Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Nervu sensoro šķiedru izmeklēšana: Kvantitatīvā sensorā testēšana

1. Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

2. 1. Nervu sensoro šķiedru izmeklēšana - vispārīgie jautājumi

   1. Cilvēka kā bioloģiskas un sociālas būtnes spēju pilnvērtīgi funkcionēt, piemērojoties un reaģējot uz ārējās un iekšējās vides
3. mainīgajiem apstākļiem, nodrošina nervu sistēma. Ārējās un iekšējās vides signālu sajušanu un uztveri, tai sekojošu organisma atbildi nodrošina sensoriskās jeb jušanas jeb maņu sistēmas integratīvā darbība. To realizē secīgi etapi jeb darbības: 1) stimuls jeb kairinātāja iedarbība; 2) stimula jeb kairinātāja transdukcija nerva impulsā, to transmisija jeb pārvade nervu sistēmā; 3) sajūtas subjektīvā apzināšanās jeb uztvere.
   1. Stimulu veidi jeb modalitātes ir atbilstošas 5 maņu sistēmām: redze, dzirde, oža, garša un tauste (ar ādu jeb ķermeņa virsmu
4. saistītās sajūtas). Ķermeņa ārējās virsmas sajūtas ir sāpju sajūta, temperatūras, vibrācijas, taustes, svara, spiediena, lokalizācijas sajūtas, kuru uztveri nodrošina mehanoreceptori, termoreceptori, brīvie nervu gali un arī hemoreceptori. Daļa no tiem ir nociceptori – spēcīgu, apdraudošu, sāpīgu kairinājumu uztverošie receptori, kuru ierosinājums atbild par sāpju uztveri. Sensorie impulsi, kas rodas receptoros, tālāk tiek vadīti ascendējoši pa aferentajām sensorajām nervu sistēmas šķiedrām, ko veido 3 neironu ķēde perifērajā un centrālajā nervu sistēmā. Novadīto signālu analīze un modulācija notiek galvas smadzeņu garozā, pārsvarā parietālajā daivā.
   1. Neskatoties uz sensorisko sajūtu un sāpju subjektīvo dabu, ir iespējama to kvantitatīvā objektīvā mērīšana un novērtēšana.
   2. Pēc Eiropas Neirologu Asociāciju Federācijas (EFNS) vadlīnijām (2004 : Eur J Neurol, 11, 153-162) sensoro nervu šķiedru
5. izmeklēšanas metodes ir sekojošas :

1. * - arī citi sensori un ierīces, kas ļauj kvantitatīvi noteikt stimula slieksni un intensitāti
   1. Sensorisko funkciju, t.sk. sāpju kvantitatīvā novērtēšana un elektrofizioloģiskā izmeklēšana iespējama ar vairākām metodēm,
2. reģistrējot vairāku sensoriskās inervācijas topisko līmeņu funkcijas

3. 1. Kvantitatīvās sensorās testēšanas (KST) būtība, mērķi, rezultāti

   1. Kvantitatīvā sensorā testēšana ir metode, ar kuras palīdzību var noteikt receptoru spēju uztvert dažādas intensitātes
4. kairinātājus, tādējādi objektivizējot un klasificējot izmeklējamās sensorās funkcijas un to traucējumus. Tās ir izmeklēšanas metodes, kuras analizē percepciju jeb sensorisko sajūtu, t.sk. sāpju uztveri atkarībā no dozētas jeb izmērāmas ārēja stimula intensitātes. Kvantitatīvā sensorā testēšana ļauj precizēt dažādu sensoro šķiedru (Ab, Ad, C) funkcijas un agrīnus to traucējumus, kā arī to pakāpi, nosakot šo sajūtu slieksni. KST palīdz objektīvi noteikt mehānisko un termisko allodīniju, hiperalgēziju, kas ir būtiskas pazīmes sāpju sajūtas objektivizēšanā.

5. 2. Kvantitatīvās sensorās testēšanas (KST) realizācijas iespējas

   1. Indikācijas : sensoro traucējumu klīniskās izpausmes, aizdomas par dažāda līmeņa jušanas traucējumiem, hronisko un
6. neiropātisko sāpju sindromi, t.sk., dažādas ģenēzes smalko šķiedru polineiropātijas un citas perifērās nervu sistēmas slimības, centrālās nervu sistēmas slimības ar sensoriem traucējumiem.
   1. Kontrindikācijas : traucēts vai ierobežots kontakts ar pacientu, viņa nespēja saprast uzdevumu un novērtēt saņemto
7. sensoro kairinājumu (bezsamaņa, apjukums, daļēji traucēta apziņa, demence, dzirdes traucējumi, kurlums, neapzinīga bērna vecums u.c.), apgrūtināta pieeja izmeklējamajam apvidum (ģipša vai cits pārsējs, u.c.), izmeklējamā apvidus ādas iekaisums vai cita veida bojājums.
   1. Sarežģījumi un komplikācijas : pacienta nespēja koncentrēties izmeklējumam vai nespēja saprast testa uzdevumu,
8. pārlieku liels jūtīgums vai neadekvāta reakcija uz pielietoto stimulu.
   1. Brīdinājumi : nepieciešama adekvāta saskarsme ar pacientu, lai viņš spētu saprast testa uzdevumu un koncentrēties
9. izmeklējumam apmēram 20-30 min
   1. Pielietošana grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, bērniem, vecumā – ierobežojumu nav, izņemot spēju saprast un
10. koncentrēties uzdevumam, tāpēc bērniem to var veikt, vadoties pēc individuālām īpatnībām, kad sasniegts apzinīgs vecums.

11. 3. Kvantitatīvās sensorās testēšanas (KST) gaita

    1. Sāpju un sajūtas uztveres (percepcijas) slieksnis tiek noteikts, kāpinot un mazinot pielietotā ārējā kairinātāja intensitāti,
12. pacientam to neredzot un nezinot. Lieto:

• mehāniskus taktīlus stimulus (vonFreija, Semmes-Vainšteina filamenti un citus), kas ļauj dozēt un mainīt pieskāriena spiediena pakāpi
• adatas ar mainīgu atsvaru sistēmu aso sāpju sajūtas noteikšanai
• vibrācijas sajūtas sliekšņa noteikšanai elektroniskus vibrometrus dažādās modifikācijās
• termālo percepciju un termālo slieksni (siltuma, aukstuma), aukstuma vai siltuma inducēto sāpju slieksni var noteikt ar dažādu termotestu sistēmām, galvenokārt lietojot Peltiera elementus, kas rada temperatūras gradientu starp 2 stimulatoru virsmām, ko inducē strāvas plūsma. Adaptācijas temperatūra ir 30-32ºC.

1.  
   1. Pastāv divas pamatmetodes kairinājuma jeb specifiskā stimula dozēšanai : limitu un līmeņu. Pielietojot limitu metodi,
2. kairinātāja intensitāte tiek nepārtraukti kāpināta (ascendējoša līkne) vai pazemināta (descendējošā līkne). Izmeklējamā persona uzrāda brīdi, kad sāk just kairinājumu; tad tiek fiksēta atbilstošā stimula intensitāte. Par sāpju sajūtu izmeklējamais uzrāda brīdi, kad kairinājums kļūst nepatīkams, sāpīgs. Ja signāls tiek dots atsevišķu īslaicīgu impulsu veidā, katru reizi ar citu, kāpinātu intensitāti, to sauc par limitu metodi.

3. 6. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijai nepieciešamās ierīces un aprīkojums, telpas un personāls

   1. Izmeklēšanai nepieciešama speciālas ierīces un reģistrācijas aparatūra (piemēram, Medoc PATHWAY Pain&Sensory Evaluation
      
4. System), kas ģenerē specifisku, noteiktu un kalibrētu stimulu (mehānisku, termisku vai vibrācijas) zināmās pieļaujamās robežās, aprīkota ar datu analīzes, apstrādes un uzglabāšanas iespējām.
   1. Medicīnisko tehnoloģiju var veikt Latvijas likumdošanas prasībām atbilstošās telpās ambulatorai slimnieku pieņemšanai, kurās
5. nodrošināta pacienta uzmanības koncentrācija (klusa, bez ienākošiem skaņu signāliem).
   1. Rezultātus novērtē ārsts - neirofizioloģijas speciālists, neirologs, tehniski to izpildīt var arī cita apmācīta ārstniecības persona –
6. ārsta palīgs, māsa.
7. Latvijas Sāpju izpētes biedrība
8. MT 08-004
9. 20.02. 2008.

Papildināts un pārskatīts: 2008. gada 20. februārī.
Mainot (sadalot) metodes “Nervu sensoro šķiedru izmeklēšana” nosaukumu un izvērsto aprakstu uz trim jaunām medicīniskām tehnoloģijām.

Iesniedzējs: Latvijas Sāpju izpētes biedrība