Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Pirmreizēja slimnieka izmeklēšana, lietojot tradicionālās Ķīnas diagnostikas metodes (pulsa un lingvālā diagnostika), kā arī R.Folla elektropunktūras diagnostikas metodi.

  1. Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

  2. Izvērstā medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksta papildinājums par R.Folla elektropunktūras diagnostikas metodi.

  3. I. Ievads

  4. 1. R.Folla elektropunktūras diagnostikas metode ir netradicionālās medicīnas MT.
  5. 2. R.Folla metode – ir diagnostikas metode, kas pamatojas uz korelāciju starp mērīšanas punktu pēc R.Folla (MP) elektrovadītspējas īpašību un tiem atbilstošu organisma orgānu un sistēmu funkcionālā stāvokļa izmaiņām.
  6. 3. Elektropunktūras diagnostika pēc Folla metodes ir iekļauta MK 2005. gada 11. oktobra noteikumos nr. 760 ,,Ārstniecības personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (2. pielikums 5. sadaļa Ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikators, metode – M02: Elektropunktūras diagnostika pēc Folla metodes).
  7. 4. Precīzāku secinājumu iegūšanai izmanto speciālas diagnostikas kasetes, kurās ir apkopotas testu sistēmas un informācija, kas iegūta ar šo metodi par dažādām slimībām.

  8. II. R. Folla elektropunktūras diagnostikas metodes apraksts

  9. 1. Indikācijas
    1. 1.1. Termiņa orgānu un sistēmu skrīninga integrālam funkcionālam novērtējumam un etio-patomorfoloģisko procesu nozododiagnostikai ar mērķi nepieciešamības gadījumā padziļināti diagnostiski izmeklēt ar tiešām klīniskām diagnostikas metodēm.
    2. 1.2.Pacientu atlases koriģēšanai, to potencei, devām, individuālai saderībai, kompleksi nozīmējot zāļu preparātus un novērtējot ārstēšanas efektivitāti.
  10. 2. Kontrindikācijas
  11. R.Folla elektropunktūras diagnostiku nedrīkst pielietot, ja mērīšanas punktu projekcijā vērojama ādas patoloģija.
  12. Par relatīvām kontrindikācijām var uzskatīt paaugstinātu jūtīgumu pret elektrisko strāvu un mehānisku spiedienu.
  13. 3. R.Folla elektropunktūras diagnostikas izmeklēšanas apjoms
    1. 3.1. Diagnostiskās izmeklēšanas apjoms ir atkarīgs no izmeklēšanas mērķa. Izmeklēšanas mērķis var būt sekojošs:
      1. · Pilna diagnostika - organisma vispārējā stāvokļa izmeklēšana, lai atklātu iespējamos patoloģiskos procesus vai orgānu, audu un orgānu sistēmu funkcionālās nepietiekamības noteikšana,
      2. · Daļēja diagnostika- viena orgāna vai vienas organisma funkcionālās sistēmas izmeklēšana, lai atklātu to disfunkciju vai iespējamās patoloģiskās izmaiņas.
      3. · Nozoloģiskais tests - iespējamā slimības izsaucēja vai patoloģiskā aģenta esamības noteikšana konkrētas saslimšanas, kā arī patoloģisku audu esamības gadījumā organismā
      4. · Medikamentozais tests – piemērotāko zāļu (arī homeopātisko), to saderības un devas noteikšana, kā arī uztura bagātinātāju, vitamīnu, mikroelementu lietošanas nepieciešamības izvērtējums;
      5. · Slodzes tests - iespējamo alergēnu, kontakta nesaderības noteikšana, tai skaitā- pārtikas, sadzīves, medikamentu, u.c.;
      6. · Ārstēšanās dinamikas novērtējums - organisma stāvokļa un ārstniecisko pasākumu efektivitātes novērtējums ārstnieciskā procesa gaitā.
    2. 3.2. Izmeklējuma mērķim ir jānorāda pacienta ambulatorajā kartē, kā arī diagnostiskajā slēdzienā. Pamatojoties uz iegūto informāciju, tiek formulēts diagnostiskais slēdziens par patoloģiskā procesa iespējamo lokalizāciju un raksturu vai organisma funkcionāliem traucējumiem. Ja izmeklēšanas laikā veica nozoloģisko testu, norāda arī iespējamo slimības etioloģisko un patofizioloģisko raksturojums.
    1. Ārstēšanās procesa gaitā, pacientam var tikt veikti un reģistrēti tikai to mērpunktu mērījumi, kuros elektrovadāmības rādītāji
  15. pirmajā pārbaudes reizē nebija normas robežās.
    1. Papildus var veikt medikamentozo testu. Tā veikšanai izmanto zāles, kas ir piemērotas ar elektropunktūras metodi
  16. diagnosticētās patoloģijas ārstēšanai, pacienta ārstējošā ārsta nozīmētus medikamentus, homeopātiskos līdzekļus, vitamīnus, mikroelementus u.t.t. Var tikt veikta arī uztura bagātinātāju testēšana.
  17. 4. Metodes priekšrocības:
    1. · Neinvazīva un nesāpīga izmeklēšanas metode.
    2. · Ātra izmeklēšana un slēdziena iegūšana.
  18. 5. Mērīšanas punkti R. Folla elektropunktūras diagnostikā.
    1. R.Folls un viņa sekotāji aprakstījuši vairāk nekā 400 elektropunktūras diagnostikas mērīšanas punktu (klasiskos Ķīnas
  19. medicīnas, akupunktūras un jaunus, ko atklājis R.Folls). To pilnīgs topogrāfisks un diagnostisks apraksts sniegts R.Folla oriģinālajos atlasos. Mērīšanas punkti, tāpat kā klasiskajā akupunktūrā, sagrupēti pa meridiāniem, daļa no tiem tiek izmantota orgānu funkciju noteikšanā (piemēram, sirds meridiāns, nieru meridiāns), daļa – sistēmu funkciju noteikšanā (asinsrites meridiāns, endokrīnais meridiāns), bet daļa – audu vai vielu maiņas stāvokļa noteikšanā (saistaudu un taukainās deģenerācijas meridiāns). Elektropunktūras ekspresdiagnostikai ieteicams izmantot mērīšanas kontrolpunktus (MKP). Šie punkti neietilpst klasiskās akupunktūras punktu skaitā, tos ir aprakstījis R.Folls un tie ir reprezentatīvi minētajam meridiānam, tas ir, mainās, kad tiek traucēti visi orgāni un sistēmas, kas saistītas ar šo meridiānu. Paplašinātai elektropunktūras diagnostikai jāveic mērījumi mērīšanas punktos (MP), kuru izvēli nosaka, vadoties no klīniskās diagnozes un no ekspresdiagnostikas datiem, turklāt paplašinātai diagnostikai izvēlas meridiānu ar MKP rādītājiem, kuriem ir vislielākā novirze no normas.
  20. 6. Punktu mērīšanas tehnika pēc R. Folla.
    1. 6.1 . Slimnieks ņem kreisajā rokā pasīvo (stobrveida elektrodu).
    2. 6.2. Aktīvā elektroda galu samitrina ar dzeramo ūdeni vai fizioloģisko šķīdumu.
    3. 6.3. Ārsts ar kreiso roku paņem slimnieka labo roku, pēc anatomiskiem orientieriem nosaka mērīšanas punkta projekciju.
    4. 6.4. Ārsts iestāda aktīvo mērīšanas elektrodu mērīšanas punkta projekcijā, pakāpeniski palielinot spiedienu ar elektrodu un kontrolējot pēc aparāta skalas, līdz tiek sasniegts mērījuma plato. Mērīšanas ilgumam jābūt ne mazākam par 5-10 sekundēm pie nemainīga rādījuma. Ja rādījums samazinās, mērīšanu turpina līdz rādījuma stabilizēšanai; pie tam tiek pierakstīts gan rādījuma maksimālais lielums, gan arī tā samazināšanās lielums.
    5. 6.5. Pēc mērījuma veikšanas uz labās rokas slimnieks ņem pasīvo
    6. elektrodu labajā rokā un tajā pašā secībā veic mērījumus uz kreisās rokas.
    7. 6.6. Veicot mērījumus uz kājām, pasīvais elektrods atrodas epsilaterālajā rokā. Mērīšanas punktu vairākumā, kuri atrodas uz roku un kāju pirkstu falangām, aktīvais elektrodu novieto 45 grādu leņķī attiecībā pret ādas virsmu, bet pārējos gadījumos elektrodu novieto perpendikulāri ādas virsmai.
  21. 7. R. Folla funkcionālās elektropunktūras diagnostikas rādītāju interpretācija
    1. Lai noskaidrotu patoloģiju ar elektropunktūras izmeklēšanu, tiek ņemti vērā šādi parametri: rādītāja lielums, indikatora

(bultiņas) "krišanās" lielums.

  1. Rādītāju lielums. R.Folls piedāvā šādu "izmērīto lielumu patalogoanatomisko novērtējumu mērīšanas punktā pēc aparāta skalas
  2. R.Folla vienībās (eV):
    1. (100-90) eV – vispārējs iekaisums;
    2. (89-82) eV – lokāls iekaisums;
    3. (81-66) eV – vispārēja kairinājums, kas noved pie priekšslimības;
    4. (65-49) eV – kairinājums fizioloģiskas normas robežās;
    5. 50 eV – normāls stāvoklis;
    6. (48-42) eV – deģenerācijas sākumstadija;
    7. (41-32) eV – mērena deģenerācijas stadija;
    8. (31-22) eV – ievērojama deģenerācija;
    9. (21-0) eV – deģenerācijas galējā stadija, atrofija, karcinoma.
  3. Indikatora (bultiņas) "krišanās". Indikatora (bultiņas) "krišanās" fenomens ir tas, ka samazinās elektrovadītspējas sākotnējā
  4. rādītāja lielums vairāk nekā par 5 skalas vienībām. Parasti bultiņas krišanās notiek 1-3 sekunžu laikā, tomēr pie mērīšanas punktos zemajiem lielumiem bultiņas krišanās novērošanai var būt nepieciešamas 30-60 sekundes. R.Folls un vairākums autoru bultiņas krišanos vērtē kā apliecinājumu tam, ka orgānā vai sistēmā ir organiski traucējumi un tas kalpo kā pamatrādītājs tam, ka ir traucētas attiecīgo orgānu vai sistēmu funkcijas.
  5. 8. Preparātu (orgānpreparātu, nozodu, zāļu) medikamentoza testēšana un rādītāju interpretācija.
  6. 8.1. Medikamentoza testa veikšanas tehnika. Medikamentoza testa būtība ir tā, ka tiek mērīti mērīšanas punktu elektropunktūras rādītāji pirms un pēc pārbaudāmās vielas vai tās elektroniskā analoga ievietošana pasīvā elektroda kontūrā. Šim nolūkam pieslēgšanai tiek izmantotas speciālas aparāta testu rezonatora plates, uz kurām tiek novietoti pārbaudāmie preparāti, vai aparāta selektors.
  7. 8.2. Medikamentozā testa izpildes kritērijs ir rādītāju normalizēšanās pakāpe un bultiņas "krišanās" likvidācija testētos MKP un MP, kuri aktuālāki konkrētam slimniekam. Medikamentozā testa rezultāti tiek formulēti kā rekomendācija, kuriem ārstniecības līdzekļiem ir dodama priekšroka ārstēšanās gaitā.
  8. 8.3. Lai precizētu orgānu lokalizāciju un patoloģiskā procesa raksturu, pēc funkcionālas elektropunktūras diagnostikas pabeigšanas tiek veikta testēšana ar nozodēm un orgānpreparātiem. Izmainītā rādītāja normalizēšanās preparāta ietekmē liecina par attiecīgā orgāna varbūtējo bojājumu, bet nozoda iedarbībā – par tā vai cita patoloģiska procesa varbūtību.
  9. 8.4. Ja, izmeklējot pēc R.Folla metodes, slimība neizpaužas meridiānu rādītāju izmaiņās – nepieciešama "mākslīga" slodze, kas rada patoloģiju, kura tiek radīta ar nozodu, orgānpreparātu vai homeopātisko preparātu palīdzību. Ieslēdzot elektriskajā ķēdē R.Folla aparāta kopējo elektrodu un testējot preparātu, samazināsies (ja agrāk tie bija normā ) vai palielināsies (ja meridiāna rādītāji bija zemāki par normu) rādītāji uz attiecīgā meridiāna.
  10. Jo lielāka ir starpība pirms un pēc nozoda ievadīšanas, jo par pozitīvāku tiek uzskatīts tests, un slēdziens tiek izdarīts pēc tās nozodes nosaukuma, kura ietekmē atjaunojas normālie akupunktūras punktu lielumi testējot.
  11. 9. Homeopātijas prakses ētika un ārsta homeopāta atbildība
  12. 1. Ētikas vērtības ir iesaistītas visās ārsta prakses sfērās.
  13. 2. Nopietnos klīniskos gadījumos, kad apdraudēta dzīvība, akupunktūras ārstam, jāizvērtē R.Folla elektropunktūras diagnostikas metodes efektivitāte un sava kompetence šajā jomā. Pacientam vai viņa tuviniekiem jābūt savlaicīgi informētiem par nepieciešamību griezties pie konvencionālās medicīnas speciālistiem. Ārsta R.Folla elektropunktūras diagnostikas metodes speciālista pienākums ir sniegt šo informāciju.
  14. 3. Ārsts R.Folla elektropunktūras diagnostikas metodes speciālists garantē pacientam pilnīgu konfidencialitāti par sarunā iegūto informāciju, kā arī konfidencialitāti pret sociālo un juridisko atbildību.
  15. 4. Ārstam R.Folla elektropunktūras diagnostikas metodes speciālistam jāciena pacienta tiesības izvēlēties konvenciālo vai citu diagnostikas metodi.

  16. III. Tehnoloģiskais nodrošinājums

  17. 1. Ārstniecības personas: R.Folla elektropunktūras diagnostikas metodi drīkst pielietot ārsts, kas ieguvis akupunktūras ārsta papildspecialitāti (PP07) un apguvis elektropunktūras diagnostiku pēc Folla metodes (M02) un saņēmis metodes sertifikātu. .
  18. 2. Medicīniskās ierīces un zāles:
    1. 2.1.portatīvais aparāts R.Folla diagnostikai - POLYTEST; Aparāts POLYTEST atbilst Eiropas Savienības Direktīvai: 93/42/EEC "Par medicīnas ierīcēm", 89/336/EEC "Electromagnetic compatability directive" un 73/23/EEC "Lowvoltage directive" prasībām;
    2. 2.2. dators pacientu datu bāzes sistematizēšanai un R.Folla diagnostikas programmas darbībai (vēlams);
  19. 3. Telpas:
  20. R.Folla elektropunktūras diagnostikas ārsta kabinets un pacientu pieņemšanas telpa ir jāaprīko atbilstoši Obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.
  21. Kabineta tuvumā nedrīkst atrasties rentgena un fizioterapeitiskie kabineti. Ja kabinets tiek apgaismots ar dienas gaismas lampām, to attālumam līdz slimniekam jābūt ne mazākam par 1,5 m, bet kvēlspuldzēm – 0,5 m. Procesors un monitors jānovieto iespējami tālāk no vietas, kur atrodas slimnieks. Ārsts un pacienta apģērbam jābūt no dabiskām šķiedrām, lai izvairītos no statiskās elektrības efekta. Rokā, ar kuru ārsts pieskaras slimniekam, lai izslēgtu ietekmi uz mērījumu rezultātiem, ir jābūt uzvilktam vienreizējās lietošanas cimdam (kokvilnas, gumijas). Pirms izmeklēšanas pacientam jānoņem rotaslietas, brilles, pulkstenis, mobilais tālrunis. Zāļu lietošana neizkropļo diagnostikas rezultātus.
  22. 06-015