Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Brūču ārstēšana izmantojot vietēju retinājumu

  1. Brūču ārstēšana izmantojot vietēju retinājumu (VAC)

  2. I. Vispārīgie jautājumi

  3. 1. Medicīniskā tehnoloģija (MT) ir negatīvā vietējā spiediena terapijas veids, kas tiek ieteikta hronisku brūču (čūlu) ārstēšanai, ja konvenciālā ārstēšana nav efektīva. VAC lieto arī akūtu, pēc operācijas nedzīstošu, vai atvērtu (piemēram, plīsušu, ieplaisājušu, erodētu) brūču ārstēšanā, ādas un lēveru piedzīšanas veicināšanai. Hroniskas, grūti dzīstošas brūces pasliktina dzīves kvalitāti un cilvēka funkcionālās spējas, var būt par iemeslu locekļu amputācijai vai pat nāvei.
  4. MT mērķis ir, izmantojot negatīvo spiedienu, veikt sūkšanu, kas drenē brūci no eksudāta, ietekmē brūces virsmas audu vairošanos un augšanu, tādejādi, veicinot dzīšanu.
  5. 2.Vietēja retinājuma izmantošana, nav jauna koncepcija brūču ārstēšanā. Kopš pirmajiem tā klīniskās pielietošanas mēģinājumiem pagājušā gadsimta 40. gados ir būtiski paplašinājušās gan MT pielietošanas indikācijas, gan pielietošanas biežums. Starp dažādajām retinājuma pielietošanas metodēm šodien mūsu rīcībā ir patentēta, datorizēta tehnoloģija - V.A.C.® - Therapie (KCI Inc. ASV). Brūču un čūlu ārstēšana izmantojot vietēja retinājuma metodi, lietojot speciāli šim nolūkam domātu V.A.C.® iekārtu, ir minimāli invazīva ārstēšanas metode. Šo metodi veic ārstniecības iestādēs un ambulatori.
  6. II. Metodes pielietojuma iespējas un nosacījumi

  7. 3. VAC metodes pielietošana ir atkarīga no diagnozes, slimības, pacienta darba un sadzīves nosacījumiem, izmantojamās aparatūras modifikācijas un citiem faktoriem. To, izvērtējot slimības klīniku, nosaka ārstējošais ārsts.
  8. 4. Vietēja retinājuma metodi izmanto, ja konvencionālās pirmās rindas metodes nav efektīvas.
    1. 4.1. Indikācijas. VAC terapiju lieto pacientiem ar:
    2. · hroniskām un akūtām brūcēm,
    3. · subakūtām brūcēm (pēc operācijas - plīsumi, atvērušās šuves);
    4. · hroniskas diabēta vai spiediena izsauktas čūlas;
    5. · apļveida ādas transplantātiem (pirms vai pēc);
    6. · vai problemātisku lēveri /atloku/.
    1. 4.2. Kontrindikācijas. VAC MT neizmanto pacientiem ar:
    2. · orgānu vai ķermeņa dobumu fistulām;
    3. · nekrotiskajiem audiem, kas vēl nav sabrukuši;
    4. · neizārstētu osteomielītu;
    5. · malignām brūcēm;
    6. · brūcēm, kurām nepieciešama hemostāze,
    7. · pacientiem, kuri lieto antikoagulantus.
    8. 4.3. Brīdinājumi.
    9. · Aktīva asiņošana
    10. · Pārsēja novietošana uz atklāta asinsvada vai orgāna.
  9. 5. Pacients ārstēšanās laikā var būt pieslēgts V.A.C. sistēmai ilgu (vismaz 22 stundas dienā). Pacients terapijas sākumā var just sāpes pielietojot (aplicējot) retinājumu. VAC terapija var būt neefektīva (nesadziedēt brūci), tādējādi padarot nepieciešamāku invazīvāku ārstēšanu.
  10. 6. Pirms katras tehnoloģijas pielietojuma nepieciešama pacienta vai tā likumisko pārstāvju (vecāku vai aizbildņu) informēšana par ārstēšanas izvēli, labvēlīgiem rezultātiem, zināmiem riskiem un komplikācijām, piekrišana ārstēšanas metodei, kā arī iesaistīšana profilaktiskos pasākumos komplikāciju novēršanai.
  11. 7. VAC iekārtu drīkst lietot tikai speciāli apmācīts personāls, ievērojot iekārtas ražotāja norādījumus un valstī pieņemto normatīvo aktu prasības.
  12. III. Metodes tehniskais raksturojums un pielietošanas etapi

  13. 8. Pirms procedūras veic brūces sagatavošanu. Brūci pirms VAC pārsēja uzlikšanas skalo ar lielu daudzumu ūdens vai fizioloģiskā šķīduma. Pēc skalošanas brūci nožāvē. Sterilām brūcēm skalošana nav nepieciešama. Procedūras laikā šķidruma caurlaidīgais poliuretāna bloks (švammes gabals, sūklis) ar dažādu poru lielumu un stabilitāti (poru izmērs parasti 400X600µm) tiek novietots tieši uz brūces un atsūkšanas caurule atrodas tajā. Caurules perforētā daļa nedrīkst atrasties ārpus bloka robežām. Putu bloku piegriež pēc brūces formas un novieto virs brūces. Bloks tiek viegli saspiests un hermētiski pārklāts ar lielāku gabalu caurspīdīgas poliuretāna plēves, kas tiek novietota uz visa lauka, ieskaitot veselos audus, pārklājot brūces malas par 2,5-3 cm. Blokam pievienotā caurule jāaplīmē ar caurspīdīgo lenti (plēvi) tā, lai tā ir saspiesta pie pacienta ķermeņa. Blokam pievienotā caurule ir savienota ar vakuuma avotu. šķidrums tiek sūkts no brūces cauri putu blokam uz vienreizējās lietošanas konteineri (kanniņu). Tādejādi pilnīgi viss brūces laukums ir pakļauts retinājumam Pašlaik lietošanā ir poliuretāna un polivinila putu bloki.
  14. 9. Ierīci var ieprogrammēt dažādiem spiediena līmeņiem pastāvīgai vai intermitējošai iedarbībai. Ierīce kontrolē spiedienu hermētiskajā pārsējā. Tā ziņo trauksmi vai brīdina procedūras veicēju vai pacientu par spiediena zudumu vai, ja savācējkonteiners ir pilns. Tam jābūt stabili fiksētam vertikālā stāvoklī, tā pievadam un izvadam jābūt nodrošinātam ar vārstuļiem, kas aizveras rezervuāra apgāšanās gadījumā. Rezervuāru caur vienreiz lietojamo filtru pieslēdz vakuuma sistēmai un iegūst nepieciešamo retinājumu (negatīvais spiediens 25-125 mm Hg st.).
  15. 10. Par pareizu sistēmas darbību liecina putu bloka poru sakļaušanās pēc retinājuma pieslēgšanas. Pārbauda caurspīdīgā pārsēja kvalitāti. Ja konstatē, ka caur tā malām pieplūst gaiss, tad to novērš, pielietojot papildus lipīgu materiālu. Pieslēgšanas manipulāciju beidzot apgriež liekās caurspīdīgās plēves malas. Iedarbības ilgums – 48 h-5 dienas – pastāvīgi (ilgstoši nepārtraukti).
  16. 11. Pārsēju maiņa ik 12 h-48 h vai 5 dienas. Nepieciešamības gadījumā to veic nodrošinot pacienta atsāpināšanu. Pārsēja noņemšanas secība ir sekojoša: 1) atslēdz vakuumu; 2) atvieno rezervuāra izvadošo galu; 3) noņem caurspīdīgo plēvi; 4) izņem putu bloku; 5) rūpīgi pārbauda brūci, vai tajā nav palikušas putu bloka paliekas; 6) putu bloku kopā ar savienotājcauruli atvieno no rezervuāra un ievieto atkritumu konteinerā; 7) rezervuāru iztukšo un nodot sterilizācijā, vai, ja tas ir vienreizējās lietošanas, ievieto atkritumu konteinerā; 8) maina filtru pirms vakuuma sistēmas.
  17. 12. MT pielietošanas etapi:
    1. 12.1.Pacienta atbilstības noteikšana MT izmantošanas kritērijiem (indikācijām)
    2. 12.2.Kontrindikāciju izslēgšana
    3. 12.3. Brīdinājumu izvērtēšana
    4. 12.4. Konkrētā slimnieka ārstēšanas ar MT aparatūras tipa un ārstēšanas protokola izvēle
    5. 12.5. Brūces sagatavošana
    6. 12.6.Pacienta instruktāža
    7. 12.7. Pacienta pieslēgšana aparatūrai
    8. 12.8. Procedūras veikšana atbilstoši ārsta noteiktajam ārstēšanas protokolam un aparāta lietošanas instrukcijai
    9. 12.9.Pacienta novērošana atbilstoši ārstēšanas protokolam
    10. 12.10. MT režīma maiņa balstoties uz pacienta novērojumu rezultātiem atbilstoši ārstēšanas protokolam
    11. 12.11. Pacienta īslaicīga atslēgšana no aparāta atbilstoši ārstēšanas protokolam
    12. 12.12. Pārsēja maiņa atbilstoši ārstēšanas protokolam
    13. 12. 13. Pacienta atslēgšana no aparāta.
  18. IV. MT tehnoloģiskais nodrošinājums

  19. 13. Ārstniecības personas:
    1. 13.1. ārsts sertificēts ķirurgs vai sertificēts plastiskais ķirurgs, kas apguvis VAC MT;
    2. 13.2. sertificēta medicīnas māsa, kas apguvusi VAC aparatūras pielietošanas MT.
  20. 14. Medicīniskās ierīces:
    1. 14.1. VAC iekārta;
    2. 14.2. Vienreizēji lietojamie VAC aprīkojuma komplekti.
  21. 06.09.2005.

Apstiprināta: 2005. gada 3. oktobrī
Iesniedzējs: Latvijas Gastroenterologu asociācija