Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Psihotisko traucējumu pēc psihoaktīvo vielu lietošanas ārstēšanas medicīniskā tehnoloģija

  1.  
    1. Medicīniskās tehnoloģijas teorētiskais pamatojums, atkarības slimības novērtējums, pielietoto metožu mērķi un sagaidāmie
  2. rezultāti ir tādi paši kā atkarības vielu intoksikāciju ārstēšanas medicīniskai tehnoloģijai.

  3. 1. Metodes apraksts

  4. 1.1. Ārsta-narkologa pirmreizēja slimnieka pieņemšana
    1. 1.1.1. Ārsta-narkologa pirmreizēja slimnieka pieņemšana un tās etapi nepārsniedz 60 minūtes.
    2. Tā sastāv no mērķtiecīgas sūdzību noskaidrošanas, dzīves anamnēzes noskaidrošana (iedzimtība, bērnība, pusaudža gadi, brieduma gadi), pārslimotās somatiskās slimības un to gaita, psihiskās slimības sākums un attīstība, ārstēšanās narkoloģiskos stacionāros, ārstēšanās metožu pielietošana un ārstēšanās rezultāti, objektīvā anamnēze (ziņas no piederīgajiem, darbabiedriem (raksturojums), ātrās medicīniskās palīdzības, policijas, alkohola un narkotisko vielu ekspertīzes), kā arī psihiskā stāvokļa izvērtēšanas:
      1. – apziņa;
      2. – kontakts;
      3. – uztvere;
      4. – uzmanība;
      5. – atmiņa;
      6. – domāšana;
      7. – intelekts;
      8. – tieksmes un dziņas;
      9. – emocionālā un gribas sfēra.
    3. 1.1.2. Ārsta-narkologa roku mazgāšana un apstrāde ar dezinficējošu šķīdumu un somatiskā stāvokļa izvērtēšana:
      1. – slimnieka ārējā izskata apraksts (apģērbs, ķermenis, poza, gaita, mīmika, runas veids, mati, zobi, u.c.);
      2. – ādas (krāsa, turgors, tūska, brūces un rētas) un gļotādu apskate;
      3. – vēnu un citu injekcijas vietu apskate;
      4. – pulsa novērtēšana un arteriālā asinsspiediena mērīšana;
      5. – sirds auskultācija;
      6. – elpošanas ritma novērtējums, plaušu perkusija un auskultācija;
      7. – vēdera palpācija un perkusija.
    4. 1.1.3. Neiroloģiskā stāvokļa izvērtēšana:
      1. – acu zīlīšu formas, lieluma, reakcijas uz gaismu, konverģences un akomodācijas traucējumu, nistagma konstatēšana;
      2. – līdzsvara, koordinācijas, gaitas novērtēšana;
      3. – roku un kāju muskulatūras tonusa pārbaude;
      4. – cīpslu, ādas, periostālo, kā arī patoloģisko refleksu pārbaude;
      5. – vietējā un refleksīvā dermogrāfiskā pārbaude.
    5. 1.1.4. Ārsta-narkologa roku mazgāšana un apstrāde ar dezinficējošu šķīdumu.
    6. 1.1.5. Pacienta psihiskā un somatoneiroloģiskā stāvokļa novērtēšana, iegūtās informācijas analīze un diagnozes uzstādīšana.
    7. 1.1.6. Pacienta veselības stāvokļa un diagnozes izskaidrošana viņam saprotamā veidā.
    8. 1.1.7. Terapijas plāna izveide un izskaidrošana pacientam:
      1. 1.1.7.1. medikamentu nozīmēšana:
        1. 1.1.7.1.1. prettieksmes un pret alkoholu sensibilizējoši preparāti (Disulfiram (Esperal), Metronidazolum) p/o;
        2. 1.1.7.1.2. vitamīni (B1, B6, B12, C, PP) p/o, i/v vai i/m;
        3. 1.1.7.1.3.nootropie medikamenti (Pyracetamum) CNS funkciju uzlabošanai i/v vai p/o;
        4. 1.1.7.1.4. kardiovaskulārās sistēmas efektīvākai darbībai paredzētie medikamenti;
        5. 1.1.7.1.5. hepatoprotektori (Essentiale, Hepatil) p/o vai i/v;
        6. 1.1.7.1.6. kālija, magnija un kalcija preparāti (Calcii chloridum, Magnesii sulfas, u.c.) p/o vai i/v;
        7. 1.1.7.1.7. tioksantēna grupas neiroleptiķi (Flupentixolum (Fluanxol), Melperonum (Buronil), Zuklopenthixolum (Cisordinol)) mērenai antipsihotiskai, sedatīvai un antidepresīvai darbībai p/o vai i/m;
        8. 1.1.7.1.8. antidepresanti (TCA, SSRI, SNRA, NASSA, u.c.) p/o;
      2. 1.1.7.2. psihologa konsultācijas nozīmēšana:
        1. 1.1.7.2.1. tūlītējas vai plānveida psihoterapijas (stacionāra vai/un ambulatora, grupu vai/un individuālā) nozīmēšana;
        2. 1.1.7.2.2. atbalsta grupu (AA,AN) apmeklēšanas nepieciešamības izskaidrošana;
        3. 1.1.7.2.3. darbs ar līdzatkarīgajiem (AL-ANON).
    9. 1.1.8. Darba gaitā ietilpst arī medicīniskās informācijas pieprasīšana no citām ārstniecības iestādēm, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana akūtu narkoloģisku vai/un paroksizmālu stāvokļu gadījumos, darba spēju novērtēšana un darba nespējas lapas izrakstīšana pārejošas darba nespējas gadījumā, nosūtīšana uz palīgkabinetiem vai uz konsultācijām pie citiem speciālistiem (pēc indikācijām), medicīniskās dokumentācijas nepārtraukta, regulāra un sistemātiska aizpildīšana, medicīnas māsas noslogošana atbilstoši likumā noteiktajā rīkojumā par narkoloģijā strādājošas medicīnas māsas uzdevumiem.
  6. 1.2. Ārsta-narkologa atkārtota slimnieka pieņemšana
    1. 1.2.1. Ārsta-narkologa atkārtota slimnieka pieņemšana un tās etapi nepārsniedz 40 minūtes:
    2. Tā sastāv no mērķtiecīgas sūdzību noskaidrošanas, psihiskā stāvokļa novērtēšanas:
      1. – apziņa;
      2. – kontakts;
      3. – uztvere;
      4. – uzmanība;
      5. – atmiņa;
      6. – domāšana;
      7. – intelekts;
      8. – tieksmes un dziņas;
      9. – emocionālā un gribas sfēra.
    3. 1.2.2. Ārsta-narkologa roku mazgāšana un apstrāde ar dezinficējošu šķīdumu un somatiskā stāvokļa izvērtēšana:
      1. – slimnieka ārējā izskata apraksts (apģērbs, ķermenis, poza, gaita, mīmika, runas vaids, mati, zobi, u.c.);
      2. – ādas (krāsa, turgors, tūska, brūces un rētas) un gļotādas apskate;
      3. – vēnu un citu injekcijas vietu apskate;
      4. – pulsa novērtēšana un arteriālā asinsspiediena mērīšana.
    4. 1.2.3. Neiroloģiskā stāvokļa izvērtēšana:
      1. – acu zīlīšu formas lieluma, reakcijas uz gaismu, konverģences un akomodācijas traucējumu, nistagma konstatēšana:
      2. – līdzsvara, koordinācijas, gaitas novērtēšana;
      3. – roku un kāju muskulatūras tonusa pārbaude;
      4. – cīpslu, ādas, periostālo, kā arī patoloģisko refleksu pārbaude.
    5. 1.2.4.Ārsta-narkologa roku mazgāšana un apstrāde ar dezinficējošu šķīdumu.
    6. 1.2.5. Pacienta psihiskā un somatoneiroloģiskā stāvokļa novērtēšana dinamikā, terapijas korekcija, medicīniskās informācijas pieprasīšana no citām ārstniecības iestādēm, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana akūtu narkoloģisku vai/un paroksizmālu stāvokļu gadījumos, darba spēju novērtēšana un darba nespējas lapas izrakstīšana pārejošas darba nespējas gadījumā, nosūtīšana uz palīgkabinetiem vai uz konsultācijām pie citiem speciālistiem (pēc indikācijām), medicīniskās dokumentācijas nepārtraukta, regulāra un sistemātiska aizpildīšana, medicīnas māsas noslogošana atbilstoši likumā noteiktajā rīkojumā par narkoloģijā strādājošas medicīnas māsas uzdevumiem.

  8. 2. Psihotiski, psihiski, kognitīvi, personības un uzvedības traucējumi pēc psihoaktīvo vielu lietošanas

    1. 2.1. Psihoaktīvo vielu akūta intoksikācija ar delīriju
      1. 2.1.1. simptomi – biežāk novērojami pie Indijas kaņepju alkaloīdu, halucinogēnu, sedatīvo vielu, stimulatoru un inhalantu reibuma, kā arī pie kombinēta reibuma formām (arī ar alkoholu), intoksikācijas simptomātika atbilstoši attiecīgai vielai vai vielu kombinācijai un psihotiskie traucējumi ilūziju, halucināciju un murgu veidā, dezorientācija laikā un vietā, iespējamas arī krampju lēkmes;
      2. 2.1.2. izmeklēšana – pilna asins aina, urīna analīze, bioķīmiskā asins izmeklēšana (aknu fermenti, sārmainā fosfatāze, glikoze, urīnskābe, kreatinīns), HBV, HCV, HIV, SED, ķīmiski-toksikoloģiskā izmeklēšana, vēdera dobuma USI, EKG, plaušu Rtg. Pārējie izmeklējumi atbilstoši klīniskajiem simptomiem. Internista, neirologa, ķirurga konsultācijas;
      3. 2.1.3. terapija:
        1. 2.1.3.1. medikamentu kombinācijas un devas atkarīgas no intoksikācijas smaguma pakāpes, esošajiem klīniskajiem simptomiem un konstatētajām blakussaslimšanām;
        2. 2.1.3.2. kuņģa skalošana, ja viela lietota p/o pirms ~1-2h, rekomendējama arī medicīniskā aktivētā ogle;
        3. 2.1.3.3. diurēzes kontrole;
        4. 2.1.3.4. intensīva detoksikācija ar sāļu šķīdumiem, plazmas aizvietotājlīdzekļiem, glikozes šķīdumiem (5% vai 40%) i/v;
        5. 2.1.3.5. diurētiskie līdzekļi (Mannitolum, Furasemidum) galvas smadzeņu tūskas profilaksei i/v, p/o;
        6. 2.1.3.6. vitamīni (B1, B6, B12, C, PP) p/o, i/v vai i/m;
        7. 2.1.3.7. kālija, magnija un kalcija preparāti (Asparkamum, Calcii chloridum, Magnesii sulfas) p/o vai i/v;
        8. 2.1.3.8. trankvilizatori (Diazepamum, Nitrazepamum) anksiolītiskai, antifobiskai, sedatīvai un antikonvulsīvai terapijai i/v, i/m vai p/o;
        9. 2.1.3.9. barbiturskābes atvasinājumi (Phenobarbitalum) pretkrampju un sedatīvai terapijai p/o;
        10. 2.1.3.10. neiroleptiskie medikamenti (butirofenona atvasinājumi – Haloperidolum, Clorprothixenum) nomierinošai un antipsihotiskai terapijai i/m vai p/o, tomēr rūpīgi izvērtējot pacienta veselības stāvokli un klīniskos simptomus;
        11. 2.1.3.11. hepatoprotektori (Essentiale, Hepatil) p/o vai i/v ;
        12. 2.1.3.12. antihistamīna medikaments (Diphenhydramini hydrochloridum) kā pretiekaisuma, sedatīvs un neiroleptiķu darbības korektors i/m;
        13. 2.1.3.13. antikonvulsanti (Carbamazepinum, Acidum valproicum) krampju lēkmes profilaksei un afektīvo svārstību korekcijai p/o;
        14. 2.1.3.14. dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās sistēmas efektīvai darbībai, atbilstoši klīniskiem simptomiem (b-adrenoblokatori, a-adrenomimētiķi, spazmolītiķi, nitrātu grupas preparāti, kardiotoniskie preparāti (Digoxinum), u.c.) p/o, i/m vai i/v;
        15. 2.1.3.15. nozīmētās terapijas efektivitātes izvērtējums un turpmākais rīcības plāns, atbilstoši pacienta veselības stāvoklim;
        16. 2.1.3.16. ja pacienta veselības stāvoklis pasliktinās, padziļinoties intoksikācijas pakāpei, tad ir nepieciešami reanimācijas pasākumi (elpceļu atbrīvošana, intubācija, mākslīgā plaušu ventilācija, netiešā sirds masāža) un turpmākās neatliekamās terapijas izvēle.
  10. 2.2. Abstinences stāvoklis ar delīriju
    1. Šeit pieder alkohola delīriji – klasisks, abortīvs, hipnogogs, reducēts, sistematizēts, prolongēts, profesionāls, musitējošs, hipertoksisks, kā arī citu psihoaktīvo vielu abstinences stāvoklis ar delīriju).
    2. 2.2.1. simptomi – prodroms: pirms vairākām stundām līdz 3-4 dienām pārtraukts "plosts" vai psihoaktīvās vielas lietošana, sākumā miegs ar murgainiem sapņiem, tad arī pilnīgs bezmiegs ar baiļu sajūtām, veģetatīviem traucējumiem. Visa simptomātika ir uz izvērsta abstinences fona (neiroloģiski un somatoveģetatīvi traucējumi (ģeneralizēts tremors, ataksija, vājums, hiperrefleksija, svīšana, sejas hiperēmija, tahikardija, AT svārstības, tahipnoe, subfebrīla temperatūra). Parādās ilūzijas, psihomotors uzbudinājums, emocionāla labilitāte. Delīrijs var sekot vienreizējai vai vairākkārtējai krampju lēkmei. Parādās fantastiska satura ilūzijas, redzes un taktīlās halucinācijas (kukaiņi, zvēri, diegi, tīmekļi, u.c.), padziļinoties delīrijam parādās arī dzirdes un ožas halucinācijas. Pacients reaģē un rīkojas atbilstoši šīm halucinācijām, bet iespējami arī lucīdi "logi". Dominē arī vajāšanas un greizsirdības murgi. Ir dezorientācija laikā un vietā. Profesionālā, musitējoša un hipertoksiska delīrija klīnikā dominē steriotipas kustības, apgrūtināts kontakts ar pacientu un smagāki somatoneiroloģiski traucējumi;
    3. 2.2.2. izmeklēšana – pilna asins analīze, urīna analīze, bioķīmiskā asins izmeklēšana (glikoze, olbaltumvielas, bilirubīns, aknu fermenti, sārmainā fosfatāze, lipīdi, kreatinīns, urīnskābe, elektrolīti, asins pH), ķīmiski-toksikoloģiskā izmeklēšana, EKG, EEG, vēdera dobuma USI, plaušu Rtg, krēpu analīze, CT, MR. Pārējie izmeklējumi atbilstoši klīniskajiem simptomiem. Internista, neirologa, ķirurga, ftiziatra, okulista konsultācijas;
    4. 2.2.3. terapija:
      1. 2.2.3.1. medikamentu kombinācijas un devas atkarīgas no esošajiem simptomiem un pacienta stāvokļa smaguma;
      2. 2.2.3.2. novērot, uzraudzīt un kopt pacientu (dzirdīt, barot, veikt izgulējumu profilaksi), nepieciešamības gadījumā fiksēt pie gultas, ievērojot nepieciešamos noteikumus un sastādot protokolu;
      3. 2.2.3.3. lai nepieciešamības gadījumā pazeminātu ķermeņa temperatūru, epigastrālā rajonā novieto ledus pūšļus;
      4. 2.2.3.4. intensīva detoksikācija ar vairākkārtīgu sāļu šķīdumu, plazmas aizvietotājlīdzekļu, glikozes šķīdumiem (5% vai 40%) i/v ievadīšanu (2-3l/dn);
      5. 2.2.3.5. diurēzes kontrole (1,5-2l/dn);
      6. 2.2.3.6. diurētiskie līdzekļi (Mannitolum, Furasemidum) galvas smadzeņu tūskas profilaksei i/v;
      7. 2.2.3.7. kālija, magnija un kalcija preparāti (Calcii chloridum, Magnesii sulfas, u.c.) p/o vai i/v;
      8. 2.2.3.8. vitamīni (B1, B6, B12, C, PP) i/v vai i/m;
      9. 2.2.3.9. nootropie medikamenti (Pyracetamum) CNS funkciju uzlabošanai i/v un arī GASS nātrija sāļi sedatīvai un nomierinošai darbībai i/v vai p/o;
      10. 2.2.3.10. glikokortikoīdi (Prednisolonum) pretšoka un antitoksiskai darbībai i/v, i/m;
      11. 2.2.3.11. trankvilizatori (Diazepamum, Nitrazepamum) anksiolītiskai, antifobiskai, sedatīvai un antikonvulsīvai terapijai i/v, i/m vai p/o;
      12. 2.2.3.12. barbiturskābes atvasinājumi (Phenobarbitalum) pretkrampju un sedatīvai terapijai p/o;
      13. 2.2.3.13. neiroleptiskie medikamenti (butirofenona atvasinājumi – Haloperidolum, Clorprothixenum, nepieciešamības gadījumā arī fenotiazīna un tioksantēna atvasinājumi) nomierinošai un antipsihotiskai terapijai i/m vai p/o, bet kontrindicēti profesionālā, musitējošā un fipertoksiskā delīrija gadījumā;
      14. 2.2.3.14. antihistamīna un nenarkotiskais pretsāpju, pretdrudža, pretiekaisuma medikaments (Diphenhydramini hydrochloridum un Metamizolum) kā antipirētski, sedatīvi un neiroleptiķu darbības koriģējoši preparāti i/m, i/v, s/c;
      15. 2.2.3.15. antikonvulsanti (Carbamazepinum, Acidum valproicum) krampju lēkmes profilaksei un afektīvo svārstību korekcijai p/o;
      16. 2.2.3.16. dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās sistēmas efektīvai darbībai, atbilstoši klīniskiem simptomiem (b-adrenoblokatori, a-adrenomimētiķi, spazmolītiķi, nitrātu grupas preparāti, kardiotoniskie preparātiem (Digoxinum), u.c.) p/o, i/m vai i/v;
      17. 2.2.3.17. hepatoprotektori (Essentiale, Hepatil) p/o vai i/v;
      18. 2.2.3.18. simptomātiskā terapija – antibiotiķi, kuņģa-zarnu trakta darbības regulatori;
      19. 2.2.3.19. nozīmētās terapijas efektivitātes izvērtējums un turpmākais rīcības plāns, atbilstoši pacienta veselības stāvoklim;
      20. 2.2.3.20. ja pacienta veselības stāvoklis pasliktinās, padziļinoties intoksikācijas pakāpei, tad ir nepieciešami reanimācijas pasākumi (elpceļu atbrīvošana, intubācija, mākslīgā plaušu ventilācija, netiešā sirds masāža) un turpmākās neatliekamās terapijas izvēle.
  13. 2.3. Psihotiski traucējumi pēc psihoaktīvo vielu lietošanas
    1. Šeit pieder psihotisku traucējumu grupa, kas rodas alkohola vai psihoaktīvo vielu lietošanas laikā vai pēc to lietošanas, bet tos
  15. nevar izskaidrot ar akūtu intoksikāciju, un tie nav abstinences stāvokļa sastāvdaļa.
    1. 2.3.1. simptomi – traucējumiem raksturīgas halucinācijas (pārsvarā dzirdes, bet var būt arī citos analizatoros), izkropļota realitātes uztvere, murgi (vajāšanas vai paranoīdi murgi), psihomotors uzbudinājums vai sopors, afektīvi traucējumi (ekstāze vai bailes), iespējams aptumšotas apziņas stāvoklis, bet bez smaga sajukuma;
    2. 2.3.2. izmeklējumi – pilna asins analīze, urīna analīze, bioķīmiskā asins izmeklēšana (glikoze, olbaltumvielas, bilirubīns, aknu fermenti, sārmainā fosfatāze, lipīdi, kreatinīns, urīnskābe, elektrolīti, asins pH), ķīmiski-toksikoloģiskā izmeklēšana, EKG, EEG, vēdera dobuma USI, plaušu Rtg, krēpu analīze, CT, MR. Pārējie izmeklējumi atbilstoši klīniskajiem simptomiem. Internista, neirologa, ķirurga, ftiziatra, okulista konsultācijas;
    3. 2.3.3. terapija:
      1. 2.3.3.1. medikamentu kombinācijas un devas atkarīgas no esošajiem simptomiem un pacienta stāvokļa smaguma;
      2. 2.3.3.2. nepieciešamības gadījumā fiksēt pie gultas, ievērojot nepieciešamos noteikumus un sastādot protokolu, novērot, uzraudzīt un kopt pacientu (dzirdīt, barot, veikt izgulējumu profilaksi);
      3. 2.3.3.3. intensīva detoksikācija ar vairākkārtīgu sāļu šķīdumu, plazmas aizvietotājlīdzekļu, glikozes šķīdumiem (5% vai 40%) i/v ievadīšanu;
      4. 2.3.3.4. diurēzes kontrole;
      5. 2.3.3.5. diurētiskie līdzekļi (Mannitolum, Furasemidum) galvas smadzeņu tūskas profilaksei i/v;
      6. 2.3.3.6. kālija, magnija un kalcija preparāti (Calcii chloridum, Magnesii sulfas, u.c.) p/o vai i/v;
      7. 2.3.3.7. vitamīni (B1, B6, B12, C, PP) i/v vai i/m;
      8. 2.3.3.8. nootropie medikamenti (Pyracetamum) CNS funkciju uzlabošanai i/v un arī GASS nātrija sāļi sedatīvai un nomierinošai darbībai i/v vai p/o;
      9. 2.3.3.9. glikokortikoīdi (Prednisolonum) pretšoka un antitoksiskai darbībai i/v, i/m;
      10. 2.3.3.10. trankvilizatori (Diazepamum, Nitrazepamum) anksiolītiskai, antifobiskai, sedatīvai un antikonvulsīvai terapijai i/v, i/m vai p/o;
      11. 2.3.3.11. barbiturskābes atvasinājumi (Phenobarbitalum) pretkrampju un sedatīvai terapijai p/o;
      12. 2.3.3.12. neiroleptiskie medikamenti (butirofenona atvasinājumi – Haloperidolum, Clorprothixenum, nepieciešamības gadījumā arī fenotiazīna un tioksantēna atvasinājumi, atipiskie neiroleptiķi) nomierinošai un antipsihotiskai terapijai i/m vai p/o;
      13. 2.3.3.13. antihistamīna medikaments (Diphenhydramini hydrochloridum) kā antipirētski, sedatīvi un neiroleptiķu darbības koriģējoši preparāti i/m, i/v, s/c;
      14. 2.3.3.14. antikonvulsanti (Carbamazepinum, Acidum valproicum) krampju lēkmes profilaksei un afektīvo svārstību korekcijai p/o;
      15. 2.3.3.15. dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās sistēmas efektīvai darbībai, atbilstoši klīniskiem simptomiem (b-adrenoblokatori, a-adrenomimētiķi, spazmolītiķi, nitrātu grupas preparāti, kardiotoniskie preparāti (Digoxinum), u.c.) p/o, i/m vai i/v;
      16. 2.3.3.16. hepatoprotektori (Essentiale, Hepatil) p/o vai i/v ;
      17. 2.3.3.17. simptomātiskā terapija – antibiotiķi, kuņģa-zarnu trakta darbības regulatori;
      18. 2.3.3.18. nozīmētās terapijas efektivitātes izvērtējums un turpmākais rīcības plāns, atbilstoši pacienta veselības stāvoklim;
      19. 2.3.3.19. ja pacienta veselības stāvoklis pasliktinās, padziļinoties intoksikācijas pakāpei, tad ir nepieciešami reanimācijas pasākumi (elpceļu atbrīvošana, intubācija, mākslīgā plaušu ventilācija, netiešā sirds masāža) un turpmākās neatliekamās terapijas izvēle.
  16. 2.4. Amnestiskais sindroms
    1. Šeit pieder smagas nesenās un ilgstošās atmiņas zudums, kas radies alkohola vai citas psihoaktīvās vielas lietošanas rezultātā.
    2. 2.4.1. simptomi – īslaicīgā atmiņa parasti ir saglabāta, bet nesenās atmiņas spēja ir vairāk traucēta nekā ilgstošā atmiņa, ir laika sajūtas un notikumu secības traucējumi, grūtības apgūt jaunu materiālu, var būt spilgtas konfabulācijas. Amnestiskais defekts ir neproporcionāli liels salīdzinājumā ar pārējiem traucējumiem;
    3. 2.4.2. izmeklēšana – pilna asins analīze, urīna analīze, bioķīmiskā asins izmeklēšana (glikoze, olbaltumvielas, bilirubīns, aknu fermenti, sārmainā fosfatāze, lipīdi, kreatinīns, urīnskābe, elektrolīti, asins pH), ķīmiski-toksikoloģiskā izmeklēšana, EKG, EEG, vēdera dobuma USI, plaušu Rtg, krēpu analīze, CT, MR. Pārējie izmeklējumi atbilstoši klīniskajiem simptomiem. Internista, neirologa, ķirurga, ftiziatra, okulista konsultācijas;
    4. 2.4.3. terapija:
      1. 2.4.3.1. medikamentu kombinācijas un devas atkarīgas no esošajiem simptomiem un pacienta stāvokļa smaguma;
      2. 2.4.3.2. nepieciešamības gadījumā fiksēt pie gultas, ievērojot nepieciešamos noteikumus un sastādot protokolu, novērot, uzraudzīt un kopt pacientu (dzirdīt, barot, veikt izgulējumu profilaksi);
      3. 2.4.3.3. detoksikācija ar sāļu šķīdumu, plazmas aizvietotājlīdzekļu, glikozes šķīdumiem (5% vai 40%) i/v ievadīšanu;
      4. 2.4.3.4. diurēzes kontrole;
      5. 2.4.3.5. diurētiskie līdzekļi (Mannitolum, Furasemidum) galvas smadzeņu tūskas profilaksei i/v;
      6. 2.4.3.6. kālija, magnija un kalcija preparāti (Calcii chloridum, Magnesii sulfas, u.c.) p/o vai i/v;
      7. 2.4.3.7. vitamīni (B1, B6, B12, C, PP) i/v vai i/m;
      8. 2.4.3.8. nootropie medikamenti (Pyracetamum) CNS funkciju uzlabošanai i/v un arī GASS nātrija sāļi sedatīvai un nomierinošai darbībai i/v vai p/o;
      9. 2.4.3.9. trankvilizatori (Diazepamum, Nitrazepamum) anksiolītiskai, antifobiskai, sedatīvai un antikonvulsīvai terapijai i/v, i/m vai p/o;
      10. 2.4.3.10. barbiturskābes atvasinājumi (Phenobarbitalum) pretkrampju un sedatīvai terapijai p/o;
      11. 2.4.3.11. dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās sistēmas efektīvai darbībai, atbilstoši klīniskiem simptomiem (b-adrenoblokatori, a-adrenomimētiķi, spazmolītiķi, nitrātu grupas preparāti, kardiotoniskie preparāti (Digoxinum), u.c.) p/o, i/m vai i/v;
      12. 2.4.3.12. hepatoprotektori (Essentiale, Hepatil) p/o vai i/v;
      13. 2.4.3.13. simptomātiskā terapija – antibiotiķi, kuņģa-zarnu trakta darbības regulatori;
      14. 2.4.3.14. nozīmētās terapijas efektivitātes izvērtējums un turpmākais rīcības plāns, atbilstoši pacienta veselības stāvoklim;
      15. 2.4.3.15. ja pacienta veselības stāvoklis pasliktinās, padziļinoties intoksikācijas pakāpei, tad ir nepieciešami reanimācijas pasākumi (elpceļu atbrīvošana, intubācija, mākslīgā plaušu ventilācija, netiešā sirds masāža) un turpmākās neatliekamās terapijas izvēle.
  17. 2.5. Reziduāli un vēlu sākušies psihotiskie traucējumi pēc psihoaktīvo vielu lietošanas
    1. Šeit pieder kognitīvi, afektīvi, personības un uzvedības traucējumi.
    2. 2.5.1. simptomi – kognitīvi, afektīvi, personības un uzvedības traucējumi, gan arī pārmaiņas, kas turpinās ilgāk, nekā to varētu saistīt ar konkrētās vielas iedarbības ilgumu. Traucējumu sākums saistīts ar psihoaktīvo vielu lietošanu. Pagātnes uzplaiksnījumi "flashbacks" var atšķirties no psihotiskā stāvokļa daļēji ar to, ka traucējumi ir epizodiski, visbiežāk ļoti īslaicīgi, un tie atkārtojas pēc iepriekšējas alkohola un citu psihoaktīvo vielu lietošanas;
    3. 2.5.2. izmeklēšana – pilna asins analīze, urīna analīze, bioķīmiskā asins izmeklēšana (glikoze, olbaltumvielas, bilirubīns, aknu fermenti, sārmainā fosfatāze, lipīdi, kreatinīns, urīnskābe, elektrolīti, asins pH), ķīmiski-toksikoloģiskā izmeklēšana, EKG, EEG, vēdera dobuma USI, plaušu Rtg, krēpu analīze, CT, MR. Pārējie izmeklējumi atbilstoši klīniskajiem simptomiem. Internista, neirologa, ķirurga, ftiziatra, okulista konsultācijas;
    4. 2.5.3. terapija:
      1. 2.5.3.1. medikamentu kombinācijas un devas atkarīgas no esošajiem simptomiem un pacienta stāvokļa smaguma;
      2. 2.5.3.2. nepieciešamības gadījumā fiksēt pie gultas, ievērojot nepieciešamos noteikumus un sastādot protokolu, novērot, uzraudzīt un kopt pacientu (dzirdīt, barot, veikt izgulējumu profilaksi);
      3. 2.5.3.3. detoksikācija ar sāļu šķīdumu, plazmas aizvietotājlīdzekļu, glikozes šķīdumiem (5% vai 40%) i/v ievadīšanu;
      4. 2.5.3.4. diurēzes kontrole;
      5. 2.5.3.5. diurētiskie līdzekļi (Mannitolum, Furasemidum) galvas smadzeņu tūskas profilaksei i/v;
      6. 2.5.3.6. kālija, magnija un kalcija preparāti (Calcii chloridum, Magnesii sulfas, u.c.) p/o vai i/v;
      7. 2.5.3.7. vitamīni (B1, B6, B12, C, PP) i/v vai i/m;
      8. 2.5.3.8. nootropie medikamenti (Pyracetamum) CNS funkciju uzlabošanai i/v un arī GASS nātrija sāļi sedatīvai un nomierinošai darbībai i/v vai p/o;
      9. 2.5.3.9. trankvilizatori (Diazepamum, Nitrazepamum) anksiolītiskai, antifobiskai, sedatīvai un antikonvulsīvai terapijai i/v, i/m vai p/o;
      10. 2.5.3.10. barbiturskābes atvasinājumi (Phenobarbitalum) pretkrampju un sedatīvai terapijai p/o;
      11. 2.5.3.11. dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās sistēmas efektīvai darbībai, atbilstoši klīniskiem simptomiem (b-adrenoblokatori, a-adrenomimētiķi, spazmolītiķi, nitrātu grupas preparāti, kardiotoniskie preparāti (Digoxinum), u.c.) p/o, i/m vai i/v;
      12. 2.5.3.12. hepatoprotektori (Essentiale, Hepatil) p/o vai i/v;
      13. 2.5.3.13. simptomātiskā terapija – antibiotiķi, kuņģa-zarnu trakta darbības regulatori;
      14. 2.5.3.14. nozīmētās terapijas efektivitātes izvērtējums un turpmākais rīcības plāns, atbilstoši pacienta veselības stāvoklim;
      15. 2.5.3.15. ja pacienta veselības stāvoklis pasliktinās, padziļinoties intoksikācijas pakāpei, tad ir nepieciešami reanimācijas pasākumi (elpceļu atbrīvošana, intubācija, mākslīgā plaušu ventilācija, netiešā sirds masāža) un turpmākās neatliekamās terapijas izvēle.

  19. 3. Psihotisko traucējumu pēc psihoaktīvo vielu lietošanas ārstēšanai nepieciešamie resursi

    1. 3.1. Narkoloģiskā dienesta ārsta-narkologa pirmreizējai un atkārtotai konsultācijai nepieciešamie resursi:
      2. 3.1.1. Ārsts-narkologs (ārsts-psihiatrs-narkologs), kuram ir augstākā medicīniskā izglītība, narkologa (psihiatra - narkologa) sertifikāts, valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu un nepārtraukta savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
      3. 3.1.2. Medicīnas māsa, kurai ir medicīnas māsas diploms, kas apliecina iegūtās zināšanas atbilstoši specialitātei (narkoloģiskā medicīnas māsa), valsts valodas zināšanas atbilstoši valodas likumam un nepārtraukta savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
      4. 3.1.3. Speciāli aprīkots ārsta-narkologa kabinets ar labi nodrošinātu gaisa ventilāciju, apgaismojumu un nepieciešamie materiāli:
        1. – ziepes, dvielis un dezinficējošs šķīdums;
        2. – špātele;
        3. – fonendoskops;
        4. – tonometrs;
        5. – neiroloģiskais āmurītis;
        6. – lukturītis (acu zīlīšu pārbaudei);
        7. – ambulatorais slimnieku reģistrācijas žurnāls;
        8. – ambulatorā slimnieka medicīniskās kartes, veidlapas, analīžu nosūtījuma veidlapas un cita medicīniskā dokumentācija.
  20. 3.2. Narkoloģiskā dienesta ambulatorās darbības nodrošināšanai nepieciešamie resursi:
    1. 3.2.1. Nodaļas vadītājs – augstākā medicīniskā izglītība. Narkologa sertifikāts. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Darba pieredze narkoloģijā, vēlams arī psihiatrijā. Ne mazāk kā 10 gadus ilga pieredze narkoloģijā. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
    2. 3.2.2. Ārsts narkologs (ārsts psihiatrs-narkologs) – augstākā medicīniskā izglītība. Narkologa un psihiatra vai narkologa sertifikāts. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
    3. 3.2.3. Medicīnas māsa – medicīnas māsas diploms, narkoloģijas medicīnas māsas sertifikāts un atbilstoši specialitātei apgūta programma narkoloģiskās māsas specialitātē. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
    4. 3.2.4. Medicīnas māsas palīgs – apgūta programma narkoloģijas medicīnas māsas palīga specialitātē.
    5. 3.2.5. Psihologs – atbilstoši psihologa specialitātei apgūta augstākā izglītība. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana savā specialitātē.
    6. 3.2.6. Sociālais darbinieks – ar sociālā darbinieka vidējās vai augstākās izglītības apstiprinošu dokumentu. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Ar zināšanām narkoloģijā (lekcijas, kursi, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni). Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana savā pamatspecialitātē un specializācijā.
    7. 3.2.7. Darba organizācija notiek saskaņā ar katra darbinieka un speciālista amata aprakstu.
    8. 3.2.8. Medicīniskā dokumentācija.
    9. 3.2.9. Narkoloģiskā dienesta realizēšanai nepieciešamās telpas:
      1. 3.2.9.1. ārsta-narkologa darba kabinets – pacientu pieņemšanas telpa (aprīkota atbilstoši prasībām);
      2. 3.2.9.2. nodaļas vadītāja kabinets;
      3. 3.2.9.3. personāla istaba – galdi, iespēju robežās datori, kopējamā aparatūra, medicīniskā dokumentācija;
      4. 3.2.9.4. psihologa darba kabinets;
      5. 3.2.9.5. sociālā darbinieka darba kabinets;
      6. 3.2.9.6. sanitārā telpa analīžu nodošanai.
  23. 3.3. Narkoloģiskā dienesta stacionārās darbības nodrošināšanai nepieciešamie resursi
    1. 3.3.1. Nodaļas vadītājs – augstākā medicīniskā izglītība. Narkologa sertifikāts. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Darba pieredze narkoloģijā, vēlams arī psihiatrijā. Ne mazāk kā 10 gadus ilga pieredze narkoloģijā. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
    2. 3.3.2. Ārsts narkologs (ārsts psihiatrs-narkologs) – augstākā medicīniskā izglītība. Narkologa un psihiatra vai narkologa sertifikāts. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
    3. 3.3.3. Medicīnas māsa – medicīnas māsas diploms, narkoloģijas medicīnas māsas sertifikāts un atbilstoši specialitātei apgūta programma narkoloģiskās māsas specialitātē. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
    4. 3.3.4. Medicīnas māsas palīgs – apgūta programma narkoloģijas medicīnas māsas palīga specialitātē.
    5. 3.3.5. Psihologs – atbilstoši psihologa specialitātei apgūta augstākā izglītība. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
    6. 3.3.6. Sociālais darbinieks – ar sociālā darbinieka vidējās vai augstākās izglītības apstiprinošu dokumentu. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Ar zināšanām narkoloģijā (lekcijas, kursi, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni). Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana savā pamatspecialitātē un specializācijā.
    7. 3.3.7. Darba organizācija notiek saskaņā ar katra darbinieka un speciālista amata aprakstu.
    8. 3.3.8. Medicīniskā dokumentācija.
    9. 3.3.9. Narkoloģiskā dienesta realizēšanai nepieciešamās telpas:
      1. 3.3.9.1. pacientu pieņemšanas telpa un ārsta-narkologa konsultāciju kabinets (aprīkots atbilstoši prasībām);
      2. 3.3.9.2. nodaļas vadītāja kabinets;
      3. 3.3.9.3. personāla istaba – galdi, iespēju robežās datori, kopējamā aparatūra, medicīniskā dokumentācija;
      4. 3.3.9.4. psihologa darba kabinets;
      5. 3.3.9.5. sociālā darbinieka darba kabinets;
      6. 3.3.9.6. pacientu atpūtas telpa – televizors, radio, tāfele, programmas izglītojošā literatūra;
      7. 3.3.9.7. intensīvā palāta – transformējamas un mobilas gultas, skābekļa padeves sistēma, monitors ķermeņa vitālo funkciju novērtēšanai, EKG, perfuzors;
      8. 3.3.9.8. palātas pacientu izmitināšanai -iespējami varianti: četrvietīgas, trīsvietīgas, divvietīgas palātas, sadalītas pēc dzimuma;
      9. 3.3.9.9. katram pacientam gulta, naktsskapītis, viens kopējs skapis, katram pacientam naktslampa, katrā istabā izlietne un skapītis higiēnas priekšmetiem;
      10. 3.3.9.10. procedūru kabinets – aprīkots atbilstoši prasībām;
      11. 3.3.9.11. ēdamtelpa (galdi pacientu ēdināšanai, ledusskapis, elektriskā tējkanna, nepieciešamais inventārs ēdienu sadalei, trauku mazgāšanai un uzglabāšanai);
      12. 3.3.9.12. noliktava;
      13. 3.3.9.13. ne mazāk kā divi sanitārie mezgli;
      14. 3.3.9.14. ne mazāk kā divas dušas telpas;
      15. 3.3.9.15. sanitārā telpa analīžu nodošanai.

Apstiprināta: 2004. gada 4. novembrī