Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Pacienta pozicionēšanas medicīniskās tehnoloģija

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Pacienta pozicionēšanas medicīniskās tehnoloģija

 

Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas mērķis un būtība

Fizioterapijas ārstēšanas procesā tiek izmantotas pacienta pozicionēšanas metodes, kas vērstas uz konkrētu terapijas mērķu sasniegšanu: visa pacienta pozicionēšana, atsevišķu segmentu vai locītavu pozicionēšana. Pozicionēšana tiek izmantota, dozējot tās ilgumu un biežumu.

Pozicionēšanas metožu pielietošanas biežākie mērķi ir vērsti uz dažādu komplikāciju profilaksi (izgulējumu, kontraktūru un citu) pacientiem ar ierobežotu mobilitāti, kā arī sāpju un diskomforta mazināšanu, tūskas mazināšanu (elevācijas pozas). Pozicionēšanas veids un metodika (ilgums, biežums) tiek izvēlēta ņemot vērā pacienta aktuālo stāvokli, izmeklēšanas rezultātus un terapijas mērķus.

Medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas nosacījumi

Pacienta pozicionēšana plaši tiek izmantota fizioterapijas procesā pacientiem ar centrālās nervu sistēmas bojājumiem, lai novērstu komplikāciju veidošanos (kontraktūras, izgulējumi), mazinātu muskulatūras tonusu, veicinātu ķermeņa izjūtu (propriocepcija), mazinātu sinerģiskos kustību un pozu fiksāciju modeļus, mazinātu sāpju sindromu (pleca locītavas sāpes).

Pacienta pozicionēšana gadījumā, kad ir ierobežota pacienta mobilitāte, tiek lietota, lai tiktu novērsts komplikāciju veidošanās risks.

Specifiskas pacientu pozicionēšanas tehnikas izmanto pacientiem ar elpošanas sistēmas saslimšanām – posturālā drenāža. Pacientiem ar elpošanas saslimšanām tiek izmantotas arī pozas, kas mazina elpošanas distresu, atslābina elpošanas palīgmuskuļus (piem., pozas pie elpas trūkumu). Līdzīgi pozicionēšana tiek pielietota pacientiem ar sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām un funkciju traucējumiem, lai atvieglotu sirds darbu un elpošanu.

Noteiktu, atslābinošu pozīciju (gan visa ķermeņa, gan atsevišķu segmentu / locītavu) izmantošana tiek izmantota ir, lai mazinātu sāpju sindromu, kas saistīts ar locītavas vai mīksto audu bojājumu (t.sk., iekaisumu, kompresiju). Antalģisku un relaksācijas pozu apmācība ir būtiska akūtu un subakūtu sāpju terapijas komponente. Locītavu pozicionēšana vaļējā stāvoklī (ar maksimāli attālinātām locītavu virsmām un atslābinātiem apkārtējiem mīkstajiem audiem) uzlabo skrimšļa vielmaiņu, mazina iekaisuma aktivitāti, samazina kompresijas spēku ietekmi, atslābina muskuļus.

Pozicionēšanas metodes (elevācijas pozas), kombinācijā ar citām tehnoloģijām, tiek pielietotas tūskas mazināšanai (piem., pie venozās mazspējas).

Kontrindikācijas. Pozicionēšanai kā metodei nav specifisku kontrindikāciju. Katrai situācijā jāpielāgo un jāizmanto atbilstoša un droša metodika. Kontrindikācijas, kas jāievēro, izvēloties pozicionēšanas veidu un metodiku, pastāv noteiktām pozām, piemēram, pozu guļus uz vēdera neizmanto pacientiem ar sirds mazspēju.

Medicīniskās tehnoloģijas procedūras apraksts

Pozicionēšanas laikā noteiktā pozā tiek novietots viss pacienta ķermenis vai atsevišķas ķermeņa daļas (locītavas). Pozai ir jābūt komfortablai (tā nedrīkst izsaukt vai pastiprināt sāpes vai cita veida diskomfortu), drošai (ja pacients ir nestabils un stipri ierobežots pozas kontrolē, ir jānodrošina maksimāls atbalsts (piem., gultas redeles) un stabilai (jāņem vērā pamatne, uz kuras tiek veikta pozicionēšana).

Pozicionējot visu ķermeni (piem., pacients ar CNS bojājumu) izmanto pozas guļus uz sāniem, uz muguras un vēdera, kā arī var pozicionēt sēdus stāvoklī. Visām locītavām ir jāatrodas maksimāli fizioloģiskā (neitrālā) stāvoklī (ja papildus mērķis pozicionēšana nav noteiktu muskuļu / cīpslu stiepšana; tādā gadījumā tiek nodrošināts iestiepums). Ja pacientam ir paaugstināts muskulatūras tonuss, tad ir svarīgi pozicionēt izjauktos spastikas sinerģijas modeļos. Ja ir elpošanas un / vai sirds mazspējas simptomi, tad jānodrošina atvieglota pozīcija.

Pozicionējot atsevišķu ķermeņa daļu (segmentu – piemēram, muguras lumbālo daļu; locītavu – piemēram, ceļa locītava) atkarībā no pozicionēšanas terapeitiskā mērķa, locītava vai segments tiek novietots neitrālā pozīcijā; pozīcijā, kas nodrošina noteiktu struktūru iestiepumu; elevācijas pozīcijā; kustības beigu pozīcijā.

Izvēlētajā pozā pacients var tikt novietots pasīvi vai tā var tikt ieņemta aktīvi ar palīdzību, kā arī to var apmācīt ieņemt pacientam aktīvi.

Lai veiktu pozicionēšanu nepieciešami palīglīdzekļi, kas nodrošina atbalstu un pozas precizitāti (spilveni, segas, pakavi, speciālie mīkstie pozicionēšanas palīglīdzekļi). Pozicionēšanu var nodrošināt arī ar ortozes palīdzību (sadarbībā ar ortozistu vai ergoterapeitu), kā arī izmantojot elastīgās saites vai teipu.

Pacientiem ar ierobežotu mobilitāti un papildus riska faktoriem (piem., jušanas traucējumiem), pozicionēšanas laikā pietiekoša uzmanība jāvērš izgulējumu profilaksei (spiediena samazināšanas metodes, ādas kontrole un bojājuma riska mazināšana u.c.).

Pozicionēšanas ilgums ir atkarīgs no terapijas mērķa. Lai panāktu mīksto audu relaksāciju un iestiepumu, vai locītavu vielmaiņas uzlabošanos un sāpju samazināšanos, tūskas mazināšanos, tiek rekomendēts vidēji 20 – 30 minūtes (sākotnēji varētu būt īsāks laiks), ir būtiski vadīties pēc objektīvajiem un subjektīvajiem aktuālajiem rādītājiem un laiku piemērot individuāli. Neiroloģisko pacientu pozicionēšanas ilgums vienā pozā arī ir variabls (no 30 līdz 60 minūtēm), jāņem vērā individuālā reakcija (piem., sāpes un diskomforts).

Medicīniskās tehnoloģijas nodrošināšanai nepieciešamie resursi

Personāls. MT var realizēt ārstniecības personas, kas apguvušas medicīniskās tehnoloģijas lietošanai nepieciešamās zināšanas un iemaņas tai skaitā fizioterapeiti (apgūst pamata izglītības programmā).

Medicīniskās ierīces. MT realizācijai drīkst izmantot tikai Latvijas tirgū likumīgi ievietotas medicīniskās ierīces, zāles un metodes (medicīniskās tehnoloģijas), kas ir reģistrētas Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē.

Telpas un to tehniskais nodrošinājums. MT realizē telpās, kas atbilst Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasībām ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē. Telpai jābūt optimāliem vides faktoriem (gaisa temperatūra, kvalitāte, gaisma), jābūt aprīkotai ar neslīdošu grīdas segumu, kušeti vai gultu; pacienta pozicionēšanas līdzekļiem (spilveni, mīkstie pozicionēšanas atbalsti, ortozes, teipi, elastīgā lente, polsterējumi, geli, speciālie materiāli u.c.), segu.

 

Latvijas Fizioterapeitu asociācijas

valdes priekšsēdētāja D.Šmite

 

Rīga, 03.01.2013

MT 13-006