Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Bērnu masāža

Ievietots: 25.06.2015.

 

Izvērsts  medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

Bērnu masāža

 

  1. I. Vispārīgie jautājumi

Bērnu masāžā izmanto klasiskās  masāžas paņēmienus, kurus adaptē zīdaiņa un mazbērna vecumam pēc tehnikas, intensitātes un stipruma, izmanto kustības- aktīvos, pasīvos un reflektoros vingrojumus.  

Mūsdienās bērnu masāža ir nozīmīga un atzīta medicīniskā tehnoloģija. Bērnu masāža ir fizikālās medicīnas un rehabilitācijas tehnoloģija, kur tiek veikta dozēta mehāniska iedarbība uz mīkstajiem audiem - ādu, zemādu un muskulatūru, ko veic ar rokām, un kustību terapija ar ārstniecisku vai profilaktisku mērķi, lai veicinātu atveseļošanos un bērna psihomotoro attīstību.

Bērnu masāža iedarbojas uz cilvēka organismu mehāniskā, humorālā un neiroreflektorā ceļā, labvēlīgi ietekmējot orgānu darbību, bērna attīstību un psiholoģisko stāvokli. Būtiskākie bērnu masāžas iedarbības efekti ir apasiņošanas  un metabolisma uzlabošana, muskuļu tonusa normalizācija, uzbudinājuma, sasprindzinājuma mazināšana, kustību apjoma uzlabošana, psihomotorās attīstības veicināšana.

Bērnu masāžu izmanto kā kompleksās terapijas sastāvdaļu ārstēšanā,  rehabilitācijā un profilaksē kopā ar fizioterapijas metodēm.

Bērnu masāža tiek izdalīta kā atsevišķs masāžas veids, jo tā veicina ne tikai veselības stāvokļa uzlabošanos, bet arī veicina bērna ātrāku psihofizioloģisku nobriedumu un psihomotoru attīstību.  Bērna organisma sistēmas un audi pakāpeniski nobriest un attīstās un jebkura iedarbība uz bērna organismu (piemēram, barošana, fiziskās aktivitātes, medicīniskās procedūras) ietekmē to daudz nopietnāk kā pieaugušu cilvēku. Bērns nav mazs pieaugušais, bet atšķiras no viņa gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.

Bērnu masāžas medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas mērķis.

 Atkarībā no mērķa, bērnu masāža var būt tonizējoša vai relaksējoša, virzīta uz ķermeņa pozas simetriju, muskuļu tonusa regulāciju, uz sensitīvo sajūtu veidošanos un kustību attīstību. Lai izvēlētos atbilstošus masāžas paņēmienus un vingrojumus zīdaiņa vecumā, ir nepieciešams novērtēt bērna psihomotoro attīstību, ķermeņa pozas un muskuļu simetriju, aktīvo kustību apjomu, apzināt attīstības traucējumus. 

Masējot  zīdaini, uzmanīgi jāseko viņa emocionālām izpausmēm un ķermeņa reakcijām, jānodibina pozitīvs kontakts ar bērnu, jāveicina viņa līdzdalība, jāapzinās atbildes reakcijas, tādējādi terapija būs efektīvāka.  

Bērnu masāžu var uzsākt  bērniem no 1- 2 mēnešu vecuma, masāžas paņēmieni un kustības jāizvēlas atbilstoši bērna psihomotorai attīstībai,  īpaši izvērtējot indikācijas un kontrindikācijas.

Bērnu masāžas medicīniskās tehnoloģijas pielietošanas iespējamie ieguvumi. 

 Bērnu masāžas mehāniskās iedarbības rezultātā notiek ādas attīrīšana, tās funkcijas uzlabošanās, šķidruma pārvietošanos audos, aktivējas  limfas veidošanās un attece,  notiek tūskas un stāzes mazināšanās, asins viskozitātes normalizācija, kopumā uzlabojas perifērā cirkulācija. Masāža iedarbojas uz saistaudiem, locītavām, saitēm, uzlabojot to apasiņošanu un audu elasticitāti, masāžas mehāniskā iedarbība ietekmē muskuļu vielmaiņu, pazemina laktātu līmeni muskuļu šķiedrās, mazina muskuļu spazmas, veicina skeleta muskuļu spēku un izturību.

Būtisks ir reflektorās (neirālās) iedarbības mehānisms, ko ierosina mehanoreceptoru uzbudinājums, kur masāžas mehāniskā iedarbība pārtop nervu uzbudinājuma enerģijā, kas ir sākotnējais posms reflektorās reakcijas ķēdē. Receptoru uzbudinājums pa centrtieces/ aferentajām šķiedrām tiek novadīts uz CNS (muguras smadzenēm, smadzenītēm, stumbra funkcionālājiem veidojumiem, sasniedzot galvas smadzeņu lielo pusložu garozu), kur ierosina sarežģītu atbildes reakciju, izsaucot dažādas funkcionālas pārmaiņas organismā. Dažādie masāžas veidi lielākā vai mazākā mērā iedarbojas uz neirālo regulāciju segmenta līmenī, panākot attālo iedarbību uz iekšējiem orgāniem, asinsvadiem, veģetatīvo nervu sistēmu.

Bērnu masāža ir izmantojama bērnu sajūtu trenēšanai, ķermeņa izjūtas apzināšanai, pirmo kontaktu apzināšanai ar apkārtējo pasauli, tādēļ izmantojama gan agrīnos, gan vēlākos rehabilitācijas etapos.

Bērna statiski motoriskā attīstība ir atkarīga no centrālās nervu sistēmas nobriešanas. Attīstības norisi nosaka ģenētiskais attīstības algoritms un apkārtējās vides iedarbība. Bērnu masāža ir viena no šīm iedarbībām. Motorikas attīstībā noteicošā ir tonusa regulācija, kuru nodrošina precīzi saskaņotu daudzpakāpju reakciju un pretreakciju mijiedarbības izraisītā galvas smadzeņu zemāko struktūru kavēšana un augstāko integrējošo centru stimulēšana. Tādejādi ģenētiski dotais algoritms, integrējoties ar ārpasaules stimuliem, kuri tā attīstību daļēji kavē vai veicina, var pilnībā izpausties.

 

II. Bērnu masāžas pielietošanas nosacījumi          

Bērnu masāžas pielietošanu kompleksā terapijā, indikācijas un kontrindikācijas katrā konkrētā gadījumā nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

 

Indikācijas masāžai:

  • Centrāli kustību koordinācijas traucējumi, bērna psihomotorās attīstības traucējumi, BCT.
  • Priekšlaicīgi dzimuši bērni ar samazinātu ķermeņa svaru.
  • Cukura diabēts.
  • Hroniskas sāpes.
  • Elpošanas orgānu slimības – bronhiālā astma, cistiskā fibroze.
  • Gremošanas orgānu slimības - funkcionāli traucējumi (diskinēzijas, aizcietējumi).
  • Enurēze.

 

Kontrindikācijas masāžai:

  • Ieilgusi dzelte.
  • Omfalīts.
  • Intrakraniāls asinsizplūdums, krampji, epilepsija.
  • Kaulu lūzumi.
  • Panarīcijs.
  • Ādas bojājumi, kašķis, dermatīts, strutainas ādas infekcijas.
  • Iedzimtas limfvadu slimības.
  • Pigmentācijas traucējumi (neirofibromatoze, leikodermija).
  • Hemangiomas.
  • Hematomas, petehijas.
  • Iedzimtas sirdskaites.
  • Akūti elpošanas orgānu iekaisumi ar hipertermiju, aktīva tbc.
  • Akūtas aknu, nieru, urīnceļu slimības.
  • Hipertermiskie krampji.
  • Akūtas sāpes.
  • Onkoloģiskas slimības.
  • Izteiktas nabas, femorālās, ingvinālās u.c. trūces ar tieksmi iesprūst vai izkrist iekšējiem orgāniem.
  • Smaga hipotrofija (atrofija).
  • Ādas, zemādas, limfātisko mezglu, muskuļu, kaulu strutainas un citas akūtas iekaisuma  slimības (ekzēma, pemfigus, impetigo, limfadenīti, flegmonas, osteomielīts u.c.).
  • Slimības, kuras pavada kaulu trauslums un sāpīgums.
  • Rahīta paasinājums un akūta slimības gaita  ar hiperestēzijas parādībām.
  • Strutaini un citi akūti artrīti.
  • Kaulu un locītavu tbc.
  • Hemofilija,  hemorāģiskā diatēze.

 

III. Bērnu masāžas metodes apraksts

Masāžu veic ne ātrāk kā 30 minūtes pēc ēšanas vai barošanas starplaikos, apmēram stundu pirms barošanas,  bet nedrīkst strādāt ar izsalkušu bērnu. Pēc masāžas jānodrošina iespēja mātei pabarot bērnu. Masāžas laikā jākontaktē ar bērnu (jārunā, jādudina, jādzied u.c.), svarīgs ir acu kontakts. Pirms masāžas ir jāpārliecinās par masiera roku siltumu. Masāžu jāveic ar koptām, veiklām, maigām un jutīgām rokām, bez rotas lietām, ar īsi apgrieztiem nagiem, ovāli veidotām nagu formām.

Medicīniskajā tehnoloģijā „Bērnu masāža” noteiktā secībā izmanto klasiskās masāžas pamatpaņēmienus un palīgpaņēmienus, kuri atšķiras ar iedarbības intensitāti, dziļumu un tehnisko izpildījumu. Masāžas laikā izdara aktīvās un pasīvās kustības, reflektoros vingrinājumus un reakcijas atbilstoši bērna psihomotorai attīstībai. Masāžu un kustības veic simetriski un iedarbojas uz audiem diferencēti – relaksējoši vai stimulējoši.

Procedūras sākumā masierim jānovērtē bērna psihomotorā attīstība savas kompetences ietvaros - muskuļu tonusa izmaiņas, ķermeņa pozas simetriskums, aktīvo kustību apjoms, reflektorās reakcijas,  tāpat arī konstitucionālās īpatnības, mīksto audu stāvoklis, kognitīvās un  emocionālās izpausmes.

Bērnu  masāžā izmanto četrus pamatpaņēmienus - glāstīšanu, berzēšanu, mīcīšanu, vibrāciju un palīgpaņēmienus, tos lieto atbilstoši bērna vecumam, psihomotorai attīstībai un ņemot vērā slimības izpausmes. Parasti lieto visus klasiskās masāžas paņēmienus, bet priekšroka ir maigākām un mīkstākām iedarbībām. Dažādas glāstīšanas metodes, berzēšana, maiga mīcīšana, viegla vibrācija – tas viss  ļauj sasniegt vajadzīgo rezultātu, neradot bērnam nepatīkamas sajūtas. Labi pārzinot metožu tehniku, var mainīt iedarbības intensitāti labvēlīgāka efekta sasniegšanai.   

Glāstīšana. Glāstot āda attīrās no ragvielas zvīņām, no tauku un sviedru dziedzeru sekrēta paliekām, uzlabojas ādas elpošana, aktivizējas ādas sekretorā funkcija. Izmainās ādas trofika – pastiprinās vielmaiņas procesi, paaugstinās ādas muskuļu tonuss, āda kļūst gludāka, elastīgāka, pieaug mikrocirkulācija. Glāstīšana iespaido arī asinsvadus, tonizējot un trenējot tos. Glāstot uzlabojas asins un limfas attece, tāpēc mazinās tūska. Glāstīšana veicina ātrāku vielmaiņas produktu aizvadīšanu. Atkarībā no pielietotā palīgpaņēmiena, tā izraisa nomierinošu vai uzbudinošu efektu uz nervu sistēmu. Izdarot glāstīšanu uz refleksogēnām zonām, iedarbojamies uz dažādu audu un iekšējo orgānu patoloģiski izmainīto funkciju, to normalizējot. Bērniem glāstīšanu veic ar vienu vai divām roku plaukstām vai pirkstiem, tas ir pirmais paņēmiens, kuru pielieto bērniem no mēneša vecuma.

Berzēšana. Berzēšana iedarbojas enerģiskāk par glāstīšanu, palielinot virspusējo audu kustīgumu attiecībā pret zemāk esošiem slāņiem. Pēc būtības tā ir audu nobīde. Palielinās asiņu un limfas pieplūde masējamiem audiem, kā rezultātā ievērojami pieaug to barošanās un vielmaiņas procesi, parādās hiperēmija, ādas temperatūra paaugstinās par 1,5 – 3 grādiem.  Berzēšana veicina sacietējumu, savilkumu mīkstināšanu, palielinās to elastība un kustīgums. Bērniem berzēšanu veic no 3 mēnešu vecuma.

Mīcīšana. Mīcīšanas galvenā iedarbe ir vērsta uz muskuļiem. Mīcīšanas rezultātā pieaug muskuļu saraušanās spēks, palielinās locītavu somiņas un saišu elastība, tiek izstieptas saīsinātās fascijas un aponeirozes. Mīcīšana veicina asins un limfas teces pastiprināšanos. Tas ievērojami uzlabo audu vielmaiņu un trofiku. Mīcīšana ir muskuļu pasīva vingrināšana. Lēna mīcīšana noņem uzbudinājumu, samazina muskuļu hipertonusu. Ātras mīcīšanas rezultātā notiek apgriezenisks process, muskuļu tonusa pieaugums – tonizējošā darbība.  Mīcīšanu veic ar divām rokām, no 4-6 mēnešu vecuma.  

Vibrācija. Vibrācijai piemīt izteikta mehāniskā un reflektorā iedarbe. Ņemot vērā audu elastīgumu, pielietojot vibrācijas palīgpaņēmienus, tiek ierosinātas audu svārstības, kas izplatās plašumā un dziļumā, ietekmējot asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus. Bērniem vibrāciju jāveic uzmanīgi, vairāk pielietojot nepārtrauktās vibrācijas paņēmienus - sijāšanu, punktāciju. Pārtraukto vibrāciju pielieto kā bungāšanu, plaukstēšanu atsevišķos gadījumos.

Vibrācija uzlabo vielmaiņu, trofiku, asinsriti (mikrocirkulāciju), limfas riti,  panāk arī imunitātes paaugstināšanos. Lēnas vibrācijas darbojas relaksējoši, ātras -  uzbudinoši.

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts pēc indikācijām nozīmē bērnu masāžas procedūru, kontrolējot arī ārstēšanās procesa norisi. 

Masāžas laikā jābūt labam kontaktam ar bērnu, masāžai jābūt patīkamai, nedrīkst radīt nepatīkamas sajūtas un pārlieku lielu stresu gan bērnam, gan vecākiem. Nepieciešams panākt līdzestību no bērna un vecākiem, lai iegūtu labākus rezultātus kustību attīstībā. Masāžas procedūras laikā kontrolē iedarbības  intensitāti. Masāžas kurss  ietver 6 - 10  procedūras.

Pēc masāžas – vēlamas pārrunas ar vecākiem par turpmāko režīmu.

Bērnu masāžas laikā kopā ar masāžas paņēmieniem pielieto reflektoros vingrinājumus un pasīvās un aktīvās kustības. Tiek kairināti cīpslu iestiepuma receptori, veidojas aferenta impulsācija  stimulējot  CNS, iegūst kompleksas  atbildes reakcijas no muskuļiem. Masieris izmanto vingrinājumus atbilstoši bērna psihomotorai attīstībai, stimulējot velšanos, rāpošanu, sēdēšanu, celšanos kājās, staigāšanu un arī sīko motoriku - plaukstu, pēdu un pirkstu kustības.

IV. Bērnu masāžas nodrošināšanai nepieciešamie resursi

1. Ārstniecības personas

Prasības personālam: fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, vēlams ar pieredzi masāžas terapijā – nozīmē medicīnisko tehnoloģiju, nosaka masāžas apjomu un veidu,  vada terapijas norisi.

Masāžu veic masieris vai cita ārstniecības persona, kas ir apguvusi bērnu masāžu un ir ieguvusi metodes sertifikātu.

2. Citas MT, kas nepieciešamas MT realizācijai

MT realizācijai var izmantot tikai likumīgi Latvijas tirgū ievietotas medicīniskās ierīces, zāles un Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju bāzē reģistrētas metožu medicīniskās tehnoloģijas.

3. Telpas un to tehniskais nodrošinājums

Medicīnisko tehnoloģiju realizē procedūru telpās stacionārās un ambulatorās ārstniecības iestādēs, kas atbilst un ir aprīkotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.  Medicīnisko tehnoloģiju var realizēt pacienta mājās. Vietai, kurā notiek masāžas procedūras, jābūt izolētai no citām telpām, pietiekami lielai, un tai nevajadzētu būt caurstaigājamai. Istabā jābūt pietiekamam daudzumam svaiga, tīra gaisa. Telpas gaisa temperatūra 22-24⁰C. Telpā vēlams maigs, pietiekams, taču ne spilgts apgaismojums. Masāžas kušetei ir jābūt brīvi pieejamai no visām pusēm. Masāžas kušetei jābūt pārklātai ar viegli tīrāmu audumu.

Iespējams strādāt arī uz grīdas, pārklātas ar grīdsegu. Pie iespējamā masāžas inventāra vēl pieder dažāda lieluma rullīši, paliktņi, pakaviņi, fizioterapijas bumba, dvieļi, autiņi, palagi, indiferentas masāžas eļlas,  rotaļlietas atbilstošas attiecīgam vecumam.

Vēlams, lai tuvumā atrastos izlietne, krāns ar ūdeni, ziepes, papīra roku dvieļi, dezinfekcijas līdzekļi, sienas pulkstenis, spogulis, dzeramais ūdens, vienreizējās glāzītes, būtu pieejama tualete.

 

Rīgā, 2014.gada 22.aprīlī.

 

Valdes locekle                                                                         Sandra Seimane

 

MT 15-014