Pārlekt uz galveno saturu

Jauni ieteikumi par terlipresīnu saturošu zāļu lietošanu hepatorenālā sindroma ārstēšanā

30.09.2022.

Zāļu valsts aģentūra informē, ka Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Zāļu drošuma komiteja (PRAC) ir ieteikusi ieviest jaunus pasākumus elpošanas mazspējas (smagu elpošanas traucējumu) un sepses (stāvoklis, kad baktērijas un to toksīni cirkulē asinsritē un izraisa orgānu bojājumu) riska mazināšanai, lietojot terlipresīnu saturošas zāles personām ar hepatorenālo sindromu (HRS – nieru darbības traucējumi personām ar aknu slimībām vēlīnā stadijā).

Jaunie pasākumi ietver brīdinājumu izvairīties no terlipresīnu saturošu zāļu lietošanas pacientiem ar vēlīnas stadijas hroniskas aknu slimības akūtu paasinājumu (aknu slimības gaitas pēkšņa pasliktināšanās) vai nieru mazspēju vēlīnā stadijā. Elpošanas grūtību gadījumā pacientiem jāsaņem atbilstoša ārstēšana pirms terlipresīna lietošanas sākšanas. Ārstēšanas laikā un pēc tās pacientiem jāuzrauga, vai nerodas elpošanas mazspējas simptomi (smagi elpošanas traucējumi, kas var būt dzīvībai bīstami), kā arī infekcijas simptomi.

Veselības aprūpes speciālisti var arī apsvērt terlipresīnu saturošas zāles ievadīt nepārtrauktas infūzijas (pilienu) veidā vēnā, nevis bolusa injekcijas veidā, kad visa deva tiek ievadīta vienā piegājienā. Ievadot nepārtrauktas infūzijas jeb pilienu veidā, novērots mazāks blakņu rašanās risks.[1]

Šie ieteikumi sniegti pēc PRAC veiktās visu pieejamo datu vērtēšanas. Tajā  ņemti vērā rezultāti no klīniskā pētījuma[2], kurā iekļauti pacienti ar HRS-1. Šis pētījums liecina, ka pacientiem, kuri ārstēti ar terlipresīnu saturošām zālēm, ir lielāks risks elpošanas traucējumu attīstībai un to izraisītai nāvei 90 dienu laikā pēc pirmās devas saņemšanas nekā pacientiem, kuri saņēma placebo (zāles nesaņēma).

Lai gan elpošanas mazspēja ir zināma terlipresīna blakne, pētījumā novērotais elpošanas mazspējas biežums bija augstāks (11%), nekā iepriekš ir bijis norādīts zāļu informācijā (lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā). Turklāt pētījumā ziņots par sepses attīstību 7% pacientu terlipresīna grupā, kamēr placebo grupā netika novērots neviens sepses gadījums.

Datiem piemīt arī trūkumi, piemēram, terlipresīna lietošanas atšķirības klīniskajos pētījumos un reālajā klīniskajā praksē. Ņemot vērā šos trūkumus, kā arī citus pieejamos datus un konsultējoties ar ekspertu grupu, kurā ietverti veselības aprūpes speciālisti, kas ir eksperti hepatorenālā sindroma jomā, PRAC secināja, ka nepieciešami jauni pasākumi, lai nodrošinātu, ka terlipresīnu saturošu zāļu sniegtais guvums joprojām atsver risku.

Zāļu valsts aģentūra vērš papildu uzmanību, ka ziņā minētajai indikācijai terlipresīns Latvijā nav reģistrēts.

 

Informācija pacientiem

  • Ziņots par lielāku elpošanas mazspējas (smagi elpošanas traucējumi, kas var būt dzīvībai bīstami) risku, lietojot terlipresīnu saturošas zāles hepatorenālā sindroma (HRS – nieru darbības traucējumi cilvēkiem ar aknu slimībām vēlīnā stadijā) ārstēšanai. Turklāt atklāts jauns sepses (stāvoklis, kad baktērijas un to toksīni cirkulē asinsritē un izraisa orgānu bojājumu) attīstības risks, lietojot terlipresīnu šīs slimības ārstēšanai. Tādēļ EZA ir ieteikusi veikt vairākus pasākumus šo risku mazināšanai.
  • Jāizvairās no terlipresīnu saturošu zāļu lietošanas HRS ārstēšanai pacientiem ar nieru mazspēju vēlīnās stadijās un pacientiem ar vēlīnas stadijas hroniskas aknu slimības akūtu paasinājumu, ja vien tas nav uzskatāms par absolūti nepieciešamu. Šajās pacientu grupās novēroti mazāki ieguvumi, palielināts letāla iznākuma un nopietnu blakņu risks.
  • Pacientiem ar elpošanas problēmām jāsaņem atbilstoša ārstēšana pirms terlipresīna lietošanas sākšanas.
  • Jāuzrauga, vai pacientiem pirms ārstēšanas un tās laikā neparādās elpošanas mazspējas vai infekcijas pazīmes, un, ja nepieciešams, jāuzsāk ārstēšana.
  • Citi pasākumi ietver zāļu ievadi nepārtrauktas infūzijas veidā, nevis bolusa injekcijas veidā (visa deva tiek injicēta vienā piegājienā).
  • Jautājumu vai bažu gadījumā pacientiem jāvēršas pie sava ārsta.

 

Informācija veselības aprūpes speciālistiem

  • Lietojot terlipresīnu saturošas zāles 1. tipa hepatorenālā sindroma (HRS-1) ārstēšanai, novērots augstāks elpošanas mazspējas risks nekā iepriekš bija zināms. Turklāt atklāts jauns sepses attīstības risks, lietojot terlipresīnu saturošas zāles HRS-1 ārstēšanai.
  • Jāizvairās no terlipresīnu saturošu zāļu lietošanas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vēlīnās stadijās (seruma kreatinīna līmenis ≥ 442 µmol/L (5,0 md/dl)) un pacientiem ar 3. stadijas hroniskas aknu mazspējas akūtu paasinājumu un/vai MELD (angļu val. – model for end-stage liver disease) skalas vērtējumu ≥39 punktiem, ja vien ieguvums neatsver risku. Šajās pacientu grupās novērota samazināta efektivitāte, paaugstināta mirstība un/vai palielināts nopietnu nevēlamu notikumu risks.
  • Pacienti ar jauniem elpošanas traucējumiem vai esošas elpošanas sistēmas slimības pasliktināšanos jāstabilizē pirms ārstēšanas uzsākšanas ar terlipresīnu saturošām zālēm un rūpīgi jāuzrauga ārstēšanas laikā. Ja pacientiem attīstās elpošanas traucējumu pazīmes, jānodrošina atbilstoša ārstēšana (tostarp cilvēka albumīna devas samazināšana). Ja simptomi ir smagi un nemazinās, terlipresīna lietošana jāpārtrauc.
  • Rūpīgi jāuzrauga infekcijas simptomu attīstība šiem pacientiem.
  • Turklāt veselības aprūpes speciālisti var apsvērt terlipresīnu saturošu zāļu ievadi nepārtrauktas intravenozas infūzijas veidā kā alternatīvu bolusa injekcijām, jo nepārtraukta infūzija saistīta ar zemāku nopietnu nevēlamu notikumu incidenci nekā bolusa injekcijas.
  • Drīzumā veselības aprūpes speciālistiem, kuri izraksta, izsniedz vai ievada šīs zāles, tiks izsūtīta vēstule veselības aprūpes speciālistam (VVAS). Šī VVAS angļu valodā tiks publicēta arī tam speciāli paredzētajā EZA tīmekļa vietnes lapā.

 

Vairāk par šīm zālēm

Terlipresīns ir vazopresīna analogs. Tas nozīmē, ka tas organismā iedarbojas tādā pašā veidā kā dabīgais hormons vazopresīns, izraisot noteiktu asinsvadu sašaurināšanos, it sevišķi vēdera dobuma orgānu asins apgādi nodrošinošo asinsvadu sašaurināšanos. Pacientiem ar HRS aknu mazspējas radītais paaugstinātais asins spiediens aknās izraisa šo asinsvadu paplašināšanos. Tas izjauc asins cirkulācijas līdzsvaru, novedot pie sliktas nieru asins apgādes. Sašaurinot asinsvadus, kas nodrošina vēdera dobuma orgānu asins apgādi, terlipresīns palīdz atjaunot asins plūsmu nierēs, tādējādi uzlabojot nieru darbību.

Terlipesīns ir pieejams kā šķīdums un pulveris injekciju šķīduma sagatavošanai – abi paredzēti intravenozai lietošanai.

Terlipresīnu saturošas zāles ir pieejamas vairumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu  ar dažādiem tirdzniecības nosaukumiem, tostarp Glypressin, Terlipressin Acetate un Variquel. Šīs zāles ir reģistrētas nieru darbības traucējumu ārstēšanai personām ar aknu slimībām vēlīnās stadijās (hepatorenāls sindroms), kā arī tās reģistrētas vairākās ES dalībvalstīs lietošanai asiņošanas gadījumā no barības vada (orgāns, kas savieno muti ar kuņģi) paplašinātajām vēnām un cita veida ar ķirurģisku iejaukšanos saistītas asiņošanas gadījumā.

 

Vairāk par šo procedūru

Terlipresīnu saturošu zāļu vērtēšana tika uzsākta pēc Dānijas lūguma saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 31. pantu.

Vērtēšanu veic EZA Zāļu drošuma komiteja jeb Farmakovigilances riska novērtēšanas komiteja (PRAC), kas atbild par drošuma jautājumu izvērtēšanu saistībā ar cilvēkiem paredzētajām zālēm un izdos ieteikumu kopumu. Tā kā visas terlipresīnu saturošas zāles ir reģistrētas nacionālajās procedūrās, PRAC ieteikumi tiks pārsūtīti Cilvēkiem paredzēto zāļu savstarpējās atzīšanas un decentralizēto procedūru koordinācijas grupai (CMDh), kura sniegs savu slēdzienu. CMDh ir struktūra, kas pārstāv ES dalībvalstis, kā arī Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju. Tā atbild par vienotu drošuma standartu piemērošanu zālēm, kas reģistrētas nacionālajās procedūrās visā ES.


[1] Cavallin M, Piano S, Romano A, Fasolato S, Frigo AC, Benetti G, Gola E, Morando F, Stanco M, Rosi S, Sticca A, Cillo U, Angeli P. Terlipressin given by continuous intravenous infusion versus intravenous boluses in the treatment of hepatorenal syndrome: A randomized controlled study. Hepatology. 2016 Mar;63(3):983-92.

[2] Wong F, et al. Terlipressin plus albumin for the treatment of type 1 hepatorenal syndrome. N Engl J Med. 2021 Mar 4;384(9):818-828. doi: 10.1056/NEJMoa2008290