Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Pielietojot brīvu miokutānu vai fasciokutānu mikrovaskulāru lēveri

Izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

22.Krūšu rekonstrukcija pēc mastektomijas un krūšu kurvja formas un tilpuma

korekcija un rekonstrukcija ar vai bez tilpuma izmaiņām aplāzijas, hipoplāzijas, involūcijas, ptozes, pseidoptozes, asimetrijas, iedzimtu vai iegūtu

krūšu vai krūšu kurvja sienas defektu likvidēšana:

22.2.Pielietojot brīvu miokutānu vai fasciokutānu mikrovaskulāru lēveri.

I. Vispārīgi jautājumi

Perforatoro lēveru izmantošana krūšu rekonstrukcijas operācijās datējama sākot ar 1989.gadu, kad Koshima (Japāna) piedāvāja veikt krūšu rekonstrukcijas ar pašas pacientes audiem, veidojot perforatoru lēverus, tādējādi samazinot donora vietas komplikāciju līmeni.

Metodes princips

Medicīniskās tehnoloģijas (turpmāk - MT) metodes pamatā ir brīva mikrovaskulāra a.epigastrica inferior perforatora lēvera izveide. Donora vieta tiek slēgta kā pie abdominoplastikas tehnikas. Vēdera priekšējās sienas muskulatūras komplekss netiek izjaukts, līdz ar to nenovēro funkcionālus ierobežojumus, ievērojami samazinās vēdera priekšējās sienas postoperatīvas trūces iespējamība. Recipienta vietā veic mastektomijas rētas ekscīziju, veido lēvera ložu. Perforatoru lēveris mikroķirurģiskā tehnikā tiek pieslēgts pie a.mammaria interna. Operāciju noslēdz ar jaunizveidotās krūts formas veidošanu.

MT ieviešanas mērķis ir sniegt sievietēm pēc vienas vai abu krūšu dažādu apjomu un veidu mastektomijām optimālāko un pilnvērtīgāko aprūpi, piemeklējot katrai sievietei piemērotāko krūšu rekonstrukcijas veidu un apjomu, ņemot vērā papildus pielietoto ārstniecības metožu radīto ietekmi uz organisma vispārējo funkcionālo stāvokli un individuālās ķermeņa īpatnības.

Plānotie ieguvumi:

1. Sociālie ieguvumi:

Krūšu rekonstruktīvās operācijas pamatuzdevums ir atjaunot ķermeņa vizuālo tēlu un simetriju. Pacientes, kurām veiktas krūšu rekonstruktīvās operācijas, viegli integrējas sabiedrībā un ir sociāli aktīvas, ar pozitīvu paštēlu.

2. Medicīniskie ieguvumi:

Rekonstruktīvās krūšu operācijas novērš tādu saslimšanu rašanos kā:

depresija;
mugurkaula deformācija un no tās izrietošie nervu kompresijas sindromi, stājas un locītavu slogojuma izmaiņas.

II. MT pielietojuma iespējas un nosacījumi:

Pacienšu atlase.

MT ordinē plastiskais ķirurgs.

MT indikācijas:

Motivēta, psiholoģiski stabila paciente;
Veikta radikāla mastektomija ar plašu mīksto audu deficītu;
Nav datu par lokālām vai distantām krūts vēža metastāzēm;
Anamnēzē veikta staru terapija krūškurvja rajonā;
Neveiksmīga krūts rekonstrukcija ar espandera/implanta metodi;
Pietiekami daudz mīksto audu vēdera lejasdaļā, paciente piekrīt abdominoplastikai.

Ieteikumi ārstniecības personai par konkrētām ārstnieciskām darbībām:

Par krūšu rekonstrukcijas iespējām pacienti informē pirms mastektomijas operācijas veikšanas. Rekonstrukcija veicama pēc rūpīgas pacienšu atlases, izvērtējot metodes piemērotību tieši šai pacientei, ņemot vērā objektīvos un subjektīvos aspektus. Rekonstrukcija veicama pacientēm pēc vienas vai abu krūšu mastektomijas.

Ņemot vērā, ka šī metode nav pirmās nepieciešamības ārstēšana, tad tiek rūpīgi izvērtēts pacienšu vispārējais veselības stāvoklis.

Rekonstrukcija veicama:

Vienlaicīgi ar mastektomijas operāciju;
Vēlīnā periodā – kā minimums gadu pēc mastektomijas un/vai staru un ķīmijterapijas.

Pacientēm, kurām ieplānots veikt staru terapiju un ķīmioterapiju, rekonstruktīvo krūts operāciju rekomendē veikt pēc tās.

Krūts rekonstrukcija tiek veikta, izmantojot vēdera priekšējās sienas ādas-zemādas lēveri, kura mikrocirkulāciju nodrošina a.epigastrica inferior perforatoru zari. Lēvera asinsapgādi nodrošina viens, divi vai trīs perforatoru zari. Pacienšu atlases kritēriji līdzvērtīgi tiem, kuri uzskaitāmi arī krūts rekonstrukcijas ar m.rectus abdominis miokutānu (TRAM) lēveri.

Metodes priekšrocība:

netiek traumēts m.rectus abdominis;
nerodas m.rectus abdominis funkcionālie traucējumi;
neattīstās postoperatīva vēdera priekšējās sienas trūce;
paciente izjūt mazākas postoperatīvas sāpes.

Trūkumi:

tā ir plaša, gara ķirurģiska operācija;
papildus rēta vēdera priekšējā sienā.

MT kontrindikācijas:

Rekonstruktīvās krūšu operācijas neveic pacientēm, kurām diagnosticētas krūts vēža metastāzes;
Kardiālas saslimšanas (piem., miokarda infarkts, sirds mazspēja, ritma traucējumi, iedzimtas anomālijas);
Plaušu slimības (piem., emfizēma, hroniska obstruktīva plaušu slimība);
Anamnēzē plaušu embolija, dziļo vēnu tromboze;
Vaskulīti (piem., sistēmiskā sarkanā vilkēde, sklerodermija, nodozais poliarterīts);
Psihiska saslimšana;
Ķermeņa masas indekss (ĶMI) >=30;Pacienti vecāki par 60 gadiem;
Smēķētāja (paciente nevēlas atmest smēķēšanu);
Anamnestiski abdominālas operācijas, traumas, kuru laikā varētu būt bojāta lēvera barojošie asinsvadi;
Hroniskas saslimšanas (piem., cukura diabēts);
Paciente plāno grūtniecību.

III. Lietošana specifiskās pacientu grupās

Neveic pacientēm vecākām par 60 gadiem.

MT lietošanas drošība un efektivitāte nav zināma grūtniecēm un mātēm zīdīšanas laikā.

IV. Pacienta informēšana.

Ar pacienti apspriež ieguvumus no šīs operācijas un tās risku.
Saprotami mutiski un rakstiski jāizskaidro par operācijas riskiem un ierobežojumiem pēc tās.
Pacientei jāzina par šīs operācijas efektivitāti un indikācijām viņas gadījumā.
Jāinformē par varbūtējām operācijas komplikācijām un rezultātu.
Detalizēti jāpastāsta par šo operāciju.
Pacientei jāsaprot, ka bez esošās operācijas var būt vēl atkārtotas korekcijas operācijas.

V. Transports

Ja nav sarežģījumu un komplikāciju, tad pēc operācijas var vadīt automašīnu, lidot ar lidmašīnu vai izmantot metro.

VI. MT metode

Izmeklēšana:

Anamnēzes ievākšana.
Asins analīzes (pilna asinsaina, bioķīmija).
Asins grupa, Rēzus faktors.
Urīna analīzes.
EKG.
Krūškurvja RTG.
Onkologa slēdziens.

Preoperatīva plānošana

Vismaz vienu nedēļu pirms operācijas paciente pārtrauc lietot medikamentus, arī homeopātiskus preparātus, kas izmaina asins recēšanas parametrus.
Vismaz 6-8 nedēļas pirms operācijas lūdz pacientei pārtraukt smēķēšanu.
Preoperatīvi ar doplerogrāfu identificē galveno a.epigastrica inferior perforatoru lokalizācijas vietu vēdera priekšējās sienas apakšējā daļā.
Preoperatīvi veic lēvera robežu marķēšanu. Bilaterāli atzīmē spina iliaca superior-anterior. Velk lokveida līnijas, veidojot elipsi. Augšējās lokveida līnijas augstākais punkts atrodas nedaudz virs nabas. Apakšējās lokveida līnijas zemākais punkts atrodas apmēram 2 cm virs mons pubis augšējās robežas.
Uz krūškurvja tiek atzīmēta inframammārā līnija.
Vienmomenta operācijas gadījumā preoperatīvi veic marķējumus, kas ļauj saglabāt areolas-zirnīša kompleksu.
Vēlīnas rekonstrukcijas gadījumā rekonstruējamās krūts inframammārā līnija atzīmējama 1-2 cm zemāk par veselās/otras krūts inframammāro līniju.

Intraoperatīvi

1. Brīva mikrovaskulāra a.epigastrica inferior miokutāna lēvera (bTRAM) operatīva tehnika

Operāciju uzsāk vienlaicīgi divas ķirurgu komandas, kur viena veic rekonstruējamās krūts rajona sagatavošanu, recipienta asinsvadu izpreparēšanu, bet otra – brīva TRAM lēvera paņemšanu, lēvera asinsvadu sagatavošanu, abdominoplastiku. Pirms operācijas veic marķējumus ādas griezieniem uz vēdera priekšējās sienas. Augšējā marķējuma līnija ir lokveida, kuras augstākais punkts ir pāris centimetrus virs nabas gredzena, laterāli tā beidzas pie spina iliaca anteriro superior. Apakšējā marķējuma līnija arī ir lokveida ar zemāko tās punktu virs mons pubis, bet laterāli tās beidzas pie spina iliaca anterior superior.

Donora vieta: Veic cirkulāru ādas griezienu apkārt nabas gredzenam un pārdala zemādas audu slāni līdz vēdera fascijai. Pa iepriekš veiktām marķējuma līnijām vēdera priekšējā sienā pārdala lēvera audus līdz vēdera priekšējās sienas fascijai. A. et vv.epigastrica inferior superficialis rūpīgi pārdala un liģē. Lēvera pusē ādas/zemādas lēveri paceļ no laterālās puses virs fascijas līdz m.rectus abdominis laterālai malai. No šī punkta uzsāk lēvera asinsvadu rūpīgu izdalīšanu, ko veic, izmantojot šķēres un optisko palielinājumu. Līdzko identificēti laterālās rindas perforatori, pārdala m.rectus abdominis fasciju gareniski laterāli no perforatoru rindas. Fascijas griezienu turpina uz leju, līdz apakšējam perforatoru zaram. Fascijas griezienu pagarina simfīzes virzienā, lai panāktu labāku donora asinsvadu kūlīša vizualizāciju. Atpreparē mediālo vēdera taisnā muskuļa malu un vizualizē a.epigastrica inferior profunda. Trulā veidā atdala m.rectus abdominis mugurējo malu no mugurējās rectus fascijas lapiņas, vizualizē a.et vv.epigastrica inferior profunda ieiešanas vietu muskulī. Lēverī tiek iekļauta tikai tā taisnā vēdera muskuļa daļa, kura atrodas apkārt perforatoru zariem. Lēvera asinsvadu kājiņas garums vidēji ir 7-8 cm. Distālā asinsvadu kājiņas daļā to rūpīgi liģē un cauršuj ar neuzsūcošiem šuvju materiāliem, lai izvairītos no masīvas asiņošanas. Lēvera pretējās puses audus atdala no laterālās malas līdz pat viduslīnijai.
Recipienta vieta: Veicot krūšu rekonstrukciju vienlaicīgi ar mastektomiju, iespējams atrast a.mammary interna perforatora zaru un veidot asinsvadu anastomozes starp to un lēveri barojošā perforatora zaru. Vēlīnas krūts rekonstrukcijas gadījumā m.pectoralis major šķeļ pa tā šķiedru gaitu, atpreparē trešās ribas skrimšļaino daļu, ekscidē to. Pārdala un atceļ dziļo interkostālo fascijas lapiņu, vizualizē a.mammary interna un to pavadošās vēnas. Izmantojot optisko palielinājumu, izpreparē 3-4 cm garu fragmentu. Nelielos artērijas un vēnu sānu zarus klipē vai koagulē. Vidējais recipienta artērijas diametrs ir 3mm, pavadošo vēnu diametrs variē no 2-4 mm.
Modelē nepieciešamā lēvera izmēru. Pārdala asinsvadu kājiņu, distālo daļu liģē ar zīda diegu 2/0 un cauršuj ar neuzsūcošu 5/0 diegu. Pārnes brīvo TRAM lēveri uz krūškurvja priekšējo sienu.
Mikroķirurģiskā tehnikā, izmantojot mikroskopu, izveido asinsvadu anastomozes starp brīva TRAM lēvera artēriju un vēnām un a.mammary interna un to pavadošām vēnām. Anastomožu veidošanai izmanto 9/0 vai 10/0 neilona diegu.
Nepieciešamības gadījumā kā recipienta asinsvadi var tikt izmantoti a.thoracodorsalis un to pavadošās vēnas.
Recipienta vietā brūces slēdz uzliekot zemādas atsevišķas šuves ar 3/0 un 4/0 absorbējošu šuvju materiālu un intrakutānas 4/0 neuzsūcoša šuvju materiāla ādas šuves.
Gan zem lēvera, gan lēvera donora vietā atstāj aktīvās aspirācijas drenas.
Lēvera donora vietu slēdz identiski kā pie abdominoplastikas. Vēdera taisnā muskuļa fascijas priekšējo lapiņu slēdz primāri, bez liela iestiepuma, izmantojot permanentu šuvju materiālu 3/0 vai 2/0. Vēdera priekšējās sienas ādas-zemādas slāni virs nabas līmeņa paceļ līdz ribu lokiem. Brūci slēdz pakāpeniski, uzliek divos slāņos atsevišķas zemādas šuves ar absorbējošu šuvju materiālu. Ādu slēdz ar intrakutānu neuzsūcoša materiāla ādas šuvi vai izmantojot metāla skaviņas. Abdominoplastijas brūcei uzliek sterilu pārsēju.
Paralēli vēdera priekšējās sienas slēgšanai, veic jaunās nabas izveidošanu. Jaunās nabas lokalizācijas vietā izveido elipses veida ādas griezienu, caur atveri izver nabas gredzenu, fiksē ar atsevišķām zemādas šuvēm, cirkulāra ādas šuve pa nabas gredzena perimetru. Brūcei uzliek sterilu pārsēju.

2. Brīva mikrovaskulāra a.epigastrica inferior fasciokutāna lēvera (DIEP) operatīvā tehnika

Pacienti uz operācijas galda pozicionē uz muguras, rokas pozicionē paralēli ķermenim. Indicēta izgulējumu profilakse. Dziļo vēnu trombozes profilaksei rekomendē izmantot kompresijas terapiju.

Vienlaicīgi darbojas divas ķirurgu komandas, nodrošinot vienlaicīgu recipienta vietas sagatavošanu un lēvera paņemšanu, kas būtiski samazina operācijas ilgumu.

Vēlīnas krūšu rekonstruktīvās operācijas gadījumā ekscidē mastektomijas rētu, rūpīgi paceļ ādas-zemādas lēverus virs un zem mastektomijas rētas, izveidojot lēvera kabatu. Rētu nosūta uz histoloģisko izmeklēšanu, iespējamo audzēja metastāžu diagnostikai.

Ja krūšu rekonstrukciju ar DIEP lēveri veic pēc neizdevušās rekonstrukcijas ar espanderu/implantu, tad sākumā tiek evakuēts espanders/implants. Atjauno m.pectoralis major piestiprinājumu krūškurvja priekšējā sienā, to fiksējot ar atsevišķām absorbējoša materiāla šuvēm. DIEP lēveri pozicionē virs m.pectoralis muskuļa.

Lēvera izveidošana: veic ādas griezienus pa preoperatīvi veikto marķējumu gaitu. Lēvera malas tiek paceltas virs muskuļa fascijas līdz pirmajiem laterālajiem un mediālajiem perforatoru zariem. Lēvera reinervācijai izmantojams sensorais n.intercostalis zars, kurš iet virs a.epigastrica profunda inferior perforatoru zariem. Taisnā vēdera muskuļa fascijas priekšējās lapiņas daļa, caur kuru iet perforatoru zari, tiek iekļauta lēvera sastāvā. Izmantojot optiskā palielinājuma ierīces (piem., mikroskopu) uzmanīgi izpreparē cauri taisnajam vēdera muskulim ejošo perforātoru artērijas un to pavadošās vēnas, rūpīgi pārdalot to atzarojumus, izmantojot bipolāro koagulāciju vai ligaklipus. Taisno vēdera muskuli pārdala pa tā šķiedru gaitu, vizualizējot laterālo un/vai mediālo a.epigastrica profunda inferior zarus. Lēvera asinsvada kājiņu var veidot laterālā vai mediālā a.epigastrica profunda inferior zars vai pati a.epigastrica profunda inferior un to pavadošās vēnas.

Recipienta vieta: Veicot krūšu rekonstrukciju vienlaicīgi ar mastektomiju, iespējams atrast a.mammaria interna perforatora zaru un veidot asinsvadu anastomozes starp to un lēveri barojošā perforatora zaru. Vēlīnas krūts rekonstrukcijas gadījumā m.pectoralis major šķeļ pa tā šķiedru gaitu, atpreparē trešās ribas skrimšļaino daļu, ekscidē to. Pārdala un atceļ dziļo interkostālo fascijas lapiņu, vizualizē a.mammaria interna un to pavadošās vēnas. Izmantojot optisko palielinājumu, izpreparē 3-4 cm garu fragmentu. Nelielos artērijas un vēnu sānu zarus klipē vai koagulē. Vidējais recipienta artērijas diametrs ir 3mm, pavadošo vēnu diametrs variē no 2-4 mm.

Modelē nepieciešamā lēvera izmēru. Pārdala asinsvadu kājiņu, distālo daļu liģē ar zīda diegu 2/0 un cauršuj ar neuzsūcošu 5/0 diegu. Pārnes DIEP lēveri uz krūškurvja priekšējo sienu.

Mikroķirurģiskā tehnikā, izmantojot mikroskopu, izveido asinsvadu anastomozes starp DIEP lēvera artēriju un vēnām un a.mammaria interna un to pavadošām vēnām. Anastomožu veidošanai izmanto 9/0 vai 10/0 neilona diegu.

Nepieciešamības gadījumā kā recipienta asinsvadi var tikt izmantoti a.thoracodorsalis un to pavadošās vēnas.

Recipienta vietā brūces slēdz uzliekot zemādas atsevišķas šuves ar 3/0 un 4/0 absorbējošu šuvju materiālu un intrakutānas 4/0 neuzsūcoša šuvju materiāla ādas šuves.

Gan zem lēvera, gan lēvera donora vietā atstāj aktīvās aspirācijas drenas.

Lēvera donora vietu slēdz identiski kā pie abdominoplastikas. Vēdera taisnā muskuļa fascijas priekšējo lapiņu slēdz primāri, bez liela iestiepuma, izmantojot permanentu šuvju materiālu 3/0 vai 2/0. Vēdera priekšējās sienas ādas-zemādas slāni virs nabas līmeņa paceļ līdz ribu lokiem. Brūci slēdz pakāpeniski, uzliekot divos slāņos atsevišķas zemādas šuves ar absorbējošu šuvju materiālu. Ādu slēdz ar intrakutānu neuzsūcoša materiāla ādas šuvi vai izmantojot metāla skaviņas. Abdominoplastijas brūcei uzliek sterilu pārsēju.

Paralēli vēdera priekšējās sienas slēgšanai, veic jaunās nabas izveidošanu. Jaunās nabas lokalizācijas vietā izveido elipses veida ādas griezienu, caur atveri izver nabas gredzenu, fiksē ar atsevišķām zemādas šuvēm, cirkulāra ādas šuve pa nabas gredzena perimetru. Brūcei uzliek sterilu pārsēju.

Pirmās 24h pēc krūts rekonstruktīvās operācijas pacienti stacionē novērošanai intensīvās terapijas nodaļā.

Nodrošina:

adekvātu atsāpināšanu;
asinsspiediena, sirdsdarbības, elpošanas monitorēšanu;
ievadītā un izvadītā šķidruma daudzuma uzskaitīšanu;
antibakteriālo terapiju;
infūzo terapiju;
lēvera mikrocirkulācijas novērošanu (novērtējot lēvera krāsu, kapilāro pildījumu, veicot temperatūras mērījumus);
nepieciešamības gadījumā - asins pārliešanu.

Stacionārā paciente pavada vidēji 4 dienas.

Aktīvās drenas evakuē sākot ar otro pēcoperācijas dienu, ja eksudāta tilpums nepārsniedz 30 ml.

Izrakstoties no stacionāra, paciente turpina lietot orālos antibakteriālos un analgētiskos preparātus. Paciente nēsā elastīgo jostu un krūšturi.

Optimāli noritoša pēcoperācijas perioda gadījumā, 3-4 mēnešus pēc krūts rekonstruktīvās operācijas pirmā etapa, paciente atgriežas stacionārā, lai veiktu nelielas lēvera formas korekcijas (ja tādas nepieciešamas) un/vai areolas-zirnīša kompleksa rekonstrukciju.

Areolas-zirnīša kompleksa rekonstrukcija ir krūšu rekonstrukcijas noslēdzošais etaps.

Vienas krūts rekonstrukcijas gadījumā areolas-zirnīša kompleksa lokalizācijas vietu, izmēru, rekonstrukcijas metodi nosaka otras/veselās krūts areolas-zirnīša kompleksa lokalizācija, izmērs, forma. Abu krūšu rekonstrukcijas gadījumā areolas-zirnīša kompleksu veido simetriski krūšu prominentākajā punktā 21-23 cm no sternum incisura jugularis, 5-7 cm no inframammārās krokas.

Areolas-zirnīša kompleksa rekonstrukcija veicama lokālā anestēzijā ar/bez intravenozu anestēziju.

Areolas-zirnīša rekonstrukcijai izmanto rekonstruētās krūts audus.

Biežāk pielietotie lokāli ādas-zemādas lēveri zirnīša rekonstrukcijai:

Bill Little lēveris;
Scott Spear lēveris;
trīslapu lēveris;
C-V lēveris;
kompozīts kontralaterālās krūts zirnīša grafts.

Primāri vēlams, lai rekonstruējamā zirnīša izmērs būtu 20-30% lielāks par nepieciešamo izmēru, jo dzīšanas un rētošanās gaitā, tā izmēri samazinās.

Areolas rekonstrukcija:

ar autodermu no otras/veselās krūts, cirkšņa rajona vai no mazām kaunuma lūpām;
ar tetovēšanas metodi.

Pēc areolas-zirnīša rekonstrukcijas operācijas pārsēju modelē tā, lai tas nenospiestu rekonstruēto zirnīti.

Areolas-zirnīša kompleksa rekonstrukcijas komplikācijas: daļēja vai pilna zirnīša audu nekroze, epidermolize, neapmierinoša zirnīša projekcija, izmainīta pigmentācija.

Sekundāra areolas-zirnīša rekonstrukciju veic izmantojot sekojošas tehnikas:

zirnīša lēveru reelevācija;
zirnīša augmentācija ar autodermu, taukaudiem;
augmentācija izmantojot permanentos injekcijas preparātus;
pigmentācijas atjaunošana ar tetovēšanas metodi.

Komplikācijas:

lēvera totāla nekroze

Komplikācija saistīta ar mikrocirkulācijas traucējumiem lēverī, kuru biežākais iemesls ir tromboze, asinsvadu spazmas. Ārstēšanas taktika: nekrektomija, brūces skalošana. Audu defekta samazināšanai un brūces dzīšanas veicināšanai izmanto wet-to-dry pārsējus vai VAC (vietējā retinājuma terapija). Auda defekta vietu slēdz ar pilna vai nepilna biezuma autodermu.

lēvera daļēja nekroze

Ārstēšanas taktika - nekrektomija, defekta skalošana. Audu defekta primāra slēgšana, virzot lokālos audus, ja defekts ir neliels. Ja primāra slēgšana nav iespējama, sākumā veic wet-to-dry vai VAC pārsiešanu, defektu slēdz ar lokāliem virzītiem audiem, pilna vai nepilna biezuma autodermu.

asinsvadu anastomožu revīzija
seroma

Seromu veidošanos novēro lēvera donora vietā, tās ir pašlimitējošas. Rekomendē seromu punkciju un to satura atsūkšanu.

tauku nekroze

Ārstēšanas taktikā rekomendē nekrektomiju.

infekcija

Ārstēšanas taktika - mikroorganismu antibakteriālās jutības noteikšana, no tā izrietošu antibakteriālo preparātu lietošana.

Trūce

Rezultāti un prognozes:

augsts pacientu apmierinātības līmenis ar rezultātu;
akceptējama simetrija ar otru/veselo krūti, neveicot tās papildus korekcijas;
labs estētiskais rezultāts;
rekonstrukcijai nav saistība ar saslimšanas recidīva veidošanos.

VII. MT realizācijā izmantojamās ierīces

MT realizācijai izmanto likumīgi Latvijas tirgū ievietotas medicīniskās ierīces (ķirurģiskie instrumenti, diegi, silikona krūšu implanti), medikamentus un apstiprinātas MT.

VIII. Informācija par MT realizācijai nepieciešamajām ārstniecības personām, viņu vispārējo un papildu kvalifikāciju

MT ordinē plastiskais ķirurgs.

MT realizē sertificēti plastikas ķirurģi; anesteziologs, reanimatologs; operāciju māsas; anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa; ķirurģiskās aprūpes māsas.

IX. Informācija par telpām.

MT tiek realizēta stacionārās ārstniecības iestādes operāciju zālē, kas iekārtota un atbilst normatīvo aktu prasībām ārstniecības iestāžu ķirurģisko operāciju zālei, un ir aprīkota ar normatīvo aktu prasībām atbilstošu operācijas zāles un pēc-anestēzijas aprīkojumu, mikroskopu, mikroķirurģijas instrumentiem u.c. krūšu rekonstrukcijas darbam piemērotiem materiāliem.

Rīgā, 2012.gada 13.septembrī

Plastiskais ķirurgs, Latvijas Plastisko ķirurgu asociācijas prezidents Pēteris Laucis

MT 12-023

Apstiprināts: 2012. gada 5. oktobrī
Iesniedzējs: Latvijas Plastisko ķirurgu asociācija