Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze

Disulfirama implantācijas medicīniskā tehnoloģija

  1. 1. Vispārīgie jautājumi

    1. Disulfirams ir medikaments, kurš izmaina alkohola metabolizācijas procesu organismā.
    2. Disulfirama implantāciju pielieto alkohola atkarības pacientiem ar saglabātu psihoterapeitisku efektu, ar labu motivāciju uz
  2. atturību no alkoholu saturošiem dzērieniem.
    1. Disulfirama implantācija zemādas tablešu formā nodrošina, ka pacienta organisms vairāku mēnešu laikā ir jūtīgs uz alkoholu
  3. saturošiem dzērieniem, bez nepieciešamības lietot katru dienu šī medikamenta devu.
    1. Pacientam jābūt iestrādnei uz to, ka implantēto tablešu darbības laikā nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus. Šajā gadījumā
  4. tiek pielietota suģestīvā psihoterapija, sagatavojot pacientu šai metodei un turpmākai atturībai.

  5. 2. Metodes teorētiskais pamatojums

    1. Šī nosacīti reflektorā terapijas metode nepieciešama, lai būtu motivācija atturībai, jo pacienta slimības neiroķīmiskie procesi
  6. nosaka pacienta tieksmi pēc alkohola lietošanas:
    1. 2.1. dopamīnerģiskā sistēma - iespējams iedzimts samazināts dopamīna-2 receptoru daudzums, kas nosaka cilvēka rīcību, lai
      1. palielinātu baudas gūšanas veidus, kā arī pastāvīgi lietojot alkoholu dopamīna sistēmas aktivitāte pieaug un palielinās dopamīna izdale, kas nosaka CNS stimulāciju, eiforijas rašanos, uzvedības traucējumus un tieksmes veidošanos, kas pie atturības palielinās;
    2. 2.2. serotonīnerģiskā sistēma - alkohola ietekmē veidojas serotonīna deficīts, jo ir samazināta triptofāna (šī aminoskābe ir
      1. serotonīna priekštece) koncentrācija asinīs, kā arī samazināts tā daudzums attiecībā pret citām aminoskābēm. Alkohola lietošanas rezultātā sākumā serotonīna sistēmas aktivitāte pieaug, bet vēlāk rodas tās izsīkums, veidojas trauksme, depresija, ko vēlas nomākt ar lietošanu, jo tad pieaug dopamīna daudzums. Serotonīns nosaka arī tolerances pieaugumu un tieksmes veidošanos;
    3. 2.3. opioerģiskā (endorfīnerģiskā un enkefalīnerģiskā) sistēma - CNS ir vairāki opiātu receptori veidi (μ (mju), κ (kappa) un δ
      1. (delta)). Endorfīnu sistēmai normāli funkcionējot, cilvēkam rodas iekšēja komforta sajūta, kas ir CNS stimulācijas, endorfīnu un enkefalīnu eiforizējošs efekts, bet, ja dažādu iemeslu dēļ, ir šīs sistēmas disfunkcija, tad cilvēks to cenšas kompensēt ar alkohola lietošanu. To darot endorfīnu sistēmas aktivitāte mākslīgi tiek palielināta, un regulāra šīs sistēmas kairinājuma rezultātā rodas tās izsīkums, radot monoamīnu sistēmas darbības traucējumus. Veidojas tieksme, distress, trauksme, depresija, baiļu sajūta un disforija.
    4. 2.4. Disulfirama iedarbība pamatojas uz tā spēju specifiski ietekmēt alkohola vielmaiņas procesus organismā;
    5. 2.5. alkohola vielmaiņas process organismā notiek sekojoši:
  1.  
    1. Alkohola oksidēšanās notiek izejot caur acetaldehīda un etiķskābes fāzi. Acetaldehiddehidrogenāzes ietekmē acetaldehīds
  2. parasti ātri oksidējas. Disulfirāms, bloķējot alkohola fermentatīvo biotransformāciju, izraisa acetaldehīda līmeņa paaugstināšanos asinīs pēc alkohola lietošanas. Acetaldehīda līmeņa paaugstināšanās pēc alkohola lietošanas izsauc smagas, nepatīkamas izmaiņas organismā - ādas apsārtumu, sliktu dūšu, vemšanu, nemiera sajūtu, vispārēju nespēku, sirdsdarbības paātrināšanos. Disulfirāma implantācijas efekts ir riebuma rašanās pret alkoholu saturošiem dzērieniem.

  3. 3. Metodes apraksts

  4. 3.1. Disulfiramum un tā lietošana

    1. 3.1.1. Disulfirama implantāciju parasti izdara 2-4 nedēļas pēc pēdējās alkohola lietošanas, pēc abstinences simptomu,
      1. patoloģiskā tieksmes kupēšanas un intensīvas psihoterapijas.
    2. 3.1.2. Pacients un viņa radinieki tiek iepazīstināti ar disulfirāma darbības principu-pakāpenisku uzsūkšanos asinīs un „ķīmiskas
      1. barjeras" pret alkoholu izveidošanu. Pirms implantācijas pacients parakstās par to, ka viņš ir iepazinies ar iespējamām blakus parādībām pēc alkohola lietošanas.
    3. 3.1.3. Medikamenta izgatavošanas forma ir 10 sterilas tabletes aizvalkotā pudelītē ar kopējo devu 100mg (0,1g).
    4. 3.1.4. Indikācijas - alkohola atkarība.
    5. 3.1.5. Kontrindikācijas:
    6. 3.1.5.1. bērni jaunāki par 18 gadiem;
    7. 3.1.5.2. endokrīnās sistēmas saslimšanas - tireotoksikoze, cukura diabēts;
    8. 3.1.5.3. izteikta kardioskleroze, smadzeņu asinsvadu ateroskleroze;
    9. 3.1.5.4. pirmsinfarkta un pēcinfarkta stāvokļi;
    10. 3.1.5.5. aortas aneirisma;
    11. 3.1.5.6. koronārā nepietiekamība;
    12. 3.1.5.7. hipertoniskā slimība (I-II st.);
    13. 3.1.5.8. galvas smadzeņu asinsvadu saslimšanas;
    14. 3.1.5.9. sirds un asinsvadu slimības dekompensācijas stadijā;
    15. 3.1.5.10. tuberkuloze;
    16. 3.1.5.11. bronhiālā astma, plaušu emfizēma;
    17. 3.1.5.12. asiņojoša kuņģa čūla;
    18. 3.1.5.13. aknu un nieru saslimšanas;
    19. 3.1.5.14. psihiskas saslimšanas;
    20. 3.1.5.15. epilepsija;
    21. 3.1.5.16. polineirīti;
    22. 3.1.5.17. glaukoma;
    23. 3.1.5.18. grūtniecība;
    24. 3.1.5.19. audzēji.
    25. 3.1.6. Paralēli disulfirama implantācijai ir jāveic intensīva psihoterapija un nepieciešamības gadījumā arī citu grupu
      1. medikamentozā terapija. Terapijas veidu kombinācijas atkarīgas no pacienta vispārējā veselības stāvokļa un viņa paša gribas.

  7. 3.2. Disulfirama implantācijas tehnika.

    1. 3.2.1. Operāciju veic sertificēts ārsts-ķirurgs atbilstošā telpā ķirurģisko manipulāciju veikšanai.
    2. 3.2.1. Pēc operācijas lauka apstrādes izdara infiltrācijas anestēziju ar Sol.Lidocaini 2% šķīdumu apmēram 6ml. Vēdera
      1. priekšējā sienā labajā pusē ar skalpeli izdara 1,5 – 2 cm ādas griezienu. Neasā ceļā izveido zemādas slānī "ložu", kur ar speciālu instrumentu ievieto 8 -10 sterilas Disulfirama tabletes. Veic hemostāzi. Uzliek 2 ādas šuves. Brūci pārklāj ar sterilu pārsēju, kuru katru dienu nomaina. Šuves diegus izņem apmēram pēc nedēļas, ja notikusi primāra dzīšana.

  9. 4. Disulfirama implantācijai nepieciešamie resursi

    1. 4.1. Ārsts narkologs (ārsts psihiatrs-narkologs) – augstākā medicīniskā izglītība. Narkologa un psihiatra vai narkologa sertifikāts.
      1. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
    2. 4.2. Ārsts ķirurgs - augstākā medicīniskā izglītība. Ķirurga sertifikāts. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu.
      1. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
    3. 4.3. Medicīnas māsa – medicīnas māsas diploms, narkoloģijas medicīnas māsas sertifikāts un atbilstoši specialitātei apgūta
      1. programma narkoloģiskās māsas specialitātē. Valsts valodas zināšanas saskaņā ar valodas likumu. Regulāra savas kvalifikācijas paaugstināšana specialitātē.
    4. 4.4. Darba organizācija notiek saskaņā ar katra darbinieka un speciālista amata aprakstu.
    5. 4.5. Narkoloģiskā dienesta disulfirāma implantēšanai nepieciešamās telpas:
    6. 4.5.1. ārsta-narkologa darba kabinets – pacientu pieņemšanas telpa (aprīkota atbilstoši prasībām);
    7. 4.5.2. procedūru kabinets – aprīkots atbilstoši prasībām ķirurģiskās manipulācijas veikšanai (dezinficējoši šķīdumi ķirurga roku
      1. un operācijas lauka apstrādei, ķirurga apģērbs un cimdi, skalpelis, pincete, adatas, adatturis, brūču šujamais materiāls);
    8. 4.5.3. personāla istaba – medicīniskā dokumentācija un cits aprīkojums atbilstoši ambulatorā darba prasībām.

Apstiprināta: 2004. gada 4. novembrī