Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Kardiopulmonārais slodzes tests

Izvērsts medicīnas tehnoloģijas metodes apraksts

I. Ievads.

Fizisko slodzi cilvēkam limitē skābekļa piegāde strādājošiem muskuļiem. Tāpēc muskuļu darbspējas mēra ar utilizētā skābekļa daudzumu (V_O2). Skābekļa piegādi muskuļiem var ierobežot patoloģiskas pārmaiņas dažādos orgānos un funkcionālās sistēmās: plaušās, sirdī, asinsvados. Arī pašos muskuļos var būt traucēta skābekļa utilizācija sakarā ar inervācijas traucējumiem, primāru muskuļu slimību, samazinātu mitohondriju daudzumu un to funkcionētspēju. Īslaicīgi muskuļi var strādāt arī anaerobā režīmā, kad enerģija tiek iegūta glikozei šķeļoties bez-skābekļa apstākļos, t.i., anaerobi. Tad kā gala produkts veidojas pienskābe, kura sadalās vēlāk, kad skābekļa piegāde uzlabojas. Veselam un vidēji trenētam cilvēkam muskuļi spēj strādāt aerobā režīmā līdz 70% no maksimālās slodzes. Pie augstākas slodzes organismā sāk uzkrāties pienskābe. Tas izmaina CO₂ koncentrāciju izelpas gaisā un plaušu ventilācijas intensitāti. Šo parametru izmaiņas signalizē ka sasniegts anaerobais slieksnis. Anaerobais slieksnis kopā ar _VO2max kalpo kā diferenciāldiagnostisks kritērijs lai identificētu orgānus vai funkcionālās sistēmas, kas limitē skābekļa piegādi muskuļiem.

II. Medicīniskās tehnoloģijas realizācijas gaita un apstākļi

1. Testa indikācijas

1. 1.1. Diagnozes precizēšana sirds un plaušu slimību gadījumos.
2. 1.2. Fiziskās tolerances un darbspēju novērtēšana un ekspertīze.
3. 1.3. Pacientu ar elpošanas orgānu slimībām novērtēšana.
4. 1.4. Kardioloģisko pacientu rehabilitācijas gaitas novērtēšana.
5. 1.5. Operējamības noteikšana pirms plaušu rezekcijas vai pneimonektomijas operācijām.

2. Kontrindikācijas un brīdinājumi

2.1. Kontrindikācijas:

2.2. Brīdinājumi.

Medicīniskā tehnoloģija nav paredzēta lietošanai grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, kā arī bērniem un veciem cilvēkiem.

3. Pacienta sagatavošana izmeklējumam

Ja testu izdara no rīta, pacientam jābūt tukšā dūšā, kopš iepriekšējā vakara tam jāatturas no smēķēšanas, kafijas un alkoholiskajiem dzērieniem. Ja testu izdara pēcpusdienā, šie priekšnosacījumi jāievēro vismaz 4 stundas pirms izmeklējuma.

Pirms testa jāpārtrauc visu iespējamo zāļu lietošanu tik ilgi pirms izmeklēšanas, cik ilgs ir šo preparātu pilna metabolisma laiks. Šis nosacījums neattiecas uz testu, kura uzdevums ir novērtēt šo preparātu terapijas efektivitāti.

Vismaz 24 stundas pirms testa jāizvairās no smaga fiziska darba.

Pacientam jāierodas apģērbā, kurā var ērti veikt fiziskus vingrinājumus. Līdzi jāņem slimības vēsture vai cits dokuments, kurā atspoguļoti pacienta iepriekšējās izmeklēšanas dati. Ja slodzes tests jau kādreiz ir veikts, jāņem līdzi iepriekšējās izmeklēšanas rezultāti.

Pirms testa uzsākšanas pacients jāiepazīstina ar ierīci, ar kuru vajadzēs veikt slodzi. Ja ir tikai veloergometrs, bet pacients nekad nav braucis ar velosipēdu un neprot mīt pedāļus, tas viņam jāiemāca, noregulējot ierīci ar indivīdam atbilstošu, nelielu mīšanas pretestību. Sēdekli jāuzstāda tādā augstumā, lai kāja, balstoties uz apakšējā pedāļa, būtu iztaisnota.

4. Testa procedūra

Pirms testa reģistrē EKG 12 novadījumos guļus un vertikālā stāvoklī. Pacientiem ar elpošanas sistēmas patoloģiju papildus veic forsētas izelpas spirogrāfiju un maksimālās ventilācijas testu (MVV).

Pirms slodzes pacientam jāļauj pierast pie sejas maskas un caurulēm.

Sākuma slodzi uzstāda 20-50W, atkarībā no pacienta sagaidāmām darbspējām. Slodzi palielina pakāpeniski ikkatras 3-5 minūtes paaugstinot to par 20 līdz 50 W. Slodzes palielināšanas brīdi izvēlas pēc tā vai pacienta organismā ir iestājies stabilais stāvoklis. Par stabilā stāvokļa sasniegšanu liecina pulsa frekvences stabilizācija (tā pieaugums nepārsniedz 5%). Slodzes palielinājumu 20-50 W robežās nosaka individuāli, ņemot vērā pacienta fizisko stāvokli, dzimumu un vecumu. Ja testu veic vesels cilvēks, piemēram, sportists, slodzi kāpina līdz pilnīgam spēku izsīkumam, t.i., kamēr patiesi tiek sasniegts darbaspēju maksimums.

Ja testu veic slimnieks, slodzi pakāpeniski palielina līdz tiek sasniegta submaksimālā slodze, t.i. 85% no aprēķinātā maksimuma.

Paredzēto submaksimālo slodzi aprēķina pēc paredzētās pulsa frekvences, kura jāsasniedz. To nosaka pēc tabulām, vai vienkāršoti – pēc formulas HR₈₅ = 220 – vecums gados. (Piemēram, HR₈₅ 50 gadus vecam indivīdam būs 220 – 50 = 170/min)

Pulsu un arteriālo asinsspiedienu reģistrē katru minūti. Aprēķinos izmanto rādītājus, kuri iegūti katras pakāpes pēdējās divās minūtēs, kad sasniegts stabilais stāvoklis.

Pēc slodzes beigšanas slimnieku novieto guļus stāvoklī. EKG, pulsa frekvenci un arteriālo asinsspiedienu reģistrē līdz sirdsdarbība tuvojas pirms slodzes līmenim.

5. Testa priekšlaicīgas pārtraukšanas indikācijas.

5.1. Vispārējie simptomi:

1. stenokardijas lēkmei raksturīgas sāpes krūtīs,
2. smaga aizdusa,
3. vispārējs vājums,
4. pēkšņs bālums vai sviedri,
5. cianoze,
6. reiboņi vai ģībonis,
7. juceklīgas atbildes uz jautājumiem,
8. koordinācijas traucējumi,
9. respiratoru traucējumu pazīmes.

5.2. Pārmaiņas elektrokardiogrammā:

1. biežas ventrikulāras ekstrasistoles,
2. paroksismāla ventrikulāra tahikardija,
3. priekškambaru fibrilācija (ja tā nebija pirms slodzes),
4. otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulārā blokāde,
5. išēmiskas pārmaiņas (ST segmenta depresija vai T zoba inversija),
6. Hisa kūlīša kājiņu blokādes pazīmes.

5.3. Arteriālā asinsspiediena pārmaiņas:

1. sistoliskā spiediena krišanās vairāk par 20 mm Hg no augstākā reģistrētā līmeņa,
2. sistoliskā spiediena paaugstināšanās virs 250 mm Hg,
3. diastoliskā spiediena paaugstināšanās virs 120 mm Hg.

5.4. Pulsa oksimetrija

1. Būtiska asins desaturācija SpO₂ <80%.

6. Testa izvērtēšana

Vērtē sekojošus rādītājus:

EKG – išēmijas pazīmes, ritma traucējumi, vadīšanas traucējumi,

Arteriālo spiedienu,

S_O2 – asins skābekļa piesātinājumu (oksimetriski)

V_E – plaušu minūtes ventilāciju,

VE_CO2 – CO₂ izdalīšanos minūtes laikā,

V_O2 – O₂ uzņemšanu minūtes laikā,

P_ETCO2 – izelpas beigu C_O2 koncentrāciju,

P_ETO2 – izelpas beigu O₂ koncentrāciju

R = V_CO2 /V_O2 = ventilācijas ekvivalentu ,

HR – pulsa frekvenci,

V_O2/HR = "skābekļa pulsu".

Par anaerobā sliekšņa iestāšanos liecina

1) R pieaugums,

2)V_E /P_ETO2 pieaugums.

Abas attiecības reģistrē aparatūras datorprogramma un prezentē gan grafika

veidā, gan ciparu veidā, norādot uz anaerobā sliekšņa lielumu, ko izsaka procentos no VO2.

Izvērtē kura funkcionālā sistēma limitē darbspējas.

Vai tika sasniegts submaksimālais pulss?

Vai novēroja išēmijas parādības EKG, vai sāpes krūtīs?

Vai tiek sasniegts anaerobais slieksnis (AT).? (vidēji pie 50-60% no V_o2max.).

Vai slodzes laikā tika sasniegta maksimālā plaušu ventilācija (MVV)?

Kāda cita iemesla dēļ slodze tika pārtraukta pirms HR85 sasniegšanas?

Izvērtē mazspējas pakāpi pēc nolasīto rādītāju procentuālās atkāpes no normas.

IV. Medicīniskās tehnoloģijas materiāli tehniskais nodrošinājums

1. Aparatūra
1.1. Veloergometrs, kas ļauj precīzi noslogot pacienta muskuļu sistēmu

1.2. Ergospirometrs ar O₂ un CO₂ gāzu analizatoriem, kas atļauj veloergometriskas fiziskas slodzes laikā mērīt elpošanas minūtes tilpumu, absorbēto O₂ un izdalīto CO₂ daudzumu,

1.3. 12 – novadījumu EKG, kas atļauj sekot slodzes laikā pārmaiņām EKG un pulsa frekvencei

1.4. Aparāts arteriālā asinsspiediena automātiskai neinvazīvai mērīšanai slodzes laikā.

1.5. Pulsa oksimetrs

1.6. Dators ar kardiopulmonārās slodzes testa programmu.

2. Telpu tehniskais aprīkojums:
Telpai jābūt vēdināmai, vismaz 25 m² plašai, aprīkotai ar kušeti, defibrilatoru, rokas elpināmo aparātu, pirmās palīdzības medikamentu komplektu.

3. Personāls

Ārsts ar specializāciju funkcionālajā diagnostikā (turpmāk – ārsts – klīniskais fiziologs,
vai ārsts ftiziopulmonologs vai kardiologs, kas apguvis minēto metodi (sertifikāts) un funkcionālās diagnostikas māsa, kas apguvusi minēto metodi

06- 057