Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze
Muskuļu testēšana
-
Muskuļu testēšana
-
Medicīniskās tehnoloģijas metodes izvērsts apraksts
-
I. Vispārīgie jautājumi
- 1. Muskuļu (skeleta muskuļu) testēšana ir plaši lietota, vispāratzīta metode ar akceptējamu drošības līmeni. Tā tiek izmantota
- dažādās medicīnas nozarēs, piemēram, sporta medicīnā un sporta rehabilitācijā tā ir viena no pamata metodēm, kā arī traumatoloģijā un neiroloģijā.
- 2. Muskuļu testēšanas metodes mērķis ir analizēt pacienta stāju, gaitu, skeleta simetriju, muskuļu garumu, spēku, locītavu
- kustīgumu, kustību amplitūdu, kustību stereotipu, kā arī diagnosticēt muskuļu disbalansu un balsta un kustību aparāta funkciju traucējumu.
- 3. Muskuļu testēšanas metodes pielietošana nodrošina pilnvērtīgu pacienta izmeklēšanu, saslimšanu un traumu diagnostiku
- un ātrāku ārstēšanas uzsākšanu sporta medicīnā.
- 4. Muskuļu testēšanu veic atbilstoši likumos un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
-
II. Termini un skaidrojumi
- 5. Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra ir gribai pakļauta, tieši savienota ar kaulu un locītavu sistēmu un tā pilda balsta (statisko)
- un kustību (dinamisko un statisko) funkcijas, bet to darbību regulē nervu sistēma.
- 6. Skeleta muskuļi atrodas noteiktās savstarpējās spēka attiecībās, nodrošinot tipisku, tas ir pareizu dinamisko stereotipu, un
- katra kustība tiek veikta ar optimālu, racionālu spēka patēriņu.
- 7. Sinerģiskie muskuļi ir muskuļi, kas darbojas vienā virzienā un izraisa un sekmē kustības veikšanu.
- 8. Antagoniskie muskuļi ir muskuļi, kas darbojas pretējos virzienos un darbojoties ierobežo kustības veikšanu.
- 9. Posturālie muskuļi ir cilvēka organisma muskuļi, kuri darbojoties pretēji gravitācijas spēkiem, nodrošina balsta un kustību
- aparātu noturēšanu vertikālā stāvoklī. Tie savas funkcijas pilda nepārtraukti un ir novietoti galvenokārt jostas, gurnu, augšstilbu un apakšstilbu rajonos.
- 10. Izometriska muskuļa kontrakcija - muskulim saraujoties, tā garums nesaīsinās, bet paaugstinās muskuļa tonuss.
- 11. Izotoniska muskuļa kontrakcija - muskulim saraujoties tā garums saīsinās.
- 12. Muskuļu tonuss ir muskuļu pretestība pasīvai kustībai locītavā.
- 13. Spēks ir cilvēka fiziskā īpašība, kas izpaužas spējā ar muskuļu piepūli pārvarēt ārējo pretestību, deformēt un pārvietot
- dažādus priekšmetus. Sportā spēka izpausmes formas ir dinamiskais spēks, statiskais spēks.
- 14. Muskuļu spēku nosaka katra muskuļa lielums, kas ir tieši proporcionāls muskuļa šķērsgriezuma laukumam un to nosaka ar
- pacienta muskuļu spēju pretoties ārsta pieliktajam spēkam vai gravitācijai, izpildot aktīvu kustību.
- 15. Muskuļu disbalansa gadījumā ir izjauktas savstarpējās noteiktās spēka attiecības starp muskuļiem fleksoriem (saliecējiem)
- un ekstenzoriem (iztaisnotājiem), starp ķermeņa priekšējās un mugurējās virsmas muskuļiem, starp iekšējiem un ārējiem muskuļiem, starp labās un kreisās puses muskuļiem, un tādējādi veidojas dažādi specifiski kustību un stājas traucējumi.
-
III. Nosacījumi Muskuļu testēšanas pielietojumam
- 16. Muskuļu testēšana sastāv no vairākiem etapiem:
- 16.1. Pacienta stājas izvērtēšana;
- 16.2. Pacienta gaitas izvērtēšana;
- 16.3. Locītavu kustību apjoma noteikšana;
- 16.4. Muskuļu tonusa izvērtēšana;
- 16.5. Muskuļu apjoma noteikšana;
- 16.6. Muskuļu spēka izvērtēšana;
- 16.7. Nepareizu kustību stereotipu noteikšana;
- 16.8. Atipisku kustību diagnosticēšanas;
- 16.9. Saīsināto un pagarināto muskuļu diagnosticēšana.
- 16. Muskuļu testēšana sastāv no vairākiem etapiem:
- 17. Kontrindikācijas Muskuļu testēšanas metodes lietošanai:
- 17.1. Akūtas smagas traumas, tai skaitā kaulu lūzums;
- 17.2. Akūtas saslimšanas
- 17.3.
- 17. Kontrindikācijas Muskuļu testēšanas metodes lietošanai:
- N.B. Grūtniecēm ārsts rūpīgi izvērtē ieguvuma un riska attiecību. Testu veic tikai gadījumā, kad tas nevar kaitēt auglim vai mātei.
-
IV. Muskuļu testēšanas tehnoloģija
- 18. Pirms Muskuļu testēšanas veikšanas ārstniecības personas pienākums ir informēt pacientu par metodes būtību un nozīmi.
- 19. Ārsts izvērtē pacienta subjektīvo un objektīvo veselības stāvokli.
- 20. Pacients izģērbjas līdz apakšveļai.
- 21. Pirms katra Muskuļu testēšanas etapa ārsts iepazīstina pacientu ar tā izpildes noteikumiem, lai samazinātu emocionālo
- faktoru ietekmi uz rezultātu.
- 22. Pacients nostājas ērtā pozā – kājas kopā, rokas gar sāniem un skats taisni uz priekšu; ārsts izvērtē pacienta stāju.
- 23. Ārsts lūdz pacientu aiziet noteiktu attālumu uz priekšu, strauji pagriezties un doties atpakaļ; ārsts izvērtē pacienta gaitu.
- 24. Ārsts novēro pacienta ekstremitāšu stāvokli miera stāvoklī, dažādu pasīvu un aktīvu kustību laikā.
- 25. Lai salīdzinātu kustību apjomu un amplitūdu simetriskajās locītavās ārsts lūdz pacientu veikt aktīvas kustības locītavās abās
- pusēs, stāvus un guļu pozīcijās.
- 26. Ja kādā locītavā kustības netiek veiktas pilnā apjomā vai rodas sūdzības attiecīgajā ķermeņa daļā, ārsts izdara pasīvas
- kustības.
- 27. Lai noteiktu muskuļu tonusu:
- 27.1. Pacients pilnīgi atslābina pārbaudāmās ķermeņa daļas muskuļu grupas; ārsts izdara pasīvas fleksijas, ekstenzijas, supinācijas, pronācijas kustības visās locītavās, kā arī veic muskuļu palpāciju;
- 27.2. Pacients pilnīgi atslābina plecu joslas muskulatūru; ārsts paceļot pacienta rokas, atlaiž tās, ļaujot brīvi krist;
- 27.3. Pacienta kāju muskuļu tonusu pārbauda, atslābinātam pacientam guļot uz muguras, pasīvi strauji paceļot celi uz augšu. Paaugstināta tonusa gadījumā paceļas visa kāja;
- 27.4. Ārsts nosakot muskuļu tonusu, veic arī tā salīdzināšanu simetriskajos ķermeņa muskuļos.
- 28. Muskuļu tonuss var būt:
- 28.1. normāls – normotonija;
- 28.2. pazemināts – hipotonija;
- 28.3. paaugstināts – hipertonija;
- 28.4. iztrūkst – atonija.
- 27. Lai noteiktu muskuļu tonusu:
- 29. Lai izvērtētu muskuļu apjomu:
- 29.1. Ārsts apskata un salīdzina pacienta simetriskos muskuļus vai to grupas;
- 29.2. Ārsts pārliecinās, vai nav redzama simetriska vai asimetriska muskuļu hipotrofija, hipertrofija, atrofija, muskuļa pārrāvums;
- 29.3. Ārsts ar mērlenti izmēra pacienta muskuļu apkārtmēru vienādā attālumā no noteiktiem kaulu izciļņiem;
- 29.4. Ārsts veic saīsināto un pagarināto muskuļu noteikšanu;
- 29.5. Iegūtos rezultātus ārsts salīdzina.
- 30. Veicot Muskuļu testēšanu ārsts izvērtē arī muskuļu spēku:
- 31. Ārsta roka darbojas kā barjera, kas ierobežo kustības, pacients cenšas pārvarēt radīto pretestību un veikt kustību;
- 32. Ārsts lūdz pacientu tūlīt paziņot, kad parādās jebkādas sūdzības veicamo kustību laikā;
- 33. Ārsts izvērtē, vai pacients:
- 33.1. spēj pārvarēt radīto pretestību,
- 33.2. kustības izdara simetriski,
- 33.3. cik spēcīga ir muskuļu trīce, veicot ierobežoto kustību.
- 29. Lai izvērtētu muskuļu apjomu:
- 34. Ārsts izvērtē dažādu muskuļu darbības uzsākšanas secības traucējumus attiecīgajā kustībā un noskaidro iemeslus, kuri
- izsauc kustību traucējumu vai sāpes, kā arī izvērtē sinerģisko un antagonisko muskuļu funkcijas
- 35. Ārsts izvērtējot pacienta stāju, gaitu, muskuļu tonusu, muskuļu apjomu un muskuļu spēku vienlaicīgi nosaka kustību
- nepareizo stereotipu, atipiskas kustības un saīsinātos vai pagarinātos muskuļus.
- 36. Ārsts nosaka muskuli vai muskuļu grupu, kura funkcijas neveic pilnā apjomā, un kompensatoros muskuļus, kas veic
- papildus funkcijas un nodrošina kustības veikšanu locītavā.
- 37. Pēc Muskuļu testēšanas ārsts lūdz pacientu apģērbties.
- 38. Ārsts pārrunā ar pacientu Muskuļu testēšanas rezultātus, sniedz ieteikumus stāja korekcijai, noteikto veselības problēmu
- risināšanai, kā arī par optimālu fizisko aktivitāti skartajā ķermeņa rajonā.
- 39. Muskuļu testēšanas rezultātus ārsts precīzi atspoguļo Sportista medicīniskajā kartē vai Ambulatorā pacienta medicīniskajā
- kartē un izsniedz pacientam atzinumu ar rekomendācijām.
Apstiprināts: 2005. gada 19. augustā
Iesniedzējs: Sporta medicīnas valsts aģentūra