Pārlekt uz galveno saturu

Informācija ārstniecības personām par vakcīnām un vakcināciju pret Covid-19

Šajā sadaļā ir publicēta informācija ārstniecības personām par Covid-19 vakcīnām Eiropas Savienībā

Zāļu valsts aģentūra informē:

Covid-19 vakcīnas Eiropas Savienībā: izstrāde, zinātniska vērtēšana, apstiprināšana, uzraudzība, būtiski fakti

 

Covid-19 vakcīnas tiek izstrādātas saskaņā ar šobrīd Eiropas Savienībā (ES) spēkā esošā normatīvā regulējuma vadlīnijām un likumiskām prasībām. Covid-19 vakcīnu izstrādes, izpētes un apstiprināšanas prasībām netiek piemērotas nekādas atlaides saistībā ar pandēmijas situāciju. Tāpat kā ikvienas zāles, arī Covid-19 vakcīnas vispirms tiek pārbaudītas laboratoriski, proti, farmaceitiskās kvalitātes pētījumos, izmantojot laboratoriskus testus, kā arī izpētē ar dzīvniekiem. Pēc tam vakcīnas tiek pārbaudītas, ievadot brīvprātīgiem cilvēkiem klīnisku pētījumu ietvaros. Šīs pārbaudes palīdz gūt apstiprinājumu par vakcīnu drošumu un iedarbīgumu, proti, aizsardzības veidošanos pret infekciju.

Covid-19 vakcīnu vērtēšanas rezultātam jāuzrāda, ka vakcīnas labvēlīgā ietekme (aizsardzība pret Covid-19 infekciju) ievērojami pārsniedz nevēlamo, proti, jebkuras blaknes rašanos vai potenciālos citus riskus.

Šobrīd Covid-19 vakcīnu izstrāde ir balstīta uz dažādām cilvēku vakcīnu ražošanas tehnoloģijām. Daļa no tām ir labi zināmas tehnoloģijas, daļa - jaunas, tādas kā peptīdu vai nukleīnskābes tehnoloģijas. Zināmākas tehnoloģijas ir balstītas uz dzīvu vīrusu, kas nevar izraisīt slimību. Piemēram, ražojot vakcīnas, kas pasargā no masaliņām, bakām, izmanto šo tehnoloģiju. Inaktivēts, miris vīrus, kas izraisa spēcīgu antivielu reakciju, tiek plaši pielietots pretgripas vakcīnas ražošanā. Izstrādes stadijā šobrīd ir arī dažādas vakcīnu tehnoloģijas, jo vēl nav zināms, kuras no tām sekmīgi apliecinās efektivitāti un drošumu klīnisko pētījumu ietvaros. Tāpat atsevišķas vakcīnas var būt nepiemērotas noteiktām iedzīvotāju grupām. Piemēram, pacientiem ar imunitātes traucējumiem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem.

 

Vakcīnu izstrāde

Standarta vakcīnas un Covid–19 vakcīnas izstrādes laika skalas aptuvens salīdzinājums
Standarta vakcīnas

 

COVID – 19 vakcīnas

  • Standarta vakcīnu izstrāde

Standarta vakcīnu izstrāde ir laikietilpīga, un pētījumi tiek veikti secīgā kārtībā. Vispirms zāļu firmas saražo nelielas vakcīnu partijas un veic mazāka mēroga pētījumus ražošanas procesa raksturošanai un optimizēšanai. Tiek veikti pētījumi, lai atklātu piemērotu vakcīnas sastāvu, kas nodrošina vakcīnas komponentu stabilitāti līdz tās derīguma termiņa beigām. Pēc tam firma lemj, vai turpināt vakcīnas izstrādi un palielināt ražošanas apmēru. Tiek izveidota arī piemērota un efektīva kvalitātes kontroles stratēģija, lai nodrošinātu vakcīnas atbilstību paredzētajam kvalitātes profilam un normatīvā regulējuma standartiem.

Farmaceitiskās kvalitātes pētījumos tiek sīkāk aplūkoti vakcīnas individuālie komponenti, izmantojamais vakcīnas gala sastāvs un detalizēti – viss ražošanas process.

Pētījumi ar laboratoriskiem modeļiem, proti, pētījumi in vitro un  in vivo (ar dzīvniekiem), tiek veikti, lai atspoguļotu, kā vakcīna izraisa imūnatbildreakciju un novērš infekciju.  

Tālāk vakcīnas izstrādātājs veic vakcīnas izpēti trīs fāžu klīniskos pētījumos, kur katrā pētījumu fāzē piedalās arvien lielāks skaits brīvprātīgo:

  • Farmakoloģiskie pētījumi ar cilvēkiem (jeb I fāzes pētījumi) parasti ietver 20‑100 veselus brīvprātīgos, lai apstiprinātu, ka zāles darbojas, kā sagaidāms no laboratorisko testu rezultātiem. Dažu šai izpētē noskaidrojamo jautājumu piemēri: vai vakcīna izraisa sagaidāmo imūnatbildreakciju; vai vakcīna ir pietiekami droša, lai ar to veiktu plašākus pētījumus; kādas ir vakcīnas adekvātās devas.
  • Terapeitiskās izpētes pētījumos (jeb II fāzes pētījumi) piedalās vairāki simti brīvprātīgo, un tajos tiek pētītas optimālās zāļu devas, biežākās blaknes un nepieciešamais zāļu devu skaits. Šajos pētījumos tiek pārbaudīts arī, vai vakcīna izraisa labu imūnatbildeakciju plašākā populācijā. Noteiktos gadījumos šie pētījumi var sniegt arī sākotnēju priekšstatu par vakcīnas iedarbīgumu.
  • Klīniskā iedarbīguma un drošuma pētījumos (III fāzes pētījumi) tiek iekļauti vairāki tūkstoši brīvprātīgo, un tie parāda, cik efektīvi vakcīna aizsargā cilvēku pret infekciju salīdzinājumā ar placebo vai alternatīvu ārstēšanas līdzekli, kā arī palīdz atklāt retāk sastopamas blaknes cilvēkiem, kas saņem pētāmo vakcīnu. Vakcīnas iedarbīguma rādītāji var būt simptomātisko pacientu skaita samazinājums, pacientu, kuriem ir smaga slimības gaita, skaita samazinājums vai cilvēku, kam diagnosticēta infekcija, skaita samazinājums.

 

  • Covid-19 vakcīnu izstrāde

ES klīniski pētījumi, arī Covid-19 vakcīnu pētījumi, tiek reģistrēti un pārvaldīti nacionālā līmenī. Nacionālās atbildīgās iestādes un ētikas komitejas nodrošina, ka pētījumi ir zinātniski pamatoti un tiek veikti atbilstoši ētikas normām.

Ievērojot sabiedrības veselības ārkārtas stāvokli, Covid-19 vakcīnas tiek paātrināti izstrādātas pasaules mērogā. No tā izriet, ka vakcīnu izstrādes laiks ir ierobežots un nepieciešamas padziļinātas zināšanas par vakcīnas ražošanu, balstoties uz jau esošu (reģistrētu) vakcīnu datiem. Firmas var izmantot dažādu pieeju, lai saīsinātu vakcīnas ražošanas laiku, piemēram:

  • vienlaikus piesaistīt vairāk cilvēkresursu, tā nodrošinot ātrāku agrīni veiktu pētījumu analīzi un turpmāko darbību plānošanu saistībā ar resursu izmantošanu, finansējumu un reglamentējošo stratēģiju;  
  • neietekmējot pacientu drošību, apvienot klīnisku pētījumu fāzes vai dažus pētījumus veikt paralēli, tā vietā, lai tos veiktu secīgā kārtībā.
Arī agrīna zinātniska padoma saņemšana no reglamentējošām iestādēm palīdz paātrināt vakcīnas izstrādi:
  • Covid-19 vakcīnu gadījumā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sāk agrīnu dialogu ar firmām, kuru vakcīnas ir ar augstu sabiedrības veselības prioritāri, un turpmāk pastāvīgi uztur šo dialogu, lai firmas varētu saņemt un ieviest ikvienu reglamentējošu padomu par plānotiem pētījumiem, proti, lai pētījumiem būtu augstvērtīgs reglamentējošām prasībām atbilstošs dizains.
  • ES par katru Covid-19 vakcīnu, kas tiek izstrādāta, notiek agrīns dialogs starp EMA un atsevišķām firmām, lai apspriestu pierādījumu ieguves stratēģiju. Zinātniska padoma sniegšanu nodrošina īpaša pandēmijas EMA ekspertu grupa (Covid-19 EMA pandemic Task Force jeb COVID-ETF).
  • Padoma sniegšana par reglamentējošām prasībām palīdz firmām agrīni nodrošināt kvalitātes, drošuma un iedarbīguma standartu ieviešanu, nepieļaujot nekādas novirzes vakcīnu izstrādes ātruma dēļ. Covid-19 vakcīnas var tikt apstiprinātas un lietotas tikai ar nosacījumu, ka to kvalitāte, drošums un iedarbīgums atbilst ES farmācijas nozari reglamentējošos aktos noteiktām prasībām.
  • EMA piedāvā vakcīnu izstrādātājiem ātru zinātniskā padoma sniegšanu (1). Firmas īsā laikā var saņemt augstvērtīgus norādījumus par izpētes metodēm un pētījumu dizainu, lai iegūtu stiprus datus par vakcīnas iedarbīgumu, drošumu, kā arī ražošanu un kvalitātes kontroli.
  • Līdz ar ātru vakcīnas izstrādi firmas palielina ražošanas jaudu un produkcija apjomu, lai pēc apstiprināšanas EMA tās bez kavēšanās būtu pieejamas lietošanai pacientiem. Eiropas Komisija sniedz savu atbalstu firmām, lai veicinātu vakcīnu izstrādi un nonākšanu pie pacientiem, cik ātri vien iespējams (2).
  • EMA savukārt nodrošina reglamentējošo procedūru pieejamību Covid-19 vakcīnu izstrādātājiem, proti, vakcīnu izstrādes laikā nodrošina firmas ar bezmaksas zinātnisku padomu (3). EMA nepiedalās tādu jautājumu risināšanā kā, piemēram, vakcīnu potenciālā pieejamība, finansējuma nodrošināšana un sadalījums ES vai atsevišķām valstīm.

 

Covid-19 vakcīnu un pārējo vakcīnu izstrādes pamataspektu salīdzinājums

Esošās/Covid-19 vakcīnas:

-     Reglamentējošie standarti (Covid-19 vakcīnas tiek apstiprinātas, pamatojoties uz tiem pašiem standartiem, kādus ES piemēro citām zālēm – drošums, kvalitāte, iedarbīgums);

-     Izstrāde (Covid-19 vakcīnu izstrāde ir ierobežota laikā, tāpēc jāizmanto padziļinātas esošās zināšanas par esošo vakcīnu izstrādi);

-     Resursi (Covid-19 vakcīnas izstrāde piesaista vairāk resursu vienkopus);

-     Nepārtraukts dialogs (Covid-19 vakcīnu izstrādei nepieciešams agrīns un nepārtraukts dialogs starp izstrādātājiem un īpašu reglamentējošo ekspertu grupu):

  • Esošās vakcīnas – izstrādātāju un Eiropas Zāļu aģentūras/ekspertu mijiedarbība;
  • Covid-19 vakcīnas – izstrādātāju un Eiropas Zāļu aģentūras/ekspertu mijiedarbība. Aģentūru pārstāv īpaša pandēmijas EMA ekspertu grupa (COVID-ETF).

-     Ražošana (firmas palielina ražošanas jaudu un produkcijas apjomu, lai nodrošinātu efektīvu vakcīnu nonākšanu tirgū).

  • Atšķirīgais – ja esošo vakcīnu izstrāde ir ilgāka laikā un tiek sākta tikai pēc apstiprinājuma saņemšanas, tad Covid-19 vakcīnu izstrāde ir daudz ātrāka un tiek sākta vēl pirms apstiprinājuma saņemšanas.

 

 

Zinātniskās vērtēšanas un apstiprināšanas process

  • Lai iegūtu vakcīnas reģistrācijas apliecību ES, vakcīnas izstrādātājam reģistrācijas apliecības pieteikuma ietvaros zāļu normatīvā regulējuma iestādēm Eiropā jāiesniedz visu pārbaužu un izpētes rezultāti
  • EMA nodrošina, lai zinātniskajiem ekspertiem, kas vērtē zāles (arī vakcīnas), nebūtu finansiālu vai citu interešu, kas varētu ietekmēt viņu objektivitāti. Tas tiek darīts, piemērojot ierobežojumus, ja tiek uzskatīts, ka konkurējošās intereses potenciāli ietekmē atsevišķu ekspertu objektivitāti (4).
  • EMA zinātnisko novērtējumu neatkarību nodrošina arī augsts caurlūkojamības (transparency) līmenis, jo EMA zinātniskās vērtēšanas darbs ir pieejams publiskai pārbaudei.  Attiecībā uz Covid-19 zālēm EMA piemēros visaugstāko caurlūkojamības līmeni, kāds jebkad paredzēts zālēm. Ir ieviesti ārkārtas caurlūkojamības pasākumi, lai apmierinātu bezprecedenta sabiedrības pieprasījumu pēc informācijas, atbalstītu globālo pētniecību un padarītu to efektīvāku, kā arī ļautu sabiedrībai veikt rūpīgu un neatkarīgu vērtējumu.
  • Covid-19 vakcīnas ES izvērtēs EMA (“centralizētās reģistrācijas procedūras” ietvaros). Šādi tiek izvērtētas visas vakcīnas, kuru ražošanā izmantotas biotehnoloģijas.
  • EMA vērtēšanu veic tās cilvēkiem paredzēto zāļu ekspertu zinātniskās komitejas (CHMP – Cilvēkiem paredzētu zāļu vērtēšanas komiteja un PRAC – Farmakovigilances riska vērtēšanas komiteja), kurās darbojas eksperti no visu ES dalībvalstu nacionālām zāļu aģentūrām, arī eksperti no Latvijas Zāļu valsts aģentūras.
  • ES likumdošanas akti nosaka, ka visu zāļu sākotnējo vērtēšanu veic divas atsevišķas komandas (ziņotājs un līdzziņotājs, katrs no atsevišķas atšķirīgas ES dalībvalsts) un to vērtēšanu kopumā veic CHMP, lai nodrošinātu sabalansētu pieeju zāļu vērtēšanā (5).
  • Lai optimizētu un fokusētu komiteju un iesaistīto darba grupu darbu pandēmijas ietvaros, EMA ir izveidojusi multidisciplināru pandēmijas ekspertu grupu (COVID–ETF). COVID–ETF apvieno Eiropas zāļu normatīvā regulējuma tīkla galvenos ekspertus, tostarp ekspertus infekciju slimību, klīnisko pētījumu un vakcīnu drošuma un ražošanas jomās, lai nodrošinātu ātru un saskaņotu rīcību Covid-19 pandēmijas kontekstā.