Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Ķirurģisks aborts līdz 12.grūtniecības nedēļai

Izvērsts apstiprināmās medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts

ĶIRURĢISKS ABORTS LĪDZ 12. GRŪTNIECĪBAS NEDĒĻAI

I. Vispārīgie jautājumi1.

Ķirurģiska aborta metodes princips

  • Aborts ir legāls aborts vai medicīnisks aborts, labprātīgi mākslīgi pārtraucot grūtniecību;
  • Legāls aborts - grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās līdz grūtniecības 12.nedēļai (11 nedēļām 7 dienām) ārstniecības iestādē, kas izvērtēta ārstniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un atbilst obligātajām prasībām
  • Medicīnisks aborts - grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ līdz grūtniecības 24.nedēļai (23 nedēļām 7 dienām) vai, ja grūtniecība ir izvarošanas sekas, līdz grūtniecības 12.nedēļai (11 nedēļām 7 dienām) ārstniecības iestādē, kas izvērtēta ārstniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un atbilst obligātajām prasībām;
  • Ķirurģisks aborts līdz 12. grūtniecības nedēļai ir legāls aborts vai medicīnisks aborts, pielietojot dilatāciju un kiretāžu, vakuumekskohleāciju vai vakuumaspirāciju. Šī medicīniskā tehnoloģija (turpmāk - MT) neattiecas uz vakuumaspirācijas metodi, kas Latvijā netiek lietota.
  • Grūtniecības pārtraukšana ir procedūra, kas tiek veikta atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
  • Aborts var tikt pielietots gadījumos, kad grūtniecība tiek pārtraukta pēc sievietes vēlēšanās, grūtniecība iestājusies izvarošanas rezultātā vai tā tiek pārtraukta medicīnisku indikāciju dēļ.

2. MT ieviešanas mērķis

Ķirurģisks aborts nepieciešams, lai sieviete varētu realizēt savas Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma VI nodaļā noteiktās tiesības pārtraukt grūtniecību.

3. Paredzamie MT rezultāti

Sievietēm ir iespēja realizēt savas likumā noteiktās tiesības pārtraukt grūtniecību droši.

II. Nosacījumi medicīniskās tehnoloģijas pielietošanai

1. Pacientu atlases kritēriji

MT piemērojam sievietēm, kas vēlas pārtraukt dzemdē lokalizētu grūtniecību pēc sava lūguma, ja tā iestājusies izvarošanas rezultātā vai medicīnisku indikāciju dēļ 12.nedēļai (11 nedēļām 7 dienām).

2. Indikācijas

Dzemdē lokalizēta grūtniecība, kuras ilgums nepārsniedz 12.nedēļas (11 nedēļas un 7 dienas) un kuru sieviete vēlas pārtraukt pēc sava lūguma, vai ja tā iestājusies izvarošanas rezultātā, vai ja tam ir medicīniskas indikācijas.

3. Absolūta kontrindikācijas

Grūtniecības ilgums pārsniedz 12.nedēļas (11 nedēļas un 7 dienas).

4. Brīdinājumi, piesardzība

  • Pirms ķirurģiska aborta jādiagnosticē un jāsanē maksts un iegurņa infekcijas vai jālieto profilaktiska antibakteriāla terapija
  • Ķirurģisks aborts var izsaukt sieviešu sensibilizāciju, kurām ir Rh(-) asinsgrupa, tādēļ Rh(-) sievietēm pēc aborta profilaktiski jāievada DV AntiD imunoglobulīns.
  • Instrumentu ievade dzemdes dobumā jāveic uzmanīgi un ievērojot dzemdes anatomisko novietojumu, lai samazinātu dzemdes perforācijas risku.
  • Ja rodas aizdomas par dzemdes perforāciju, jāpārtrauc procedūras veikšana, ar zondes palīdzību jāpārliecinās par dzemdes sienas veselumu vai bojājuma lokalizāciju, jānovērtē hemodinamikas rādītāji, var veikt kontroles ultrasonogrāfiju un lietot uterotoniskos līdzekļus. Jālemj par tālāku konservatīvu vai operatīvu terapiju.
  • Pēc aborta var būt asiņaini izdalījumi līdz divām nedēļām pēc operācijas, vieglas velkošas sāpes vēdera lejasdaļā.
  • Pēc ķirurģiska aborta pacientēm jāatturas no dzimumdzīves vismaz divas nedēļas un līdz asiņošana ir beigusies, nelietot maksts tamponus līdz nākamajām menstruācijām, 24 stundas pēc procedūras nemazgāties vannā.
  • Pēc procedūras var attīstīties endometrīts, paciente jābrīdina par tā iespējamību un simptomātiku, un rīcības taktiku.
  • Šī medicīniskā tehnoloģija paredzēta tikai aborta veikšanai līdz 12. grūtniecības nedēļām (11 nedēļām un 7 dienām), vēlākam grūtniecības laikam jāpiemēro cita tehnoloģija.

5. Nevēlamās blakusparādības

  • Asiņošana procedūras laikā un pēc tās.
  • Dzemdes perforācija.
  • Dzemdes kakla bojājums.
  • Sāpes.
  • Augļa olas retence.
  • Iekaisums.
  • Neizdevusies augļa olas evakuācija un tai sekojoša progresējoša grūtniecība.
  • Daļēja vai pilnīga Ašermaņa sindroma attīstība (rētaudu un saaugumu attīstība dzemdes dobumā).
  • Rēzus vai asinsgrupu izosensibilizācija.

6. Pacientu informēšana

Vizītē pie ginekologa, dzemdību speciālista vai ģimenes ārsta, pirms aborta sieviete, viņai saprotamā valodā, tiek informēta par aborta būtību. Pirms procedūras veikšanas sieviete vēlreiz tiek mutiski informēta par iespējamajiem sarežģījumiem.

Ārsts ir atbildīgs par nedzimušas dzīvības saglabāšanu, un viņa pienākums ir mēģināt atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, ja grūtniecība nav pretrunā ar sievietes veselības stāvokli un nepastāv draudi, ka jaundzimušajam būs pārmantojama vai iegūta slimība. Ārstam ir tiesības atteikties izdarīt grūtniecības pārtraukšanu, ja tam nav medicīnisku iemeslu.

Tai pašā laikā, visām sievietēm, kas nolēmušas veikt abortu, ir tiesības saņemt atbalstu un līdzjūtīgu attieksmi konsultācijas un ārstniecības laikā, arī par iespējām saglabāt grūtniecību un nodot bērnu adopcijai vai par iespējām saņemt palīdzību, ja sieviete izvēlas pati audzināt bērnu. Ārstam jābūt maksimāli neitrālam savā attieksmē un saprotošam pret sievietes apstākļiem.

MT lietošana īpašām pacientu grupām

7.1. Grūtniecības pārtraukšana sievietei, kas jaunāka par 16 gadiem:

  • ārstam, kas konstatējis grūtniecību, ir pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā šīs pacientes vecumu un brieduma pakāpi. Ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt grūtnieces vecākus vai aizbildni;
  • norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc pašas vēlēšanās drīkst izsniegt, ja vismaz viens no viņas vecākiem vai aizbildnis grūtniecības pārtraukšanai ir devis rakstveida piekrišanu;
  • grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa par izvarošanas gadījumu un ja vismaz viens no pacientes vecākiem vai aizbildnis devis rakstveida piekrišanu;
  • ja pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, radies strīds ar vecākiem vai aizbildni par grūtniecības saglabāšanu, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums.

7.2.Ķirurģisku abortu drīkst veikt tikai stacionārā ārstniecības iestādē sekojošos gadījumos:

  • ja tā ir pirmā grūtniecība;
  • ja sievietei ir 16 gadu vai mazāk;
  • ja sievietei ir ģenitālas vai ekstraģenitālas slimības, kuras, pārtraucot grūtniecību, var radīt draudus sievietes dzīvībai;
  • ja grūtniecība ilgst vairāk par 8 nedēļām.

MT drošība

MT drošība un efektivitāte ir noteikta, pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pētījumiem. Lai MT lietošana būtu droša, ārstniecības personām, kas realizē MT, jābūt attiecīgai kvalifikācijai un telpām jābūt atbilstoši aprīkotām, kā arī jāievēro ķirurģiskās aseptikas un antiseptikas principi.

III. MT metode1. MT procedūras apraksts

1.1.Pacientes izmeklēšana pirms operācijas

Pirmajā vizītē pie ginekologa, dzemdību speciālista vai ģimenes ārsta tiek veikta:

  • Progresējošas grūtniecības diagnostika. Grūtniecības iestāšanās tiek diagnosticēta balstoties uz anamnēzes un objektīvās izmeklēšanas datiem
  • Grūtniecības laika precizēšana, balstoties uz anamnēzes un objektīvās izmeklēšanas datiem.
  • Tiek nozīmēti sekojoši laboratoriskie izmeklējumi:
  • maksts mikrofloras iztriepe;
  • mikroprecipitācijas reakcija ar inaktivētu serumu (SED);
  • asins grupas un rēzus (Rh) faktora noteikšana;
  • citi izmeklējumi, ja tas ir nepieciešams.
  • Ginekologs, dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts izvērtē dziļo vēnu trombozes risku, piedāvā veikt onkocitoloģisko skrīninga izmeklējumu, ja tas nav veikts atbilstoši skrīninga programmas kārtībai.
  • Ginekologs, dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts, pacientei saprotamā valodā, informē viņu par grūtniecības pārtraukšanas (aborta) būtību un ietekmi uz veselību.
  • Pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas un medicīnisko kontrindikāciju izslēgšanas ginekologs, dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts aizpilda un izsniedz sievietei nosūtījumu grūtniecības pārtraukšanai. Ginekologs, dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts nosūtījumā un ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē atzīmē nosūtījuma izsniegšanas gadu, mēnesi, datumu un stundu.

Aborts var tikt veikts ne agrāk kā 72 stundas pēc nosūtījuma veidlapas saņemšanas grūtniecības pārtraukšanai, pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem.

Ginekologs, dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts grūtniecības pārtraukšanai nosūta sievieti uz ārstniecības iestādi. Attiecīgi uz stacionāru ārstniecības iestādi vai ambulatorās ārstniecības iestādes dienas stacionāru, izņemot šādus gadījumus (kad abortu drīkst veikt tikai stacionārā ārstniecības iestādē):

  • ja tā ir pirmā grūtniecība;
  • ja sievietei ir 16 gadu vai mazāk;
  • ja sievietei ir ģenitālas vai ekstraģenitālas slimības, kuras, pārtraucot grūtniecību, var radīt draudus sievietes dzīvībai;
  •  ja grūtniecība ilgst vairāk par 8 nedēļām.

1.2.Pacientes sagatavošana operācijai

Pacientu sagatavošanu operācijai ir katrā veselības aprūpes iestādē noteikta procedūra. Pacientam jābūt somatiski izmeklētam, jānovērtē pacienta spēja panest operāciju un anestēziju. Ja pacientei ir blakus slimības, nepieciešama atbilstošo speciālistu konsultācija un slimību stabilizācija. Anestēzijas veida izvēle; profilaktiska antibiotiku nozīmēšana, trombembolijas profilakse.

Pirms operācijas ārstam vēlreiz jāinformē paciente par iespējamiem sarežģījumiem. Paciente rakstiski apliecina savu piekrišanu operācijai un izvēlētajai anestēzijas metodei.

1.3.Operācijas apraksts

1.4.Dilatācija un kiretāža – pēc operācijas lauka trīsreizējas apstrādes ar dezinfekcijas šķīdumu, ieliek mugurējo karošu spoguli, nepieciešamības gadījumā lieto priekšējo karošu spoguli, satver ar vienzobi/divzobi dzemdes kakla priekšējo lūpu, tādējādi fiksējot dzemdes kaklu. Uzmanīgi ievieto dzemdes dobuma zondi, atbilstoši dzemdes novietojumam, lai noteiktu dzemdes dobuma garumu. Ar Hegāra dilatatoriem dilatē dzemdes kaklu līdz vajadzīgajam atvērumam. Ar 2- 4.- 6. izmēra kiretēm tiek veikta dzemdes dobuma satura evakuācija, nepieciešamības gadījumā var lietot aborta stangas. Pēc tam ar mazāko kireti tiek veikta dzemdes dobuma kontrolkiretāža dzemdes stūru rajonā. Veic dzemdes kakla atkārtotu apstrādi ar dezinficējošu šķīdumu. Izņem vienzobi/divzobi, pārliecinās, vai nav asiņošana. Izņem mugurējo karošu spoguli.

Jāizvērtē kiretāžas laikā iegūtais materiāls, lai pārliecinātos, ka tas pēc apjoma atbilst aprēķinātajam grūtniecības laikam.

1.5.Vakuumekskohleācija. Pēc operācijas lauka trīsreizējas apstrādes ar dezinfekcijas šķīdumu, ieliek mugurējo karošu spoguli, nepieciešamības gadījumā lieto priekšējo karošu spoguli, satver ar vienzobi/divzobi dzemdes kakla priekšējo lūpu, tādējādi fiksējot dzemdes kaklu. Uzmanīgi ievieto dzemdes dobuma zondi, atbilstoši dzemdes novietojumam, lai noteiktu dzemdes dobuma garumu.. Ar Hegāra dilatatoriem dilatē dzemdes kaklu. Ievada vakuumsūkņa kanili līdz fundus daļai, ieslēdz sūkni. Kanili vada ap dzemdes dobuma sienām 360 grādu apjomā. Nepieciešamības gadījumā veic kontrolkiretāžu ar 2 - 4.- 6. izmēra kireti, īpašu uzmanību pievēršot dzemdes dobuma stūru rajoniem, nepieciešamības gadījumā var lietot aborta stangas. Veic dzemdes kakla atkārtotu apstrādi ar dezinficējošu šķīdumu. Izņem vienzobi/divzobi, pārliecinās, vai nav asiņošana. Izņem mugurējo karošu spoguli.

Jāizvērtē vakuumatsūkšanas rezultātā iegūtais materiāls – vai tas atbilst procedūrai un aprēķinātajam grūtniecības laikam.

2. Pēcoperācijas periods

2.1.Pēcoperācijas periods stacionārā:

  • Agrīna pacientes aktivācija.
  • Saudzējoša diēta pirmajās stundās pēc operācijas.
  • Adekvāta atsāpināšana, ja nepieciešams.
  • Līdz izrakstīšanai no ārstniecības iestādes pēc grūtniecības pārtraukšanas (aborta) ginekologs, dzemdību speciālists konsultē sievieti par ģimenes plānošanas jautājumiem un iesaka piemērotus kontracepcijas līdzekļus.

2.2.Izrakstīšanas kritēriji no stacionāra (apmēram 3 stundas pēc operācijas):

  • Paciente hemodinamiski stabila.
  • Nav komplikāciju pēc anestēzijas.
  • Ārsts informējis sievieti par gadījumiem, kad nepieciešams meklēt medicīnisku palīdzību.
  • Ārsts informējis pacienti par iespējām saņemt psiholoģisku palīdzību, ja tā ir nepieciešama.

2.3.Ambulatora aprūpe:

  • Visām sievietēm ar Rh negatīvu asinsgrupu ir jāsaņem AntiD imunoglobulīna injekcija.
  • Jāievēro higiēnas norādījumi:
  • Atturēties no dzimumdzīves vismaz divas nedēļas un līdz asiņošana ir beigusies.
  • Nelietot maksts tamponus līdz nākamajām menstruācijām.
  • 24 stundas nemazgāties vannā.

IV. MT tehniskais nodrošinājums

1. Informācija par ārstniecības personām

Uz ķirurģisku abortu nosūta ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts. MT realizē ginekologs (dzemdību speciālists), sertificēta operāciju māsa un anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa. Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīts anesteziologs, reanimatologs. Ambulatoro aprūpi veic ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts.

2. MT realizācijai nepieciešamie instrumenti, papildus aprīkojums:

  • Atbilstoši aprīkots sūknis vakuumekskohleācijai.
  • Krēsls ginekoloģiskām operācijām.
  • Galdiņš steriliem instrumentiem.
  • Galdiņš anestēzijas instrumentiem.
  • Pulsa oksimetrs.
  • Skābekļa nodrošinājums.
  • Medicīniskais izlietojamais materiāls:
  • vienreizēji sterili instrumenti anestēzijas nodrošināšanai (šļirces, maska, utt.);
  • sterils materiāls – tupferi u.c. dzimumorgānu apstrādei;
  • dezinfekcijas līdzeklis (70% spirta šķīdums vai joda ūdensšķīdums) ārējo dzimumorgānu apstrādei;
  • vienreizēji lietojami nesterili cimdi;
  • aizsargapģērbs visām medicīniskajam personālām;
  • sterili pārklājamie materiāli - vienreizēji vai atkārtoti lietojami.
  • Sterili ķirurģiskie instrumenti:
  • Pincete.
  • Simša karošu spoguļi
  • Hegara dilatatori no 3.5-12.5 mm.
  • Kiretes Nr. 1.,2.,4.,6.
  • Divas vienzobu/divzobu klemmes.
  • Dzemdes zonde.
  • Aborta stangas.
  • Vakuumekskohleācijas uzgaļi Nr. 6.,8.,9.,10.,12.

3. Informācija par telpām un šo telpu tehnisko aprīkojumu

Ķirurģisks abortu (grūtniecības pārtraukšanu) drīkst veikt ārstniecības iestādes stacionārā nodaļa, kas ir aprīkota un atbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Visām medicīniskās tehnoloģijas realizēšanai paredzētām medicīniskajām ierīcēm un zālēm jābūt likumīgi ievietotām Latvijas tirgū.

 

Rīgā, 2013. gada 27.augustā

                                                                                                                                 Ginekoloģe, dzemdību speciāliste

                                                               Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule

MT 13-042