanto Rh(D) - negatīvu EM.

6.5.5. Parciāla D antigēna precizēšanai izmanto parciālā D antigēna noteikšanas paneli.

6.5.6. Ja anti-D reaģents uzrāda vāju rezultātu (1+), nosaka Rh-fenotipu. Ja Rh-fenotipā konstatē C antigēnu (CC, Cc), rezultātu traktē kā Rh(D) pozitīvu, ja C antigēns iztrūkst (cc), rezultātu traktē kā Rh(D) negatīvu.

6.5.7. Negaidīta jaukta lauka aglutinācija var norādīt uz Rh(D) - neidentisku EM pārliešanu vai veiktu kaulu smadzeņu/ cilmes šūnu transplantāciju.

6.5.8. Jebkuru rezultātu nesakritību atrisina pirms asins komponentu transfūzijas. Steidzamos gadījumos transfūzijām izmanto Rh(D)- negatīvu EM.

6.5.9. Ja iespējams, rezultātus salīdzina ar iepriekšējo izmeklēšanu rezultātiem.

6.5.10. Veic Rh(D)- piederības un Rh-fenotipa noteikšanas kvalitātes kontroles procedūru, ko nosaka reaģentu un iekārtas ražotājs.

6.6. Antieritrocitāro antivielu skrīnings

6.6.1. Antivielu skrīningu veic savlaicīgi, lai pozitīva skrīninga rezultāta gadījumā, kas liecina par pacienta imunizāciju ar eritrocitāriem antigēniem, transfūzijas gadījumā būtu iespējama savlaicīga saderīgas EM sagatavošana.

6.6.2. Antivielu skrīningu izdara ar vismaz 3 skrīninga eritrocītu paraugiem, pielietojot IAT. Aizliegts apvienot visus 3 eritrocītu paraugus vienā.

6.6.3. Pozitīva antivielu skrīninga gadījumā sagatavo jaunu asins paraugu un nosūta antieritrocitāro antivielu identificēšanai uz specializētu medicīnas laboratoriju.

6.6.4. Ja pacientam, kuram iepriekš izsniegta sensibilizētas personas asins pase, antieritrocitāro antivielu skrīnings negatīvs, bet nepieciešama EM transfūzija:

• Rh-Kell sistēmā atbilstošu EM piemeklē uz vietas medicīnas laboratorijā, ja iepriekš identificētās antivielas ir: anti-C,-c, -E, -e, -K, vai nosūta pacienta asins paraugu EM piemeklēšanai uz specializēto medicīnas laboratoriju;
• nosūta pacienta asins paraugu EM piemeklēšanai uz specializēto medicīnas laboratoriju, ja iepriekš identificētas klīniski nozīmīgas antivielas;
• klīniski nenozīmīgu antivielu gadījumā, ja transfūzijai drīkst izmantot EM, kas satur antivielai korespondējošu antigēnu, iepriekš konsultējoties ar specializēto medicīnas laboratoriju, EM iespējams piemeklēt uz vietas medicīnas laboratorijā.

6.6.5. Atklājot antieritrocitāras antivielas, medicīnas laboratorija informē asins kabinetu un ārstu, kas pieprasījis asins komponentus.

6.6.6. Antivielu skrīninga rezultāts ir derīgs 72 stundas pēc EM transfūzijas, vai četras nedēļas, ja šajā laikā nav bijusi grūtniecība vai transfūzija. Ja pēc transfūzijas pagājušas 72 stundas un nepieciešama atkārtota EM transfūzija, antivielu skrīningu atkārto.

6.6.7. Antieritrocitāro antivielu skrīninga kvalitātes kontrolei izmanto kvalitātes kontroles procedūru, ko nosaka reaģentu un iekārtas ražotājs.

6.7. Antieritrocitāro antivielu identifikācija

6.7.1. Visos gadījumos, kad pacientam konstatē pozitīvu antieritrocitāro antivielu skrīningu, specializēta medicīnas laboratorija veic antivielu identifikāciju, lai nodrošinātu saderīgas EM izvēli transfūzijai.

6.7.2. Ja ir ziņas par pacienta aloimunizāciju, antivielu identifikācijas rezultāts ir derīgs 72 stundas pēc EM transfūzijas, vai četras nedēļas, ja šajā laikā nav bijusi grūtniecība vai transfūzija. Ja pēc transfūzijas pagājušas 72 stundas un nepieciešama atkārtota EM transfūzija, antivielu identifikāciju atkārto.

6.7.3. Veicot aloantivielu identifikāciju, nodrošina:

• aloantivielu specifitātes noteikšanu;
• identificētajām antivielām atbilstoša antigēna noteikšanu;
• saderīgas EM izvēli nepieciešamības gadījumā.

6.7.4. Ja antivielu specifitāte nav nosakāma, ir aizdomas par vairāku specifitāšu antivielu esamību serumā vai konstatētas polisecifiskas antieritrocitāras autoantivielas, veic pacienta eritrocītu fenotipizēšanu Rh - Kell sistēmā un paplašinātu fenotipizēšanu, nosakot, ja iespējams, vismaz antigēnus Fya,Fyb,Jka,Jkb,S,s.

6.7.5. Izmeklējot pacienta asins paraugu ar aizdomām par antivielām pret populācijā bieži sastopamu antigēnu (anti-k, -Lub, -Kpb, -Vel, -Coa, -Yta, -Fy3, -U un –Inb, u.c.), pacientam saderīgu EM parasti piemeklēt neizdodas. Var būt nepieciešama pacienta asins paraugu nosūtīšana identifikācijai uz starptautisko asins grupu references laboratoriju.

Piezīme: Parasti antivielas pret populācijā bieži sastopamu antigēnu reaģē ar visiem skrīninga un identifikācijas paneļa eritrocītiem IAT, uzrādot vienādu aglutinācijas pakāpi.

6.7.6. Izmeklējot pacienta asins paraugu ar aizdomām par antivielām pret populācijā reti sastopamu antigēnu (visbiežāk anti-Kpa, -Wra un –Cob), pacientam saderīgu EM piemeklēt nav problemātiski. Konkrētas antivielu specifitātes noteikšanai, ja nepieciešams, pacienta asins paraugu nosūta identifikācijai uz starptautisko asins grupu references laboratoriju.

Piezīme: Parasti antivielas pret populācijā reti sastopamu antigēnu tiek atklātas, veicot asins saderības testus, ja antieritrocitāro antivielu skrīnings ir negatīvs.

6.7.7. Antieritrocitāro antivielu identifikācijā izmanto prasībām atbilstošus komerciālus eritrocītu paneļus un reaģentus eritrocītu fenotipizācijai klīniski svarīgās un retās antigēnu sistēmās. Izņēmuma gadījumos, ja nav pieejami komerciāli reaģenti, pieļaujams kā reaģentus izmantot medicīnas laboratorijā iegūtus serumus un eritrocītus, paralēli lietojot pozitīvo un negatīvo reaģentu kontroli.

6.7.8. Reaģentus, kuri satur antivielas pret reto sistēmu antigēniem, drīkst izmantot ārpus ražotāja noteiktā derīguma termiņa, ja tiek veikta un dokumentēta šo reaģentu kvalitātes kontroles procedūra.

6.8. Recipienta un donora asins saderības testi

6.8.1. Recipienta un donora asins saderības testus veic, izmantojot IAT, lai atklātu donora un recipienta asins nesaderību ABO u.c. klīniski nozīmīgās antigēnu sistēmās.

6.8.2. Asins saderības testu veic medicīnas laboratorijā, izmantojot recipienta venozo asins paraugu (serumu/plazmu) un donora asins paraugu (eritrocītus) no eritrocītu masas plastiskā maisa caurulītes segmenta vai donora asins parauga.

6.8.3. Asins saderības testa procedūra ietver:

• recipienta un donora asinsgrupu pārbaudi ABO sistēmā ar anti-A un anti-B reaģentiem;
• recipienta un donora Rh(D)- piederības pārbaudi ar viena klona anti-D reaģentu;
• iegūto rezultātu salīdzināšanu ar iepriekšējiem izmeklēšanas rezultātiem.

Piezīme: Jāņem vērā, ka Rh(D)- piederība donoram asins sagatavošanas iestādē tiek precizēta ar IAT, kas atklāj ļoti vājus D un parciālu D variantus, tādēļ medicīnas laboratorijā iegūtais D antigēna noteikšanas rezultāts var atšķirties: Rh(D) pozitīvai EM testa rezultāts var būt negatīvs.

• IAT asins saderības testu ar gēlkaršu metodi.

6.8.4. Ja EM ir saderīga ar konkrētā pacienta venozajām asinīm, tad medicīnas laboratorija uz EM devas norāda “EM saderīga”. Transfūzijai izvēlētās EM devas saderības marķējumā norāda:

• pacienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus vai personas kodu,
• ABO asins grupu un Rh(D) piederību,
• EM devas identifikācijas Nr., ABO asins grupu un Rh(D) piederību,
• saderības testu datumu,
• personas, kas veica saderības testus, identifikācijas datus.

6.8.5. Gadījumā, ja EM nesader, tai pārbauda DAT un rīkojas saskaņā ar p. 6.9.2.

6.8.6. Pēc nesaderinātas EM izsniegšanas neatliekamā situācijā, medicīnas laboratorija nekavējoties veic asins saderības testus atbilstoši noteiktai kārtībai. Veic recipienta imūnhematoloģisku izmeklēšanu, ja tā nav veikta.

6.8.7. Ja transfūzijai neatliekamā situācijā izsniegta nesaderināta EM un, veicot asins saderības testu medicīnas laboratorijā konstatēts, ka izsniegtā EM ir nesaderīga, steidzami informē asins kabinetu un ārstu, kas pieprasījis asins komponentus.

6.8.8. Ja specializētā medicīnas laboratorijā EM tiek piemeklēta pacientam ar polispecifiskām autoantivielām, seruma nespecifitāti un atsevišķos citos gadījumos, var būt neiespējami piemeklēt saderīgu EM. EM devas saderības marķējumā tiek nosvītroti vārdi „EM saderīga”.

6.8.9.Asins paraugus, asins saderības testiem izmantotos EM caurulītes segmentus pēc izmeklēšanas uzglabā medicīnas laboratorijā, ledusskapī +2°C -+8°C temperatūrā 5 dienas lai būtu iespējams tos izmantot transfūzijas blakņu izmeklēšanā.

6.9. Tiešais antiglobulīna tests (DAT)

6.9.1.DAT iesaka noteikt:

• veicot antieritrocitāro antivielu identifikāciju,
• jaundzimušo hemolītiskās slimības, autoimūnu hemolītisku anēmiju, transfūziju reakciju izmeklēšanas gadījumos,
• medikamentu izraisītas eritrocītu sensibilizācijas izmeklēšanai.

6.9.2. DAT pārbauda EM, kura asins saderības testos uzrāda pozitīvu reakciju pacientam ar negatīvu antieritrocitāro antivielu skrīningu:

• ja DAT pozitīvs, EM transfūzijām neizmanto, par pozitīvo DAT rezultātu medicīnas laboratorija paziņo ārstniecības iestādes asins kabinetam valstī noteiktā kārtībā;
• ja DAT negatīvs, pacientam veic saderības testu ar citu EM devu, bet nesaderīgu DAT negatīvu EM var izmantot transfūzijai citam recipientam.

6.9.3. Pozitīva DAT gadījumā specializēta medicīnas laboratorija veic elūcijas testu antieritrocitāru antivielu esamības apstiprināšanai uz izmeklējamiem eritrocītiem.

Valsts asinsdonoru centrs

2023. gada 30. janvārī

Pielikumi:

• 1. pielikums "Informācija par asins komponentu pārliešanu"
• 2. pielikums "Asins komponentu pieprasījums"
• 3. pielikums "Asins komponenta transfūzijas protokols"
• 4. pielikums "Transfūziju blaknes protokols"
• 5. pielikums "Izmeklējumu pieprasījums imūnhematoloģiskai izmeklēšanai” un “Izmeklēšanas rezultātu pārskats"
• 6. pielikums "Izmeklējumu pieprasījums asins saderības testiem” un “Asins saderības izmeklēšanas pārskats"